Foto

Viktors Timofejevs

Arterritory.com


07/11/2011

Latviešu mākslinieks Viktors Timofejevs (1984) atbild uz “Dienas Duča” jautājumiem. 

1. Labākais dienas brīdis.

Man ir tāda īpaša siena, kas ir pirmā, ko ieraugu, kad pamostos. Es to “iekopju”, rūpīgi atlasot vizuālo materiālu, atkarībā no tā, par ko man tajā brīdī vajadzētu pastiprināti domāt: tās var būt fotogrāfijas, izdrukas, žurnālu izgriezumi, iecerēto darbu skices, mana brāļa zīmējumi vai vienkārši idejas. Šīs desmit pirmās sekundes no brīža, kad atveru acis, un kuru laikā mana apziņa lēnām pielāgojas realitātei, pārskatot šo izlasi, man ir pats mīļākais dienas brīdis.

2. Kāpēc nodarbojies ar mākslu?

Pamazām ir pierādījies, ka neko citu es nemāku. Ikvienā darbā, ko esmu strādājis, esmu sagādājis kaut kādas problēmas, jo visu mēdzu darīt “pa savam”. Es zinu, kā uztaisīt tādu mājaslapu, kas derētu man; zinu, kā griezt stiklu, izgatavot rāmjus, kuri patiktu man; arī kafiju pagatavot protu tikai tādu, kāda man garšo. Gandrīz jebkurā profesijā tas ir ceļš uz klapatām, bet vienlaikus – pamats ideālam mākslinieka CV, jo no daudzveidīgās pieredzes paturu sev to, kas tālāk var noderēt. Tāpēc īsā atbilde uz jautājumu būtu: man vienkārši nav citas izvēles.

3. Filma, koncerts, izstāde vai grāmata, kas atstājusi neizdzēšamu iespaidu.

Pēdējā filma, kuru skatījos vairāk nekā vienu reizi, ir kanādiešu režisora Deivida Kronenberga (David Cronenberg) “eXistenZ” (1999). Esmu to redzējis jau neskaitāmas reizes, taču ar katru kārtu ieraugu atkal kaut kādas jaunas detaļas.

Pēdējais piedzīvotais dzīvās mūzikas koncerts, kas mani tiešām aizkustināja un ieveda transcendentālā stāvoklī, bija Emeralds spēlētais Genetic – šovasar Berlīnē. Savukārt no ierakstiem ar līdzīgu iedarbību varu minēt – Returnal, autors – Oneohtrix Point Never.

Izstāde, kas man atmiņā uzkavējusies vēl ilgi pēc tās apmeklējuma – Karaliskās akadēmijas skate ar Palladio zīmējumiem un modeļiem, kas notika Londonā.

Bet pēdējā grāmata, kas nemitīgi rāpjas atpakaļ manā prātā, ir tā, kuru šobrīd lasu: Neal Stephenson “Snow Crash”.

4. Kur darbiem šobrīd rodi idejas?

Visā, ko uzskaitīju 3. jautājumā. Kā arī pieredzē, ko gūstu, apbraukājot dažādas pilsētas; informācijas plūsmā, reklāmās, arhitektūras žurnālos un dabā. 

5. Kurus mākslas darbus tu vēlētos savā īpašumā?

Man tiešām labpatiktos iegūt īpašumā kādus no vācu 19. gs. gleznotāja Caspar David Friedrich darbiem. Ja iespējams, tad tieši no “Abbeys in Ruin” sērijas. Tādu gleznu es novietotu īpaši iekoptajā teritorijā uz rīta mošanās sienas guļamistabā. Būtu jauki arī iemantot kādu El Lisstizky “Proun”, kuru es piekārtu virtuvē līdzās kafijas pagatavošanas sienai. Bet skapī es turētu Daft Punk ķiveri, kuru es nekad nevilktu, bet tīri lustei šad tad ieslēgtu.

6. Ko dari, kad nenodarbojies ar mākslu?

Kad laikapstākļi to ļauj, man pilnīgi noteikti ir nedaudz jāpaskeito. Skeita dēlis ir ar mani kopā jau vairāk nekā pusi manas dzīves, liekas kā trešā roka vai kāja. Kad man nav iespējas ar to pabraukāt, kļūstu nožēlojams. Mana ideālā diena sākas ar nelielu izbraucienu parkā vai kā relaksējoša pauze darba dienas vidū. Berlīnē ir lielisks spotsHansenheide parkā, tas ir piecu minūšu attālumā no manām mājām. Tur valda tiešām jauka atmosfēra – mans portāls uz atpūtu.

7. Tu daudz guli? 

Skatoties uz savām nogurušajām acīm, spriežu, ka neguļu pietiekami. Tomēr cenšos miegam atvēlēt normālo cilvēkam nepieciešamo laiku. Lai gan tā es kļūstu samērā garlaicīgs tips, jo man patīk iet gulēt 22:00, lai varu mosties un sākt dienu jau agri no rīta.

8. Vai kaut ko kolekcionē?

Es gribētu kolekcionēt dažādas formas Rubika kubus, bet līdz šim nav īpaši veicies, jo man ir vien trīs: klasiskais kubs, tad ir neregulāras formas un – piramīda. Pieļauju, ka esmu sev uzdevis diezgan grūtu uzdevumu…

9. Viena no svarīgākajām lietām tavā darbnīcā?

Vissvarīgākā lieta, ko vienmēr cenšos saglabāt, ir tukša telpa. Man patīk redzēt sienu stūrus – izcelt to taisnos leņķus!

10. Kas tev garšo, kas negaršo?

Negribas jau atzīt, bet man tiešām garšo Mac an’ Cheese – tie paši, ko reiz Amerikā ražoja Kraft. Piekrītu, ka tas ir totāli sūdīgs ēdiens, iespējams, pilns kaitīgu vielu, bet ja paraugāmies no tāda aspekta, kur pārtikas industrija atrodas šobrī, varam redzēt, ka Kraft ar šo briesmīgo produktu ir vienmēr bijis priekšgalā.

Es neieredzu Vegetu un nevarētu atrasties vienā telpā ar jūras briesmoņiem; uz viņiem ir jautri skatīties, bet nespēju iedomāties tos ievietot savā ķermenī – šīs būtnes, kas rāpo pa jūras dibenu un pārtiek no jūras atkritumiem. 

11. Kas gribēji būt bērnībā?

Man jau liekas, ka es joprojām esmu bērns, vēljoprojām prātoju, ko tiešām vēlētos dzīvē darīt. Kad man bija 20 gadi, prioritāte numur viens bija skrituļdēlis. Tas bija viss, ko vēlējos darīt – paralēli komiksu zīmēšanai un mūzikas komponēšanai. Vispār, ja es tagad uzskaitītu, kā visierastākajā dienā vadu savu laiku, tad varētu likties, ka esmu sešpadsmitgadīgs emo-gotisks nūģis.      

12. Trīs radoši cilvēki (vienalga kura laikmeta), ar kuriem kopā vakars noteikti izdotos. 

Francesco Borromini, Hieronymous Bosch, John Carmack.

victortimofeev.com