RAKSTI  
Keita Kūpere. Mums ir nepieciešama svētnīca. 2016

Rīgas Fotogrāfijas biennāle: pieturas punkti 0

Arterritory.com
03/04/2018

Jau šonedēļ tiks atklāta Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018, kas norisināsies līdz pat 8. jūlijam. Šogad biennāle pievērsīsies pašizpratnes jautājumiem – kas mēs esam un kas izvēlamies būt laikā, kad sociālā, politiskā un kultūras dinamika piedāvā arvien jaunas pārtapšanas iespējas. 

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 laikā būs iespējams apmeklēt ap divdesmit kultūras notikumu – izstādes, meistarklases, simpozijus, diskusijas, radošās darbnīcas un daudz ko citu. Arterritory piedāvā dažus pieturas punktus, bet ar visu programmu iespējams iepazīties Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 mājaslapā.

Ekrāna ēra I: Pašportrets
13. aprīlis–13. maijs 

Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 centrālais notikums ir izstāde “Ekrāna ēra I: Pašportrets”, kas apkopos 12 mākslinieku pārdomas par to, kā mūs iespaido un pārvērš tehnoloģijas. Izstādes autorus vieno interese un vēlme iedziļināties šajās sabiedrības izmaiņās. Viņu radošā metode ir pētnieciska un reflektējoša. Kaut arī mākslinieku personības, pieredze un izcelsme būtiski atšķiras, viņi ir satikušies pie viena izziņas avota – savas cilvēciskās būtības meklējumiem, tai nonākot saskarsmē, apmaldoties vai pat neatgriezeniski saplūstot ar citu cilvēku izgudrotām un iedarbinātām tehnokrātiskām sistēmām un konstrukcijām.

Izstādē skarto jautājumu loks ietver vairākus identitātes aspektus – ķermeņa, dzimuma, sociālo un vēsturisko identitāti. Mākslinieki savos darbos no dažādām pusēm pieiet jautājumam: kā šodienas tehnoloģiskajai telpai piemērojas cilvēka dabai piemītošās emocionālās izpausmes – jūtas, sāpes, līdzcietība.

Izstādes dalībnieki: Anna Ceta (Anna Zett, Vācija), Anete Gžešikovska (Aneta Grzeszykowska, Polija), Džūno Kalipso (Juno Calypso, Lielbritānija), Antuāns Katala (Antoine Catala, Francija/ASV), Keita Kūpere (Kate Cooper, Lielbritānija/Nīderlande), Kristīna Olleka (Kristina Ollek, Igaunija) & Kerts Vīarts (Kert Viiart, Igaunija), Pols Peipers (Paul Paper, Lietuva), Jīke Shorla (Juuke Schoorl, Nīderlande) & Franks Kolkmans (Frank Kolkman, Nīderlande), Līga Spunde, Šarlote Tīsa-Ēvensena (Charlote Thiis-Evensen, Norvēģija), Elīna Vainio (Elina Vainio, Somija), Hanness Vīdemanis (Hannes Widemann, Vācija)
Izstādes kuratori: Inga Brūvere sadarbībā ar Aigu Dzalbi un Marī Šēvoldu (Marie Sjovold, Norvēģija)

Izstādes atklāšana 12. aprīlī

Rīgas mākslas telpa

Kungu iela 3, Rīga

makslastelpa.lv

Šodien esmu nāriņa. Rīt es būšu vienradzis
7. aprīlis –6. maijs


Publicitātes attēls. Autore: Darja Meļņikova

Izstādē “Šodien esmu nāriņa. Rīt es būšu vienradzis” piedalās septiņi mākslinieki un vairākas starptautiska mēroga popzvaigznes. Projekta nosaukums ir patapināts no populāra saukļa, ko lielos ražošanas apjomos drukā uz bērnu rāpulīšiem, t-krekliem un citiem apģērbu veidiem ar mērķi izplatīt masu produkcijas veikalos un internetā. Nozīmju ziņā elastīgais vēstījums var tikt tulkots gan kā kritisks sociālpolitisks komentārs par mūsdienu sabiedrību, tās mainīgajām vērtībām un savdabīgajiem varoņiem, gan kā aicinājums ļauties iztēles brīvībai, necenšoties sevi definēt un ieslēgt sociāli noteiktas identitātes un domāšanas rāmjos.

Izstādē tiek pievērsta uzmanība fantāzijas, fikcijas un absurda ietekmei uz dažādām sabiedrības grupām 21. gadsimta realitātē, kurā īpaši nozīmīga loma tiek piešķirta tādām sociālajām identitātēm kā nacionālā, etniskā vai kultūras piederība. Interešu fokusā nonāk jēdziens “maģiskā identitāte”, kas kā mitoloģiskās domāšanas formējums turpina eksistēt racionālisma idejās balstītās Rietumu civilizācijas apziņā un paradumos.

Izstādes dalībnieki: Kristians Brekte, Ivars Grāvlejs, Margrieta Griestiņa, Reinis Hofmanis, Aļina Kleitmana (Alina Kleytman, Ukraina), Natālija Ivanjesa Lario (Natalia Ibáñez Lario, Spānija), Floriss Šēnfelds (Floris Schönfeld, ASV/Nīderlande)

Popkultūras pārstāvji: Mike Diva (ASV), Grimes (Kanāda), Harmonijs Korīns (Harmony Korine, ASV) sadarbībā ar grupu Die Antwoord (Dienvidāfrika)
Izstādes kuratore Šelda Puķīte

Izstādes atklāšana 6. aprīlī plkst. 18:00

Galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga (2. stāvs)
museumlv.com

18. maijs–22. jūnijs
Atklāšana 17. maijā plkst. 18:00
Tartu Mākslas māja
Vanemuise iela 26, Tartu (Igaunija)
kunstimaja.ee

Saules pusē. Ulda Brieža laika liecības
21. aprīlis–24. jūnijs


Uldis Briedis. 2009. gada 15. augusts. Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki Aglonā. 2009

Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde “Saules pusē. Ulda Brieža laika liecības” Daugavpils Marka Rotko centrā ir pagaidām plašākā Ulda Briežu darbu skate, kurā varēs iepazīties ar lielu daļu no viņa vairāk nekā 50 gadu garumā uzkrātajām laika liecībām. Ulda Brieža dokumentālista ceļš ir šķērsojis vairākas laika joslas – padomju laiku, Atmodas laiku, 90. gadu juku laikus, mūsu laiku un vēl kaut ko prātam grūti aptveramu, ko gribas dēvēt par laika sabiezējumu Sibīrijā.

Kā izstādes anotācijā min mākslas zinātniece Aiga Dzalbe: “Dokumentālā fotogrāfija fiksē notiekošo un, autoram pat nemanot, uzzīmē laika seju. Ulda Brieža darbu klāstā lielu daļu aizņem portreti, kas tapuši, pildot tiešos darba pienākumus fotoreportiera darbā sākotnēji Liepājas laikrakstos (60. un 70. gados) un pēc tam Rīgā – avīzēs “Padomju Jaunatne” un “Diena”. Cilvēki attēlos tverti sev dabiskā vidē un pozā, ļaujot apkārtnei piespēlēt autora vēlmei pateikt vairāk, trāpīgāk un dziļāk nekā prasa konkrētais darba uzdevums. Fotogrāfijās ietvertā informācija papildina gan kultūrvēsturiskai izziņai, gan emocionālai izpratnei nepieciešamos reģistrus sabiedrības apziņā.”

Izstādes kuratores: Inga Brūvere sadarbībā ar Aigu Dzalbi

Izstādes atklāšana 20. aprīlī plkst. 16:00

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

Simpozijs: Tagadnes atmiņas
13.–14. aprīlis


Publicitātes attēls. Autors: Tāvi Oldbergs

Simpozijs “Tagadnes atmiņas” pulcēs virkni pētnieku, tostarp arī fotogrāfijas vēsturniekus, lai ar konkrētiem piemēriem ilustrētu fotogrāfijas rakstīšanas vēsturi. Īpaša uzmanība tiks pievērsta materiālam, kas veido šo vēsturi. Pirmkārt, kam pieder un kādā veidā tiek gūta vara noteikt autorus, kuru darbi tiek iekļauti vēstures grāmatās un kādēļ? Piemēram, kāpēc izstādēm ir tik pieticīga loma mākslas vēsturē? Un – kā mainītos vēsture, ja mēs izstādēm piešķirtu lielāku redzamību tās rakstīšanā? Kādā veidā lēnā, bet neatlaidīgā fotogrāfijas iekļaušana vispārpieņemtajā mākslas vēsturē ir mainījusi uztveri par fotogrāfijas un tās paštēlu, jo īpaši pēc digitālās ēras sākuma?

Simpozija ietvaros uzstāsies vairāki ar fotogrāfiju saistīti profesionāļi, lai stāstītu par izmaiņām, kuras pieredzējusi fotogrāfijas vēstures rakstīšana, kā nacionalitātes ideja ietekmē vēstures uztveri, par fotogrāfijas mainīgo statusu pēc tās vēstures (pār)rakstīšanas, institūciju lomu vēstures rakstīšanas procesos un daudz ko citu.

Simpozijs ir veltīts iespaidīgajai enciklopēdijai The History of European Photography 1900–2000 (“Eiropas fotogrāfijas vēsture 1900−2000”). Grāmatas unikalitāte slēpjas ne tikai tās vērienīgumā un iecerē apkopot Eiropas fotogrāfijas vēstures simts gadus, bet, pirmkārt, tās izmantoto pētniecības metožu izvēlē. Pētījumus par katru Eiropas valsti rakstījuši eksperti no attiecīgajām valstīm. Pieci no tiem piedalās simpozijā. Šī iemesla dēļ grāmatā pamanāmas ne tikai skatījumu atšķirības, bet arī dažādi fotogrāfijas vēstures rakstības veidi. Neskatoties uz šī projekta unikalitāti un vērienu – trīs sējumi kopā veido aptuveni 4000 lappuses, darba process ilga piecus gadus –, grāmata saņēmusi pavisam nedaudz atsauksmju, sevišķi Baltijas valstīs.

Simpozija dalībnieki: Antons Holcers (Anton Holzer, AT), Adams Mazurs (Adam Mazur, Polija), Agne Narušīte (Agnė Narušytė, Lietuva), prof. Anna-Kaisa Rastenbergere (Anna-Kaisa Rastenberger, Somija), Ilva Skulte, Marguss Tamms (Margus Tamm, Igaunija), Alise Tīfentāle, Annika Totsa (Annika Toots Igaunija)

Simpozija kurators: Indreks Grigors (Indrek Grigor, Igaunija)

13. aprīlis 16:00–19:00
14. aprīlis 11:30–14:30 un 15:30–16:30
Simpozijs notiek angļu valodā.
Ieeja – bezmaksas


Rīgas mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga 
makslastelpa.lv

GolfClayderman. Video salons
12. aprīlis–1. jūnijs


GolfClayderman. Video salons. 2018. Sietspiede (1/1)

Uz GolfClayderman darbību var attiecināt vārdus “draudzība” un “mīlestība”. Šīs apvienības veidotāji: mākslinieki Aksels Bruks un Margrieta Griestiņa, izstādēs, performancēs un starpdisciplināra rakstura notikumos ar mīlestību atdzīvina un romantizē ikdienas dzīves estētiku, iesaistot plašu domubiedru kopu no dažādām darbības sfērām: māksliniekus, skolotājus, reperus, mūziķus, dīdžejus, floristus, rakstniekus, filozofus, dejotājus, vingrotājus u.tml. Šajos notikumos nereti atsaucoties uz popkultūras izpausmēm, GolfClayderman nevis ironizē par patērētājsabiedrības seklumu, bet gan labvēlīgi to pieņem, atgādinot skatītājiem, ka tieši popkultūra un ikdienā sastopamais var izraisīt spēcīgāku reakciju nekā hermētiski noslēgtas, nepieejamas un informācijas piesātinātas matērijas.

Apvienības GolfClayderman interešu centrā ir nesenā vēsture. Acīm redzamākās ir atsauces uz 80. gadu modi, kas raksturīga ekspresīvajiem performanču dalībnieku tērpiem un pasākumu muzikālajam noformējumam. Taču, vērīgāk ielūkojoties GolfClayderman darbībā, atklājas vienlīdz spēcīga 90. un divtūkstošo gadu sākuma patērētājkultūras estētiskās valodas ietekme. Šajā periodā postpadomju realitāti lielā mērā noteica centieni pietuvoties Rietumiem. Deviņdesmitajos gados, Rietumu patērētājkultūrai ielaužoties Austrumeiropas tirgū un pakāpeniski arī dzīvesveidā, izveidojās jaunas popkultūras, estētikas un vizuālās valodas formas. Margrieta Griestiņa un Aksels Bruks šo nesenās pagātnes estētiku pārformulē no jauna.

Kurators: Tomass Pārups

Izstādes atklāšana 11. aprīlī plkst. 18:00
Ieeja – bezmaksas

Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
galerija-alma.lv 

Identitātes problēmas: Irēna Kaļicka, Zofija Kraveca, Marta Zgerska, Mateušs Sarello
14. jūnijs–8. jūlijs


Marta Zgerska, Mateušs Sarello. Dārzs III

Poļu fotogrāfija šobrīd nonākusi pagrieziena punktā, sastopoties ar identitātes problēmām. Gadu desmitiem fotogrāfija ir dokumentējusi tautas vēsturi − gan sarežģīto, gan dramatisko −, taču tagad diezgan negaidīti tā izkritusi no ritma. Vairs nav ne nepieciešamības, ne vajadzības pēc kultūras kodola stiprināšanas, liecināšanas par noziegumiem un slaktiņiem, varoņdarbiem vai opozīcijas. Pat visparastākais mežonīgā kapitālisma mainīgās pasaules bilžu klikšķināšanas žests šķiet neautentisks.

Šajā kontekstā nacionālistiskā kņada izskatās pēc dziļākas problēmas, pēc simptoma, kas liecina par identitātes tukšumu, kas ir pārņēmis poļus pēc komunisma krišanas, “vēstures beigām” un eirointegrācijas panākumiem. Polija, polietes un poļi, poliskums, kas fotogrāfijā tika daudzināts pēdējo 180 gadu laikā, joprojām ir aktuāls, taču izskatās, ka jaunākās paaudzes interese koncentrējas uz ko citu. Šīs ir arī vispārzināmas tehnoloģiska rakstura izmaiņas – digitālie mediji, sociālie portāli, kā arī dženderisma ienākšana. Jā, vecā labā poļu fotogrāfija parasti bija vīrietis, kas azartiski cīnās par poliskumu, par mākslu, par to, kas ir būtisks, un, rau, pat visbūtiskākais! Jaunā poļu fotogrāfija ir sieviete instagramā ar fotokameru, kas pievēršas sev tuvām un intīmām lietām, bet tāpat arī vispārcilvēciskā rakstura jautājumiem, kas attiecas uz visiem, ne tikai uz poļiem.

Dalībnieki: Irēna Kaļicka (Irena Kalicka), Zofija Kraveca (Zofia Krawiec), Mateušs Sarello (Mateusz Sarello), Marta Zgerska (Marta Zgierska)

Kuratori: Inga Brūvere, Adams Mazurs (Adam Mazur, Polija)

Izstādes atklāšana 13. jūnijā plkst. 17:00

Cēsu Izstāžu nams
Pils laukums 3, Cēsis
cktc.cesis.lv

Rogīrs Arencs. Sirds ziedi
21. aprīlis–9. maijs


Rogīrs Arencs. Sirds ziedi. Skats no instalācijas. Foto: Bin Yu

Holandiešu mākslinieka Rogīra Arenca instalācija “Sirds ziedi” apkopo cilvēku sirdspukstu datus un vizualizē tos ziedu veidolā ar pildspalvas plotera palīdzību. Pildspalvas ritms un “taka” ir savienoti ar fizisko informāciju, piemēram, sirds ritma monitoru, radot jaunu metodi personiskās un medicīniskās informācijas uzraudzībai un vizualizācijai. Attēlu kultūrai mūsdienās ir tendence vizualizēt lietas, kas nav redzamas ikdienā. Arī attēls piedzīvojis krasas izmaiņas – tas kļuvis par dinamisku sistēmu, kas var mainīties atkarībā no konkrētās situācijas. Šis darbs ir ticis izmantots komunikācijā ar bērniem, kas sirgst ar sirds slimībām, – ar katru sirds sitienu “uzziedošie” ziedi palīdz bērniem dzirdēt un sajust savus sirdspukstus.
Kuratore Agnese Baranova

Izstādes atklāšana 20. aprīlī plkst. 18:00

Galerija RIXC
Lenču iela 2, Rīga
www.rixc.org