RAKSTI  
Homo Novus publicitātes foto

No instalācijas par izrādi un otrādi 0

Kas noteikti jāredz teātra festivālā Homo Novus (05.09.–13.09.)

Vilnis Vējš
04/09/2019

Ceturtdien, 5. septembrī, ar japāņu mākslinieku īpaši veidotu izrādi “Piecpadsmit” un grandiozu ballīti fon Stricka villā sāksies Starptautiskais jaunā teātra festivāls Homo Novus, kas jau tradicionāli piedāvā ieskatu pasaules teātra jaunākajās tendencēs un pulcē spožu mākslinieku plejādi. Šogad programmā iezīmējas spēcīga vizuālā teātra elementu dominance, kas noteikti ieinteresēs laikmetīgās mākslas entuziastus. Vairākas no festivālā uzaicinātajām izrādēm ir veidojuši mākslinieki, savukārt teātra režisori pievērsušies instalācijas formātam. Mūsdienu teātrī robežu pārkāpšana – no izstādes uz izrādi, no performances uz skulptūru un otrādi – nevienu nemulsina, viss ir pakļauts neaizmirstamu, unikālu iespaidu radīšanai. Pievienojot festivāla neparasto atmosfēru, skaņas un dažādās valodās runātu tekstu efektus, iznākums kļūst neparedzams!

Mikrokosms / Filips Kens (Parīze)
5.–13. septembris / 15.00–20.00 / Briāna iela 13

Homo Novus publicitātes foto

Bijušā tehnikuma telpās līdzās latviešu jauno scenogrāfu programmas “B13” darbiem (viņu starptautisko popularizēšanu uzņēmies Jaunā teātra institūts – Homo Novus organizētājs) katru dienu būs apskatāma sensacionālā teātra režisora Filipa Kena instalācija “Mikrokosms”. Organizatori to piesaka kā “koncertsituāciju ar klavierēm un sešiem klausītājiem”. “Mikrokosms” ir vienota, emocionāla un dzīva instalācija bez cilvēkiem, kurā nozīme ir ikvienam scenogrāfijas elementam.

Darbs pārstāvēja Franciju šī gada Prāgas Scenogrāfijas kvadrinnālē un, dalīti ar Ungāriju un Kataloniju, ieguva labākās ekspozīcijas titulu valstu un reģionu vidū. Jāatzīmē, ka  šobrīd Laikmetīgās mākslas centrā “Kim?” ir apskatāma Kristas un Reiņa Dzudzilo instalācija, kas tajā pašā forumā tika atzīts par labāko kuratora veikumu. Ir iespēja salīdzināt!

Filips Kens ir franču mākslinieks, kas pēc studiju beigšanas desmit gadus veidoja scenogrāfijas operai, koncertiem, teātra izrādēm un iekārtoja izstādes. 2003. gadā viņš dibināja teatrālās jaunrades laboratoriju Vivarium Studio, kur kopā strādā gleznotāji, aktieri, dejotāji, mūziķi un suns.

Paralēli izrādēm teātros Filips Kens mēdz veidot instalācijas brīvā dabā vai iestudējumus, kuros darbojas tikai teātra tehniskais personāls. Viņš ir arī grāmatu redaktors un vairāku festivālu kurators.
Festivālā Homo Novus Kens ir viesojies jau vairākkārt: 2007., 2013. un 2015. gadā.

Koka vandalis (pirmizrāde!) / contact Gonzo (Osaka)
6., 7., 8. septembris / 19.00

Homo Novus publicitātes foto

Japāņu teātra grupas darbību raksturo ekstrēmi fizisks sadarbības stils, kas notiek bez ievada, ar negaidītu tiešumu un brīžiem atgādina kautiņu. Tikpat labi to var salīdzināt ar ķermeņu parkūru vai eleganti huligānisku horeogrāfiju. Grupas sastāvā ir četri mākslinieki, bet latviešu skatītājus noteikti intriģē, kā šajās izrādēs iekļausies mūsu dejotāji, jo jauniestudējums ir kopdarbs. Elīna Lutce un Aldis Liepiņš, kuri reiz jau sadarbojās ar contact Gonzo (2014. gadā, Rīgas – Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā), tagad ir labi pazīstami latviešu laikmetīgās dejas vidē, bet par papildu intrigu parūpējies trešais latviešu dejotājs – Klāvs Liepiņš, kurš nesen kā beidzis horeogrāfijas studijas Reikjavikā, Islandē un šobrīd attīsta savu karjeru starptautiski. Jāpiebilst, ka Klāvs Liepiņš ir arī atjautīgu video horeogrāfiju autors, par ko var pārliecināties viņā Vimeo profilā.

Japāņu un latviešu dejotāju komandā iesaistījies arī mākslinieks Andris Eglītis, tas nozīmē – būs daudz koka!

Hanna / Verdensteatret (Oslo)
6., 7., 9. septembris / 19.00 // 8. septembris / 15.00 & 19.00 / D.FAB

Homo Novus publicitātes foto. Foto: © Verdensteatret

Leģendāro norvēģu teātra grupu 1986. gadā Bergenā nodibināja teātra māksliniece Lizbete J. Bode un vizuālais mākslinieks Asle Nīlsens. Tās kodolu veido visdažādāko jomu profesionāļi – gleznotāji, tēlnieki, programmētāji, komponisti, mūziķi un citi, kopā radot izrādes, kas pilnībā nojauc robežas starp dažādiem mākslas žanriem.

Verdensteatret jaunākais darbs ir raksturots kā izrādes, koncerta un instalācijas hibrīds, kur visa telpa tiek spēlēta kā viens polifonisks audiovizuāls instruments.

Pēc ceļojuma uz Mekongas upes deltu Vjetnamā grupas māksliniekus bija nonākuši pie jautājuma, vai viņi pēc gandrīz trīsdesmit gadu aktīva darba turpinās strādāt kopā. Tomēr atmiņas, novērotā ainava un savāktais materiāls iedvesmoja ķerties pie “Hannas” – kinētiskas skulptūras, video un skaņas kompozīcijas par trauslumu kā vienu no elementiem, kas tur kopā viņu pasauli, neļaujot tai izirt.

“Hanna” ir lēna, nepārtraukti mainīga ainava, kas atgādina vietu, kurā cilvēks vai nu vēl nav ieradies, vai tieši otrādi – ir jau to pametis.

Izrāde ir piemērota skolas vecuma bērniem un jauniešiem.

Luvras un/vai spārdot mirušo / Valids Rāds (Ņujorka)
7., 8. septembris / 17.00 & 20.00 // 9. septembris / 20.00 / Hanzas perons

Homo Novus publicitates foto

Valids Rāds ir libāniešu izcelsmes vizuālais mākslinieks, kurš līdz 2004. gadam darbojās ar pseidonīmu The Atlas Group. Paslēpies aiz fiktīva mākslinieku kolektīva, savu izstāžu laikā Rāds mēdza uzdoties par anonīmu gidu, atklājot skatītājiem dziļākus slāņus un kopsakarības, ko slēpa izstādītie attēli un objekti.

Izrāde “Luvras un/vai spārdot mirušo” turpina šo praksi – tā ir Valida Rāda vadīta ekskursija izstādē, kurā savijas reāli notikumi, fikcija un mākslinieka komentārs. Pusotrā stundā skatītāji aizceļo no Pirmā pasaules kara muzeja Beļģijā uz Luvru Abū Dabī, pa ceļam piestājot Ņujorkā. Mākslinieks ir audzis skarba pilsoņu kara apstākļos, tādēļ viņa darbos allaž klātesoša tēma ir vardarbība un tās ietekme uz ķermeni, prātu, kultūru un tradīciju. Rāds strādā ar fotogrāfiju, zīmējumu, video, tēlniecību un teātri.
Šobrīd Valids Rāds ir pasniedzējs Kūpera universitātē Ņujorkā, vairāku ievērojamu publikāciju autors, sarīkojis vairākas personālizstādes un piedalījies izstādēs Luvrā, Ņujorkas Modernās mākslas muzejā MoMA, Whitechapel mākslas galerijā Londonā. Rāda darbi ir bijuši izstādīti Venēcijas biennālē, Sanpaulu biennālē, documenta, Vitnija biennālē ASV un citur.

Vieglāk par sievieti / Kristīna Normana (Tallina)
11., 12., 13. septembris / 19.00 / Ģertrūdes ielas teātris

Homo Novus publicitātes foto

Igauņu māksliniece Kristīna Normana pirms desmit gadiem pārstāvēja savu valsti Venēcijas biennālē ar pētījumu After-War, kas izraisīja plašu diskusiju par mākslinieka lomu sabiedrībā un mākslas un politikas attiecībām. Lai gan Normana parasti izvēlas video un vizuālās mākslas medijus, vairumā viņas darbu atrodami inscenējuma un scenogrāfijas elementi.

“Vieglāk par sievieti” ir dokumentāli poētiska izrāde par sievietēm, kuras reiz dzīvē ir lēkušas nezināmajā – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Darba pamatā ir Kristīnas Normanas pētījums par ukrainietēm, kas devušās strādāt uz Itāliju. Tur viņas aprūpē sirmgalvjus un tiek dēvētas īpašā vārdā – par badantēm.

Mūsdienu migrācijas kontekstā šis ir vēl viens noklusēts stāsts par došanos prom cerībā sākt jaunu dzīvi, bet tā arī paliekot mūžīgi levitējošā stāvoklī starp vecajām un jaunajām mājām ar hibrīdu, nekur īsti nepiederīgu identitāti.
Šajā stāstā Kristīna runā arī par sevi – Eiropas laikmetīgās mākslas pārstāvi un itāļu astronauti Samantu Kristoforeti, kura cīņai ar zemes gravitācijas spēku nolēmusi veltīt visu savu dzīvi.
Kristīnas Normanas darbi ir izstādīti daudzviet Eiropā, Japānā un arī Rīgā. 2018. gadā viņa kopā ar vēl septiņiem igauņu un latviešu māksliniekiem veidoja izrādi “Pirmie, kas aiziet”, ko producēja Latvijas Jaunā teātra institūts un Tallinas Kanuti Gildi SAAL.

Darba augļi / Mīta Varlopa (Ģente)
11., 12.septembris / 20.00 / Rīgas kinostudija

Homo Novus publicitātes foto. © Remi Angeli

Festivālu ar divām atšķirīgām programmām noslēgs beļģu performances superzvaigzne Mīta Varlopa. Uz izrādi “Spoku rakstnieks un salauztā rokas bremze” visas biļetes jau kādu brīdi ir izpārdotas.

Mīta Varlopa jau reiz ir viesojusies Homo Novus – 2012. gadā ar asprātīgo izrādi–gleznu Springville. Kopš tā laika viņas karjera ir uzņēmusi neticamus apgriezienus. Varlopa bieži parādās Berlīnes teātrī HAU, bet viņas ceļojumu maršruti ved no Bozar centra Briselē līdz Bārbikana centram Londonā un muzejam Kiasma Helsinkos. Divas no savām izrādēm Mīta Varlopa šovasar izrādīja Venēcijas biennālē. Viņas žanrs ir performance, bet tā ir ļoti teatrāla – notiek teātra “melnajā kastē”, kurā iespējams ir viss – biedējošus un elpu aizraujošus brīnumus ieskaitot. Varlopa neļauj skatītājam atslābt – viens efektīgs risinājums ved pie nākamā, pašas mākslinieces trauslajam ķermenim darbojoties kā pašaizliedzīgam motoram.

“Darba augļi” ir izrāde, koncerts un mākslas izstāde vienlaikus. Baltais izstāžu kubs, melnā teātra kaste, bungu komplekti un vadu mudžekļi ir telpiskais ietvars, kurā darbojas izrādes autore, trīs mūziķi, tehniskais personāls un dažādi priekšmeti.

Bungām liek skanēt gan lietus lāses, gan krāsu strūkla, gan cilvēks, bet galu galā tās spēj spēlēt arī pašas. Baltais kubs šeit kļūst gan par vērsi, gan rotējošu mākslas darba postamentu, diktatora tribīni un krustu. Šī abstraktā tēlu un objektu parāde ir mākslinieces reakcija uz brūkošo pasauli, mēģinot provocēt elkus un kontroli ar destruktīvu, bet brīvības un mirdzuma pielietu haosu. Izrāde beidzas ar jautājumu: “Saki, vai šī ir pasaule, kurā esmu iederīgs?”

Izrādi redzējušie saka, ka tā iedarbojas kā pretsāpju tablete šīs pasaules sāpinātajiem.