Foto

Mākslas tirgus ziņas augustā

Elīna Norden


23/08/2017

We Dream Under The Same Sky 

No 16. līdz 21. septembrim Tokijas Pilī Parīzē norisināsies kultūras nedēļa ar nosaukumu We Dream Under The Same Sky, kuras ietvaros tiks atklāta 25 starptautiski atzītu mākslinieku darbu izstāde. Pēcāk, 27. septembrī mākslas galerijā Azzedine Alaïa Parīzē norisināsies Christie’s organizēta labdarības izsolē, kur šo autoru darbi tiks piedāvāti vairāksolīšanā. Iegūtā summa tiks novirzīta piecām Francijas nevalstiskajām organizācijām, kas rūpējas par bēgļu un patvērumu meklētāju sociālo integrāciju Francijā.


Džimmijs Darems. Encore un Essais. 2017. Foto: mākslinieka un Michel Rein galerijas (Parīze/Brisele) īpašums

Pasākuma nosaukums We Dream Under The Same Sky aizgūts no taizemiešu izcelsmes argentīniešu mākslinieka Rikrita Tiravanita īpaši šai iniciatīvai radīta tāda paša nosaukuma mākslas darba.

Labdarībai ziedoto mākslas darbu autori ir Sindija Šērmane, Glens Laigons, Džimmijs Darems, Anete Mesanžē un citi. Pasākumā goda komiteju veido aktrise Katrīna Denēva, Šveices mākslas patronese Maja Hofmane, franču miljardieris un mākslas kolekcionārs Fransuā Pino un Londonas Serpentine galerijas mākslinieciskais vadītājs Hanss Ulrihs Obirsts.


Bernārs Venē. 11 Acute Unequal Angles. 2016. Foto: Stephen White

Frieze skulptūru parks atgriežas Londonā

Rīdžentparka Angļu dārzā šveiciešu tēlnieka Ugo Rondinones skulptūru Summer Moon (2011) rotā aicinājums “Lūdzu nekāpt!” Vakara krosiņu skrējēji, suņu staidzinātāji, tūrisi un citi, kuri šķērsojot Rīdžentparku sastopas ar Rondinones balto alumīnija koku, prāto no kurienes uzradies šis līdz šim neredzētais spokainais stumbrs...

Summer Moon ir viena no 25 brīvdabas skulptūrām ekspozīcijā Frieze Sculpture, ko organizē ikgadējā rudens mākslas mese Frieze Art Fair Londonā, kas šogad norisināsies no 5. līdz 8. oktobrim. Pēdējos divus gadus Frieze skulptūru parka atklāšanas laiks sakrita ar Frieze gadatirgus startu oktobrī un ilga līdz pat janvārim. Taču šogad pasākuma rīkotāji vēlējās Frieze klātbūtni padarīt jūtamu jau vasaras mēnešos un noslēgt līdz ar meses izskaņu.  

Frieze Sculpture kuratores Klēras Lillejas darbu izlasi raksturo tematiska pāreja no rotaļīgā līdz politiskajam. Darbi ir lielisks mūsdienu tēlniecības materiālu un tehniskās veiklības piemēri. Tajos uzsvērta plastiskās mākslas sociālā loma, uzsverot cilvēka un apkārtējās vides mijiedarbību.

Pirms ekspozīcijas apmeklējuma, ieteicams lejupielādēt mobilo aplikāciju Frieze Sculpture Audio Tour.

 
Mena Reja rejogrāfija. 1923. Foto: Courtesy Christies Images Ltd. 2017

Christie’s izsolīs vairāk nekā 400 fotogrāfijas no MoMA kolekcijas

10. oktobrī izsoļu nams Christie’s Ņujorkā piedāvās fotogrāfijas no Modernās mākslas muzeja kolekcijas (MoMA). Līdz pat nākamā gada aprīlim Christie’s tematiskajās un viena autora darbu izsolēs gan zālē klātesošajiem, gan tiešsaistes izsolēs tiks piedāvātas kopumā ap 400 fotogrāfijas, kuru autori ir 20. gadsimta sākuma un pēckara perioda izcilākie fotomākslinieki, tostarp – Mens Rejs, Alfreds Štiglics, Edvards Steihens, Edvards Vestons, Anrī Kartjē-Bresons un Volkers Evanss.

Fotogrāfiju cenas ir sākot no 1000 līdz 300 000 dolāriem. Izsolē paredzēts iegūt vairāk nekā 3,6 miljonus dolāru, kas, ievērojot Amerikas muzeju alianses noteikumus, tiks izmantoti jaunu mākslas darbu iegādei.


Alberto Džakometi. Têtes (recto). 1947. Fragments. © Foto: Giacometti Estate

Alberto Džakometi divpusēja skice

12. oktobrī Kembridžas izsoļu nams Cheffins vairāksolīšanā piedāvās Alberto Džakometi divpusēju skici. 

Kad 2016. gadā izsoļu nams Cheffins veica revīziju un izvēlējās mākslas priekšmetus labdarības izsolei slavenās senlietu tirgotājas Eilas Greiemas (1935–2009) kādreizējā antikvariātā Kensingtonā, Džakometi zīmējums netika atrasts un tika uzskatīts par pazudušu vai pārdotu. Ar mākslinieka roku parakstīts ar 1947. gadu datētais zīmējums uz papīra loksnes abām pusēm vairākas desmitgades atradies apglabāts zem citiem objektiem – Eilas Greiemas personīgajām mantām, apputējušām gleznām un papīru kaudzes. 

Divpusējās skices “labajā” pusē skatāma Džakometi raksturīga galvas studija Têtes, turpretim zīmējuma kreisajā pusē redzama sievietes figūra ar nosaukumu Nu debout. Darba autentiskumu apstiprinājusi Alberto un AnetesDžakometi fonda komiteja Parīzē. Skice oficiāli pievienota mākslinieka darbu katalogam. Atraduma tirgus vērtība tiek lēsta no 40 000 līdz 60 000 sterliņu mārciņām. Ieņēmumi no zīmējuma pārdošanas nonāks Apvienotās Karalistes Mākslas fonda rīcībā. 


Benksijs. Girl and Balloon. 2005. Foto: Christie’s

Grafiti – māksla, vandālisms vai veiksmīgas pārdošanas faktors? 

Vai Benksija zīmējumam uz ēkas fasādes ir nozīme nekustamo īpašumu tirgū? Lai gan kopš aerosola krāsu parādīšanās ielu māksla ir bijusi namīpašnieku lielākais bieds un nekas vairāk kā sodāms vandālisms, jaunākās tendence rāda, ka atpazīstamu grafiti mākslinieku darbi ir nekustamo īpašumu attīstītāju jaunākais pārdošanas triks.

Varētu domāt, ka neonraibā ielu māksla un nekustamais īpašums veido ne visai daudzsološu savienību, taču tā dēvētajā grafiti centrā – Londonas Šoredičā – cenas ir strauji kāpušas, un nekustamo īpašumu firmas, lai arī cik tas paradoksāli izklausās, ir kļuvušas par mākslas darbu īpašniekiem, kas ir ne tikai nelikumīgi radīti, bet arī savā būtībā iestājas pret kapitālismu. 

Arī prestižākajās mūsdienu mākslas mesēs galeriju piedāvājumā atrodams ne viena vien ielu mākslinieka veikums. Ben Eine, D*Face, Stik un Benksija darbi tiek restaurēti, ierāmēti un pārdoti, dažkārt pat kopēti un speciāli pasūtīti. Bristolē dzimušā un mītiem apvītā grafiti mākslinieka Benksija pirms piecpadsmit gadiem tapušais darbs Girl with a Balloon uz kādas ēkas Šoredičas rajonā nesen pasludināts par nācijas iemīļotāko mākslas darbu, pārspējot tādu klasiķu kā Džona Konstebla un Viljama Tērnera darbus.

Nav vienprātības, kam tad īsti pieder ielu māksla, īpaši, ja runa ir par vairākiem desmitiem tūkstošu mārciņu vērtiem Benksija darbiem. Mākslas tirgotājs Stefans Keslers uzskata – ja grafiti tiek īstenots uz privātīpašuma to iepriekš nesaskaņojot, īpašnieks ir tiesīgs ar to rīkoties kā vēlas. Taču ir bijuši gadījumi, kad, pamatojoties uz intelektuālā īpašuma tiesībām, grafiti autori (likuma priekšā vandāļi) vērsušies tiesā, vainojot dažādas korporācijas plaģiātismā. Pērn šādas lietas tikušas ierosinātas pret ātrās ēdināšanas restorānu McDonald’s, modes zīmoliem Moschino un Just Cavalli, kuri interjera noformējumā un vizuālajā reklāmā bez autora piekrišanas komerciāli izmantojuši grafiti darbu vai fragmentu.

Ielu mākslas eksperts un Londonas grafiti maršruta gids Karims Semjuels atzīst, ka grafiti māksla ir performance, hobijs un lielisks PR triks. Kas agrāk bija vandālisms, tas šodien kvalificējas kā politisks mākslas darbs, kura autors savas jaunrades dēļ var nokļūt gan policijas iecirknī, gan tikpat labi tikt pārstāvēts prestižā mākslas galerijā.