JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
Foto: radi!

Iepazīstieties – dizaina domāšana kā pārmaiņu aģents 0

Saruna ar dizaina domāšanas ekspertiem Signi Adamoviču un Čārlzu Bušmani 

Agnese Čivle
19/09/2018

Šīgada augustā jau astoto gadu pēc kārtas norisinājās Radošās darbības nedēļa “radi!”. Tās mērķis ir aktualizēt dizaina domāšanu Latvijā un aktivizēt tās lomu sabiedrības ikdienas dzīves procesos. Katru gadu “radi!” nedēļas interaktīvajos kopā domāšanas, darīšanas un radīšanas pasākumos tiek iesaistīti visdažādāko jomu pārstāvji un aktīvākie interesenti. Šogad praktiskie semināri ar mērķi attīstīt pilsētu radošo potenciālu gan Rīgā, gan Latvijas reģionu centros norisa jau no jūnija, savukārt Radošās darbības nedēļas apkopojošais noslēguma pasākums gaidāms oktobrī.

Arterritory.com kopā ar dizaina domāšanas ekspertiem Signi Adamoviču un Čārlzu Bušmani tiecās vairāk izzināt dizaina domāšanas procesu, kas bieži vien var nebūt klātesošs redzamā vai reāli taustāmā veidā. Ar dizaina domāšanas procesa veiksmīgu realizāciju varam sastapties piemēros, kas saistīti ar lietotājam ērtu, labi pārskatāmu elektroniskās informācijas sistēmu, atvieglotu birokrātisko slogu, pārdomātu darbības stratēģiju dažādās organizācijās – gan publiskajā, gan privātajā sektorā, tāpat uz ilgtspējību vērstiem radošo un kultūras nozaru projektiem utt.


Signe Adamoviča. Foto: radi!

Signe Adamoviča dizaina domāšanas metodoloģiju apguvusi praktiskā ceļā. Viņa ir starptautiskās radošās ekonomikas un kultūrpolitikas ideju laboratorijas un konsultāciju grupas Creativity Lab dibinātāja, kas aktīvi nodarbojas ar projektu vadību, dizaina domāšanas konsultācijām un praktisko semināru vadīšanu, tostarp atvērto inovāciju platformā DEMOLA. Signei ir vairāku gadu pieredze publiskajā pārvaldē – nacionālā, Eiropas Savienības un starptautiskā līmenī, par ko viņa 2014. gadā saņēmusi Ārlietu ministrijas Atzinības rakstu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas Republikas stiprināšanā.


Čārlzs Bušmanis. Foto: radi!

Čārlzs Bušmanis (Charles Bušmanis) ir viens no dizaina studijas Design Elevator dibinātājiem, industriālā dizaina pārstāvis un dizaina konsultants ar pieredzi inovāciju radīšanā, dizaina izglītībā un darbā ar start-up uzņēmumiem. Viņa izstrādātais autonomais bezvadu mikrofons “Runa” tika iekļauts Latvijas Dizaina gada balvas 2017 finālistu sarakstā. Čārlzs ir studējis Eindhovenas Dizaina akadēmijā Nīderlandē, kā arī Šveices augstskolās – Tehnoloģiju institūtā Cīrihē (ETH Zürich) un Lozannas Mākslas un dizaina augstskolā (ECAL), kā arī līdzdarbojies projektos Eiropas kodolpētījumu organizācijā CERN.


Foto: radi!

Pēdējo gadu laikā termins “dizaina domāšana” ir kļuvis par populāru un bieži pieminētu jēdzienu. Kas tieši ir dizaina domāšana? Kāda būtu tās definīcija? Varbūt varat ieskicēt arī vēsturisko kontekstu?

Čārlzs Bušmanis: Jēdziens “dizaina domāšana” ir salīdzinoši jauns. Es personīgi tā saknes saistu ar autoražotāju Toyota un Genchi Genbutsu filozofiju. Kas tā ir? Kad Toyota centās iekarot ASV tirgu, sākotnējie pārdošanas rādītāji nebija gluži apmierinoši. Tāpēc kompānija pieņēma drosmīgu lēmumu sūtīt savus darbiniekus uz ASV, lai tie gūtu izpratni par Amerikas auto kultūru. Viņu uzdevums bija doties tieši pie auto tirgotājiem un auto īpašniekiem uz mājām, lai iegūtu zināšanas, kas tālāk tiktu pielietotas ASV tirgum paredzēto automašīnu ražošanā. Vēlāk darbinieku uzdevums bija atgriezties ASV un tikties ar cilvēkiem, kuri savulaik bijuši iesaistīti izpētē, lai noskaidrotu viņu viedokli par paveikto. Lūk, tieši ar šādu pieeju Toyota izdevās veiksmīgi iekarot ASV tirgu.

Jau 2008. gadā es vadīju šāda veida vorkšopus, un to, ko šodien saucam par dizaina domāšanu, tolaik mēs vienkārši saucām par trako ideju prāta vētru, kuras laikā lūkojāmies pēc radošākajiem risinājumiem, atvērtākajām pieejām. Jau tad metodoloģija paredzēja ciešu mijiedarbību ar klientu.

Signe Adamoviča: Vēl jāatzīmē arī IDEO un 2007. gads.

Čārlzs: Jā, 2007. gadā dizaina un inovāciju kompānija IDEO ar tās dibinātāju Timu Braunu (Tim Brown) priekšgalā uz cilvēku orientētu dizaina pieeju jeb HCD (human-centered design) konceptuāli mainīja un pārsauca par dizaina domāšanu (design thinking).

Signe: Dizaina domāšana ir radoša pieeja, kā risināt dažādas problēmas, uzlabot procesus un pakalpojumus, centrā izvirzot lietotāju reālās vajadzības.

Čārlzs: Tas ir process, kuru dizaineri jau ilgi pielieto produktu attīstības un pilnveides procesā. Pirmkārt, tas ietver to lietotāju izpēti, kuriem konkrētais produkts tiek radīts. Un šī izpēte nenozīmē tikai noskaidrot, kā viņus sauc, bet arī to, ko viņi ēd brokastīs, kad pēdējo reiz apmeklējuši zobārstu, vai viņiem ir mājdzīvnieki… Vārdu sakot, būtiski ir izzināt visus nepieciešamos aspektus, uz kuriem vēlāk varētu attiecināt produkta lietojamību. Tālāk process ietver risinājuma izstrādi kopā ar lietotāju, tā ieviešanu, testēšanu, atstājot to atvērtu arī turpmākiem uzlabojumiem.


Foto: radi!

Tātad dizaina domāšanu varam uzskatīt par metodi?

Čārlzs: Dizaina domāšana ir process, kas var ietvert virkni dažādu metožu. Tas drīzāk ir domāšanas veids un attieksme. Tā ir pieeja problēmas risināšanai, kura pieprasa iziešanu no savas komforta zonas…

Signe: …lai kopdarbā ar lietotāju dizainētu un vēlreiz pārbaudītu visus savus pieņēmumus.

Pastāstiet vairāk par lietotāja lomu šajā procesā.

Signe: Lietotājs ir visa procesa centrā.

Čārlzs: Lietotājam būtu jābūt jebkura preču vai pakalpojumu izstrādes procesa centrā. Taču uzņēmumos un valsts iestādēs lielākoties tiek pielietota lejupvērsta pieeja (top-down approach), kā rezultātā lietotājs saskaras ar pakalpojumu vai produktu, ar ko līdz galam tomēr nav apmierināts.

Lūk, piemērs no manis paša personiskās dzīves: kad ar sievu nolēmām salaulāties Latvijā, devāmies uz dzimtsarakstu nodaļu, lai iesniegtu iesniegumu par laulības noslēgšanu. Mums tika paziņots, ka laulību atļauju mums nav iespējams izsniegt, jo man ir vairākas pilsonības, bet viņu datorsistēmā iespējams ierakstīt tikai vienu. Tāpat nesen runāju ar kādu farmaceitu par jaunās elektroniskās valsts veselības aprūpes informācijas sistēmas “E-veselība” trūkumiem. Viņš sacīja, ka tagad viņam ir liegta pieeja pacientu datiem, kāda bija, kad viss vēl bija uz papīra. Viņš savu darbu vairs nevar veikt pietiekoši kvalitatīvi. Acīmredzot, izstrādājot šo programmu, neviens nekonsultējās ar pašiem farmaceitiem. Pastāv virkne citu šādu situāciju, kuras varētu tikt atrisinātas, iesaistot lietotāju – pakalpojuma ņēmēju un izmantojot dizaina domāšanas metodes.


Foto: radi!

Interesanti, cik lielā mērā radošās domāšanas pieeja ir pielāgojama dažādām sfērām? Kas būtu pati neradošākā joma, kurai iespējams pielāgot radošu domāšanu un dizaina domāšanu izmantot kā darbarīku?

Čārlzs: Es sacītu, ka likums. Lai gan… juristi ir vieni no radošākajiem cilvēkiem, kādus nācies sastapt! Šie cilvēki spēj būt ļoti radoši tajā, kas attiecas uz likuma apiešanas veidiem (smejas).

Vēlētos pievērsties Radošās darbības nedēļai “radi!. Latvijā tā notiek jau astoto gadu. Kā tā ir attīstījusies/mainījusies šo gadu laikā?

Signe: Pa šiem gadiem nedēļa ir attīstījusies, vairāk pielāgojoties reālajām situācijām, vajadzībām u.tml. Sākotnēji tā vairāk fokusējās uz radošajām industrijām, savukārt pēdējos gados aizvien vairāk tiek pielietotas dizaina domāšanas metodes dažādu procesu, problēmu risināšanā un uzlabošanā. Šogad “radi!” izgāja ārpus Rīgas – uz reģioniem. Radošās nedēļas mērķis bija palīdzēt reģioniem un to iedzīvotājiem risināt aktuālus jautājumus, izmantojot radošās domāšanas pieeju. Devāmies uz četrām Latvijas pilsētām – Liepāju, Cēsīm, Jelgavu un Daugavpili. Kopā ar katras pilsētas vietējiem partneriem – pārsvarā biznesa inkubatoru pārstāvjiem – tika formulēts uzstādījums par to, ko būtu nepieciešams sasniegt. Piemēram, Cēsīs – kā publiskajā telpā ienest vairāk mākslas un radošuma? Jelgava savukārt pievērsās viedās pilsētas risinājumiem, Daugavpils fokusā bija radošā kvartāla attīstība, bet Liepāja koncentrējās uz iespējamo sadarbību ar Klaipēdu un piejūras reģiona zīmološanu. Tēmas ir ļoti atšķirīgas, bet visām šīm situācijām vienojoša var būt dizaina domāšanas pieeja, uz kā bāzes iespējams attīstīt idejas un procesus.


Foto: radi!

Kādi būtu secinājumi pēc “radi!” viesošanās šajās pilsētās?

Signe: Nākotnē Radošās darbības nedēļā tiek plānots vairāk iesaistīt pašvaldības. Pašvaldībai ir jābūt kā otram partnerim un līdzspēlētājam, citādi viss nedēļā paveiktais var turpat arī palikt un idejas netikt realizētas.

Čārlzs: Pašvaldībām mēs varam palīdzēt izvirzīt priekšplānā aktuālo problēmu, nonākt pie uzdevuma, ar ko strādāt, bet mēs nevaram izdomāt viņu vietā, kas tas būtu. Jo, ja viņiem tāda dabiski nav, nebūs rezultāta, kas būtu ieguldītā laika vērts. 

Pēc “radi!” nedēļas viens no secinājumiem ir saistīts ar komunikācijas prasmēm, ko vajadzētu attīstīt ikvienam. Tur, kur šobrīd tiek pielietotas lejupvērstās metodes, būtu jānonāk līdz nulles pozīcijai un jāsāk domāt par augšupvērsto pieeju (bottom-up approach). Jāuzrunā cilvēki. Un šajā ziņā mēs centāmies iedot nelielu grūdienu. Kādā no vorkšopiem mēs tā arī rīkojāmies – sūtījām dalībniekus doties ielās un uzrunāt nejaušus garāmgājējus.


Foto: radi!

Un jūs to darījāt ar latviešiem!?

Čārlzs: Un tas izdevās!

Signe: Cilvēkiem tas iepatīkas. Es strādāju arī ar studentiem starpaugstskolu inovāciju platformā DEMOLA, kur arī tiek pielietota dizaina domāšanas pieeja. Uzņēmumi mums iedod kādu problēmsituāciju vai lūdz papētīt kādu potenciālu biznesa nišu, un tad starpdisciplināra studentu komanda no dažādām augstskolām trīs mēnešu laikā iziet cauri procesam un izstrādā risinājumu. Arī šajos projektos daudzkārt esam sūtījuši studentus ārā uz ielas runāt ar cilvēkiem – un ar laiku tas iepatīkas.

Čārlzs: Kad atkal nākas sastapties ar cilvēkiem, ar kuriem agrāk strādāts, var novērot, kā viņi auguši un jau paši pēc savas iniciatīvas sāk pielietot iepriekš apgūtās metodes.


Anna Višlere. Foto: radi!

Ja atskatāmies uz iepriekšējos gados “radi!” nedēļā paveikto, ko varētu īpaši izcelt?

Signe: Daudzas no izrunātajām tēmām, diskusijas ar ārvalstu ekspertiem vienā vai otrā veidā kaut kādu procesu ir pavirzījušas. “radi!” komanda nav veikusi konkrētu monitoringu, un varbūt tas arī nav šīs nedēļas mērķis. Taču, piemēram, savulaik Radošās darbības nedēļas fokusā bija Tabakas fabrika. Nedēļas ietvaros notika plaša domu apmaiņa, un tagad jau varam redzēt topošā kvartāla aprises. Citu gadu fokuss bijis uz muzejiem, mūzikas eksporta lietām utt. Iespējams, ka lietas caur “radi!” aktivitātēm izskan skaļāk. Latvija daudz ieguvusi no sadarbības ar Kārdifas Metropolitēna universitātes Starptautiskā dizaina un pētniecības centra dizaina politikas vadītājas Annas Višeres (Anna Whicher) lekcijām, kas tika organizētas radi! Nedēļas ietvaros. Zinu, ka Višeres kundze Valsts administrācijas skolā apmācīs ministriju cilvēkus dizaina domāšanā.

Čārlzs: Arī mēs gatavojamies apjomīgai apmācībai Valsts administrācijas skolā. Ar Signi, Jeļenu Solovjovu un Viesturu Celmiņu apmācīsim trīssimt valsts darbiniekus. Projekts paredzēts līdz nākamā gada beigām.

Signe: Domāju, ka ar šo cilvēku skaitu būs noklātas visas valsts iestādes. Mācību procesā tiks izvirzītas aktuālās problēmsituācijas, kas skar administratīvā sloga samazināšanu. Ar katru grupu strādāsim sešas līdz astoņas nedēļas un iesim cauri visam dizaina domāšanas procesam, pielietojot attiecīgas metodes dažādu uzdevumu risināšanā.

Čārlzs: Dizaina domāšana nav kaut kas, ko būtu iesējams apgūt no grāmatām. Visu, ko zinu, esmu iemācījies ejot ārā un runājot ar cilvēkiem, gūstot atgriezenisko saiti un mācoties no tās. Vai tā būtu Eindhovenas Dizaina akadēmija Nīderlandē, Šveices Tehnoloģiju institūts Cīrihē vai Lozannas Mākslas un dizaina augstskola – tavs skolotājs ir tavs mentors, nevis kāds, kurš skolo. Un arī mēs negrasāmies kādu piebarot ar zināšanām, zināšanas viņiem būs jāiegūst pašiem.

Signe: Ja kāds māca dizaina domāšanu lekciju tipa veidā – klasē ar power point prezentāciju un garu tekstu…

Čārlzs: …tad bēdz!

Signe: Mēs nedomājam, ka zinām visas atbildes, bet mūsu spēks ir tajā, ka varam novadīt šo procesu un piedāvāt praktiskus instrumentus.


Čārlzs Bušmanis un Signe Adamoviča. 
Foto: radi!


Foto: radi!

Varat ieskicēt, kā notiek viena nodarbība?

Čārlzs: Piemēram, apskatām kāda uzņēmuma vēlmi uzlabot darbinieku produktivitāti. Tiek uzdoti jautājumi, ar kādām problēmām ikdienā nākas saskarties konkrētās profesijas pārstāvim. Viņa uzdevums ir izkāpt no savas komforta zonas un atbildēt uz šiem jautājumiem. Tad svarīgi ir ataicināt visu komandu, tādēļ ka tieši pašā komandā ir risinājums – mums tā nav. Notiek garākas diskusijas, kā rezultātā tiek iegūts plašāks priekšstats par komandā notiekošo.

Signe: Iegūt kontekstu, izrakties dziļi cauri situācijai iespējams ar dažādām metodēm – ar intervijām starp kolēģiem, ar interviju klusumā pašam ar sevi, ar novērojumiem, ēnošanu un citām radošām metodēm.

Čārlzs: Ir svarīgi uzdot jautājumus – ko tu gribētu darīt tādu, ko tagad nevari? Kāpēc tu tur strādā? Vai tev tas patīk? Vai ir izdarāms kaut kas, kas tavu dzīvi padarītu vieglāku? Un svarīgi ir iegūt patiesas atbildes, nevis atbildes, kādas cilvēkam liekas, ka no viņa tiek sagaidītas.

Signe: Izanalizējot visu šo informāciju, tiek saprasts, kur ir īstā problēma, un tad tā tiek risināta.

Čārlzs: Un risinājumus jūs atrodat kopā kā komanda. Jūs atrodat perfektu risinājumu – pirmo, tā saucamo prototipu, ko notestēt, neieguldot lielus finanšu resursus.

Signe: Tiek saprasts, kas darbojas, kas nedarbojas, tiek veikti uzlabojumi – līdz pat gala risinājumam.

Čārlzs: Varbūt brīdis, kad ofisā visi apsēžas uz kopīgu kafijas pauzi, var būt tas laiks, kad izrunāt iespējamos situācijas uzlabojumus. Zinu kādu piemēru, kur darbavietā ir zvaniņš, un, kad kāds to paskandina, visiem ir jāierodas, lai kopīgi rastu tūlītēju risinājumu radušajai problēmsituācijai vai dienas aktualitātei.


Foto: radi!

Cik ļoti cilvēki uzticas dizaina domāšanai kā instrumentam problēmu risināšanā?

Čārlzs: Jo vairāk ļaužu to izmēģina, jo vairāk sāk izmantot. Ar pieredzes brīdi rodas izpratne. Var izvirzīt arī ekonomisku argumentu. Laiks, kuru tu patērē, izprotot savu klientu, ir laiks, ko tev nenāksies tērēt pēc darba laika, labojot radušās kļūdas. Tātad tas ir lētāk, ekonomē laiku un gala rezultātā tiek iegūts kvalitatīvāks produkts.

Signe: Protams, ledus ir jāsalauž. Tipiskā situācija, sākoties vorkšopam, ir sekojoša – dators, telefons priekšā un sēž kolēģis ar kolēģi, kas viens otru vislabāk pazīst. Mēs atnākam un visu izjaucam.

Čārlzs: Mums ir speciāla kastīte, kurā mēs savācam visus mobilos telefonus. Kad cilvēkiem nav telefonu, viņi vairs nevar noslēpties un sāk socializēties.


Foto: radi!

Vai, pielietojot dizaina domāšanas metodes, ir jāievēro arī kādi nacionālie aspekti atkarībā no vietas, kur notiek vorkšops?

Čārlzs: Jā, ir lietas, kas jāpielāgo kultūras līmenī. Tā kā latvieši ir kautrīgi, pirmās dienas aktivitāte nevar būt fizisks kontakts ar pārējiem dalībniekiem, savukārt Itālijā ir pavisam viegli sākt dienu ar aktivitāti, kas ietver fizisku kontaktēšanos.

Kuras ir valstis, par kurām varētu sacīt, ka tās veiksmīgi lieto dizaina domāšanas metodes?

Signe: Kas attiecas uz sabiedrisko pakalpojumu jomu – Skandināvija, arī Lielbritānija.

Čārlzs: Īrijā un Nīderlandē dizaina domāšanas ziņā ļoti attīstīta ir banku industrija. Tur tā ir normāla uzvedība. Viņiem ir tādas baltās telpas, kur cilvēki sanāk kopā, lai apspriestu kādu ideju. Nav svarīgi, kādu amatu ieņem diskusijas dalībnieki – visi ir vienlīdzīgi un visiem ir vienādas tiesības izteikt viedokli.

Signe: Tāpēc šobrīd pasaulē lielās kompānijas pērk dizaina konsultācijas, arī pārpērk dizaina aģentūras, lai mainītu savu darbinieku domāšanu un pārdizainētu visu iekšējo ekosistēmu.

Čārlzs: Dažkārt es aizdomājos, ka tajā visā ir kaut kas no propagandas. Propagandai, protams, ir ļoti negatīva pieskaņa, bet, no otras puses, tā ir arī atgādinājums, piemēram, mazgāt zobus katru dienu, nebraukt pārgalvīgi, nelietot narkotikas utt. Tas ir par domāšanas veida mainīšanu.


Foto: radi!

Varētu sacīt, ka dizaina domāšana ir kā pārmaiņu aģents.

Signe: Jā, turklāt tajā nav nekā sarežģīta. Visu par to var izlasīt internetā un praktiski pielietot dzīvē.

Čārlzs: Šodien dizainera loma ir mainījusies – no lietu radīšanas uz lietu “notikšanu” (from making things to making things happen). Palīdzēt cilvēkiem risināt problēmas, nevis atrisināt tās viņu vietā.

Ir ļoti svarīgi vienmēr pārbaudīt savus pieņēmumus. Neizlaist nevienu soli. Ir būtiski pilnībā izprast savu klientu vai lietotāju, citādi visi pūliņi nekur nevedīs.


Signe Adamoviča. Foto: radi!


Čārlzs Bušmanis. Foto: radi!

www.radilatvija.lv