Foto: Andrejs Strokins

Fotoreportāža: Imanta Tillera personālizstādes “Ceļojums uz nekurieni” atklāšana 0

Arterritory.com
07/07/2018

Foto: Andrejs Strokins

Vakar, 6. jūlijā, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē tika atklāta vērienīga Imanta Tillera personālizstāde “Ceļojums uz nekurieni”.

Imants Tillers (1950) piedzima latviešu trimdinieku ģimenē Sidnejā un šodien ir viens no vadošajiem Austrālijas mūsdienu māksliniekiem. Viņa interese par laikmetīgās mākslas procesiem aizsākās vēl studiju laikā Sidnejas Universitātē, kā brīvprātīgajam palīgam iesaistoties Kristo un Žannas Klodas Sidnejas Mazā līča ietīšanā (1969).

Imants Tillers tiek saukts par “domāt provocējošu mākslinieku,” un viņa jaunradi uzskata par postmodernisma kvintesenci. Tillera māksla ir intelektuāla, tā ietver atsauces uz pasaules kultūru, Rietumu mākslas vēsturi, 20. gadsimta Eiropas literatūru un filozofiju, Austrālijas iedzimto iedzīvotāju kultūru.

1981. gadā Imants Tillers gleznošanai sāka izmantot nelielus ar audeklu apvilktus taisnstūra kartonus, no kuriem tiek salikti bieži vien izmēros iespaidīgi darbi. Šie kartoni (canvasboards) autoram kļuvuši par konceptuālu risinājumu. Tillers izvēlējies apropriācijas metodi – viņa gleznas veidojas no tēliem, kas atrasti citu mākslinieku darbos. Tos citējot un vienā kompozīcijā savienojot daudzus, pasaule paveras kā savstarpēji saistītu parādību sistēma. Pastāvīga Tillera daiļrades sastāvdaļa ir arī teksts – filozofu, literātu, dzejnieku un domātāju sacerējumos atrasti teikumi, kas kā būtiski vēstījumi atkārtojas no vienas gleznas otrā. Mākslinieka lielo jautājumu lokā ir indivīds, vieta un identitāte.

Imanta Tillera plašā retrospekcija “Ceļojums uz nekurieni” parāda mākslinieka rokraksta attīstību vairāk nekā 40 gadu garumā. No leģendārās instalācijas, kas tapa 1975. gadā, iedvesmojoties no Marsela Dišāna, un tūliņ tika izvēlēta pārstāvēt Austrāliju Sanpaulu biennālē, līdz gleznām, kurās izmantotā apropriācijas metode un īpaši aborigēnu mākslas citāti izraisīja skandalozas diskusijas Austrālijā 20. gadsimta 80. gados. Divi no izstādes darbiem tapuši sadarbībā ar Austrālijas aborigēnu mākslinieku Maiklu Nelsonu Džagamaru. Ar 45 kompozīcijām ekspozīcijā būs pārstāvēts cikls “Daba runā”, kuru Tillers uzsāka gleznot 1998. gadā, kad no Sidnejas bija pārcēlies dzīvot uz nelielu ciematu Kūmu (Kooma) Monero apgabalā.

Intervijā Arterritory Imants Tillers teica: “Šī izstāde Rīgā ir veltījums maniem vecākiem – Imantam un Dzidrai, kas 1949. gadā ar holandiešu kuģi Volendampēc ilgākā ceļojuma savā mūžā ieradās Austrālijā kā “pārvietojamās personas”. Es piedzimu nākamajā gadā Sidnejā. Mana izstāde, var teikt – arī mana māksla ir par “piederēšanu” un “nepiederēšanu”, par attiecībām starp “tēvzemi” un tās diasporu. Daudzējādā ziņā tas ir gluži kā tāds universāls 20. gadsimta leitmotīvs."

Izstāde apskatāma līdz 30. septembrim.

Arterritory piedāvā ielūkoties plaši apmeklētajā izstādes atklāšanā.


Centrā: Izstādes kuratore Elita Ansone un mākslinieks Imants Tillers


No kreisās: Daina Auziņa un Šelda Puķīte


Ieva Iltnere


Katrīna Neiburga un Solvita Krese


Aleksandrs Breže un Katrīna Neiburga


Līna Birzaka-Priekule


Centrā: Imants Tillers


Jānis Zuzāns


Dina Zuzāne un Daiga Rudzāte


Ģirts Muižnieks


Centrā: Māris Auniņš un Inese Baranovska


Dina un Jānis Zuzāni,  Olga Siveļa un Agnija Mirgorodskaja


Francijas institūta Latvijā direktora Žils Boneviāls


 Agnija Mirgorodskaja, Frančeska Kirke, Jānis Zuzāns


 Jānis Jenzis un Renāte Prancāne


Inga Brūvere un Dace Vilsone


Dace Melbārde


Selga Laizāne un Ivonna Veiherte


Pa kreisi: Astrīda Riņķe


Ieva Iltnere un Jānis Mitrēvics


Pa kreisi: Austrālijas kolekcionāre un galeriste Roslyn Oxley


Ingrīda Zemzare, Pēteris Venckovičs un Andris Breže


Māris Gailis un Solvita Krese


Kaspars un VIja Zariņi


Arturs Riņķis un Inese Baranovska


Vija Celmiņa


Centrā: Elita Ansone


Imants Tillers


No kreisās: Vija Celmiņa un Andris Teikmanis

  Materiāls tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu