2018. gada iedvesmojošākais mākslas un kultūras izdevums
2018. gada iedvesmojošākais mākslas un kultūras izdevums
02/01/2019
2018. gadā iznāca gan Fluxus līdzdibinātāja Dika Higinsa rakstu krājums, gan grāmata par Dišāna pēdējām stundām, gan, protams, jaunas grāmatas un publikācijas par Vorholu. Daži no šiem jaunizdevumiem kļuva par dižpārdokļiem, citi ne, taču tas nemazina to literāro un kultūras vērtību. Līdztekus grāmatām turpināja iznākt arī vizuālajai mākslai veltīta periodika – kā plaši pazīstama, tā lokāla un mazzināma; kā internetā, tā arī joprojām – par brīnumu – drukāta. Par to, kādus jaunatklājumus mākslas un kultūras izdevumos nesis 2018. gads vai arī kas no jau zināmā iedvesmojis visvairāk, vaicājām mūsu aptaujas dalībniekiem.
Zane Onckule, kim? programmas direktore
1970. gadu ASV video žurnāls Radical Software
Gada griezumā mani turpināja saistīt tādi žurnāli-izdevumi-interneta platformas kā Bidoun, Triple Canopy, MAY, Texte zur Kunst, Provence, bet favorīti-klātpienācēji ir dažādi mistiski 70.–90. gadu ASV arhīva izdevumi (Netletter, Radical Software, Coagula).
Līna Birzaka-Priekule, kuratore
Londonas Hayward galerijas izdevums Fifty Years of Great Art Writing
Iedvesmojošākos mākslas un kultūras izdevumus negribētu saistīt tieši ar to iznākšanas gadu. Tie ir bijuši teksti, kas 2018. gada laikā bijuši klātesoši manā pētniecībā un dzīvē.
Kā pirmo gribētos minēt Eduāra Luī darbu The End of Eddy (Jātiek vaļā no Edija). Autobiogrāfisks romāns, kurā parādītā homofobija, seksisms un ksenofobija kādas Francijas provinces pilsētiņā sasaucas ar 2018. gada politisko parādi par un ap Stambulas konvencijas ratifikāciju un galu galā vēlēšanu peripetijām Latvijā.
2014. gadā iznākusi mākslas vēsturnieka un kuratora Džeimsa Hola grāmata The Self-Portrait: a Cultural History (Pašportrets: kultūras vēsture), kas iekļauj pašportreta žanru ne tikai mākslas vēstures, bet arī daudz plašākā kultūras vēstures kontekstā.
Londonas Hayward galerijas izdotais krājums Fifty Years of Great Art Writing (50 gadi lielisku tekstu) ietver pētījumus, ko galerijas 50 pastāvēšanas gados par izstādēm rakstījuši mākslas zinātnieki, rakstnieki, mākslinieki un filozofi. Radošajās mokās pa rokai, lai apstiprinātu, ka ir daudz ceļu, pa kuriem var tikt līdz teksta beigām.
“Rīgas Laiks”, īpaši “nāvīgi nopietnais” augusta numurs.
Inga Lāce, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra kuratore
Krisas Krausas grāmata Social Practices
Krisas Krausas Social Practices (Sociālās prakses), kas aizraujošā stāstā savij rakstnieces biogrāfiju, personiskus Losandželosas mākslas scēnas aprakstus, jo iesaistītie mākslinieki, kuratori un filozofi bieži vien ir Krausas draugi, un sarunu pierakstus. Paralēli arī teorētiskas pārdomas par to, kā uz mākslu un tās attīstību varētu skatīties caur nejaušībām, baumām, iekāri vai citām, drīzāk ar pašiem māksliniekiem un vidi, nevis mākslu saistītām parādībām.
Ivars Drulle, mākslinieks
Kā īpašu vēlos izcelt Latvijā tapušo Georga Avetisjana grāmatu “Dzimtene”. Reti gadās, ka gribas iegādāties grāmatu, tikko tā ir svaigi izlikta plauktā, silta no tipogrāfijas, un šī ir tā reize. “Dzimtene” ir fotogrāmata par Kaltenes ciemu, ar kuru autoram ir personiskas saites, un tās vērtība ir izcilais dizains ar precīzi sakārtotiem atvērumiem, tukšumiem un īstajās vietās ieliktām aizgājušo laiku liecībām. Tā nav tikai fotogrāmata, tur ir dažs labs dzejolis, bukletiņš bibliotēkas kartiņas vietā un pseidolaikrakstiņš “Banga”. Bieži vien fotogrāmatās katrā nākamajā lapaspusē ir vienkārši iecepta jauna fotogrāfija, bet šeit – mazs, smalki izplānots pārsteigums.
Vita Liberte, VV Foundation dibinātāja un mākslas mecenāte
Dika Higinsa grāmata Intermedia, Fluxus and the Something Else Press
Katru mēnesi izlasu aptuveni 25–30 drukātus un interneta žurnālus, starp kuriem mākslas jomā mani favorīti ir New York Times, uzlabotais Art Forum, Elephant.art, Flash Art, kā arī, protams, “Arterritory sarunas ar kolekcionāriem”. Mana auto aizmugurējā sēdeklī vienmēr atrodas aptuveni 20 atlasīti raksti, kurus esmu izgriezusi, lai iedvesmotos kādam no saviem nākamajiem projektiem. No grāmatām iedvesmojoša man šķita Intermedia, Fluxus and the Something Else Press, kas apkopo Dika Higinsa esejas un teorētiskos pētījumus. Lielisks materiāls par mākslinieku starpdisciplinārās sadarbības nozīmi un neatkarīgas izdevējdarbības ietekmi uz mākslas procesiem. Iesaku izlasīt arī Olgas Tokarčukas romānu “Lidojumi”.
Karina Vissonova, dizaina pētniece un inovāciju stratēģe
Arterritory Sarunas ar kolekcionāriem
Neesmu pietiekoši izskatījusi, kas ir pieejams Latvijā, bet “Arterritory sarunas ar kolekcionāriem” ir ļoti interesants izdevums.
Artūrs Analts, dizainers
@arthandlermag instagrama konts
Es ik pa laikam iegādājos dažādus mākslas izdevumus, bet nevarētu teikt, ka kāds no tiem patiesi uzrunātu vai liktos iedvesmojošs. Mūsdienās jaunumiem var viegli sekot digitāli, līdz ar to viens no rīkiem ir instagrama. Šī gada atradums ir @arthandlermag, kur storijos, kā arī publikācijās bieži vien ļoti asprātīgā veidā tiek parādīta mākslas darbu, mākslinieku un kuratoru loģistikas ikdiena.
Gils Bronners, mākslas kolekcionārs
Grūti pateikt, bet, iespējams, tā bija Frīdriha Kunata grāmata “Es vairs neuztraucos”, ko izdevusi Blum & Poe galerija. Tieši ar Frīdriha darbu izstādi mēs atklājām Philara fonda muzeju. Viņa darbi ir viens no retajiem piemēriem, kur veiksmīgi funkcionē mākslas un humora sintēze.
Žozefs Kulī, mākslas kolekcionārs
Donalda Trampa tvitera konts. Labāks par jebkura mākslinieka darbu!
Nopietnāk runājot, man patīk sekot Džerijam Zalcam instagramā. Viņš spēj uzturēt labu līdzsvaru starp saturiskumu un spontānu domu. Šis literārais mistrojums ir mūslaiku spogulis: haotisks, raupjš, taču viegli uztverams un patērējams. Tas parāda, ka pats cilvēks var būt medijs. Daži vairāk nekā citi – Džerijam Zalcam ir vairāk nekā 300 000 sekotāju.
Ja domājam par tradicionālākiem izdevumiem, man nav pārāk jāpretojas, lai atkal izteiktu komplimentu jums: Arterritory.com lieliski strādā ar, piemēram, šiem izdevumiem, kas veltīti kolekcionāriem. Jūs piedāvājat vērtīgu interviju ansambli ar daudzveidīgiem kolekcionāriem. Uzskatu, ka tas ir kaut kas unikāls. Un man ir paveicies, ka esmu viens no viņiem!
Džeimss Bekets, mākslinieks
Marī Lendingas Plaster Monuments: Architecture and the Power of Reproduction (Ģipša pieminekļi: arhitektūra un reproducēšanas spēks).
Viktors Miziano, kurators, žurnāla “Hudožestvennij žurnal” galvenais redaktors (Maskava)
Pēc maniem novērojumiem (tostarp sevis paša) laikmetīgās mākslas darboņi grāmatas par mākslu nelasa. Visu sev profesionāli nepieciešamo informāciju viņi iegūst citā ceļā (lielākoties personiskā komunikācijā un sociālajos tīklos).
Savukārt manas kā lasītāja intereses šajā gadā noteica negaidīts atklājums – mūsdienu prāta ievirze spēcīgi sabalsojas ar XIX gadsimtu! Un nav tai nekā svešāka par pērno gadsimtu ar tā avangardiskajiem pūliņiem. Tā kā šīs intuīcijas argumentāciju šī publikācija neprasa, tad aprobežošos ar atzīšanos – spēcīgāko iespaidu lasīšanas ziņā 2018. gadā atstāja Flobēra un Tolstoja pārlasīšana.
Milena Orlova, The Art Newspaper Russia (Maskava) galvenā redaktore
Mūsu avīze pēc iedibinātās tradīcijas sastādīja nominantu sarakstu (garo sarakstu) The Art Newspaper Russia prēmijai – sniedzu saiti uz to, pozīcija “Gada grāmata”.
Agnija Migorodska, Rīgas laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) komisāre
Vienmēr ar lielu interesi un baudu lasu Mousse Magazine. Laikam interesantāko rakstu atradu jūnija numurā (Ana Teixeira Pinto, Alien Nations, Mousse Magazine, nr. 64), kur bija runa par afrofutūrismu, sinofutūrismu un Persijas līča valstu futūrismu – virzieniem, kas radušies kā reakcija uz progresīvisma pasaulē dominējošo rietumniecisko formu. Daudzi mākslinieki savā praksē domā par nākotnes vai drīzāk tās neesamības tēmu un cenšas pārdefinēt pašu “futūrisma” jēdzienu.
Nataļja Serkova, mākslas teorētiķe, projekta TZVETNIK (Maskava) dibinātāja
Vladimira Sļepjana “Transfinītā māksla”. Pirmoreiz krievu valodā izdota grāmata par mākslinieku, kurš XX gadsimta vidū emigrējis no PSRS un ar savu daiļradi ietekmējis franču intelektuāļus, kuru darbi kļuvuši daudz plašāk pazīstami nekā paša Sļepjana darbi.
Stepans Subotins, mākslas grupas ZIP (Krasnodara) dalībnieks
Šajā gadā, pateicoties izstādei “Supervāks” (Superobložka), kas notika Laikmetīgās mākslas centrā “Tipogrāfija” (Tipografija) Krasnodarā un ko kūrējusi Jeļena Iščenko un Deniss Jakovļevs, es atklāju fotogrāmatas. Nebiju iedomājies, ka tik daudzi lieliski mākslinieki un fotogrāfi nodarbojas paši ar savu grāmatu izdošanu. Tie ir īsti mākslas projekti, kuros pēc autora ieceres precīzi izvēlēts papīrs, druka, formāts. Izstādē tika izrādītas grāmatas no Sanktpēterburgas “FotoDepartament”, Maskavas Brāļu Lumjēru centra, fotogrāfes un kuratores Anastasijas Bogomolovas un Šveices kultūras padomes Pro Helvetia kolekcijām.
Valentīns Djakonovs, Laikmetīgās mākslas muzeja “Garāža” (Maskava) kurators
Ennas Hollanderes “Dzimums un kostīms” (Anne Hollander Sex and Suits). Atkal jau profesionālu apsvērumu dēļ daudz lasīju darbus modes studiju (fashion studies) laukā, un Hollandere ir īsts atklājums. Lūk, citāts, kas netieši saistīts ar atbildi uz iepriekšējo jautājumu: “Tā kā sievietes tika izceltas ārpus evolūcijas likumu ietekmes, kas nosaka pārmaiņas tradicionālajā mākslā, viņas varēja brīvi izrādīt fantāziju, izskaistinot apģērba ārpusi. Tajā pašā laikā viņām nācās atteikties no pretenzijām uz savu inovāciju nopietnību, tā kā cieņu baudīja vien pūliņi, kas veikti spēcīgas tehniskās tradīcijas ietvaros.”
Olga Temņikova, galerijas Temnikova & Kasela (Tallina) līdzīpašniece un vadītāja
Māksliniece Joonas Sildre sadarbībā ar Arvo Pērta centru ir radījusi grafisko romānu Kahe heli vahel (Starp divām skaņām).
Oļesja Turkina (Krievija), kuratore, mākslas zinātniece
Viktors Mazins. Ietekmes mašīna (Машина влияния). Gaidara Institūta izdevniecība (Издательство Института Гайдара), 2018
Pāvels Peperšteins. Elles nodevējs (krājums) (Предатель Ада). "Новое литературное обозрение", 2018
Džordžo Agambens. Valstība un slava: Ceļā uz ekonomikas un vadības tehnoloģisko ģenealoģiju. (Царство и Слава. К теологической генеалогии экономики и управления). Gaidara Institūta izdevniecība (Издательство Института Гайдара), 2018
