Grāmata. Ziloņa skumjas
Recenzija par izstādi “1514.Grāmata.2014”
Pēteris Bankovskis
09/07/2014
Foto: Kristīne Madjare
Izstāde “1514.Grāmata.2014” Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunajā ēkā apskatāma līdz 1. aprīlim
Nu jau kādu nedēļu Latvijas Nacionālās bibliotēkas pirmajā stāvā, telpās, kur nākotnē solās būt LNB Grāmatniecības muzejs, apskatāma lieliska izstāde “1514.Grāmata.2014”.
Izstādes veidotāji ir: LNB direktors un idejas autors Andris Vilks, izstādes projekta vadītāja Astrīda Rogule, izstādes koncepcijas autors Gustavs Strenga, izstādes māksliniece Dace Džeriņa, izstādes arhitekte Guna Akona, izstādes koncepta un tekstu līdzautors Andris Levāns.
Izstāde ir lieliski iekārtota un izgaismota, tehnoloģiski augstvērtīgi aprīkota, pārskatāma un ievelkoša. Tā būs apskatāma līdz pat nākamā gada marta beigām, tā ka laika apmeklējumam vai vairākiem ir diezgan. Vairāki apmeklējumi vēstures un grāmatniecības interesentiem pat vēlami, jo dažas grāmatas tiks aizvestas atpakaļ uz Eiropas valstu bibliotēkām, no kurām tās patapinātas, savukārt citas nāks to vietā.
Par šo izstādi kaut ko jēgpilnu uzrakstīt ir grūti, jo sevišķi, ja teksts tiek publicēts tīmeklī un jau pēc nedaudzām stundām pabīdīts tālāk, jo jānāk kaut kam jaunākam, kas uz pāris sekundēm spēj piesaistīt “internetā sēdošā” dīkdieņa uzmanību. Ko padarīsi, kopš “apgaismības” laikmeta cildinātā masu lasītprasme mūsu acu priekšā tehnoloģisko jauninājumu sniegto iespēju rezultātā fantastiskā ātrumā pārtop par kaut kādas jaunas informatīvi-sensacionālas drusku un pabiru kultūras substrātu, kur visiem ir atļauts viss, indivīda tiesības ir pāri visam, bet pienākumu vairs nav nevienam.
Starp citu, arī par to ir šajā izstādē. Vienā no vitrīnām, uzšķirta folio, kur redzama pasaules karte otrajā – pēcplūdu – laikmetā (karti stūros jauki pietur Noasa dēli Šems, Hams un Jafets), ievietota Nirnbergas Hronika. Tā nav izdota 1514. gadā, kā tas ir ar vairumu citu eksponātu, bet gan 1493. gadā. Ar 1514. gadu šo lielisko darbu saista kas cits – 1514. gada 28. novembrī nomira Hartmans Šēdels, vācu ārsts un “humānists”, Hronikas sakompilētājs un latīņu teksta autors. Nirnbergas Hronika nav pārāk liels retums, pirmizdevuma latīņu un vācu versijas eksemplāri, kas līdz mūsdienām saglabājušies un atrodas bibliotēkās un kolekcijās, skaitāmi simtos. Tas liecina par Hronikas popularitāti par spīti augstajai cenai – izstādītais Rīgas (LNB) eksemplārs (iesiets, bet nekolorēts) varēja maksāt kādus piecus guldeņus. Par popularitāti liecina arī fakts, ka lielisku plašai publikai domātu izdevumu ar izsmeļošu Maincas Johana Gūtenberga Universitātes profesora, grāmatu vēsturnieka Stefana Fusela priekšvārdu un komentāriem 2001. gadā laida klajā visnotaļ komerciālā Benedikta Tašena izdevniecība.
ASV dzīvojušais franču cilmes vēsturnieks Žaks Barzuns (1907–2012) izcilajā grāmatā “No rītausmas līdz dekadencei. Rietumu kultūras dzīves 500 gadi” raksta: “Rūpīgs vēsturnieks, pirms uzņemas risku pareģot vēstures turpmāko gaitu, pie sevis nomurmina: “Šēdels”. Tas nav burvju vārdiņš, bet gan kāda izglītota vācieša vārds. Šēdels 1493. gadā – ievērojiet gadskaitli – sakompilēja un izdeva Nirnbergas Hroniku” (Jacques Barzun. From Dawn to Decadence: 500 Years of Western Cultural Life 1500 to the Present. HarperCollins Publishers, New York, 2000, p 798). Barzuns vērš uzmanību uz faktu, ka Šēdels, Hronikā ticis līdz savas dzīves laikam, 15. gadsimta (un pasaules sestā laikmeta) beigām, atstāj tukšas lapas, kurās nākamajiem laikiem būs jāieraksta savi notikumi, un tikai tad “ielūkojas” septītajā laikmetā, kad, kā daudzi zina, notiks Armagedons, Kristus atnāks otrreiz un pasaulei tādā veidolā, kādu to pazīstam, pienāks gals.
Barzuns ne velti, Amerikā dzīvodams, norāda uz Nirnbergas Hronikas izdošanas gadu. 1493. gada 19. novembrī Kristofora Kolumba kuģis piestāja pie mūsdienu Puertoriko krastiem, bija sākusies Amerikas atklāšana – pavisam jauns laikmets, par kura “izaicinājumiem” tobrīd neviens vēl neko nezināja – priekšā bija neaprakstītas, baltas vēstures lappuses.
Hartmans Šēdels neko nezināja par Kolumba piedzīvojumiem, bet viņš neko nevarēja zināt arī par piedzīvojumiem, pārdzīvojumiem un asiņainajām šausmām, kas jau pavisam drīz pēc 1514. gada pārņēma viņam pazīstamās vācu zemes. Kaut gan jau tieši viņa nāves gadā dumpojās zemnieki, notika “Nabaga Konrāda” sacelšanās – tāds kā priekšvēstnesis ar reformācijas nedienām saistītajam Zemnieku karam, kas jau prasīja simtus tūkstošu dzīvību.
LNB izstāde, stāstot par 1514. gadu, dod mājienu uz turpmāko gadu patiešām radikālajām pārmaiņām, un šajā ziņā nav vientuļa spēlētāja. Šonedēļ, no 10. līdz 13. jūlijam, Tībingenē notiek zinātniska konference, veltīta 1514. gadam, “Nabaga Konrāda” dumpim un turpmākajām konsekvencēm. Konference nenotiek tukšā vietā. Jau kopš maija Štutgartē, galvenajā Bādenes–Virtembergas pavalsts arhīva mītnē, apskatāma plaša izstāde par 1514. gada zemnieku dumpja dalībnieku tiesas procesiem. Savukārt pašā Tībingenē apskatāma lieliska Rāvensburgas arhīva direktora Andreasa Šmaudera un mākslas vēsturnieka Geca Adriani sarūpēta izstāde “1514. gads. Vara – Dumpis – Brīvība”. Tībingenes izstādei jau izdots skaists rakstu krājums – katalogs. Tādu, starp citu, uz rudeni sola arī LNB izstādes veidotāji.
Pats par sevi 1514. gads varbūt nav nekāds Annus Mirabilis, svarīga ir tā savādā sajūta “pirms lēciena”, kas Hartmanam Šēdelam lika atstāt tukšas savas Hronikas pēdējās lappuses un kas mums, kas pieredzam tradicionālās grāmatniecības sadursmi ar internetizēto masu spiedienu, ļauj saglabāt vārgu cerību, ka vecās Eiropas civilizācijai vēl ir kāda iespēja pastāvēt.
Ejot pāri Akmens tiltam, lai apskatītu izstādi, es pie sevis domāju: “Interesanti, vai tur būs aplūkojams Rafaēla bez vēsts pazudušā zīmējumā iemūžinātais Āzijas zilonis Hanno, ko Portugāles un Algarves karalis Manuels I Laimīgais, ar greznu svītu ierodoties Romā, 1514. gada 12. martā uzdāvināja pāvestam Leonam X.”
Ziloņa attēls izstādē ir. Leonam X, kam nācās nemitīgi noņemties ar starptautiskās politikas intrigām, kas viņam nepavisam nepadevās, Hanno bija mīļākais no visiem uzdāvinātajiem dzīvniekiem. Droši vien sava majestātiskā miera dēļ. Cerams, ka dažam mūsdienu cilvēkam no visām, nereti nervozi drudžainajām, Rīgas šāgada kultūras izpausmēm Nacionālās bibliotēkas izstāde “1514.Grāmata.2014” būs tāds pats mierinājums un spirdzinājums, kāda Džovanni di Lorenco de Mediči (Leonam X) bija iespēja klusībā pavērot svešumā atvesto, skumjo ziloni.
Mūkusalas iela 3
Rīga, Latvija
www.lnb.lv
