Fotoreportāža: Liepājas Mākslas foruma atklāšana

Arterritory.com
29/09/2018

Foto: Paula Lūse

Vakar, 28. septembrī tika atklāts ceturtais mūsdienu mākslas festivāls “Liepājas mākslas forums”. Šogad tas piedāvā apmeklēt vairāk nekā desmit dažādu žanru notikumus un klātienē sastapt spilgtus māksliniekus no Latvijas un ārvalstīm. Liepājas Mākslas forumu atklāja trīs lieliski notikumi - svinīgi tika prezentēts Ērika Caunes un Daiņa Rudens monumentālais fasādes gleznojums “Atlants”; bija iespēja apmeklēt austriešu komponistes un instrumentālistes Evas Reiteres un vadošā laikmetīgās mūzikas ansambļa Ictus Ensemble uzstāšanos; savukārt pirmās dienas programmu noslēdza režisora un mūziķa Vladislava Nastaševa un eksperimentālās mūzikas grupas “Ezeri” koncerts.

No kreisās: Liepājas Mākslas foruma un koncertzāles “Lielais dzintars” mākslinieciskā vadītāja Baiba Bartkeviča un LTV Kultūras ziņu reportiere Anete Lesīte

Koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons

No kreisās: Timurs Tomsons un Liepājas Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieks Nauris Lazdāns

No kreisās: Timurs Tomsons, mākslinieki Dainis Rudens un Ēriks Caune un biedrības "Graudu 34" valdes priekšsēdētāja Jana Petrenko

Mākslinieki Dainis Rudens un Ēriks Caune

Mākslinieki Dainis Rudens un Ēriks Caune pie fasādes gleznojuma “Atlants”

Sliktu laikapstākļu dēļ, fasādes gleznojuma atklāšanas ceremonija norisinājās koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā Civita Nova, nevis tā atrašanās vietā - Graudu ielā 34. Neņemot vērā lietaino un vējaino pievakari, pēc ceremonijas Arterritory palūdza māksliniekus aiziet līdz apgleznotajai fasādei un uzdeva dažus jautājumus par radīto darbu. Jautājot Ērikam Caunem un Dainim Rudenim par to, kā radās ideja sienu gleznojumam “Atlants” un cik ilgi norisinājās process pie skices izstrādes, Dainis atbild: “Grūti nodefinēt laika sprīdi, jo mums bija vairākas sarunas par to, ko katrs no mums vēlētos šajā darbā parādīt un kas mums ir svarīgi, un tas arī bija galvenais vadmotīvs.” Ēriks Caune papildina: “Mēs pārrunājām dažādas īpašības, kurām vajadzētu atspoguļoties šajā darbā, un, ja tas ir pilsētā, vēlējāmies tās arī nodot Liepājai.” Māksliniekiem nebija konkrēts uzdevums, bija iedota brīva platforma, kur izpausties, bet Dainis piemetina, ka līdz ar to arī bija liela atbildība, jo darbs ir pilsētvidē un ir ļoti svarīgi, kas darbā attēlots, kādu informāciju garāmgājēji uzņem un lai tas ir saistoši visām vecuma grupām. Jautājot, vai paši arī šo darbu gleznojuši uz četrstāvīgās fasādes, Ēriks atbild: “Visu, visu darījām paši, no A līdz Z. Viens otram esam labākie palīgi, tandēmā nepilnas divas nedēļas sienu kasījām, paši gruntējām un gleznojām.” Jautājot, kas ir tās īpašības, kuras mākslinieki vēlējās darbā parādīt, Ēriks atbild: “Pārliecība, atbildība, drosme, spēks, izturība. Ja aplūko darbu, var redzēt, ka Atlants tur dažādus ģeometriskus objektus, kas nav konkrēti priekšmeti, bet nenoteiktas figūras, kas izkārtotas disbalansā, bet tomēr ir balansā.” Dainis piemetina: “Ērikam ir padziļināta interese par sengrieķu mitoloģiju, un Atlants tika izvēlēts kā tēls, jo iemieso šīs īpašības, kuras vēlējāmies attēlot.” Mākslinieki ne tikai strādā, bet arī runā tandēmā, un Ēriks turpina Daiņa teikto: “Kā zināms, Atlants tur debesis, un, tā kā virs mūsu galvām debesis vēl stāv, viņš savu uzdevumu pilda.”

Eva Reitere

Laikmetīgās mūzikas ansamblis Ictus Ensemble

Pēc sarunas ar Ēriku un Daini, Arterritory devās atpakaļ uz koncertzāli “Lielais dzintars”, kur koncertā uzstājās Eva Reitere un vadošais laikmetīgās mūzikas ansamblis Ictus Ensemble. Pusotru stundu bija iespēja baudīt uzstāšanos, kurā vijīgi tika sapludināta laikmetīgā un renesanses laika mūzika. Festivāla aprakstā teikts: “Programma skanēs kā oda melanholijai un melnām, skaistām skumjām. Terēzas Dlouhijas dzidrā balss bez vibrācijas, Toma Povelsa ģitāras stīgas, Maikela Šmida flauta un Evas Reiteres maigā viola de gamba - viss nedaudz pastarpināts rada viegli mokošu un reizē apreibinošu miniatūru mozaīku.” Iespējams, ka skumju noskaņa koncertā bija, bet tas “skaistais”, emocionāli bagātais un izjustais ņēma virsroku, un skumt šī brīnišķīgā koncertuzveduma laikā bija grūti. Lai arī visi mūziķi bija “uzdevuma augstumos”, Eva Reitere ar harizmu “aizrāva” ja ne visu, tad lielāko daļu publikas, ko pierādīja arī vētrainie aplausi pēc katra skaņdarba izpildīšanas. Skaņdarbos tika izmantoti pašdarināti vai mūzikas atskaņošanai, iespējams, neierasti priekšmeti un elementi, piemēram, sarkana plastmasas (varbūt tikai izskatījās no plastmasas) taure ar zilām gaismiņām. Kāda skaņdarba izpildīšanas laikā Eva Reitere mutē iebēra, šķiet, mutē sprakšķošu konfekšu pulveri un pie mikrofona atskaņoja tā skaņu. Cita skaņdarba laikā komponiste uz skatuves nomainīja kurpes, lai, iespējams, spēcīgāk un izteiktāk varētu radīt skaņu, ik pa laikam piesitot pie zemes ritmu. Un tas viss norisinājās paralēli ansambļa Ictus Ensemble instrumentālajam ģitāras, flautas un vokālajam pavadījumam.

Vladislavs Nastaševs

Neilgi pēc Evas Reiteres un Ictus Ensemble koncerta “Lielā dzintara” pirmajā stāvā pulcējās aizvien vairāk cilvēku, tika ieņemtas labākās vietas, gaisā virmo mazliet nepacietīga murdoņa. Pēc brīža uz skatuves kāpa Vladislavs Nastaševs saulesbrillēs un eksperimentālās mūzikas grupas “Ezeri” mūziķi, kuri jaunā skanējumā izpildīja iemīļotās dziesmas no Nastaševa veidotajām izrādēm. Nastaševs ir teicis: “Man gribējās savās dziesmās panākt draivu un ritmu, tādu jestrumu, kas nenolasās, skaņdarbus spēlējot uz klavierēm, bet ir jūtams lēno deju vakaros kopā ar “Ezeriem”. Šie vakari ir reizē gan koncerts, gan cita veida pieredze, sajūtu notikums - valda atmosfēra, kas iedrošina cilvēkus dejot, ļaujoties mūzikas valdzinājumam un otra cilvēka klātbūtnei.” Koncerts bija izjusts un emocionāls - skumjas izraisošs un priekpilns vienlaicīgi. Nastaševs uz skatuves dziedāja, dejoja, pārdzīvoja, un tas viss bija īsts. Diemžēl cilvēkus dejot iedrošināja tikai pēdējā dziesma, kuras laikā koncertzāles “Lielais dzintars” valdes priekšsēdētājs Timurs Tomsons uz deju uzaicināja Liepājas Mākslas foruma un koncertzāles “Lielais dzintars” māksliniecisko vadītāju Baibu Bartkeviču.

Tā norisinājās atklāšanas vakars, bet vēl ir iespēja apmeklēt šodienas Liepājas Mākslas foruma vakaru un rītdienu. Šovakar (29. septembrī) plkst. 22:30 pasaules slavu iemantojusī beļģu dejotāja un horeogrāfe Lizbeta Gruveza (Lisbeth Gruwez, 1977) dejas izrādē “Lizbeta Gruveza izdejo Bobu Dilanu” intīmā vakara gaisotnē saplūdīs ar popmūzikas poēta Boba Dilana aizkustinošajām dziesmām. Gruvezai dejojot, Boba Dilana dziesmas uz vinila platēm atskaņos Mārtens van Kauvenbergs. Tā būs saziņa bez vārdiem. Saikne starp diviem cilvēkiem caur 60. un 70. gadu dziesmām.

ARHĪVS: Intervija ar Liepājas Mākslas foruma māksliniecisko vadītāju Baibu Bartkeviču

Savukārt rītdien Liepājas Mākslas foruma ietvaros būs iespēja apmeklēt koncertuzvedumu ģimenēm “Meža dziesmas”. Tā ir programma, kurā bērni un viņu vecāki tiek iesaistīti jau no ienākšanas koncertzālē. Vēl pirms koncerta sākuma – pie ieejas bērniem uz rokas tiek uzspiests “Baltā vilka trio” zīmogs, apliecinot bērnu simbolisku piederību "Baltā vilka brālībai", bet koncerta afišas ir zīmējumi, kurus bērni aicināti izkrāsot koncerta norises gaitā, fiksējot noskaņu, kādu viņi iztēlē saredz konkrētā priekšnesuma laikā. Turpinot kopīgo darbošanos, mūziķi iesaista klausītājus Jāņa Baltvilka radītu mīklu minēšanā, kā arī dziesmu dziedāšanā.

Pēcpusdienā melomāniem būs iespēja dzīvē redzēt un klausīties Nils Berg Cinemascope uzstāšanos - džeza trio, ko Nils Bergs 2009. gadā nodibināja kopā ar bundzinieku Kristoferu Kantillo (Christopher Cantillo) un basģitāristu Džozefu Kallerdālu (Josef Kallerdahl), maksimāli atspoguļojot neierobežoto brīvību mūzikā. Izmantojot video ierakstus ar dziedātājiem un mūziķiem no visas pasaules, grupa rada jaunu mūziku un jaunas vietas, kur zviedru mākslinieki, uz skatuves izvietojot projektoru, satiek Butānu, Teksasu, Osaku vai Indiju. Koncerta pieredze pārsteidz – tajā tiek nojaukta robeža starp digitālo un akustisko tehniku – viss tiek atskaņots tiešraidē, aiz trio projicējot viesu videoklipus.

Nilss Bergs (Nils Berg) ir zināms kā viena no ietekmīgākajām balsīm Skandināvijas džezā. Kopš debijas 2004. gadā viņš ir izdevis astoņus albumus, un ir slavens ar sadarbību ar tādām atšķirīgām pasaulēm kā Håkan Hellström, The Cullberg Ballet, Forss un Mando Diao.

Savukārt Liepājas Mākslas forumu noslēgs Latvijas elektroniskās mūzikas vakars, kurā tiks akcentēti daži no pēdējo gadu aktuālākajiem Latvijas nepieradinātās elektroniskās mūzikas skatuves projektiem. Vakara gaitā dzīvajā izpildījumā būs dzirdamas gan dažādas deju mūzikas formu mutācijas un eksperimenti ar skaņu, gan klasiskākas elektroniskās mūzikas formas.

30. septembra vakara plāns:
18:30 - 20:00 mākslas telpā “Civita Nova”: Ωtek, Figūras un "MAXIMUM.TOUCH": ELVI (Elvi Soulsystems) + DEE. Mūziķus pieteiks LABAIS DAMA MUSIC CORP.
20:00 - 23:00 Lielā zāle: Sign Libra, PRAGAII, KODEK un N1L. Video asistence INA VARE. Mūziķus pieteiks: ansis.

Arterritory iesaka šovakar apmeklēt Liepājas Mākslas foruma notikumu un izbaudīt festivāla pēdējo dienu.

Ar festivāla programmu var iepazīties mājaslapā.