Ar Andreja Granta izstādi atklāj MVT Vasaras mājas trešo sezonu

16/06/2017

Foto: Juris Rozenbergs

Vakar, 15. jūnijā, ar fotogrāfa Andreja Granta izstādi tika atklāta fonda „Mākslai vajag telpu” Vasaras mājas trešā sezona. Šogad Vasaras mājas izstāžu un notikumu sērija būs veltīta vienam no Latvijas laikmetīgās mākslas patriarhiem – Andrim Grinbergam. Laikā no 15. jūnija līdz 10. septembrim MVT Vasaras mājā norisināsies dažādu mākslinieku izstādes, izrādes un performances. Izstāžu sērija “Ārup. Andris Grinbergs” aktualizēs un interpretēs mākslinieka daiļradi un tajā redzēsim dzejnieces Ināras Eglītes sniegumu, mākslinieku Andra Eglīša, Helēnas Heinrihsones, Andreja Granta un Ivara Grāvleja darbus. Vasaras mājas sezonas noslēgumā radošu sarunu izstādes un pasākumu formā, veltītu Andra Grinberga daiļradei, vadīs kurators Kaspars Vanags.

Visu vasaras sezonu MVT Vasaras mājā būs atvērta arī Andra Grinberga istaba, kurā būs skatāma Andra Grinberga filmu triloģijas noslēdzošā daļa Time (2015, kamera un montāža – Renārs Horsts). Savukārt modes mākslinieks Bruno Birmanis visas vasaras garumā rūpēsies par mākslinieka Andra Grinberga vizuālo tēlu, tādējādi viņa klātbūtnei izstādēs un notikumos, kļūstot par neatkarīgu, bet papildinošu mākslas performanci.

Andreja Granta izstāde

MVT Vasaras mājas jaunās sezonas pirmajā atklāšanā Andri Grinbergu vaigā neredzējām, bet, kā atklāšanas runā teica mākslas mecenāts un kolekcionārs Jānis Zuzāns: “Lai arī Andris Grinbergs šodien nav ieradies, viņa personības spēks ir tik liels, ka mēs sastopamies ar šo cilvēku – caur viņa ģimeni un Andreja Granta darbiem – viņš ir klātesošs, kaut arī fiziski nav klātesošs.”

Savukārt izstāžu sērijas kuratore un topošās monogrāfijas par Andri Grinbergu autore Ieva Kalniņa, stāstot par MVT Vasaras mājas izstāžu sēriju “Ārup. Andris Grinbergs”, atzina: “Visi mākslinieki, kas iesaistīti izstāžu sērijā, ir saistīti ar Andri Grinbergu. Ar Andreju Grantu viņi iepazinās 1980. gadu sākumā. Fotogrāfs ir ne tikai dokumentējis atsevišķas Andra Grinberga performances, bet ilgstoši bijis liecinieks Andra identitātes meklējumiem un ilgā periodā uzņēmis viņa portretus personiskā un sociālā laika attīstībā, viņa dažādajiem ieņemtajiem tēliem – no Oskara Vailda un Endija Vorhola līdz Jēzum Kristum. Kopējā fotogrāfu līnijā, ar ko Grinbergs ir sadarbojies un kas ir ļoti gara, Andrejs izceļas tieši ar Andra portretējumiem. Tās ir mērķtiecīgi veidotas portretu sesijas, kurās jūtama abpusēja uzticēšanās un abpusēja vēlēšanās – vienam fotografēt un otram fotografēties.

Andreja Granta izstāde

Nākamās izstādes uzmanības fokusā būs dzeja. Ināras Eglītes dzeja skan abās Andra pirmajās filmās un viņai jau sen būtu pienācies savs dzejoļu krājums, jo es nezinu otru tādu laikmeta sirdsapziņas balsi no alternatīvās vides kā viņa.

Ivars Grāvlejs ir sadarbojies Andri Grinbergu 1990. gadu beigās – viņš bija Andra preses fotogrāfs vairākus gadus. Man šķiet, ka Ivars ir paņēmis Andrim piemītošo provokatora gēnu un to mērķtiecīgi kopj. Līdz ar to, aicinot Ivaru, es paredzu provokāciju. Viņa projekts tiks atklāts ar performanci un ekspozīciju veidos tas, kas paliks pāri no atklāšanas performances. Šajā gadījumā ir vērts būt klāt atklāšanā, lai redzētu oriģinālo darbu.

Tāda sadarbības pieredze ar Andri Grinbergu kā Andrim Eglītim nav nevienam citam. Sākotnēji viņš bija kā Grinberga darbu tehniskais izpildītājs, pēc tam arī kā līdzautors, ieskaitot arī otro filmu, kam Eglītis ir operators un arī dalībnieks.

Helēna Heinrihsone speciāli izstādei MVT Vasaras mājā glezno Andra portretu – kā Svēto Sebastianu, bet svētajam neraksturīgā interpretācijā. Māksliniece ir gleznojusi Andri arī agrāk – 1988. gadā tapa Helēnas glezna “Kazanova. (Andra Grinberga portrets)”. Starp citu, šis pirms 30 gadiem tapušais darbs Helēnas izstādes laikā būs skatāms Zuzānu kolekcijas izstādē Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.”

Ieva Kalniņa arī atklāja, ka monogrāfiju par Andri Grinbergu iecerēts izdot 2019. gadā un uz to laiku iecerēta arī plaša Grinberga darbu izstāde – “Viņš ir ārkārtīgi ražīgs un produktīvs – kā radošs gars. Viņam jebkura darbības joma ir kļuvusi par mākslas teritorijas paplašinājumu – Andris ir bijis gan kā modes mākslinieks, paplašinot savu darbību uz subkultūru un kļūstot par puķu bērnu “apšuvēju”, gan strādājis Mazirbes internātskolā, kur kā izglītības eksperts palīdzējis izstrādāt mākslas programmu Vissavienības mērogā, gan arī viņa darbība presē, veidojot “Modes imperatora” rubriku vai “Grīnbergs dzīvo”, no vienas puses ir kā konceptuāls sociāls akts, bet vienlaicīgi tas ir arī estētisks, izklaidējošs un arī iedvesmojošs piedzīvojums.”

Izstāžu sērijas “Ārup. Andris Grinbergs” kuratore Ieva Kalniņa, fotogrāfs Andrejs Grants, fonda “Mākslai vajag telpu” dibinātājs, mākslas mecenāts un kolekcionārs Jānis Zuzāns