RAKSTI  
"Meklējam jauno fotogrāfijā!" finālista Georga Avetisjana foto no sērijas "Krunk. Dzērve, kas pārlidoja tēvzemi". 2005 – turpinās

Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2019: pieturas punkti 0

4. aprīlī plkst. 19.00 ISSP galerijā Berga bazārā tiks atklāta Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2019, kas norisināsies līdz jūnija beigām.

Arterritory.com
02/04/2019

Rīgas Fotogrāfijas biennāle (RFB) ir starptautisks laikmetīgās mākslas notikums, kas fokusējas uz vizuālās kultūras analīzi un māksliniecisku reprezentāciju. Biennāles lielā gada programma aptver ļoti dažādas jomas un vērienīgus notikumus, sniedzot iespēju satikties ar daudziem starptautiski atpazīstamiem mākslas profesionāļiem. RFB uzmanība galvenokārt tiek pievērsta Baltijas, Ziemeļvalstu un citu Eiropas valstu jaunajiem māksliniekiem, kas vēl ir savas radošās karjeras sākumā. Iepazīstinot ar jauniem, perspektīviem autoriem, starpgada programma nodrošina redzamību un platformu, kur mākslinieki var pieteikt sevi plašākā kontekstā. 

Lai akcentētu atšķirīgo fokusu no biennāles pamatprogrammas, starpgada pasākumiem tika radīts jauns nosaukums: Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT. Jēdziens ‘next’ jeb tulkojumā no angļu valodas ‘nākamais’ ietver ideju par kustību. Nākamais ir pāreja, kas nekad nav droša, paredzama vai iepriekš zināma, ar savu tiešo un neatgriezenisko klātbūtni pastāvīgi jautājot – vai nākamajam ir kāda saistība ar bijušo? Vai jaunais ir spējīgs būt radikāli jauns? RFB – NEXT centrālajā pasākumā – balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” – finālistu skatē sastapsimies ar laikmeta garam atbilstošu skatījumu, attēla spēku atklājošu konceptuālu un emocionālu dziļumu, ar darbiem, kas aicina domāt un pārvērtēt iesakņojušos priekšstatus.

RFB – NEXT laikā būs iespējams apmeklēt vienpadsmit notikumus – izstādes, prezentāciju vakarus, portfolio skates, lekcijas un simpoziju. Arterritory piedāvā dažus pieturas punktus, bet ar visu programmu iespējams iepazīties Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2019 mājaslapā.

Rīgas Fotogrāfijas biennāles balvas “Meklējam jauno fotogrāfijā!” ieguvējas Annijas Muižules personālizstāde “Priecīgi uzņēmēji izklaidējas birojā”
5. aprīlis–8. maijs


Annija Muižule. No sērijas “Priecīgi uzņēmēji mētājas ar dokumentiem un izklaidējas birojā”. 2016-2018

2019. gadā trešo reizi tiek pasniegta Rīgas Fotogrāfijas biennāles balva “Meklējam jauno fotogrāfijā!”. Balva ir dibināta ar mērķi atklāt un iepazīstināt plašāku sabiedrību ar Baltijas valstu jauno mākslinieku radošajiem centieniem reprezentēt konceptuāli dziļu un oriģinālu skatījumu uz sava laikmeta norisēm. 2019. gadā starptautiskā žūrija galveno balvu piešķīra Annijai Muižulei (LV) par fotosēriju “Priecīgi uzņēmēji mētājas ar dokumentiem un izklaidējas birojā” (2018). Speciālbalvu – iespēju izdot savu grāmatu – izdevniecība NoRoutine Books piešķīra Reinim Lismanim (LV) par projektu “Mēģinājumi un kļūdas” (2018). Kopš 2019. gada balvas pasniegšana noris biennāles starpgada programmas NEXT ietvaros sadarbībā ar ISSP galeriju.  

Annija Muižule (1992) ir māksliniece un pētniece, kas dzimusi Latvijā, bet šobrīd dzīvo un strādā Nīderlandē. Bakalaura studiju laikā Hāgas Karaliskās mākslas akadēmijas fotogrāfijas programmā Muižules radošā darbība piedzīvoja radikālu pavērsienu – ja sākotnēji tie bija ar attēlu palīdzību veidoti stāsti, tad vēlākie darbi pievērsās attēlu tapšanas procesiem un attēlu eksistences formām. Atskāršot bezgalīgi pieaugošo vizuālās informācijas apjomu, ar ko māksliniecei nācās saskarties, Muižule sāka pētīt cilvēka spēju robežas vizuālās kultūras aptveršanā. Pats galvenais, ko viņa vēlējās noskaidrot – cik augsts patiesībā ir mūsu vizuālās pratības līmenis? Reflektējot par fotogrāfiju kā tehnoloģiju, mediju un komunikācijas formu, viņa mēģina dekonstruēt to, kas viņai iemācīts, un pārbaudīt, kas stāv aiz tā, ko mums iemācījusi fotogrāfija. 

Komentējot savu darbu ciklu “Priecīgi uzņēmēji mētājas ar dokumentiem un izklaidējas birojā”, Muižule raksta: “Pasaulē, kas sevi atspoguļo attēlos, fotogrāfija kļuvusi par visuresošu realitātes reprezentāciju. Attēli ir neizbēgama ikdienas notikumu sastāvdaļa, pastāvīgs fons mūsu neapzinātajai videi, un to nolūks lielākoties ir apkalpot kapitālisma ekonomiku.”

Žūrija savu izvēli skaidro šādi: “Pētot attēla komodifikācijas, kā arī mijiedarbību starp fotogrāfiju un vārdiem, Annija Muižule piedāvā humoristisku un kritisku laikmetīgās fotogrāfijas analīzi. Viņa pielieto konceptuāli skaidru un apbrīnojami vienkāršu pieeju, pievēršot uzmanību emociju attēlojumam fotogrāfiju kolekcijās (stock images) un vārdu izvēlei attēlu jpg failu nosaukumos. Tādējādi viņas darbā mijiedarbība starp fotogrāfiju kolekciju piedāvājumu un mūsu gaidām kļūst par savdabīgu laikmetīgās fotogrāfijas izpētes metodi un ilustrē veidus, kā šie attēli ne tikai raksturo, bet arī veido mūsu pasaules izpratni.”

Izstādes kuratore: Inga Brūvere (LV)

Izstādes atklāšana: 4. aprīlis

ISSP galerija,
Berga bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga
www.issp.lv

Polijas jauno mākslinieku izstāde “(Ne)dabiskie ķermeņi”
5. aprīlis–12. maijs


Agņeška Hinca. No sērijas “UX”. 2018

Izstāde, izmantojot dažādas perspektīvas, pievēršas plašā jēdziena ‘(ne)dabiskie ķermeņi’ analīzei: tie ir individuāli vai kolektīvi, intīmi un jutekliski vai dramatiski sajaukušies kopīgā vēsturē, metaforiski vai burtiski savijušies ar dabu, pazuduši digitālajā realitātē vai ilgojas pēc jutekliska apstiprinājuma. Darbu autori ir Poznaņas Mākslas universitātes (Polija) fotogrāfijas nodaļas studenti un absolventi.

“(Ne)dabiskie ķermeņi” apvieno mākslinieku darbus, kuros fotogrāfija nav ne galamērķis, ne arī vienīgais līdzeklis šī mērķa sasniegšanai. Visi mākslinieki ir rūpīgi izvēlējušies tādas šī medija attēlošanas formas, kas ne tikai sniedz galveno vēstījumu, bet arī vienlaikus piedāvā komentāru par paša medija būtiskākajām iezīmēm. Viņi veiksmīgi darbojas uz fotogrāfijas un citu mediju robežas, cenšoties tās paplašināt. Robežzonā notiek daudz interesantu lietu, nozīmes krustojas un pārklājas, vienojoties par kategorijām. Līdz beidzot vairs nav īsti skaidrs, vai ķermeņi ir kļuvuši (ne)dabiski.

Izstādes dalībnieki: Magdalēna Mahņicka (Magdalena Machnicka), Magdalēna Andrinovska (Magdalena Andrynowska), Katažina Bojko-Šimčevska (Katarzyna Bojko-Szymczewska), Aurēlija Fridriha-Zdanoviča (Aurelia Frydrych-Zdanowicz), Pjotrs Zugajs (Piotr Zugaj), Joanna Čarnota (Joanna Czarnota), Agņeška Hinca (Agnieszka Hinc), Joanna Berga (Joanna Berg)

Izstādes kuratore: Anna Kedzjora (Anna Kedziora)

Izstādes atklāšana: 4. aprīlis, 17:00

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
www.fotomuzejs.lv

Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2019 portfolio skate
5. aprīlis


Zanda Puče. No sērijas "Frago". Kuldīgas novada muzeja arhīvs. 2018 

Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT programma 2019. gadā tiek papildināta ar jaunu notikumu – portfolio skati. Tās mērķis ir sniegt iespēju satikties gan jauniem, gan profesionāliem māksliniekiem un fotogrāfiem ar nozares pārstāvjiem no Baltijas valstīm un Eiropas – kuratoriem, fotogrāfiem, mākslas zinātniekiem, foto festivālu pārstāvjiem, grāmatu izdevējiem un žurnālu redaktoriem.

Portfolio skates uzdevums ir palīdzēt māksliniekiem un fotogrāfiem izvērtēt viņu veidotos darbus, sniegt profesionālu vērtējumu un vadlīnijas darba tālākā attīstībā, sniegt iespēju veidot kontaktus ar nozares pārstāvjiem.

Dalībnieki: Fotogrāfi no Baltijas, Ziemeļvalstīm un citām Eiropas valstīm

Eksperti: Marianne Āgere (Marianne Ager, DK), Brandta muzejā Odensē kuratore; Mihaels Bedovičs (Michael Biedowicz, DE) attēlu redaktors un foto galerijas Pavlov’s Dog īpašnieks;

Kristofs Candrovičs (Krzysztof Candrowicz, PL), vizuālās izglītības fonda un Lodzas Starptautiskā fotogrāfijas festivāla līdzdibinātājs un kurators, Hamburgas Fotogrāfijas triennāles mākslinieciskais vadītājs un Porto biennāles kurators; Evita Goze (LV), māksliniece, kuratore, ISSP galerijas pārstāve; Sāra Haklina (Saara Hacklin, FI), Laikmetīgās mākslas muzeja KIASMA kuratore; Virgīnija Januškevičūte (Virginija Januškevičiūtė, LT), Viļņas Laikmetīgās mākslas centra (CAC) kuratore; Solvita Krese (LV), mākslas kuratore un kritiķe, Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vadītāja; Šoēra Mavliana (Shoair Mavlian, UK), Photoworks direktore; Adoms Narkevičs (Adomas Narkevičius, LT), Mākslas un izglītības centra Rupert kurators; Andreass Nilsons (Andreas Nilsson, SE), Stokholmas Modernās mākslas muzejā (Moderna Museet) kurators; Šelda Puķīte (LV), mākslas kritiķe un Rīgas Fotogrāfijas biennāles kuratore; Vilma Samuļonīte un Gītis Skudžinsks (Vilma Samulionyte, Gytis Skudžinskas, LT), NoRoutine Books dibinātāji; Amēlija Šīle (Amelie Schuele, DE), Unseen izstāžu projektu vadītāja. 

Portfolio skate: 5. aprīlis, 10.00–17.00

ISSP galerija
Berga bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga

Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā
Berga bazārs, Marijas iela 13, Rīga

Simpozijs “(Ne)Aktīvisma manifestācijas Baltijas jaunākajā mākslā”
6. aprīlis


Mētra Saberova. “Pimpin' Yo Mama Crib”. 2017. Skats no performances. Foto: Valdis Jansons

Laikmetīgā māksla neapšaubāmi ir ne vien sava laika vērtību, pārmaiņu un konfliktu spogulis, bet arī transformāciju rosinātāja. Taču stratēģiski mērķtiecīgs aktīvisms mākslā daudzviet pasaulē, tostarp Baltijā, arvien bijis drīzāk retums. Piemēram, politiski orientēta, “aktīva” māksla tā sauktajās Rietumvalstīs gan 20. gs., gan mūsdienās ir nesalīdzināmi klātesošāka un drosmīgāka nekā Baltijā, kur par konsekventām aktīvisma tradīcijām gan sabiedrībā kopumā, gan – likumsakarīgi – arī mākslā runāt ir grūti. Ļoti lielā mērā tas, protams, saistāms ar visu triju Baltijas valstu politiski vēsturiskajiem apstākļiem. Tomēr arī šeit māksla sevi ir apliecinājusi kā platformu sociālpolitisku jautājumu aktualizēšanai, pieļaujot tādu atklātības un izaicinājuma līmeni, kas citos kontekstos mūsu kultūrtelpā ir reti sastopams un nereti arī nepieņemams.

Simpozija mērķis ir aktualizēt un vismaz daļēji apzināt politiskā un sociālā aktīvisma esamību/neesamību, aktuālos problēmjautājumus un izpausmju īpatnības Baltijas jauno mākslinieku radošajās praksēs, kā arī kuratoru un mākslas organizāciju darbībā, īpaši pievēršoties mākslas fotogrāfijai un attēlam. Lai arī simpozija centrālais fokuss ir Baltijas valstis, kontekstuāli plašākam skatījumam un iespējai iepazīt citu kultūrtelpu aktuālās norises, simpozijā piedalās arī Baltijas jūras reģiona valstu – Polijas un Vācijas – pārstāvji.

Simpozija dalībnieki: Mētra Saberova (LV), Jana Kukaine (LV), Airi Trīsberga (Airi Triisberg, EE), Kaiza Māzika (Kaisa Maasik, EE), Šarūns Kvietkus (Šarūnas Kvietkus, LT), Daļa Mikonīte (Dalia Mikonyte, LT), Pāvels Šipulskis (Pawel Szypulski, PL), Jūlija Kriviča (Yulia Krivich, PL), Paulīna Dutreliņa (Pauline Doutreluingne, DE), Klaudija Bīlere (Claudia Bühler, DE), Rafals Milahs (Rafal Milach, PL)

Simpozija kuratore: Elīna Ķempele (LV)

ISSP galerija
Berga bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga
www.issp.lv 

Vikas Ekstas personālizstāde “P.”
26. aprīlis–7. jūnijs 


Vika Eksta. No sērijas "P.". 2019

Vīrišķā skatiena klātesamība portretu fotogrāfijā mēdz sievietes padarīt eksaltētas un atdalītas no realitātes, nereti viņas reprezentējot kā pasīvas, bet vienlaikus iekārojamas būtnes. Mākslinieku tieksme uzlūkot sievieti kā erotisku fantāziju objektu caurvij arī pavisam intīmas dokumentālo fotogrāfiju sērijas, kurās ir nojaušama nespēja noslēpt fizisku interesi par fotogrāfijas objektu. Nereti sastopami gadījumi, kuros autors – vīrietis – fotografē savu partneri – sievieti. Vikas Ekstas darbu sērijā “P.” ierastās dzimumlomas tiek apvērstas, atspēkojot vīrišķo skatienu.

Izstādē redzamās fotogrāfijas papildina Ekstas dienasgrāmatas ieraksti. Tajos reģistrēts P. ikdienas režīms — darba grafiks, miegā pavadītais laiks un pašas pārdomas par notiekošo. “P.” ir vizuāls pētījums par naktsmaiņas darba ietekmi uz cilvēka ikdienas dzīves ritmu. Šis pētījums akcentē arī jautājumu par miegu kā komunikācijas pastarpinājumu starp iesaistītajām personām, tam attālinot modeli no fotogrāfa. Pateicoties distancei, kuru radījis miegs un atšķirīgs ikdienas ritms, Eksta dokumentācijas procesā ir kļuvusi par vuāristi.

Šī darbu sērija liek domāt ne tikai par dzimumlomu nošķīrumiem mūsdienu fotogrāfijā un cilvēku savstarpējo komunikāciju dažādos kopdzīves stāvokļos, bet arī par attēlu. Konkrēti – par mūsdienās valdošo attēla pārsātinātību.

Izstādes kurators: Tomass Pārups (LV)

Galerija “Alma”
Tērbatas iela 64, Rīga
www.galerija-alma.lv

Katažinas Sagatovskas lekcija “Fotogrāfi mākslas tirgū” 
29. aprīlis 


Rafals Milahs. No sērijas “PRESSIDENT”. 2017 / Galerija “Jednostka”

Rietumu pasaulē par mākslas fotogrāfijas tirgus pirmsākumiem pierasts uzskatīt leģendāro Sidnija Strobera kolekcijas izsoli 1970. gadā Ņujorkas izsoļu namā Parke-Bernet. Turpretim Polijā, tāpat kā daudzās citās Austrumu bloka valstīs, fotomākslas tirgus sāka attīstīties tikai šī gadsimta sākumā. Iesākumā pēc daudzajiem komunistiskā režīma gadiem progress bija gauss. Ne mākslinieki, ne kolekcionāri nebija gatavi tirgus noteikumiem. Tāpat kā jebkuram citam mākslas medijam, fotogrāfijai ir savas specifiskas prasības, kas jāizpilda, gatavojot darbus pārdošanai, tajā skaitā ‒ noteiktu vispārpieņemtu tehnisko normu ievērošana un sekošana standarta praksei darbu parakstīšanas un kopiju skaita jautājumos.

Katažina Sagatovska kopš 2010. gada darbojas gan poļu, gan starptautiskajā fotogrāfijas tirgū, sadarbojoties ar visdažādāko paaudžu māksliniekiem un daudziem mākslas kolekcionāriem. Viņas lekcija domāta katram, kuru interesē mākslas fotogrāfijas tirgus profesionālās stratēģijas. Sagatovska runās par to, kā prezentēt savus darbus, kā veidot komunikāciju ar skatītājiem, kolekcionāriem un ekspertiem un kā tehniski sagatavot darbus, lai apmierinātu kolekcionāru prasības, tai skaitā tās, kas attiecas uz izdruku veidiem, reproducēšanas tehniku, kopiju skaitu un datēšanas un parakstīšanas praksi, kā arī citiem jautājumiem. Viņa pieskarsies arī mākslinieku tiesību un privilēģiju tēmai visdažādākā veida sadarbību kontekstā ‒ piemēram, strādājot ar institūcijām vai izdevējiem.

ISSP galerija
Berga bazārs, Marijas iela 13 k.3, Rīga
www.issp.lv

Adama Mazura lekcija “Mūsu ķermeņi fotogrāfijā” 
5. aprīlis


Peters Pukluss. "Diana II". 2014

Centrāleiropas fotogrāfijā ķermenis ieņem vietu kaut kur starp vēsturi un mākslu, ciešanām un prieku. Fotografēti ķermeņi ir politiski: tie pretojas, aizstāvas un uzbrūk; tie cīnās par brīvību un savām tiesībām. Ķermeņi ar defektiem, ievainoti, sakropļoti vai miruši, šokē ar savu nepilnīgumu. Citi ķermeņi, pakļaujoties politikas un estētikas spiedienam, reizēm sasniedz gandrīz ideālu pilnību, pavedinot ar savu skaistumu. Šī lekcija ir mēģinājums caur arheoloģisku pieeju paraudzīties uz ķermeni Centrāleiropas fotogrāfijā. Proti, neizsekojot vēsturiskajam kontekstam, ir grūti saprast situāciju, kādā fotogrāfijās iemūžinātie ķermeņi atrodas mūsdienās. Deviņpadsmitajā gadsimtā Centrāleiropas fotogrāfijas identitāte bija visai neskaidra, jo reģions bija sašķelts un ietilpa trīs dažādu impēriju sastāvā. Ja neskaita nelielu daudzumu vietēja mēroga fotogrāfu uzņemtos aktus, mūsu uzmanību piesaista tieši bojā gājušo, piemēram, grautiņu un antimonarhistu nemieru upuru attēli.

Ar šiem dramatiskajiem uzņēmumiem spilgti kontrastē fin de siècle jeb deviņpadsmitā gadsimta beigu mākslinieku darbi. Šie fotogrāfi tiecās pēc skaistuma, novēršoties no akadēmiskā stīvuma, kas valdīja līdz tam. Klīrības laikmetam sekoja laiks starp abiem pasaules kariem, kas atnesa īstu cilvēka ķermenim veltītas fotomākslas sprādzienu.

Lekcijas norises laiks: 5. aprīlis, 18.00
Lekcija angļu valodā 
Ieejas maksa: 1,50 EUR 

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8 (ieeja no Alksnāja ielas), Rīga
www.fotomuzejs.lv

Izstāde NoRoutine Books x 3
20. maijs–28. jūnijs


Madara Gritāne. No sērijas ‘’Slāņi’’. 2017-2018

Jau trīs gadus Rīgas Fotogrāfijas biennāle sadarbojas ar Lietuvas izdevniecību NoRoutine Books, izvērtējot konkursu “Meklējam jauno fotogrāfijā!”. Starptautiska ekspertu žūrija vērtē un godalgo Baltijas valstu jauno mākslinieku pieteikumus, dodot iespēju laureātiem eksponēt savus darbus Rīgas izstāžu zālēs, savukārt izdevniecība NoRoutine Books ik gadu no jauno konkurentu vidus izraugās savu favorītu, kam balvā tiek iespēja izdot fotogrāmatu.

Šogad izdevniecības izvēli un stratēģiju var novērtēt arī izstādes formātā – kultūras pilī “Ziemeļblāzma” aplūkojami trīs izdevniecības NoRoutine Books pamanīto un izraudzīto autoru darbi, kā arī fotogrāmatas, kurās šie darbi ir poligrāfiski fiksēti, apstrādāti, noformēti un pavairoti. Līdzās Rīgas Fotogrāfijas biennāles konkursa izdevumiem Lietuvas izdevniecība izstādē iepazīstina ar arī citiem saviem sasniegumiem grāmatu mākslā.

Dalībnieki: Ieva Balode (LV), Madara Gritāne (LV), Reinis Lismanis (LV), NoRoutine Books (LT) 
Izstādes kuratore: Inga Brūvere (LV)

Izstādes atklāšana: 19. maijs, 18.00

Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga
www.ziemelblazma.riga.lv