Nóló rudens/ziemas 2017 kolekcijas modes skate Rīgas modes nedēļā

Ar huligānismu pret seksismu 0

Intervija ar zīmola Nóló dizaineri Viktoriju Jonieni

Agnese Čivle
27/04/2017

Kad tiekamies ar modes dizaineri Viktoriju Jonieni, viņa tikko ir atgriezusies no brīvdienām Spānijā. Pāris pelnīta restarta dienām pēc divu mēnešus ilgās saspringuma pilnās gatavošanās zīmola Nóló kolekcijas prezentācijai – 26. Rīgas modes nedēļā.

Nóló šobrīd ir viens no pamanāmākajiem un starptautiski straujāk augošajiem Latvijas modes zīmoliem. Lai gan... iespējams, nezinātāji diez vai zīmolu asociē ar Latvijas modi. Tāda arī bijusi Nóló sākotnējā koncepcija – kaut arī lielākā daļa apģērbu pilnībā tiek ražoti modernā rūpnīcā Latvijas galvaspilsētā, zīmols tiek veidots ar rietumniecisku vērienu, izvairoties veidot sasaisti ar nacionālo identitāti.

Kaut arī rūpnieciski ražoti, Nóló kolekciju apģērbi no piegrieztnes līdz pēdējai pogai top pilnīgā dizaineres uzraudzībā. Šūt, izšūt un modelēt Viktorija iemācījās pie savas krustmātes, kas padomju gados strādāja Jūrmalas pilsētas Sadzīves pakalpojumu kombināta eksperimentālajā cehā. Tajā tika šūti tērpi gan Latvijas varietē – restorāniem “Kaburg” un “Jūras pērle”, kurā uzstājās Laima Vaikule, Boriss Moisejevs –, gan slaveniem padomju estrādes māksliniekiem, piemēram, Allai Pugačovai. 

80. gadu vidū Viktorija sāka nodarboties ar modeļu izstrādāšanu – veidoja paraugus un piegrieztnes kooperatīviem. Vēlāk nopirka labu šujmašīnu un overloku, un pati sāka šūt tērpus, ko tirgoja komisijas veikalos. Tad nāca laiks, kad Viktorija pievērsās vērienīgam tirdzniecības biznesam – vispirms cigarešu izplatīšanas jomā, pēc tam jau soli tuvāk modei – Rīgā atverot vīriešu apģērbu veikalu Camel Active. Tam sekoja virkne citu apģērbu veikalu, un, pateicoties Viktorijai, Latvijā ienāca tādi zināmi zīmoli, kā itāļu La Perla un Liu Jo.

Strādājot ar citu zīmolu izstrādātu apģērbu tirdzniecībā, Viktorija nekad neaizmirsa sapni par pašas radītu modi. Pēdējo motivācijas impulsu Nóló radīšanai Viktorijai deva sešu realitātes šova/konkursa Project Runway sezonu noskatīšanās. Tad viņa devās uz Sentmārtina Mākslas un dizaina koledžu Londonā, lai apgūtu ar dizainu un zīmolvedību...

Viktorija atzīst, ka ir nelabojama huligāne. Viņa brauc ar motocikliem, ļaujas adrenalīnam, ko sniedz ekstrēmie sporta veidi, un ar dumpiniecisku pieeju realizē arī savās apģērbu kolekcijās un to prezentācijās. Nóló tērpu apdrukās klātesoši var būt gan lamuvārdi, gan fuck žesti. Viņa ir pret seksismu modē un pēdējo kolekciju veltīja savai meitai. Tās prezentācijas laikā Rīgas modes nedēļā Nóló apģērbos tērptas modeles imitēja seksu ar universitātes profesoru. Daļa publikas jūsmoja, citi – jutās apbižoti.


Viktorija Joniene. Foto no personīgā arhīva

Nesen aizvadīta jaunās Nóló kolekcijas prezentācija Rīgas modes nedēļā. Kas šobrīd reāli notiek ar rudens/ziemas kolekciju? Kā tā dzīvo savu dzīvi tālāk?

Tagad kolekcija uzsāk savu ražošanas dzīvi. Tas, kas tika parādīts Rīgas modes nedēļā, ir tikai neliela kolekcijas premiere daļa. Neredzamo aisberga kārtu veido aptuveni 300 kolekcijas modeļi, no kuriem daļa ir pavisam komerciāli produkti. Tagad kolekcija tiks pārskatīta – tā tiks transformēta un pielāgota reālajam tirgum. 

Aktuālās modes ziņā Latvijas sabiedrība diemžēl atpaliek vismaz par diviem gadiem, un tikai niecīga sabiedrības daļa – kādi divi simti cilvēku – zina, kas notiek modē un uzdrošinās tai reāli arī sekot. Mēs zinām, kas ir Nóló auditorija un ko tā ir gatava pieņemt, ko – nē. Īpaši pagarinātas piedurknes, pārspīlēts oversize, atkailinātas muguras, caurspīdīgums, platas pusgarās bikses – nekādā gadījumā! Tas nozīmē, ka izstrādātās kolekcijas modeļiem kaut kas būs jāsamazina, jāsaīsina, jāpieliek, jānoņem utt. Tāpat būs jāoptimizē produkta ražošanas izmaksas – iespējams, jāatsakās no kādām detaļām, jāizvēlas ne tik sarežģītas izstrādes tehnoloģijas. Tad sekos trīs ražošanas mēneši, un jau jūlijā kolekciju mēs varēsim vest uz veikaliem.

...un atsākies darbs pie nākamās kolekcijas. Tāds nepārtraukts process.

Vienlaicīgi ar ražošanu sākas arī darbs pie nākamās kolekcijas. Tas ir process, kurā etapi visu laiku pārklājas. Visgrūtākais modē ir tas, ka apstāties nav iespējams. Tas rats ir jāgriež visu laiku. Brīžam ir sajūta, ka vairs nevaru, ka esmu emocionāli iztukšota.

Pasaulē zīmolos ar tik lielām kolekcijām kā mūsējā strādā komandas, kuras sastāv vismaz no 15–20 cilvēkiem – dizaineriem un palīgiem, bet Nóló es esmu viena, un man ir tikai viena asistente, kura pārsvarā nodarbojas ar grafisko dizainu un interneta veikalu. Mums ir divi tehnologi, taču tik un tā man ir jāizdomā, kā veidot katru šuvi, kādām jābūt apdarēm utt. Manu darba dienu neveido tikai darbs pie apģērbu modeļu idejām un skicēm, es esmu klātesoša arī apstrādes procesā – līdz pat 20 modeļiem dienā.


Nóló
rudens/ziemas 2017 kolekcijas modes skate Rīgas modes nedēļā

Kam, jūsuprāt, būtu jānotiek Latvijā, lai šis jūsu pieminētais divsimt cilvēku kopums, kas gatavi uzdrošināties, kļūtu lielāks?

Tas ir jautājums, ko var izskatīt gan no vēsturiskā, gan no ekonomiskā skatpunkta. Ekonomisko apstākļu uzlabošanās un domāšanas transformācija – tas ir komplekss, kas varētu vedināt uz pārmaiņām. Sabiedrībai ir jāsasniedz iekšējā brīvība – spēja domāt, uzvesties un izskatīties brīvi, taču aizvien vēl valda spēcīga padomju domāšanas ietekme. Mūsu sabiedrība ir stingri pieķērusies klišejām. 

Es esmu feministe. Izteikta feministe! Man nav pieņemams vīriešu seksisms, man nav pieņemams viss, kas modē ir vērsts uz seksu. Gan padomju laikā, gan 90. un 2000. gados sievietei bija jāģērbjas tā, lai pārdotu sevi vīrietim. Lai nopārdotu un pēc tam dzīvotu viņa maizē. Kamēr šis uzskats no sieviešu domāšanas neizzudīs – nekas nemainīsies. Palūkojieties uz sievietēm – lūpas, pupi, gurni un viduklis – tā, lai labi redzams, ka tie ir savās vietās... Viņas nesaprot, ka iespējams uzvilkt arī ko brīvāku, lielizmēra – un izskatīties labi! 


Nóló
 rudens/ziemas 2017 kolekcijas modes skate Rīgas modes nedēļā

Šeit mēs varētu pievērsties jūsu kolekcijas prezentācijai Rīgas modes nedēļā. Uz modes skates mēles tika īstenota teatrāla performance. Lūdzu, pastāstiet par tās ideju un to, kā tā tika īstenota.

Šo kolekciju es veltīju savai meitai, kura šogad Anglijā absolvēs augstskolu. Tās idejas pamatā ir vairāki ar mācībām, universitāti un studentu dzīvi saistīti aspekti, kurus sasaistīju ar dažādiem vēsturiskiem periodiem dažādās kultūrās. Kolekcijā ir rodamas atsauces uz amerikāņu koledžas stilu un karsējmeiteņu kostīmiem, cara laika meiteņu skolas formām ar mežģīņu priekšautiem, Viktorijas laikmeta motīviem, britu stilu, ka arī studentu vidē tik iecienītajiem dažāda veida stilizētiem sporta tērpiem. Tā ir eklektika zem vienojošās izglītības tēmas. 

Kopā ar komandu – horeogrāfu Feliksu Lipski, stilisti Olgu Kolotovu – sapratām, ka vēlamies skatē integrēt arī atbilstošu scenogrāfiju – skolas solus – un varbūt arī pašus pasniedzējus. Meklējām aktierus, saņēmām atteikumus – ar modes skatēm liela daļa strādāt nevēlējās, jo tās neesot viņu formāts. Mums izlīdzēja Rīgas Krievu teātris ar aktieri Kirilu Zaicevu un Nacionālais teātris ar Ivaru Pugu. Tas, kas notika uz skatuves, principā bija improvizācija par tēmu seksuāla afēra starp studentēm un profesoru. Ivaram Pugam ar modeli Beāti Stivriņu izdevās kaut kas absolūti lielisks! Jau mēģinājuma laikā visi, kas atradās zālē, sāka aplaudēt un sajūsmā kliegt... 

Modeles pašas šo procesu izbaudīja. Ierastās skumjo seju defilēšanas vietā bija tusiņš! 

Ar šo es vēlējos sapurināt skatītājus, jo, cik novēroju, – pirmā rinda pie mēles sēž savos telefonos un acis nepaceļ. Sēž telefonos modes skatē! Tāpēc arī pāris sezonas atpakaļ sākām skatēs izmantot pudeles ar ūdeni, ar ko atsvaidzināt skatītājus. Es vēlos veidot komunikāciju ar zāli, lai publika attaptos, ka tajā kaut kas notiek. Mums izdevās kas svaigs, un cilvēki to novērtēja. 

Vienīgais, ka šovā spozmē varbūt mazliet nobālēja paši apģērbi. Cilvēki visu uzmanību fokusēja uz notiekošo. Taču zinu, ka cilvēki pēc tam vēlreiz atgriezās pie redzētā video ierakstos, kurus rādīja arī citiem. Un vairākkārt!


Nóló
 rudens/ziemas 2017 kolekcijas modes skate Rīgas modes nedēļā 

Kas notika pēc tam? Sociālo tīklu vidē nevarēja nepamanīt arī karstu diskusiju...

Pēc tam notika tas, kas parasti notiek Latvijā. Vienmēr atradīsies kāds vai kādi, kam te viss slikti un nekas nepatīk. Attieksme, protams, lielākoties tiek pausta sociālajos tīklos. Es vārdus nesaukšu, bet daži sabiedrības locekļi jutās apvainoti, un pēc Nóló skates sākās nomelnošana. Manuprāt, ārkārtīgi neētiski un zemiski, taču pretenzijas tika vērstas arī pret Kultūrkapitāla fondu (Rīgas modes nedēļas finansiālais atbalstītājs – A.Č.), norādot uz modes nedēļā notiekošo kā uz kaut ko nepieņemamu. Kultūrkapitāla fonds reaģēja, atbildot, ka negrasās nodarboties ar pasākuma cenzūru. Tam sekoja atkārtota vēstule, kurā tika pacelts jautājums par pievienotās kultūrvērtības esamību vai neesamību...

Tas ir patiesi savādi – mēs dzīvojam 21. gadsimtā. Mode vēsturiski ir tuvu saistīta ar provokāciju un hormonu uzbudinājumu. Jā, darbojošās personas uz skates mēles imitēja seksu. Uz galda, pie galda. Bija draivs, bija provokācija, taču neviens neatkailinājās – visi bija apģērbti. Turklāt stāsts nebija par skolu, bet par augstākās izglītības iestādi, tāpēc pedofilijas tur nevarēja būt. 

ARHĪVS: Rīgas modes nedēļa – viedokļi un fotoreportāža

Kā jūs kopumā komentētu situāciju, kad Latvijā pastāv šī industrijas sadrumstalotība. Mums ir divi modes pasākumi, kamēr modes metropoles tīri labi iztiek ar vienu.

Jā, ir Paris Fashion Week, un es nezinu nekādu French Fashion Week. Ir Milan Fashion Week, un nav Rome vai Venice Fashion Week, vai Italian Fashion Week! Ir London Fashion Week un New York Fashion Week! That’s it! Tas ir liels pasākums, kam, protams, ir sava satelītpasākumu programma, bet tāds ir viens, un ar to pietiek. Ja viņiem pietiek, kāpēc Latvijai vajag divus? Tas ir nevajadzīgi. Nesaprotu, kāpēc vajadzēja uztaisīt kaut ko konkurējošu. 

Reālās vajadzības ir citas – piemēram, mums laiku pa laikam ir grūti atrast jaunus talantus. Zinu, ka akadēmijā ir daudz modes studentu un absolventu, taču es nevaru katru no viņiem aicināt un tad mēģināt skatīties, vai tur kas sanāks. Man nav tam laika. Taču, ja būtu kādi konkursi jaunajiem talantiem, tiktu piesaistīti līdzekļi, lai viņi varētu sevi pierādīt jaunu kolekciju izveidē... Tas būtu jēgpilni, taču ir ticis radīts kaut kas konkurējošs. Tas pats tikai citā mērcē. Turklāt īsti jau nav sanācis uztaisīt ko pareizu un profesionālu. Es esmu startējusi arī “Modes manifestācijā” (toreiz vēl sauktā Riga Fashion Mood), taču no tirdznieciskā viedokļa – rezultāta nebija.


Nóló
 rudens/ziemas 2017 kolekcijas modes skate Rīgas modes nedēļā 

Modes nedēļu mērķis ir vērsts uz tirdzniecības rezultātiem – tas ir industrijas pasākums, kurā spēlētāji atrāda savu produkciju potenciālajiem pircējiem. Cik lielu atdevi jūs jūtat no dalības šajos pasākumos Latvijā?

Dalība viennozīmīgi ir tā vērta! Varbūt gluži ne tāda, kādu es to realizēju. Mums vienmēr ir ne mazāk par 55 iznācieniem, tiek gatavota performance... Gatavošanās aizņem laiku, daudz spēka un resursu. Vienmēr esmu bijusi maksimāliste un perfekcioniste. Taču kopš dalības Rīgas modes nedēļā ir krietni palielinājusies zīmola atpazīstamība un preses interese gan Latvijā, gan visā Baltija, arī starptautiskā mērogā – par mums rakstīja Vogue Italy, mūsu kolekcijas rāda Vogue Russia Collections, Fashion Chantelle Milano un daudz citi mediji un modes blogeri. Tas ir jūtams, taču ne uzreiz – ne no pirmās dalības reizes.


Nóló rudens/ziemas 2017 kolekcijas modes skate Rīgas modes nedēļā 

Strādājot pie Nóló zīmola koncepta, jūs cenšaties neakcentēt tā latvisko izcelsmi. Arī veikalu interjera dizains tiek uzticēts interjera birojam no Kanādas. Pastāstiet vairāk par šādas stratēģijas izvēli.

Jāsaka, ka tas bija tikai pašā sākumā, jo bažījos, ka vietējiem pircējiem būs aizspriedumi pret made in Latvia, tāpēc sākotnēji centāmies sevi pozicionēt kā Skandināvijas zīmolu. Bet jau pēc pirmās sezonas nolēmām piedalīties Rīgas modes nedēļā. Ka izrādījās – mūsu šaubas nebija pamatotas. Ja kvalitāte un dizains ir labs, pircēji ar prieku dod priekšroku vietējiem produktiem! 

Veikala koncepciju un mēbeles, kuras izturētas skandināvu minimālisma stilā, mums taisīja kompānija, kura strādā ar tādiem slaveniem zīmoliem ka Cristian Dior, Louis Vuitton, Prada, La Perla, ka arī Inditex Group. Un, protams, mēs varam lepoties, ka veikali uztaisīti ļoti profesionāli un kvalitatīvi.

Ko vēl saskatāt kā problēmu šodienas modes industrijā Latvijā?

Man šķiet, ka problēmas ir vienas un tās pašas gandrīz visā pasaulē. Izglītība ir ļoti komercializēta, tagad pasaules mērogā tikai 10% no modes dizaina absolventiem spēj atrast darbu industrijā. Ir radusies dizaineru pārprodukcija. Tajā pašā laikā trūkst speciālistu – nav konstruktoru, tehnologu, mehāniķu… nav kas šujmašīnas savestu kārtībā. Nav kvalificētu šuvēju. Ja es izsludināšu, ka meklēju dizaineru – man būs 100 pieteikumu, kamēr uz šuvējas vietu es saņemšu labi ja vienu pieteikumu pa visu nedēļu. Mēs esam tādi pārlieku mākslinieciski. Taču vajag ražot, vajag speciālistus. Latvijā ir lielas problēmas arī ar ražošanas izmaksām vieglajā rūpniecībā – tās ir ļoti augstas. Ražotspējas ir ļoti zemas, kādēļ arī neesam konkurētspējīgi pasaules mērogā.

ARHĪVS: Vetements. Par kopijas panākumiem


Nóló
 rudens/ziemas 2017 kolekcijas modes skate Rīgas modes nedēļā

Kas jūs pašu modē iedvesmo? Un iedvesmo vispār?

Mode pastāvīgi mainās, un izmaiņas, kas notiek pašlaik, zināmā mērā reizē ar Vetements revolūciju man ļoti patīk un iedvesmo. Mode vairs nav diktators, pirmajā plānā izvirzās personība un tās personīgais stils. Street style (ielas stils) nostiprina savas pozīcijas. Pretēji iepriekš minētajam 90. un 2000. gadu seksualitātes fenomenam – tagad aizvien lielāks fokuss ir uz harmoniju, iekšējo brīvību un komfortu.

Man patīk arī tāds nosacīti jauns virziens ka antimode, ka plaši attīstījās, pateicoties Vetements dizaineram Demnam Gvasalijam un Kanjē Vestam. Es apbrīnoju, kā Vetements spēja ugly (neglīto) uztaisīt tik pievilcīgu un atraktīvu. Viņi savās skatēs neņem modeles, viņi izvēlas interesantus personāžus, specifiskas būtnes… Ir, kā vajag, bet viņi taisa, kā nevajag! Viņu radītais apģērbs maksā nenormālu naudu, bet cilvēki aizvien ir gatavi pirkt jaku par 1000 eiro un kleitu par 2500 eiro. 

Demnu par radošo direktoru pieņēma Balenciaga. Tik slavens nams ar tādām senām tradīcijām! Viņi paļaujas uz šo cilvēku un viņa komandu. Fantastiski!

Vēl mani ļoti iedvesmo laikmetīgā māksla. Mazliet slima, nepareiza, provokatīva. 2015. gada Venēcijas biennālē mani aizrāva skulptores Sāras Lukasas darbi britu paviljonā, es apmeklēju laikmetīgo muzeju izstādes... tā ir mana lieta. Mani aizrauj māksla, kas izraisa emocijas. Labas vai sliktas, bet emocijas, kuras mūsdienu pasaulē, manuprāt, ir visai remdenas. Daudziem šāda māksla nepatīk. Nepatīk arī Vetements. Man tas dur sirdī.


Nóló rudens/ziemas 2017 kolekcijas modes skate Rīgas modes nedēļā

Kāda ir Nóló vieta šajā post-Vetements laikmetā? 

Mēs nekādā gadījumā nemēģinām būt viņiem līdzīgi, mēs neesam antimodes zīmols. Mums ir savs ceļš un savs stils. Kas ir kopējais – esam brīvi un vienmēr domājam par komfortu. Neskatoties uz to, ka mēdzam būt provokatīvi, tik mazā valstī kā Latvija nevaram atļauties būt tik radikāli. Mums vairāk ir jādomā par klientiem un viņu vēlmēm, citādāk neizdzīvosim. Mode tomēr nav tīra māksla – lai tā attīstītos, tai jābūt komerciāli veiksmīgai.

Un jāiziet starptautiskajā arēnā... 

Mēs jau tur esam! Un esam gatavi attīstīties tālāk. Mājas tirgus ir kā tāds treniņu laukums, kur pārbaudīt idejas un saprast, kas patīk un kas nepatīk klientiem, kas strādā un kas ne. Gandrīz visiem zīmoliem visā pasaulē bestselleri ir vieni un te paši.

Kādos apstākļos/situācijā (sociālā, ekonomiskā, politiskā kontekstā), jūsuprāt, dzimst tādi veiksmes stāsti kā Vetements? 

Protams, tam vajadzīga ir krīze – ekonomiskā, politiskā, morālā, sociālā utt. Tas brīdis, kad cilvēkiem mainās vērtības un pasaules uzskats. Tad sāk formēties protests pret veciem stereotipiem un klišejām. Tad tiek lauzti dzimuma stereotipi un parādās tādas lietas kā genderless (bezdzimuma). Vēsturiski vienmēr kara un pēckara laikos, kā arī ekonomiskās depresijas laikos mode ir mainījusies ļoti strauji. Progresīvi cilvēki redz apkārtējās pasaules izkropļojumu un vēlas mainīties. Tādi zīmoli kā Vetements, Balenciaga, Comme des Garçons, Rick Ovens, Yeezy utt. – ir spējīgi sajust to noskaņojumu un piedāvāt tieši to, ko vajag mainīgai pasaulei!


Nóló
 rudens/ziemas 2017 kolekcijas modes skate Rīgas modes nedēļā