JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
RAKSTI  
Lauri Saimanens. Plastmasas pirtsslota, 1991.

Konceptuālā estētika 0

Izstādes “100 priekšmeti no Somijas” zīmīgāko pieturas punktu izlase

Auguste Petre
15/02/2018 

Valsts simtgade nav tikai laiks, kad gremdēties saldsērīgās pārdomās par pagājušo, bet arī lieliska iespēja paskatīties uz sevi no malas un secināt, kas izdarīts veiksmīgi un par ko ir vērts vienīgi pasmieties. Tā uzskata mākslas zinātniece Irēna Bužinska, izstādes “100 priekšmeti no Somijas” koordinatore. Iespaidīgais projekts, kurā viens zīmīgs dizaina priekšmets vai objekts stāsta par vienu neatkarības gadu (tātad – no 1917. līdz 2017. gadam), sākot ar pagājušā gada martu, bija skatāms Helsinkos, Tallinā, Oslo un Madridē. Tagad tas atceļojis uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju Rīgā, kur skatītājus priecēs no šī gada 16. februāra līdz 8. aprīlim.

Izstādes kuratori ir rakstniece un mākslas vēsturniece Anna Kortelainena (Anna Kortelainen) un dizainers Peka Toivanens (Pekka Toivanen), kura vadītā izstāžu un telpu iekārtošanas studija Design Studio Muotohiomo radījusi ceļojošās izstādes scenogrāfiju. Viņu mērķis, veidojot 100 priekšmetu atlasi, nav bijis vien iepazīstināt skatītājus ar Somijas vēsturi un dizainu, bet arī secināt, kurš no priekšmetiem skatītājiem visvairāk asociējas ar somiskumu. Interaktīvā veidā atbildi ir iespējams meklēt izstādes mājaslapā. Tur atrodami saistoši apraksti par katru no izstādes eksponātiem, kā arī iespēja iegūt informāciju par savā dzimšanas gadā radīto priekšmetu. Latvieša sajūtas par somiskumu, protams, krietni atšķiras no pašu somu priekšstatiem. Noskaidrojusi, ka mans dzimšanas gads sakrīt ar apavu fabrikas Kuoma zābaku modeļa Putkivarsi rašanos, es mazliet apmulstu, jo tie nu gan nav zābaki, kurus kādreiz gribētu vilkt kājās. Bet pieļauju, ka kādam Somijas iedzīvotājam šāda “sakritība” varētu izraisīt sajūsmu vai izsaukt virkni atmiņu par pagājušā gadsimta pēdējo desmitgadi. Galu galā tieši šie zābaki ir visvairāk pirktie Somijā ražotie bērnu ziemas apavi.

Lai nu kā, visvairāk izstāde piesaista ar somu spēju būt ironiskiem un nenoliedzami radošā veidā paskatīties pašiem uz sevi. To konstatē arī Irēna Bužinska, kura šo vērienīgo izstādi salīdzina ar jau notikušajiem un vēl gaidāmajiem Latvijas simtgades notikumiem. Būt nopietnam, runājot par vēsturi, protams, ir normāli, tomēr šķiet, ka lokāli tas kļuvis par gluži vai likumu. Latviešiem raksturīgā sērīgā pagātnes apcerēšana bieži neļauj distancēties no vēstures notikumiem. Šai ziņā somi, kas savu neatkarību spējuši noturēt visus simts gadus, mūs krietni vien apsteiguši, un tā vietā, lai citiem jautātu “Kas gan mēs esam?”, piedāvā aizraujošu vizuālu stāstu – “Mēs esam šādi!”


Priežu mizas maize, 1917.

Domājot par zīmīgāko izstādes pieturas punktu atlasi, nākas secināt, ka konkrētu skaitu priekšmetu izcelt ir ļoti grūti. Pirmkārt, tādēļ, ka skatāmie objekti jau ir katra konkrētā gada zīmīgākie izcēlumi. Otrkārt, tādēļ, ka izstādi “100 priekšmeti no Somijas” grūti vērtēt tikai kā atsevišķu objektu kopumu kādā laika nogrieznī. Pavisam vienkārši izsakoties, šī izstāde ir valsts vēsture, kuras kontekstā ir teju neiespējami vairāk pievērsties kaut kam vienam, bet ko citu pilnībā ignorēt. Irēna Bužinska gan atzīmē, ka dizaina vērtība piemērojama vien dažiem no izstādē apskatāmajiem eksponātiem. Piemēram, 1917. gada objektam – priežu mizas maizei. Tā cepta bada laikos, kad Somijā bija skaudrs pārtikas produktu trūkums un, cepot maizi, daļa miltu tika aizstāta ar maltu priedes kambiju un lūksni. 


Aino Mārsio-Ālto. Glāze Aino Aalto, 1932. 

Par augstvērtīgu dizaina objektu uzskatāma arhitektes un stikla priekšmetu dizaineres Aino Mārsio-Ālto (Aino Marsio-Aalto) 1932. gadā radītā glāze Aino Aalto no sērijas Bölgeblick. Dizaineres iedvesmas avots bijuši apļi, kas veidojas no ūdenī iemesta akmens. Glāžu sērija, kas mūsdienās pazīstama ar nosaukumu Aino Aalto, 1936. gadā ieguva zelta medaļu Milānas triennālē un vēl aizvien ir viens no populārākajiem somu dizaina priekšmetiem.


Aukusti Tuhka. Olimpiskā lāpa, 1952.

Priekšmets, kas satur gan lielu dizaina vērtību, gan nozīmīgu vēsturisko konotāciju ir 1952. gadā Aukusti Tuhkas (Aukusti Tuhka) radītā olimpiskā lāpa. 1940. gadā Helsinku olimpiskās spēles tika atceltas kara dēļ, taču pēc miera atjaunošanās Somija ieguva jaunu iespēju. Olimpiskās spēles Helsinkos norisinājās 1952. gada jūlijā un augustā. Dizaineris Aukusti Tuhka no sudraba un Karjala bērza darināja olimpisko lāpu, kas stafetē no Olimpa kalna Grieķijā tika nogādāta līdz Helsinku Olimpiskajam stadionam. Atklāšanas ceremonijā lāpu nesa un olimpisko uguni iededza leģendārais distanču skrējējs, “lidojošais soms” Pāvo Nurmi (Paavo Nurmi).


Mati Sūronens. Futuro nams, 1970.

Pagājušā gadsimta otrās puses somu dizaina vērienu iespējams novērtēt 1970. gada ambiciozajā Futuro nama projektā. Arhitekta Mati Sūronena (Matti Suuronen) projektētais plastmasas nams kļuva par starptautisko dizaina žurnālu favorītu. Neskatoties uz to, ka 1978. gadā tā ražošana tika pārtraukta, projekts vēl aizvien uzskatāms par vienu no nozīmīgākajiem 20. gadsimta somu arhitektūras piemēriem.


Lauri Saimanens. Plastmasas pirtsslota, 1991.

Mūsdienu kontekstā, kad tiek uzsvērta ekoloģisko izejmateriālu izmantojuma nepieciešamība, interesanti ir izcelt plastmasas pirtsslotu, kas radīta 1991. gadā. Šīs bērzu zaru pirtsslotas aizstājēja autors ir Tervakoksu iedzīvotājs Lauri Saimanens (Lauri Saimanen). Pēc veļas mašīnā mazgājamās slotiņas vislielākais pieprasījums bija novērojams 90. gadu sākumā. 


Irēna Bužinska uzsver, ka “100 priekšmeti no Somijas” ir konceptuāla mākslas izstāde un tādēļ ne visi eksponāti vērtējami kā dizaina priekšmeti. Pamatā izstāde veidota kā pārsteidzošs stāsts par vienas valsts pagātni, tagadni un nākotni. Tā ir unikāla 100 objektu kolekcija, kas skaidro, ko nozīmē dzīvot Somijā. Tieši tāpēc svarīgi atzīmēt, ka ekspozīciju neveido vien privātu kolekciju relikvijas, bet gan priekšmeti no vairākiem Somijas vēstures muzejiem. Viens no aizkustinošākajiem ir lelle, kas 1920. gadā vesta pastaigās pa Viborgas ielām. To Irmai Paukonenai (Irma Paukkonen) dāvanā no Vācijas atvedis tēvs, un meitene lelli veda pastaigās pa dzimtās pilsētas ielām. Sākoties Ziemas karam, kad 1939. gada novembra beigās PSRS iebruka Somijas austrumos un Viborgas iedzīvotājiem nācās bēgt, Irma lelli paņēma līdzi bēgļu gaitās.


Mazuļa drošības pavadiņa

Tikpat aizkustinošs, taču vienlaikus kontraversāls objekts ir 1933. gadā radītā mazuļa drošības pavadiņa. To mēdz dēvēt arī par caurumkrēslu, kurā bērns tika ievietots lai iemācītos staigāt vai arī lai mātei būtu iespējams pievērsties mājas darbu darīšanai. Savā īpatnā veidā šis objekts simbolizē to, cik vērtīgs ir bērns pēckara demogrāfiskā sprādziena periodā – mazulim ir jāmācās staigāt un skriet, taču vienlaikus viņš jāpasargā arī no briesmām. Augstas dzimstības periods Somijā sākās 1945. gada vasaras nogalē un turpinājās līdz desmitgades beigām. Statistikas rekords tika sasniegts 1945. gada 24. augustā, kad vienas diennakts laikā piedzima 495 jauni pilsoņi.


Bjērna Vekstrema
 1969. gada kaklarota “Planetārās ielejas”

Filmas “Zvaigžņu kari” faniem vissaistošākā varētu šķist tēlnieka un rotu mākslinieka Bjērna Vekstrema (Björn Weckström) 1969. gada kaklarota “Planetārās ielejas” (Planetaariset laaksot). Gandrīz 10 gadu pēc šīs rotas radīšanas – 1977. gadā – filmā “Zvaigžņu kari” ar to bija rotājusies princese Leija jeb aktrise Kerija Fišere (Carrie Fisher). Šajā pašā filmas ainā viņai uz rokas mirdz Vekstrema dizainētā “Darinas rota”. Abi priekšmeti joprojām tiek ražoti.


1987. gada Nokia-Mobira mobilais tālrunis Mobira Cityman 900

Vēsturisks priekšmets, kas ļauj novērtēt somu dizaina kapacitāti, ir 1987. gada Nokia-Mobira mobilais tālrunis Mobira Cityman 900. Šī mobilā telefona dizainu veidoja Mati Makonens (Matti Makkonen) un Jorma Pitkonens (Jorma Pitkonen), un tas bija pirmais šī ražotāja modelis, kura lielums un svars ļāva to nēsāt līdzi. 1989. gada oktobrī, zvanot no Helsinkiem uz Maskavu, to izmantoja PSRS prezidents Mihails Gorbačovs, tādēļ tas iemantojis iesauku “Gorbija telefons”. 


Jaundzimušā pūriņš

Pēdējais no izstādē apskatāmajiem objektiem ir arī vissimboliskākais – jaundzimušā pūriņš. Tas raksturo somu neatlaidību un tieksmi domāt par savas tautas un valsts nākotni. Pirmie jaundzimušo pūriņi trūcīgām māmiņām dāvināti jau pagājušā gadsimta 30. gadu nogalē. Pašlaik Somijas Sociālās apdrošināšanas aģentūra Kela ik gadu grūtniecēm un adoptētajiem bērniem dāvina ap 40 000 mazulim vajadzīgo apģērbu un priekšmetu komplektu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs 
Lielā zāle

Izstāde skatāma no 16. februāra līdz 8. aprīlim