Kosmosa iekarošanas stāsti
Pēterburgas mākslinieka Denisa Prasolova izstāde “Pirmā ekipāža” un skulptūra “Pērtiķis Sems” Rīgā
20/09/2016
Tiem, kam sanāk ikdienā doties caur Kronvalda parku Rīgā, noteikti būs pamanījuši grandioza izmēra skulptūru – 10 metrus augsto pērtiķi kosmonauta tērpā. Tas ir “Pērtiķis Sems” – Pēterburgas mākslinieka Denisa Prasolova darbs Tēlniecības kvadriennālei Rīga 2016 “Konservatīvisms un Liberālisms”. Izrādās milzīgais plastikāta Pērtiķis Sems ir izaudzis no krietni mazāka izmēra bronzas un poliuretāna oriģinālās skulptūras, kuru arī šobrīd vēl tikai pāris dienas var skatīt Rīgā – līdz 21. septembrim Bank M2M Europe telpās Antonijas ielā 3 skatāma Denisa Prasolova zibizstāde “Pirmā ekipāža”, kas ir 10 skulptūru sērija, veltīta pagājušā gadsimta kosmosa iekarošanas cīņai, kad pētniecības nolūkos kosmosā tika palaisti dažādi dzīvnieki – ne tikai suņi, bet arī citas dzīvās būtnes, par kurām plašākai sabiedrībai gandrīz nekas nav zināms. Denisa Prasolova darbi ir piemineklis dzīvniekiem, kas nežēlīgo kosmosa iekarošanas stāstu padarīja cilvēciskāku, pārvēršot to līdzīgu pasakai.
Kā atzīst mākslinieks, viss sākās no mīta par kosmosa iekarošanu – visi, protams, atceras Belku un Strelku – suņus, kuri PSRS kosmosa programmas ietvaros 1960. gadā devās kosmosā un bija pirmās dzīvās būtnes, kas veicas diennakts lidojumu orbītā un veiksmīgi atgriezās uz Zemes. Bet šādu suņu un citu dzīvnieku, kurus izmantoja eksperimentos, bija daudz, tikai mēs par tiem nezinām. Arī Denisa Prasolova pirmās kosmosa iekarošanai veltītās skulptūras varonis bija suns, bet tam sekoja padziļināta tēmas izpēte un izrādījās, ka 1950.–1960. gados Padomju Savienībā kosmosā devās 42 raķetes ar suņiem. Vairums no šiem dzīvniekiem uz borta neizdzīvoja vai arī mira nolaižoties ar izpletni. Daži atgriezās dzīvi un pēc tam vēl veiksmīgi radīja nākamo paaudzi. Bet tikai atsevišķi „veiksminieki“ nonāca PSRS un visas pasaules mediju uzmanības centrā, kļūstot par tā laika leģendām.
Mākslinieks runā par nevainīgajiem cilvēces progresa upuriem un katram no tiem ir savs stāsts. „Pirmās ekipāžas“ galvenais varonis ir pērtiķis, jo, pēc Prasolova domām, šie dzīvnieki eksperimentu laikā guva vislielāko stresu, tā kā viņiem piemīt vislielākais saprāts salīdzinot ar citiem eksperimentu upuriem. Bet vēl bija Ugoļok – pēdējais suns, kas pirms Jurija Gagarina devās kosmosā. Mākslinieks stāsta, ka visiem suņiem, kurus izvēlējas eksperimentiem, vajadzēja būt simpātiskiem, lai tie labi izskatītos fotogrāfijās... Kosmosa iekarošanas programma iekļāva arī domu par iespējamo citu planētu kolonizāciju, nezināmajā devās arī ēdiens – augi, vistveidīgie u.c., tāpēc atsevišķu skulptūru mākslinieks ir veltījis paipalai, savukārt vēl viens varonis – krupis – tika sūtīts kosmosā, lai pētītu tā reakciju uz bezsvara stāvokli.
Jautāts par savu personisko attieksmi pret eksperimentiem ar dzīvniekiem, mākslinieks atbild: „No vienas puses esmu pret, jo man ir suns, kuru ļoti mīlu, tomēr no otras puses – būtu jābūt pilnīgam idiotam, lai domātu, ka bez dzīvniekiem mēs mūsdienās varam izdzīvot. Ja svaru kausos ir likta tava vai dzīvnieka dzīvība, jebkurš cilvēks, arī dzīvnieku tiesību aizstāvis, izvēlēsies sevi. Šis projekts, protams, ir par to, ka dzīvniekiem nav šīs izvēles. Šī hierarhija – cilvēks-Dievs un dzīvnieks – tomēr pastāv.“
Izstādes “Pirmā ekipāža” vienlaikus ir Bank M2M Europe laikmetīgās mākslas kolekcijas M2M Private Banking Art Collection pieteikums, un daži no kolekcijas mākslas darbiem būs redzami bankas telpās izstādes laikā. Šobrīd kolekciju veido 24 laikmetīgās mākslas darbi, skulptūras un gleznas, t. sk. arī “Pērtiķis Sems” un “Bruņurupucis”.