“Cik relatīva ir stabilitāte, ko rada mūsu ģimenes, cik šaura tomēr ir robeža starp garīgo vai fizisko veselību un slimību: bezrūpīga ikdiena un posts, cerība un izmisums, brīvība un mūža ieslodzījums ir turpat blakus viens otram,” stāsta krievu fotogrāfe Aleksandra Demenkova (1980), kuras melnbalto darbu izstāde “Zudušo sapņu teritorija” ir apskatāma Latvijas Fotogrāfijas muzeja abos stāvos. Pie sērijas viņa sāka strādāt jau 2007. gadā, piedaloties Jūpa Svārta (Joop Swart) meistarklasē jaunajiem fotožurnālistiem, World Press Photo ietvaros. Apmeklējot psihiatrisko slimnīcu Ņepovā un citus Krievijas lauku rajonus, fotogrāfe fiksējusi notikumus to cilvēku dzīvē, kas parasti tiek pieskaitīti sociāli ne tik veiksmīgai sabiedrības daļai. “Zudušo sapņu teritorija” ir šo cilvēku patiesie stāsti fotogrāfijās. Aleksandra Demenkova ir dzimusi Krievijas pilsētā Kingisepā, un pirmo foto izstādi viņa ieraudzīja vien 18 gadu vecumā, ierodoties Sanktpēterburgā. Līdz tam viņa nebija domājusi, ka fotogrāfijas varētu būt izstādītas arī galerijās un muzejos. 2002. gadā Demenkova absolvēja Fotožurnālisma fakultāti Sanktpēterburgā un jau vairāk nekā piecus gadus aktīvi piedalās dažādās starptautiska mēroga meistarklasēs, rīko izstādes un saņem godalgas.

11. maijā plkst. 18.00 Fotogrāfijas muzejā notiek tikšanās ar izstādes autori Aleksandru Demenkovu.

Mārstaļu iela 8
(Ieeja no Alksnāju ielas)
Rīga, Latvija
fotomuzejs.lv