Foto

Sandra Krastiņa

1. Labākais dienas brīdis. 
Katrai dienai savs.

2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu? 
Tāpēc, ka to gribu.

3. Filma, koncerts, izstāde, grāmata, kas atstājusi iespaidu. 
Visi iespaidi ar laiku bālē un nozīmē mainās. Diemžēl, neizdzēšams nav nekas.

4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas? 
Tās parasti pašas atnāk, tad tikai domājot jāsaliek pa plauktiņiem. Bet var teikt arī mainītā secībā, bez regulāra darba nav arī nejaušību.

5. Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā? 
Citu mākslinieku darbi mūsmājā nonākuši dažādos ceļos. Gan dāvināti, gan savstarpēji mainoties, līdzīgi kā bartera darījumos, gan spontāni saderot, oponentiem ķīlā liekot pa gleznai. Toreiz derībās uzvarēja mūsu puses viedoklis, nu esam īpašnieki brīnišķīgai gleznai. Pēc vinnesta varējām izvēlēties jebkuru bildi no autora personālizstādes. Tas gan bija intriģējošs un grūts lēmums! Esmu bijusi arī pasūtītāja, kā samaksu pretī liekot savu darbu. Vienu gleznu esam pat pirkuši. Aukcionā 90. gados nosolījām Dainas Riņķes gleznu. Pēc savas izpratnes veidot mākslas darbu kolekciju man patiktu, bet ar šo domu varu rotaļāties tikai iztēlē.

6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu? 
Tad daru ko citu. Gleznotājam nodarboties ar mākslu nenozīmē nerimtīgi vicināt otu. Man intensīvākā ideju apsvēršana parasti notiek vannā pie tekoša ūdens. Hm, diemžēl tagad ar ūdens tarifu paaugstinājumiem jādomā “sausā”.

7. Tu daudz guli? 
Jā, un pagaidām ļoti labi. Mokošs bezmiegs manā uztverē ir tad, ja neaizmiegu pirmajā minūtē. Sapņiem manā dzīvē ir liela loma, bet nu tas gan nāk pats no sevis – bez piepūles vai kāda treniņa.

8. Vai kaut ko kolekcionē? 
Vai grāmatas skaitās? Tās jau vēl aizvien pērku. Un pāris gadus tādā lielā traukā glabāju izdzertā vīna pudeļu korķus. Bet nu kolekcija papildinās satraucoši gausi.

9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā? 
Gaisma!

10. Kas tev garšo, kas negaršo? 
Ļoti negaršo nēģi un viskijs. No eksotiskajām delikatesēm arī austeres nevaru dabūt lejā. Viss pārējais OK, man tāda vienkārša gaume.

11. Kas gribēji būt bērnībā? 
Pirmajā klasē nopietni apsvēru avīžu kioska pārdevējas karjeru. Draudzenes mamma tādā strādāja, un man likās tik iedvesmojoši būt pašai savā namiņā pilsētas centrā, ar sildītāju pie kājām (Laikam jau ziemā tur nekurināja!), bet noteicošais šādam mērķim bija plānotā iespēja kārtīgi izskatīt visus tos krāsainos žurnālus, visvairāk žurnālu “Dadzis”, kam citādi pietiekami ilgstoši nekad netiku klāt. Vēlāk, kad nācu pie prāta, protams, gribēju būt aktrise :)

12. Trīs radoši cilvēki, ar kuriem kopā vakars izdotos. 
Edgars Vērpe, Ieva Iltnere un Jānis Mitrēvics – ir pārbaudīts. Citā komplektā var gadīties vilšanās.