Foto

Izplūdis skatiens

Tomass Pārups

Pārdomas par Luīzas Galjardi darbiem izstādē Tastes Like Headaches


22/02/2017

Internetā meklējot tekstus par mākslinieci Luīzu Galjardi, uzdūros īsai intervijai, kurā viņa, atbildot par saviem darbiem uz jautājumu: „Kā tas viss turas kopā?”, uzsver līdzsvaru, kuru viņas gleznās ieviesusi nodarbošanās ar grafisko dizainu. Nāk prātā virkne īpašības vārdu, kas varētu raksturot Galjardi glezniecību, taču tieši ‘līdzsvars’ šķiet īpaši svarīgs.

Galjardi darbi tiešām ir vizuāli pievilcīgi. Iespējams, par to jāpateicas saistībai ar grafisko dizainu, vai tieši pretēji – nopelt pārlieko darbu estetizāciju. Tomēr mani nepamet aizdomas, ka, lai cik neprātīgi nešķistu tēli viņas gleznās, māksliniece vienmēr tās balsta vairāk vai mazāk klasiskā, harmoniskā kompozīcijā. Tēli, mijoties ar “baismīgām” gaismēnām, savādi deformētām ekstremitātēm vai izplūdušām sejām, uzkonstruē neparasti juteklisku attēlu. Gribētos pat teikt, ka „laikmetīgais” šajās gleznās ir nevis saturs, bet gan estētika, kurā māksliniece darbojas, veikli stilizējot personāžus, ainavas, ikdienišķus priekšmetus utt.


Luīza Galjardi, Ādams Krūsess. Rare. Izstāde Tastes Like Headaches. 2017. Foto: Ansis Starks

Izstādē Tastes Like Headaches kim? Laikmetīgās mākslas centrā Galjardi darbus izvietojusi neuzkrītoši. Tie iegrimst telpā, kurā lielāko daļu vietas aizņem mākslinieku Ādama Krūsesa un Indriķa Ģelža darbi. Taču liekas, ka tieši neuzbāzīgais, klusais izkārtojums ir uztverams kā apzināts žests. Lai arī apkārtējie darbi un konstantais popmūzikas piesātinājums, ko izdveš viens no Krūsesa darbiem, laiku pa laikam piespiež novērsties no gleznām, mans uztveres fokuss tomēr turas pie Galjardi. 


Izstāde Tastes Like Headaches kim? Laikmetīgās mākslas centrā. 2017. Foto: Ansis Starks
 


Indriķa Ģelža un Luīzas Galjardi darbi izstādē
Tastes Like Headaches. 2017. Foto: Ansis Starks

Galjardi gleznas vienlaikus ir un nav izstādē klātesošas. Tās pavīd laiku pa laikam, skatienam novēršoties no apkārtējā pieblīvējuma. Pie kolonnas pieliktā glezna ir neliela. Tajā redzama seja. Šķiet, vīrieša vai maza bērna seja ar apaļām brillēm, kuru stiklos atspīd Krūsesa iegleznotas sveces gaisma. Gleznas klātbūtne nav sevišķi uzsvērta, bet, apstaigājot izstādi, pievēršu tai arvien vairāk un vairāk uzmanības. Tā atgādina miglainu, sapņainu vīziju. It kā šis attēls rēgotos stāvoklī tieši pirms aizmigšanas. It kā skatiens būtu zaudējis fokusu. It kā ieslīkstot tā saucamajā uncanny valley, kas liek sajusties satraucoši un nedaudz neomulīgi...


Luīza Galjardi, Ādams Krūsess.
Candlelight. Izstāde Tastes Like Headaches. Foto: Ansis Starks

kim.lv