JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
RAKSTI  
Foto: Ģirts Raģelis

Neizbēgami laimīgas beigas 0

Latvijas dalība Prāgas Scenogrāfijas kvadrinnālē no 6. līdz 16. jūnijam

Vilnis Vējš
30/05/2019

Latviešu mākslinieku un Prāgas Scenogrāfijas kvadrinnāles attiecības ir kā nebeidzama mīlas deja – vai varat iedomāties starptautisku, pat globālu mākslas izstādi, kas notiek tikai reizi četros gados, tāpat kā Maskavas baleta konkurss, un no kuras regulāri tiek vesti mājās augstākie apbalvojumi? Tas izklausās pārāk labi, lai būtu patiesība, tomēr nāksies noticēt! Taisnības vārdā jāuzsver, ka šī unikālā skate ir veltīta samērā šaurai mākslas jomai – scenogrāfijai un teātra arhitektūrai, kas papildinātas ar skaņas dizainu un radniecīgiem multimediāliem risinājumiem. Tomēr mēroga ziņā tā tiešām neatpaliek no mākslas biennālēm, un konkurence par balvām ir sīva. Aizrādīt, ka kvadrinnāle vēsturiski ir bijusi saistīta ar Eiropas kādreizējo dalījumu divās politiskās nometnēs un joprojām notiek bijušā Austrumu bloka teritorijā nozīmētu izteikt apvainojumu tās mūsdienu organizētājiem. Tikmēr kvadrinnāles vēsture nenoliedzami ir tās bagātība un Latvijas vieta tajā – īpaša.


Foto: Ģirts Raģelis

Kārtējā Prāgas kvadrinnāle startēs 6. jūnijā, Latviju tajā pārstāvēs divas komandas:  mākslinieku duets Krista un Reinis Dzudzilo un Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļas studenti. Tēmas abiem pārstāvjiem sasaucas – tās izvēlētas, par pamatu ņemot Riharda Vāgnera operas kā starptautiski pazīstamu interpretācijas vielu salikumā ar pasaulei vēl nepietiekami zināmo stāstu par dižā komponista jaunības gadiem Rīgā. Krista un Reinis Dzudzilo pārstāvēs valsti Nacionālo ekspozīciju kategorijā, kurā piedalās savās valstīs atzīti profesionāļi (grupās vai solo). Viņi kopā strādājuši pie daudzām izrādēm Latvijas teātros, tajā skaitā Vāgnera operas “Klīstošais holandietis” iestudējuma Latvijas Nacionālajā operā Viestura Kairiša režijā. Tomēr mākslinieki neatkārtos kādas konkrētas izrādes motīvu – tā vietā īpaši kvadrinnālei top instalācija ZRwhdZ, ko iedvesmojis operas “Parsifāls” teksts: “Par telpu šeit top laiks”. Tā kā telpa ir scenogrāfu parastais izejmateriāls un laiks – neizbēgams teātra komponents, mākslinieki savu ideju izteiks palielinātas mūzikas kastītes formā. Tās izgatavošanai piesaistīti arī komponists Krists Auznieks un mūzikas instrumentu meistars Aleksandrs Maijers. Protams, šī nebūs parasta palielināta kastīte, bet konceptuāla, kā jau viss, ko Dzudzilo dara. Jāatzīmē, ka Reiņa Dzudzilo diplomdarbs – makets Rūdolfa Blaumaņa lugas “Raudupiete” iestudējumam – jau bija izstādīts Prāgā iepriekšējā kvadrinnālē, studentu darbu sadaļā. Šogad studenti kopīgi strādā pie izstādes “Jauns un Vāgners”, kas arī satilpšot kastē – Krišjāņa Elvika dizainētā konteinerā. Tas atsaucas uz leģendāro Vāgnera bēgšanu no Rīgas, kad kuģi pārsteidza vētra un Vāgneram dzima ideja par operu “Klīstošais holandietis”. Ar Mākslas akadēmijas studentu ekspozīcijas slīpēšanu nodarbojas izcila pasniedzēju komanda – latviešu scenogrāfijas klasiķis Andris Freibergs, starptautiski pazīstamā Monika Pormale (viņa savulaik 2011. gadā pabijusi kvadriennāles žūrijā, tāpat kā Katrīna Neiburga 2015. gadā), profesori Mārtiņš Kalseris un docents Viktors Jansons, kā arī Reinis Suhanovs, kurš 2007. gadā tika apbalvots kā Prāgas kvadriennāles daudzsološākais scenogrāfijas students.


Foto: Ģirts Raģelis

Līdzšinējā Latvijas scenogrāfu apbalvojumu virkne ir tik iespaidīga, ka grūti atturēties no tās uzskaitījuma kopš paša sākuma. Reizē ir vērts atskatīties – jā, kur un kāds tad bija šis sākums? Prāgas kvadrinnāle ir dibināta 1967. gadā, tātad gadu pirms t.s. Čehoslovākijas notikumiem, kas jūtami iedragāja sociālisma valstu šķietamo mieru. Tas ir tas pats laiks, kad notika nozīmīgas pārmaiņas pasaules teātrī – tikai par to, kādas tās bija dzelzs priekškara Rietumu pusē, informācija Austrumeiropā bija ierobežota. Toties netrūka pašiem savu reformatoru: blakus poļu teātrim, kas bija pasaules avangardā jau kopš atdzimšanas pēc Otrā pasaules kara, jaunas idejas spēja piedāvāt arī čehi. Kā pazīstamākais jāmin Čehijas Nacionālā teātra mākslinieks Jozefs Svoboda, kura radītās novatoriskās skatuves iekārtas Laterna Magica un Polyekran guva ievērību pasaules izstādē Expo 58. Viņa pieeja, apvienojot aktierus, scenogrāfiju un apgaismojuma mākslu, 70. gados kļuva pazīstama arī ASV. Čehu māksliniekiem bija lieli panākumi arī Sanpaulu Starptautiskajā biennālē 1959. gadā un arī sekojošajās. Jaunas, speciāli skatuves mākslai veltītas regulāras izstādes dzimšana tieši Prāgā bija pašsaprotama. Tikmēr apvērsums scenogrāfijā – atteikšanās no ilustratīva darbības vietas attēlojuma par labu reālajai skatuves telpai, kurā ievietotie elementi apveltīti ar metaforisku slodzi – notika arī PSRS. 1971. gadā Prāgas kvadrinnālē godalgu saņēma Dāvida Borovska darbs izrādei “…bet rītausmas šeit klusas” – tukšā skatuvē ievietota kravas mašīnas virsbūve. Jurija Ļubimova iestudējums Maskavas Tagankas teātrī kļuva par jaunās skatuves tēlainības “firmas zīmi”. Krievu režisori un scenogrāfi nebija vienīgie PSRS, kas atnesa pārmaiņu laikus – šajā plūsmā iekļāvās un to līdzradīja arī latviešu scenogrāfi Marts Kitajevs, Andris Feibergs, mazliet vēlāk pievienojās Ilmārs Blumbergs. PSRS mākslinieku komandas sastāvā 2. Prāgas kvadrinnālē (1971) pirmoreiz debitēja Andris Freibergs, turpmāk kļūstot par neiztrūkstošu kvadrinnāles dalībnieku. 1975. gadā kvadriennāles galveno godalgu – “Zelta trīgu” saņēma PSRS ekspozīcija, un Freiberga dalību tajā var uzskatīt par pirmo visā vēlākajā panākumu rindā. Tiesa, Andrim Freiberga par šo gadījumu ir pretrunīgas atmiņas – PSRS delegācijas kuratore (šim vārdam bija cita nozīme nekā mūsdienās) Požarska nemaz neesot slēpusi no dalībniekiem, ka uzvara ir politiska spiediena, ne tikai mākslinieku talanta nopelns. Prāgas kvadrinnāle, mūsdienu teātris bijušā PSRS teritorijā un Andra Freiberga scenogrāfijas skola ir vienaudzes, tādēļ tām tik labi saskan!


Foto: Ģirts Raģelis

Pavērsiens latviešu scenogrāfu atpazīstamībai Prāgas kvadrinnālē bija 1987. gads, kad Latvijas Mākslas akadēmijas scenogrāfijas nodaļa jau bija tiktāl pazīstama PSRS, ka tai vienai uzticēja pārstāvēt plašo valsti studentu darbu izstādē. Kā visam, arī šim uzdevumam Andris Freibergs piegāja radoši: viņš uz Prāgu aizveda ne tikai savu audzēkņu darbus, bet arī mākslas skolotāja Andra Grīnberga skolnieku zīmētās vēstules no Mazirbes, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas un citu Latvijas Mākslas akadēmijas nodaļu studentu formas vingrinājumus, veidojot vienotu stāstu par mākslas pedagoģiju Latvijā.

Ir grūti nekļūt personiskam, atskatoties uz Latvijas dalību Prāgas kvadrinnālē turpmākajos gados. Jau 1991. gadā, kad pa kājām vēl maisījās padomju vara, es biju starp studentiem, kas devās skatīties Prāgas kvadrinnāli ar vilcienu caur Maskavu. Nakšņošanai bija atvēlēta skolas sporta zāle, līdzi vedām videofilmu ar saviem darbiem, kuru gan maz kam izdevās parādīt. Toties nākamā kvadrinnāle tika gatavota jau laikus un nopietni: tā bija pirmā, kurā Latvija varēja piedalīties kā neatkarīga valsts – gan ar profesionālo mākslinieku, gan studentu izstādi. Tobrīd aktīvi teātros strādājošo scenogrāfu darbi tika apkopoti nelielā bukletā (bija izdevies dabūt Kultūras ministrijas finansējumu), un studentiem vēl palika salokāma papīra “ermoņika”. Darbu atlasi, kā parasti, veica Andris Freibergs, un, jāatzīst, viņam nekad nav piemitis resorisks skopums: tikko teātrī ar dažiem darbiem bija debitējusi pazīstamā gleznotāja Aija Zariņa (Māras Ķimeles izrādēs), un viņa tika ne tikai iekļauta katalogā, bet arī uzaicināta veidot Latvijas stendu. Aija spēja uz scenogrāfu glītajiem maketiem paraudzīties no malas, ieraudzīt to patstāvības potenciālu un izsvaidīt kā objektus pašas izgleznotā telpā dažādos augstumos un slīpumos. Katalogā bija pārstāvēts arī Anša Rūtentāla kustību teātris Jāņa Deinata fotogrāfijās. 1995. gads atnesa lielu uzvaru pašam Freibergam – igauņu horeogrāfes Maijas Murdmā veidotā baleta “Marija Magdalēna” makets saņēma Prāgas kvadrinnāles sudraba medaļu.


Andris Freibergs. Baleta "Marija Magdalēna" (Arvo Perts, Kšištofs Pendereckis) makets. Sudraba medaļa Prāgas Kvadrinnālē 1995. gadā.

Ilmārs Blumbergs 2003. gadā saņēma savu sudraba medaļu par Volfganga Amadeja Mocarta operas “Burvju flauta” scenogrāfiju (Viestura Kairiša iestudējumam). Šī ekspozīcija jau bija veidota nevis kā vienkārša maketu parāde, bet telpiska instalācija: ar Blumbergam raksturīgo vērienu, materiālu dažādību un izmēriem.

Nākamā Prāgas kvadrinnāle 2007. gadā jau atnesa dubultus panākumus: zelta medaļas saņēma ne tikai jau minētais jaunais talants Reinis Suhanovs, bet arī Latvijas studentu ekspozīcija kopumā par Mihaila Bulgakova romāna “Meistars un Margarita” interpretācijām. Neticami, bet Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem šo panākumu ir izdevies atkārtot vēl divas reizes – 2011. un 2015. gadā. Turklāt jāatzīmē, ka pēdējo divdesmit gadu laikā kvadriennāles rīkotāji ir pielikuši lielas pūles, lai izdzēstu jebkādas aizdomas par šo pasākumu kā reģionālu vai šauras jomas notikumu, padarot gan dalībnieku, gan žūrijas sastāvu tik daudznacionālu un starpdisciplināru, cik vien iespējams. Iepriekšējā jeb 2015. gada Prāgas kvadrinnālē latviešu studentu panākums gan, iespējams, nebija tik negaidīts kā iepriekš: bija nodibināta īpaša, līdz šim nepasniegta balva Scenography Mentor Award (Scenogrāfijas skolotāja balva) par ilgtermiņa ieguldījumu mākslas izglītībā – tā tika pasniegta… Andrim Freibergam.

Panākumu stāsts ar to vēl nebeidzas: latviešu scenogrāfijas atvērtību jauniem meklējumiem 2015. gadā parādīja Jaunā Teātra institūta (Latvijas dalības kvadrinnālē organizētāja) izvēle uzticēt nacionālo pārstāvniecību režisoram Vladislavam Nastavševam, kurš savām izrādēm nereti ir arī scenogrāfijas autors. Viņš īpaši izstādes vajadzībām pielāgoja izrādes “Jūlijas jaunkundze” dekorāciju, pārvēršot to instalācijas un performances apvienojumā “Pakļaušanās”. Uz viena atbalsta punkta līdzsvarā uzstādīto laipu, ko izrādē kustināja aktieri, izstādē atdzīvināja performances dalībnieki. Lai gan Nastavševs nav mācījies ne pie Freiberga, ne Latvijā vispār, viņa piedāvājums izskatījās savādi piederīgs “nacionālajai skolai”. Ka izvēle bijusi vairāk nekā pareiza, apliecināja Prāgas kvadriennāles zelta medaļa kategorijā Total Performance Design un nominācija “Zelta trīgai”. Galveno balvu – “Zeta trīgu” – saņēma starptautiski pazīstamā igauņu teātra NO99 izrāde–vēlēšanu kampaņa “Vienotā Igaunija”.


Skats no Latvijas nacionālās ekspozīcijas “Pakļaušanās” Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē 2015. gadā. Publicitātes foto.

Vai medaļu birums turpināsies? Gribētos cerēt, tomēr daudzo pasaules valstu dalībnieku vietā es, piemēram, būtu sarūgtināts par vēl vienu pagodinājumu Latvijai. Vai ir pienācis laiks beidzot saņemt “Zelta trīgu” vai varbūt – augstsirdīgi dot vietu citiem, novērtējot, ko vēl, izņemot balvas, piedāvā Prāgas kvadrinnāle? Neapšaubāmi tā ir pieredze jauniem cilvēkiem. Uz Prāgu vislabāk braukt, kamēr esi students! Turklāt – iespējams, ne tikai scenogrāfiem, bet visās citās teātra un mākslas nozarēs studējošajiem. Ne tikai tādēļ, ka visnoderīgāk kontaktus ir veidot nevis vienas, bet saistītu nozaru profesionāļu vidū (piemēram, scenogrāfiem ar režisoriem, producentiem, mūziķiem), bet arī, lai pārliecinātos, cik bagātas izpausmes spēj piedāvāt telpas, laika un stāsta kombinācijas.


Skats no Latvijas studentu izstādes “Sākums” Prāgas Scenogrāfijas kvadriennālē 2015. gadā. Publicitātes foto.