Fotoreportāža: Ziemeļvalstu un Baltijas labākā jaunā mākslinieka apbalvošanas ceremonija

Arterritory.com
26/10/2018

Foto: Kristīne Madjare

Vakar, 25. oktobrī Latvijas Mākslas akadēmijā norisinājās Ziemeļvalstu un Baltijas labākā jaunā mākslinieka (Nordic & Baltic Young Artist Award) ceremonija, kurā galveno balvu (2000€ un iespēju piedalīties mākslas mesē ArtVilnius un Tallinn Art Week 2020. gadā) ieguva Elīna Vītola, savukārt simpātijas balvu ieguva lietuviešu māksliniece Laima Antonova.

Ziemeļvalstu un Baltijas Jauno mākslinieku balvas mērķis ir atspoguļot šī brīža situāciju laikmetīgās mākslas jomā un sniegt ieskatu nākotnes mākslas pasaulē. Šogad par labākā jaunā mākslinieka titulu sacentās 95 jaunie talanti - 13 no Latvijas, 20 no Igaunijas, 37 no Lietuvas un 25 no Somijas.

Spilgtākos jaunos talantus vērtēja un Jaunā mākslinieka balvas ieguvēju noteica starptautiska žūrija - Andris Vītoliņš (Latvijas Mākslas akadēmija), Anna-Kaisa Rastenbergere (Uniarts Helsinki), Jurijs Dobriakovs (Viļņas Mākslas akadēmija), Keiu Krikmans (Igaunijas Mākslas akadēmija) un Andra Orna (laikmetīgās mākslas platforma NOAR.eu).

Jautājot Elīnai Vītolai, kādas ir sajūtas, iegūstot balvu, māksliniece atbild, ka ir ļoti patīkami pārsteigta. Māksliniece smejoties sacīja, ka vienīgais, ko viņa savā mūžā laimējusi, ir zobu birstīte 17 gadu vecumā.

Balvas pasniegšanu ievadīja performance “Nojaukt robežas” Latvijas Mākslas akadēmijas rektora Kristapa Zariņa vadībā. Ar skaļu blīkšķi Pink Floyd dziesmas “The Wall” mūzikas pavadībā tika nojaukta akadēmijas siena, aiz kuras arī bija skatāma Elīnas Vītolas ekspozīcija, kas sastāv no divdesmit metru gara apgleznota audekla ruļļa un dīvāna.

Arterritory pēc apbalvošanas ceremonijas uzdeva dažus jautājumus laureātei.

Elīna Vītola

Cik ilgi norisinājās darbs pie šīm gleznām?

Pie šī projekta strādāju piecus mēnešus, glezna tomēr ir 20 metrus gara.

Vai vari, lūdzu, pastāstīt vairāk par pašu darba ideju?

Tas ir garš stāsts. Daudzi darbi man ir par mākslas izglītību. Gan Rozentāla mākslas skolā, gan Latvijas Mākslas akadēmijā es pievērsos tēmai par dabas pētīšanu un tās reālistisko attēlojumu. Laika gaitā sāku interesēties par abstrakciju. Sapratu, ka nevaru gleznot abstrakti, ja man nav zināšanu un nav tradīcijas, kurā varu balstīties. Sāku meklēt abstraktas lietas realitātē. Sāku uzkrāt abstraktus fragmentus un mēbeļu audumus. Sāku tos pārgleznot, un šajā darbā tika pārgleznots konkrēts mēbeļu audums, kas atkārtojas visu metru garumā. Kad biju šo rulli pabeigusi, ar to pašu motīvu apgleznoju vēl vienu audeklu, no kura šuvēja izveidoja šo dīvānu, uz kura sēžam. Šajā ekspozīcijā var redzēt pirmo un pēdējo metru, ko gleznoju. Pasniedzēji akadēmijā bieži atkārto, ka, jo vairāk tu glezno, jo labāks mākslinieks kļūsti. Gribēju būt labs un veiksmīgs mākslinieks.

Vai esi devusi nosaukumu šai ekspozīcijai?

Jā, “Sūdstrakcija”. Tas ir amerikāņu mākslas termins, kas raksturo jauniešus, kuri glezno abstraktas gleznas, kuras labi var pārdot, bet tām īsti nav nekādas jēgas. Šim terminam ir ļoti daudz sinonīmu. Manos darbos ir ļoti klātesoša ironija.

Vai uzskati, ka darbs pie šī projekta ir pabeigts?

Esmu apgleznojusi 64 kvadrātmetrus, domāju, ka būs gana. (Smejas.)

Ko plāno iesākt ar iegūto naudas balvu?

Es ļoti ātri varu iztērēt lielas naudas summas, ieguldot līdzekļus mākslas darbos, līdz ar to man nav kāds viens mērķis, ko ar šo naudas balvu darīšu, bet to noteikti izmantošu jaunu darbu radīšanā.

Vai pašai ir lepnums un prieks, ka esi ieguvusi šo balvu?

Vairāk prieks, par lepnumu man grūti pateikt, jo ir kauns par visiem saviem darbiem. Es tos gleznoju, jo vēlos gleznot, nevis ar tiem lepoties. Tā ir tāda blakne šai profesijai, kas kaut kā ir jānorij. (Smejas.)