RAKSTI  

Pieci atslēgas priekšnesumi. Ceļvedis Skaņu mežā 2018 0

Arterritory.com
10/10/2018

Šo piektdien un sestdien, 12. un 13. oktobrī, jau 16. reizi notiks nepieradinātās (avangarda vai eksperimentālās) mūzikas festivāls “Skaņu mežs”. Palīdzot orientēties žanriski daudzveidīgajā mežā, piedāvājam versiju par pieciem atslēgas koncertiem festivāla programmā, kurus noteikti nevajadzētu palaist garām.

Tērstons Mūrs – rokmūzikas slavenība eksperimentālās mūzikas frontē

Pasākuma rīkotāji vairākkārt uzsvēruši, ka Tērstons Mūrs ir, iespējams, slavenākais mūziķis, kas jebkad uzstājies “Skaņu mežā”. Mūrs 1981. gadā dibināja leģendāro indīroka grupu Sonic Youth kopā ar dzīvesbiedri Kimu Gordonu un citiem, kļūstot par šī ansambļa vokālistu un ģitāristu. Sonic Youth piedēvē radošu ietekmi pat uz grupu Nirvana, un žurnāls Rolling Stone Mūru nodēvējis par vienu no labākajiem ģitāristiem pasaulē, taču mūziķis šo atpazīstamību popkultūrā allaž izmantojis, lai darītu zināmu savu interesi par eksperimentālo mūziku visdažādākajās tās formās. Sekojoši Mūra un Kimas Gordonas attiecību beigām, izjuka arī Sonic Youth, taču visiem grupas dalībniekiem tas deva laiku nodoties eksperimentālākiem mūzikas projektiem, tostarp Mūra duetam ar virtuozo zviedru multiinstrumentālistu Matsu Gustavsonu, kas atpazīstamību ieguvis kā virtuozs brīvās improvizācijas pūšaminstrumentālists, taču šobrīd darbojas neskaitāmos žanros, ieskaitot metālu, avantroku, minimālismu un kamermūziku. “Skaņu mežā” Mūrs un Gustavsons sniegs trokšņu mūzikas koncertu.


Viljams Basinskis – ambientās mūzikas klasiķis un viņa entropijas skaņa

Viljama Basinska albumu ciklu The Disintegration Loops mūzikas kritikas medijs Pitchfork novērtējis ar 10 no 10, kas šim portālam ir diezgan reta prakse. Citkārt Pitchfork šo Basinska darbu ierindojuši starp trim visu laiku labākajiem ambientās mūzikas ierakstiem līdzās Aphex Twin un Braiena Īno darbiem. Šis darbs radās, Basinskim mēģinot saglābt magnētisko lenšu formātā ierakstītu mūziku no 80. gadu sākuma. Šī iecere neizdevās, jo lentes bija tik sliktā stāvoklī, ka pat tās ierakstu daļas, kas bija sadzirdamas, turpināja gluži fiziski sadalīties un krāt skaņu bojājumus ar katru nākamo atskaņojumu. Basinskis no šī avota radīja cilpveidīgu mūziku, kas, metaforiski izsakoties, mirst ar katru nākamo sekundi un, pateicoties papildus reverberācijas efektiem, kļūst arvien attālāka. Basinskis darbu pie šiem albumiem pabeidza 2001. gada 11. septembra rītā, un mirklī, kad notika traģiskais terorakts – uzbrukums Pasaules tirdzniecības centram –, viņš atradās uz sava dzīvokļa nama jumta Bruklinā, pamanot notikušā sekas pie apvāršņa. Basinskis uz sava jumta uzstādīja videokameru, vērstu uz sodrējiem un dūmiem pārņemtu Manhetenu, nofilmējot pēdējo dienasgaismas stundu šajā traģiskajā datumā. Fragmenti no šī videomateriāla tika izmantoti albumu noformējumam, savukārt pats video ar muzikālu pavadījumu tika publicēts 2012. gadā. Citiem vārdiem sakot, šis darbu cikls atbilst medija The Guardian visai pacilātajam rezumējumam par Basinska mūzikas centrālajām tēmām: “[..] šī melanholiskā mūzika piesauc atmiņas un iekāri, mirstību un bailes.”

Grouper – slēptas un nemanāmi draudīgas, bet skaistas balādes

Amerikāņu mūziķe un videomāksliniece Liza Harisa jeb Grouper savā daiļradē apvieno ambientās mūzikas un drīmpopa elementus, radot dziesmas, kas teju izzūd savā sērīgi miglainajā noskaņā. Liza Harisa ir dzimusi Kalifornijā, taču savu bērnību pavadīja Losandželosā. Harisa uzauga mistiķa Georgija Gurdžijeva ideju ietekmētajā “Ceturtā ceļa” komūnā. Komūna lokāli tika dēvēta par “Grupu” (The Group), un tas ietekmēja arī Harisas radošā pseidonīma izvēli. Harisa atminas, ka citi komūnas bērni viens otru un pieaugušos dēvējuši par “grūperiem” (groupers), ko varēja uztvert kā individualitātes un pavisam neliela dumpinieciskuma žestu komūnas izteikti kontrolētajā vidē. Harisas mūzikas pamatā allaž ir skaista, sērīga popmūzika, taču tā vienmēr ir paslēpta aiz noslēpumainības slāņiem, kas šo mūziku padara gan pievilcīgāku alternatīvākas mūzikas klausītājiem, gan, iespējams, vēl skaistāku nekā tad, ja šīs dziesmas tiktu atskaņotas “bez plīvuriem”. Grouper balādes slēpjas aiz neskaitāmiem shoegaze skaņu slāņiem, klusuma, neskaidras dikcijas, mūzikas ierakstīšanas metodes, kas vērsta un vides skaņu ieiešanu mūzikas skaņu pasaulē, un daudziem citiem efektiem, kas lirisko un aijājošo materiālu padara brīžiem tālu un nesasniedzamu, bet brīžiem – aizdomīgi melanholisku un slēpti draudīgu. 

Busdriver ekscentriskais un neparedzamais hiphops

“Skaņu mežs” pēdējo trīs gadu garumā ir izvērsis meklējumus īsteni eksperimentāla hiphopa laukā, jo, kā bilst festivāla rīkotāji, ne mediji, ne izdevniecības, ne citu festivālu rīkotāji par šo tēmu savā starpā vēl nav skaidri vienojušies. 2016. gadā šie meklējumi tika sākti ar Zebra Katz, kas spēlēja abstraktās un vārdu daudzumā skaudrās vārsmās ieturētu repu, papildinātu ar atmosfērisku elektroniku izdevniecības Warp stilistikā. 2017. gadā tie bija Sietlas dueta Shabazz Palaces mūziķi, kas savu mūziku studijā ieraksta, improvizējot ar tehniku un repojot frīstailā. Šogad ir pienākusi Losandželosas repera Busdriver kārta, kurš iemieso tā saucamo “autsaideru” mūzikas ekvivalentu hiphopā: Busdriver bieži tiek raksturots kā dikcijas un ātruma izpratnē īpaši veikls, intelektuāls reperis, kas stilistiski sliecas uz tekstuāli blīviem, gramatiski sarežģītiem un apziņas plūsmai radniecīgiem tekstiem. Busdriver teksti robežojas no atsaucēm pārbagātām, kultūras un sociālās kritikas pilnām vārsmām līdz kam tādam, ko pats mākslinieks raksturo kā “nišas auditorijai paredzētu nonsensa repošanu”. Pateicoties hiphopam allaž tuvām, taču reizēm nenoliedzami savdabīgām muzikālām preferencēm, Busdriver ir ticis dēvēts par “hiphopa Kapteini Bīfhārtu”. Savukārt viņa agrīnākie ierasti tikuši pielīdzināti eksperimentālās mūzikas grupas The Residents daiļradei, taču pats mākslinieks intervijai medijam The Quietus paudis nepatiku pret šādiem komplimentiem, sacīdams, ka tamlīdzīgi salīdzinājumi ar baltajiem mūziķiem demonstrē plašākas publikas negatavību intelektuālismam hiphopā. Viņš gan uzsver, ka nav no afroamerikāņu sociopolitiskās realitātes atsvešināts, mākslinieciski pretenciozs tips: “Jums jāsaprot, ka es tomēr nāku no tumšādainu “laupītāju un narkodīleru kompānijas”; mana veida intelektuālisms vienmēr gājis paralēli šai sociālajai realitātei. Visi mani tuvākie draugi tirgoja narkotikas vai piedalījās apšaudēs viscaur manu pirmo divu albumu iznākšanai.”

Spektrālisma radītāja melanholija Quatuor Diotima izpildījumā

Par “Skaņu meža” goda viesi šogad var nosaukt franču komponistu Tristanu Miraiju, kas līdzās Žerāram Grizē tiek uzskatīts par spektrālisma kustības radītāju laikmetīgajā mūzikā. Spektrālisms ir pagājušā gadsimta 70. gados radusies kompozīcijas tehnika, kur kompozicionāli lēmumi tiem pieņemti, vadoties pēc ar datora veiktas skaņu spektra analīzes (sonogrāfiskiem atveidojumiem un matemātiskas analīzes). To var definēt arī kā mūziku, kurā visi elementi – ritms, melodija utt. – ir pakārtoti tembrālai informācijai. Arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas kompozīcijas profesors Rolands Kronlaks Miraiju nodēvējis par vienu no nozīmīgākajiem  mūsdienu komponistiem un piebilst, ka arī saviem studentiem eksāmenos liek analizēt viņa partitūras. Miraijs savukārt uzsver, ka raksta mūziku tieši ar skaņām, nevis notīm, jo nošu būtība ir ierobežotāka. Viņš arī piebilst, ka ir spektrālisma metodes, ar kurām var iesākt teju jebko, bet nav tādas konkrētas “spektrālisma mūzikas”. Spektrālisma galvenais mērķis tiek definēts kā tieši novērojama harmoniskas attīstības sajūta. Sekojoši lekcijai, ko Miraijs pagājušonedēļ sniedza JVLMA, “Skaņu mežā” viņa stīgu kvartetu Sogni, Ombre et Fumi izpildīs ansamblis Quatuor Diotima, ko medijs LA Times nodēvējis par labāko stīgu kvartetu Francijā. Darbs ir rakstīts īpaši šim ansamblim, un šī būs reta iespēja to dzirdēt, jo šobrīd tam vēl nav studijas ieraksta. Pats Miraijs darbu raksturo sekojoši: “Galvenā darba tēma, kā jau norāda nosaukums, ir melanholija – dziļa un ilgstoša melanholija. Skaņdarbā var novērot vīzijas, halucinācijas, depresijas un pacēluma fāzes, rezignāciju, cerību, dusmas un pretestību – tas viss negaidīti stājas klausītāja ceļā skaņdarba laikā.”

Nepieradinātās mūzikas festivāls „Skaņu mežs” šogad notiek 12. un 13. oktobrī, un līdzās augstāk minētajiem māksliniekiem tajā uzstāsies arī Grammy balvai nominētais altists Mets Maneri (Mat Maneri), tumšā tehno meistars Regis, Čikāgas hausam pietuvinātā footwork žanra pionieris RP Boo, platformu SHAPE pārstāvošā itāļu sintezatormūzikas komponiste Katrīna Barbjēri (Caterina Barbieri) un daudzi citi. 

Biļetes iespējams iegādāties “Biļešu servisa” kasēs un bilesuserviss.lv 

Vairāk informācijas.