RAKSTI  
Makss Peintners, Nebeidzamā Dabas Pievilcība / The Unending Attraction of Nature.1970/71. Iekrāsoja Klauss Litmanis 2018. gadā

“Meža skulptūra” Klāgenfurtes stadionā 0

Una Meistere
29/08/2019

FOR FOREST – The Unending Attraction of Nature (MEŽAM – dabas nebeidzamā pievilcība) solās kļūt par vienu no šī rudens ambiciozākajiem un arī provokatīvākajiem vides mākslas projektiem Eiropā. Verterzē futbola stadions Klāgenfurtē uz gandrīz diviem mēnešiem (9. septembris–27. oktobris) gatavojas pārtapt... mežā. Skatītājiem stadionā, kas ierasti ir kluba SK Austria Klagenfurt mājvieta, futbola spēles vietā tiks piedāvāts vērot “meža skulptūru” jeb šķietami dabisku Centrāleiropas meža ekvivalentu. Projekta iecere paredz, ka stadionā uz laiku tiks iestādīti 300 pieauguši koki (vecumā no 30 līdz 40 gadiem), dažu svaram sasniedzot pat sešas tonnas. Pēcāk – tikpat rūpīgi kā izcelti no līdzšinējās mītnes vietas – tie mērogā 1:1 tiks pārstādīti pilsētvidē netālu no stadiona, kur jau kā īsts mežs dzīvos savu pilnvērtīga meža dzīvi, mainoties līdzi gadalaikiem un mijiedarbojoties ar apkārtējo vidi. Mežu papildinās arī atsevišķs paviljons, kas tiks uzcelts šī projekta dokumentācijai.

FOR FOREST ir šveiciešu kuratora Klausa Litmaņa (1951) mūža projekts, šai idejai aizsākoties jau pirms trīsdesmit gadiem, kad viņa uzmanības lokā nonāca The Unending Attraction of Nature (Dabas nebeidzamā pievilcība) – austriešu mākslinieka un arhitekta Maksa Peintnera (1937) distopiskais zīmējums. Uz Arterritory jautājumu, kālab tieši šo brīdi viņš izvēlējies kā piemērotāko šī projekta īstenošanai, Klauss Litmanis atbild: “Tā bija tikai sagadīšanās, jo jau ilgu laiku biju meklējis piemērotāko vietu – neviens no maniem projektiem nav bijis tik “aktuāls”, jo vienmēr esmu bijis desmit gadus “par agru”. Šis ir īstais brīdis to realizēt, jo projektam ir dažādi aspekti: no vienas puses, tas mērķēts uz mākslā izglītotiem cilvēkiem, taču no otras – kokam piemīt arī simbolisks un filozofisks aspekts – kā vieta, pēc kā ilgoties, vai kā ikdienas atgādinājums par klimata pārmaiņām. MEŽAM ir jānotiek tieši tagad: nekad iepriekš mežs nav bijis tādā uzmanības fokusā – pirms 30 gadiem neviens tā īsti nedomāja par klimata aizsardzību. Man vietējās varas pārstāvji bija jāpārliecina sešus gadus – kopumā uz Klāgenfurti devos 43 reizes.”


Klauss Litmanis, 2019. Foto:  Emanuels Fradins

Studējis Diseldorfas mākslas akadēmijā Josefa Boisa laikā, Klauss Litmanis realizējis vairāk nekā 80 mākslas projektus, tostarp sadarbojoties ar tādiem starptautiski pazīstamiem māksliniekiem kā Kristo, Tonijs Kregs, Žans Tenglī, Dīters Rots, Daniels Birens, Niki de Sentfalla u.c. Viņa kā kuratora interešu lokā vienmēr bijusi laikmetīgās mākslas un urbānās telpas konfrontācija, kā arī mākslas attiecības ar populāro kultūru; viņš pazīstams arī kā jaunu talantu atklājējs.

Viens no iemesliem, kālab FOR FOREST īstenošana izrādījusies tik laikietilpīga, bijusi tieši atbilstošākās vietas atrašana – sākotnējā ideja paredzēja stadionu, kurā instalācija varētu atrasties pietiekami ilgi. Kā apgalvo projekta rīkotāji, “Verterzē stadionam ir arī tāda priekšrocība, ka tas ir futbola, nevis vieglatlētikas stadions, kā tas attēlots Maksa Peintnera zīmējumā. Šādā veidā ir vieglāk stadionu sakombinēt ar mežu, lai radītu mākslas projektu.” Durvis vēris 2007. gadā, Verterzē stadions ir arī viens no modernākajiem Austrijā, kam nenoliedzami arī bijusi izšķirīga loma vietas izvēlē – jo stikls, betons un tērauds, kas izmantoti stadiona celtniecībā palīdz akcentēt kontrastu starp dabisko mežu un konstruēto stadionu. Stadionā ir 30 000 skatītāju vietas, un 2008. gadā tas kalpoja arī kā viena no Eiropas Futbola čempionāta lokācijām.

Klauss Litmanis apgalvo, ka līdz ar šo projektu viņa mērķis bijis “izaicināt to, kā mēs uztveram dabu un tās nākotni.” Vēl vairāk – “projekts tiecas kļūt par memoriālu, atgādinot mums par to, ka daba, ko mēs tik bieži uztveram kā kaut ko pašsaprotamu, kādudien var būt atrodama tikai īpaši paredzētās vietās, kā jau tas noticis ar dzīvniekiem zoodārzos.” Jautāts, kurā mirklī, viņaprāt, cilvēce ir pazaudējusi saikni ar dabas pasauli, Litmanis atbild: “Nedomāju, ka uz šo jautājumu var atbildēt, jo 20. gadsimta 70. gados neviens tā īsti nedomāja par klimata aizsardzību. Tas, ko redzam ar dzīvniekiem zoodārzos, var kādudien notikt arī ar visu dabu.”

Projekta īstenošanā Litmanis sadarbojas ar šveiciešu ainavu arhitektūras studiju Enea Landscape Architecture, kuras dibinātājs – pazīstamais ainavu arhitekts Enzo Enea – cita starpā ir arī kaislīgs koku kolekcionārs. Daļa viņa iespaidīgās kolekcijas skatāma Eneas izveidotajā pirmajā un vienīgajā Koku muzejā pasaulē, kas atrodas Šveicē, Cīrihes ezera krastā, kopā aizņemot 75 000 kvadrātmetru lielu teritoriju. Līdzās kokiem kopš 2013. gada tajā skatāmas arī laikmetīgo mākslinieku radītas skulptūras, tādējādi radot unikālu mākslas darbu un koku horeogrāfiju. Klauss Litmanis abu sadarbību FOR FOREST projekta ietvaros raksturo: “Mūs iepazīstināja kopīgs draugs. Es parādīju Enzo Eneam projektu, un viņš apņēmās piedalīties tā realizācijā. Viņš ar savām zināšanām piedalās bez maksas un tādā veidā sniedz nozīmīgu ieguldījumu šajā dažbrīd tik grūtajā projekta īstenošanas procesā.” Jautāts, ko viņam pašam nozīmē koks kā simbols, Litmanis atbild: “Jebkurā gadījumā kokam kā simbolam ir kultūras nozīme – taču līdz ar šo aktuālo diskusiju tas palēnām atgūst centrālo vietu mūsu apziņā, liekot saprast, ko tas mums kā cilvēkiem sniedz.”


FOR FOREST modelis, Die ungebrochene Anziehungskraft der Natur, Johans Pučs.

300 koku mežs, kas atradīsies stadionā, ir tieši futbola laukuma izmērā. Futbola laukuma zāle ap mežu pārtaps ziedu pļavā, kur augs visdažādākās puķes un zālītes. Tā kā puķēm un zālītēm būtu jāzied, tad pļava, iespējams, vispār netiks pļauta no augusta līdz novembrim, apkārtnei liekot izskatīties arvien mežonīgākai. Meža instalācija būs atvērta skatītājiem no 10 rītā līdz 10 vakarā, tādējādi ļaujot izbaudīt koku panorāmu gan dienas gaismā, gan mijkrēslī.

Jāteic, FOR FOREST iecere ir ne tikai ambicioza, bet arī gana izaicinoša. Pirmkārt, savā ziņā žonglēšana uz iespēju asmens ir pati tā tehniskā realizācija – tas ir pirmais precedents, kad stadionā vārda vistiešākajā nozīmē ienāk mežs. Otrkārt, “meža skulptūras” un vides attiecības. Klausa Litmaņa birojs neslēpj, ka šobrīd notiek visai karstas diskusijas, kā un kādā apmērā projekts ir iesaistīts “klimata pārmaiņu kustībā”. “Mums jāseko jaunākajiem notikumiem un jāatrod līdzsvars starp projekta māksliniecisko aspektu un tā ietekmi uz vidi. Par spīti veiksmīgajam FOR FOREST īstenošanas brīdim laikā, kad notiek jauniešu protesti pret klimata pārmaiņām, ir vērts uzsvērt, ka projekta ideja tika attīstīta pirms 30 gadiem.” Ņemot vērā projekta ambiciozitāti un arī zināmo dualitāti, proti, tas vēršas pret cilvēka pašpasludināto “radības kroņa” statusu, kas savas labklājības un alkatības vārdā manipulē ar dabu, taču zināmā mērā arī pats iemieso šādu manipulāciju, tam netrūkst arī pretinieku – gan vietējā, gan nacionālā līmenī. “Kad ienāc publiskajā telpā, iespējams uzrunāt maksimāli daudz cilvēku – nav nekādu šķēršļu starpā. Tajā pašā laikā, protams, jāapzinās, ka nāksies saskarties arī ar saviem oponentiem. Kad vien parādās jebkāda veida pretestība darbam, tev uz sevi ir jāpalūkojas kritiski – tas ir neticami svarīgi,” saka Klauss Litmanis.

FOR FOREST papildinās arī vērienīga dažādu citu aktivitāšu programma – no vides jautājumiem veltītām diskusijām līdz koncertiem un lasījumiem.