Vientulība virtuālajā pasaulē
Īssaruna ar mākslinieci Santu Franci
Lauma Laube
03/08/2017
Santa France (Sunta Frunce) ir 1993. gadā dzimusi multimediju māksliniece, kuras darbība lielākoties ir saistīta ar 3D programmatūras piedāvātajām iespējām un to pielietojumu web kolāžu, video, animētu gif attēlu un digitālo ilustrāciju veidošanā. Kopš pagājušās nedēļas RIXC galerijā Lenču ielā atvērta viņas izstāde “Le Solitaire”. Digitālās ilustrācijas, animācijas un tīkla mākslas darbi tapuši komunikācijā ar datoru, autorei radot un kārtojot 3D objektus sev saprotamās kompozīcijās. Caur spīdīgu interjeru iekārtošanu un vēsām klusajām dabām tiek meklētas atbildes par to, kā būt vienam — strādāt vienatnē, būt pašpietiekamam, kā kompensēt cilvēciska kontakta trūkumu pārlūkojot internetu un izmantojot savus iekšējos resursus. “Le Solitaire” apkopo mākslinieces darbus, kas radīti laika periodā pēc Liepājas Universitātes Jauno mediju mākslas programmas absolvēšanas.
Tikāmies ar Santu Franci, lai uzzinātu vairāk par to, kas skatāms mākslinieces pirmajā personālizstādē un kas viņu saista jauno mediju mākslā.
No kreisās: Raitis Šmits, Rasa Šmite, Santa France. Foto: Didzis Grodzs
Pastāsti vairāk par izstādes darbiem un kā tie tapuši!
Izstādē skatāmas digitālo ilustrāciju izdrukas, animāciju cilpas, kā arī viens tīkla mākslas darbs. Darbi tapuši laika periodā no 2015. gada beigām līdz pat šī gada pavasarim — pēc studiju beigām cenšoties saprast, kā turpmāk radīt un strukturēt savu radošo darbību bez akadēmiskās vides spiediena.
Šajā laika periodā ir radītas divas ilustrāciju sērijas, viena no tām ir “Interjeri” sērija, kuras ietvaros veidoju dažādas digitālas telpas, izmantojot minimālu elementu daudzumu, katrā kompozīcijā saglabājot nemainīgu kameras leņķi un katras telpas pamatā izmantojot viena izmēra kubu. No 14 līdz šim radītajiem darbiem, izstādē ir skatāmi 4 interjeri. Otra ilustrāciju sērija ir “Pārpalikumi” (Leftovers), kas sastāv no 3 klusajām dabām, kurās attēloti priekšmeti, kas paliek pāri pēc attiecību beigām un atgādina par otru cilvēku.
Santa France. “Interjers #1 / Sporta zāle.” 2016
No individuālajām ilustrācijām izstādē ir redzams arī The Office, kas ir pētījums par atvērtā biroja plānojumu – tā vienmuļību, ilūziju par noslēgtu, bet tajā pašā laikā atvērtu darba telpu, vienkāršību un funkcionalitāti profesionālajā vidē. Šajā ilustrācija es spēlējos ar kontrastu starp formāliem un personiskiem priekšmetiem, kurus darbinieki mēdz ieviest savās neizteiksmīgajās darbavietās, lai padarītu tās mājīgākas.
Iepriekš minētais tīkla mākslas darbs ir sākotnēji NewHive platformā radīta web-kolāža ar nosaukumu “seksīgā-spama-dzeja (pirmā daļa)”, kas ir ar ilustrācijām un teksta-runas programmatūras (text-to-speech) lasījumiem papildināts četru dzejoļu krājums par pornogrāfijas izplatīšanas paņēmieniem tiešsaistē. Izņemot šo darbu, pārējās izstādē redzamās animācijas un ilustrācijas ir veidotas 3D programmatūrā Blender, kuru apguvu pašmācības ceļā un nu jau uzskatu par neatņemamu savas radošās darbības rīku.
Santa France. “Pārpalikumi #2” 2017
Kādas tēmas un vadmotīvi vieno izstādes darbus?
Galvenais vadmotīvs, kas atspoguļots arī nosaukumā, ir vienatne. Izstādes darbos tā izpaužas gan kā fiziska izolācija no ārējās vides, gan kā vientulība un cilvēciska kontakta trūkums. Citas darbos saskatāmās tēmas ir intimitāte, noslēgtība, interneta kultūra un objektu estetizācija.
Izstādes nosaukums ir “Le Solitaire” (no franču val. – pasjanss, vientuļnieks), kas norāda uz kāršu spēli, kura tiek spēlēta vienatnē, kārtis izkārtojot noteiktā secībā. Kāda ir saistība starp taviem darbiem un šo kāršu spēli?
Šī spēle šķita visai veiksmīga metafora procesam, kurā top mani darbi. Esmu vienatnē ar datoru, gan meklējot iedvesmu, gan mācoties internetā, darbs tiek radīts ar datora palīdzību, kārtojot 3D objektus noteiktās kompozīcijās, un rezultāts tiek publicēts atpakaļ internetā.
Santa France. No kreisās: The Office, sexy-spam-poetry (volume one) un Displacement. Foto: Didzis Grodzs
Vai šī ir tava pirmā izstāde?
Šī ir mana pirmā personālizstāde. Iepriekš esmu piedalījusies tikai grupas izstādēs Liepājā, Rīgā un internetā.
Kas parasti kalpo kā iedvesmas avoti jaunu darbu radīšanai?
Vizuāli iedvesmu atrodu nejauši sastopoties ar attēliem internetā — vecām interjera dizaina reklāmām, modes un produktu dizaina fotogrāfijām. Parasti sastaptajos attēlos mani piesaista objektu izkārtojums, to struktūra, materiāli un tekstūras, jo automātiski cenšos tos pārnest 3D programmatūrā. Konceptuālās idejas rodas no personīgās pieredzes, atmiņām, kā arī konkrētā brīža emocijām, kas bieži vien noved pie nostaļģijas un pagātnes romantizēšanas.
Piemēram, atceros, kā, bērnībā spēlējot The Sims, katrs objekts varēja tikt novietots tikai fiksētās pozīcijās, vienmēr tika ievērotas atstarpes un nekas nepārklājās. Šis princips izpaužas ilustrāciju sērijā “Interjeri” — kārtojot objektus ierobežota izmēra telpā, izmantoju precīzas koordinātas un izmērus gan objektu veidošanā, gan to novietojumā.
Santa France. “Hēlija ballīte (ar pārnakšņošanu)” 2016
Kā tu zināji un kad saprati, ka vēlies nodarboties ar jauno mediju mākslu?
Pēc vidusskolas beigšanas mani ieinteresēja Jauno mediju mākslas studiju programma Liepājas Universitātē. Jāatzīst, ka pirms tam pārāk daudz par to nezināju, bet, uzsākot studijas, ātri vien aizrāvos ar jauno mediju piedāvātajām iespējām. Mani jau iepriekš interesēja interneta kultūra un digitālā māksla, bet studiju laikā tai pievēršoties no teorētiskās puses, sapratu, ka tā ir joma, kurā vēlos darboties arī turpmāk.
Kādi ir tavi nākotnes plāni, vai jau strādā pie kāda jauna projekta?
Iespējams, drīzumā atkal piedalīšos vēl kādā fiziskā grupas izstādē, bet pagaidām plānoju atsākt regulāri veidot ilustrācijas un publicēt tās internetā. Gatavojoties personālizstādei, veiksmīgi pārdomāju pēdējos gados paveikto, radušās atklāsmes esmu gatava pielietot turpmākā darbu radīšanā.
Santas Frances izstāde “Le Solitaire” RIXC galerijā apskatāma līdz 26. augustam.
