BLOGI  
Foto: Klāss Vāvere

Vakara albums 0

Nick Drake – Five Leaves Left, 1969 / Bryter Layter, 1971 / Pink Moon, 1972

Klāss Vāvere
14/05/2017

Mūsdienās Niku Dreiku mīl visi, kas viņu dzirdējuši. Taču 90. gadu pirmajā pusē, kad mūzika radio ēterā tika spēlēta no kompaktdiskiem (tas bija progresīvs formāts), “Radio SWH” fonotēkā bija tikai viena vienīga viņa sacerēta un dziedāta dziesma – dažādu Rykodisc Records mākslinieku izlasē iekļautā Northern Sky; uz cd vāciņa pretī tās nosaukuma kāda roka ar zīmuli bija pierakstījusi uzvedinošu norādi bar jazz. Visticamāk, citu Latvijas radiostaciju rīcībā Dreika ierakstu nebija vispār. Katrā ziņā nekad netiku dzirdējis kādu tos atskaņojam.

Taču tā nebija tikai Latvijā. Nika mūža laikā vērā ņemamus panākumus viņa mūzika neguva nekur, arī dzimtajā Anglijā ne. Dziesminieka nāvi 1974. gadā publikas vairums nepamanīja. Tāpat kā neilgo dzīvi un bezgalīgo talantu –  gadiem ilgi tirgū nebija pieejama neviena viņa dziesmu izlase. Pasaule vienkārši nebija gatava šo dziesmu klusajai burvībai. Jā, to nav viegli saprast. Tāpat kā pasauli, kas nav gatava siltas un saulainas pavasara dienas burvībai. Vai rudenīgas melanholijas simt garšām. Un Nika nomoda sapņiem.

Protams, Dreiks arī šodien nav ētera powerplay varonis. Un nekad tāds nebūs. Tam viņa dziesmas ir pārlieku smalkas. Taču fakts, ka pēdējās desmitgadēs viņa vārds ir iemantojis leģendas auru, bet mūzika – klasikas statusu (žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku labāko albumu sarakstā atrodamas visas trīs Nika dzīves laikā izdotās plates), ir novēlots, tomēr pārliecinošs apliecinājums atziņai, ka skaistums ir skaists arī tad, ja neviens to neievēro. Turklāt tas nebojājas. Un, visbeidzot sajusts, tā pieskāriens vairs nav aizmirstams. Noklausieties Five Leaves Left. Vai Bryter Layter. Vai Pink Moon. Niks par to ļoti priecātos. Nākamvasar viņam būtu tikai 70.

ARHĪVS: Vakara albumi u.c.