Fotoreportāža: Zuzānu kolekcijas izstāžu - “Liriskais skarbums” un PAN4KĀ - atklāšana Mūkusalas Mākslas salonā
13/06/2019
Foto: Kristīne Madjare
Vakar, 12. jūnijā Mūkusalas Mākslas salonā tika atklātas divas Zuzānu kolekcijas izstādes. Lielajā zālē skatāma izstāde “Liriskais skarbums”, bet Mazajā zālē - PAN4KĀ.
Izstādē “Liriskais skarbums” iekļauti 20. gs. 60. gadu sākuma jaunās paaudzes – Ojāra Ābola, Borisa Bērziņa, Laimdota Mūrnieka, Leo Kokles, Ritas Valneres, Georga Kruglova, Herberta Siliņa – un citu mākslinieku darbi, kas uzskatāmi demonstrē modernizācijas stilistiku. 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas modernizācija aizsākās ar “skarbo stilu”, kurā mākslas darbu kopējās formālās pazīmes bija vienkāršots zīmējums, skarbs krāsas triepiens, mazliet deformētas cilvēku figūras un lokāli krāsu laukumi. Stilistisko meklējumu dzinulis bija orientēšanās uz Rietumiem un mākslinieku eiropeiskās un kosmopolītiskās identitātes apzināšanās.
Līdzās figurālajām kompozīcijām atplauka arī padomju hierarhijā tobrīd zemāku žanru – portretu, kluso dabu, ainavu un pat aktu – glezniecība, kurā nebija nekā skarba.
Savukārt, izstāde PAN4KĀ pievēršas dīvainai nobīdei, kas reizēm izgaismojas uztverē, salīdzinot jūras ainavu raisītās noskaņas Latvijas izstāžu zālēs ar tām, kas rodas daudzviet citur pasaulē. Lai gan Latvijas profesionālajā, tradicionālajā un populārajā kultūrā netrūkst burtisku jūras attēlojumu, kā arī dažādu jūras metaforu, ir kāda asociācija, kas parasti izpaliek – jūra kā kolonizācijas un vergu tirdzniecības medijs, jūra, kas aprijusi ne tikai drosmīgos un bravūrīgos, ne tikai ģimeņu un kolhozu barotājus, bet arī vairākus miljonus nevainīgo.
Liekot lietā latviešu mākslinieku jūras ainavas – gluži līdzīgas tām, kuras pārsvarā redzamas vietējo kūrortpilsētu muzeju vasaras izstādēs – izstādes veidotāji vēlas piesavināt skata leņķi, kas Latvijas kultūrā nepelnīti atstāts novārtā.