Foto

Pasaules mākslas tirgus lielākais diriģents Deutsche Bank

Marta Pallo
15/05/2011 

Deutsche Bank glabā vienu no vislielākajām korporatīvajām mākslas kolekcijām visā pasaulē. Uzņēmums savu kolekciju paplašināja par 50 % un šīgada sākumā tā tika prezentēta pasaulei vērienīgāk kā jebkad agrāk. Kā apgalvo Deutsche Bank pārstāvji, Deutsche’s Group Head Office ir visas pasaules mākslas aktivitātes sirds. Kas ir viens no lielākajiem vaļiem mūsdienu kolekcionāru vidū?

Deutsche Bank un tās kolekcijas būtība

Deutsche Bank ir dibināta Vācijas galvaspilsētā Berlīnē 1870. gadā ārējā tirgus vajadzībām. Šodien tas ir globālo finanšu pakalpojumu uzņēmums un tās galvenā mītne atrodas Vācijas pilsētā Frankfurtē. Bankā kopumā strādā vairāk nekā 100’000 cilvēku 74 valstīs, un tās biroji ir atvērti visā pasaulē. Deutsche Bank ir pārstāvēta lielākajos finanšu centros, ieskaitot Ņujorku, Londonu u.c. metropoles. Bankas stratēģija ir investēt strauji augošajos tirgos, piemēram, Tuvajos Austrumos, Latīņamerikā, Centrālās Austrumeiropas zemēs un Āzijas Klusā okeāna reģionā.

Deutsche Bank mākslas kolekcijas vēsture aizsākās 1978. gadā ar projektu, kura moto bija “art at work” (māksla darbā). Mākslas darbi tika izstādīti banku koridoros, klientu apkalpošanas centros un konferenču zālēs, kur veldzēja uzņēmuma darbinieku no skaitļiem nogurušos prātus un kavēja laiku bankas klientiem. Tā laikmetīgā māksla jau vairāk nekā 30 gadus ir kļuvusi pieejama ikvienam, arī tiem, kuri ikdienā neapmeklē tradicionālos mākslas centrus – muzejus, mākslas galerijas. Projekta aprakstos uzsvērts, ka radošums un kreativitāte ir inovāciju un progresa avots, kas ir būtisks izaugsmes virzītājspēks. Ar šo programmu banka veido noturīgu ieguldījumu mākslas tirgus, darba nozares un visas sabiedrības attīstībā.

Neņemot vērā reklāmiska rakstura uzsaukumus plašsaziņas līdzekļos, jāatzīst, ka Deutsche Bank darbības vērienam tiešām ir liela ietekme laikmetīgās mākslas tirgus procesos. Bankas politika attiecībā uz kolekcionēšanu ir mērķtiecīga, pārdomāta un ambicioza.  

Bez visai ievērojamās kolekcijas, izstādēm, dažādiem starptautiskiem sadarbības veidiem un pasaules mēroga projektiem, banka izdod savu mākslas ziņu interneta žurnālu ArtMAg, apbalvo māksliniekus ikgadējās nominācijās, dod stipendijas un citādi atbalsta radošo nozari (tai skaitā arī mūziku). Bet Deutsche Bank vēsturiskajā “dzimšanas vietā” Berlīnē, biroja ēkas pirmajā stāvā ir izveidots muzejs – Deutsche Guggenheim, kas kā precīzs trāpījums parāda bankas lielo nozīmi un ieguldījumu konkrētajā tirgus nozarē. 

Mākslas vidē integrēta darba vide ir kļuvusi par otro uzņēmuma identitāti. Pēdējos gadu desmitos ne tikai audzēti biznesa plāni, bet arī veidota mākslas karte. Investīciju mērķis ir atbalstīt dzīvos māksliniekiem, dot pabalstu vietējām kopienām un radīt augošu darba vidi. Kopš pirmo reizi Vācijā aizsākās mākslas darbu iepirkumu programma, daudzi darbi tika iegādāti no māksliniekiem, kas bija atpazīstami vietējai auditorijai. Bet līdz ar bankas izaugšanu līdz pasaules mēroga uzņēmumam, arī tās interaktīvā mākslas kolekcija ir kļuvusi internacionāla un atspoguļo dažādību mūsdienu mākslas pasaulē.

Tagad tādi Vācijas mūsdienu meistari kā Georgs Bāzelics (George Baselitz, dz. 1938), Jozefs Boiss (Joseph Beuys, 1921–1986) un Zigmārs Polke (Sigmar Pölke, 1941–2010) tiek pretstatīti, salīdzināti un izstādīti blakus izcilu mākslinieku darinājumiem no Latīņamerikas, Ziemeļeiropas u.c. reģioniem.

Jauni mērogi, apvāršņi un mērķi

Āzijā, Dienvidamerika un Āfrika ir parādījušas būtiskas mākslas ainas, kur katra no tām iezīmējas ar savu atšķirīgu izteiksmes formu. Tāpēc pēdējo gadu laikā Deutsche Bank, paplašinot savu kolekciju par 50%, fokusējās tieši uz šiem eksotiskajiem pasaules reģioniem. Bankas tikko atjaunotajā mītnē jaunajos Torņos (new Deutsche Bank Towers) ASV, satraukuma pilnajā multikulturālajā pilsētā Ņujorkā eksponēti jaunākie 1’500 kolekcijas mākslas darbi. Tie reģionāli pārstāv Āziju, Āfriku, Tuvos Austrumus, Ameriku, Vāciju un pārējās Eiropas zemes.

Ekspozīcija tradicionāli izveidota tā, lai katrā stāvā būtu apskatāma atsevišķi vienota tēma, piemēram, "Tēlnieku zīmējumi” (Drawings by Sculptors), "Viss par Ievu”(All About Eve), “Relativitātes teorijas” (Theories of Relativity) u.c.Vecākais pārstāvētais mākslinieks ir dzimis 1957. gadā, jaunākais 1985. gadā. Taču visiem darbiem vienojošs ir pamatmateriāls – papīrs. Paplašinot kolekciju, banka fokusējās uz grafikas darbiem (works on paper). Lielākoties tie ir zīmējumi, akvareļi un fotogrāfijas. Tas ir uzņēmuma skatījums par labāko mākslas inovāciju un eksperimentu atspoguļojumu. 

Papīrs ir pirmā vieta, uz kura tiek ieskicētas idejas – radoša, kreatīva procesa sākumpunkts, kas dzirksteļo, dzīvo un liek pētīt iespējas. 

Veicināt radošumu un atbalstīt inovatīvas idejas ir pamatvērtības, kuras aizstāv Deutsche Bank filozofija. Kā apgalvots bankas publikācijās – lai arī kolekcijas vērtība ir krietni augusi, bankas filozofija nav izvēlēties mākslu kā potenciālo labāko naudas investēšanas viedu. Daudz svarīgāk ir atspoguļot kvalitatīvus darbus, kas iemieso un atspoguļo sava laikmeta parādības. Mākslas darbi Torņu kolekcijā Frankfurtē glabājas sakārtoti pēc mākslas komitejas noteiktajiem kvalitātes kritērijiem, izcelsmes vietas un cenas. 

Atšķirīgi tiek iezīmēti pieci pasaules reģioni:

Āzija, Klusā Okeāna valstis “Fokuss uz globalizāciju”
(Focus on globalization):
"Mūsdienu mākslinieki Āzijā globalizācijas jautājumus risina daudz intensīvāka nekā autori citur pasaulē. It īpaši var izcelt vienu no lielākajām pasaules valstīm Ķīnu, kurā pēdējo gadu laikā notiek straujas pārmaiņas un jaunie Āzijas mākslinieki visbiežāk savos darbos risina tēmas, kas skar dažādu kultūru mijiedarbību, personīgās identitātes jautājumus un nacionālās tradīcijas attiecības ar mūsdienu sadzīves ikdienu."

Amerika – “No Vankūveras līdz Buenosairesai”
(
From Vancouver to Buenos Aires):
"Ņujorka vēl aizvien tiek uzskatīta par vienu no pasaules nozīmīgākajām mākslas metropolēm, taču Manhetenas un Bruklinas studijas vairs nav kontinenta revolucionārās mākslas monopoli. Arī Kanāda un Latīņamerika veido aizraujošu un saturīgu mākslas ainu, kas ieguvusi starptautisku uzmanību."

Tuvie Austrumi, Āfrika – “Apšaubot klišejas”
(
Questioning clichés):
"Eksotiskākās no zemēm, pasaules nabagmājas, politisko nemieru perēkļi – priekšstats par Āfriku un Tuvajiem Austrumiem ir pretrunīgs un bieži vien stereotipisks. Bet šo reģionu māksla runā citā valodā. Tā, savā izpildījumā, apliecina augošo sabiedrības pašapziņu, pārliecību un jutīgu izpratni par pašreizējiem procesiem, bet daļa iezīmē progresīvas nākotnes vīzijas."

Eiropa – “Atklājot jaunus reģionus”
(Discovering new regions):
"Joprojām atklājumiem atvērta ir plaša Eiropas daļa. Īpaši stimulu pētniecībai dod Eiropas austrumu un dienvidaustrumu reģioni. Pēc komunistiskā režīma krišanas, māksla jaunos izteiksmes veidos pārvērtē vēsturi, paužot sociālo kritiku."

Vācija – “Jauna paaudze” 
(A new generation):

"Kolekcijā ir likts jauns uzsvars uz vācu mākslinieku prezentēšanu. Lai gan fokuss kādreiz bija uz šodienas “klasiķiem” uzskatāmās mākslinieku paaudzes, ir jāapzina jauno autoru ieguldījums mūsdienu mākslā. Ar izvēlētajām grafikām un fotogrāfijām Deutsche Bank tiecas iezīmēt jaunu nacionālajās mākslas spektru kopējā kolekcijas ainā."

Pieņemšanas telpās, konferenču zālēs un gaiteņos visā pasaulē, Deutsche Bank mākslas ekspozīcijā uzskatāmi tiek pārskatīti pēdējās 50gades nozīmīgākie grafikas žanri, fotogrāfijas un ietekmīgākie mākslas pārstāvji visā pasaulē. Tajā pašā laikā, kad mākslas kolekcionēšana citu uzņēmumu vidū tiek atmesta kā nerentabls darbības virziens, kas nav sevi attaisnojis, banka paplašina savu kolekciju un meklē jaunus apvāršņus mākslas pētniecībā.

Bankas pārstāvji gan ir atteikusies komentēt, cik daudz tiek tērēts mākslas darbiem. Taču ir skaitļi, kas runā paši par sevi, tāpēc nobeigumā īsumā:

* Deutsche Guggenheim Berlīnē pagājušajā gadā apmeklēja 130000 mākslas interesentu.

* Šobrīd kolekcija mērojama vairāk kā 56,000 mākslas darbos, kas eksponēti 48 valstīs.

* Šogad paliek 81 gads kopš Deutsche Bank iniciētās Villa Romana stipendijas, kas līdz šim datēta kā visvecākā bankas saistība ar mākslas nozari.

*Pēdējo gadu Eiropas mākslas mesēs grafikas tehnikas ir piedzīvojušas savu renesansi un tiek ļoti plaši pārstāvētas. Tāpat vienmēr ir aktuāla fotogrāfija. Jāatgādina, ka banka savām kolekcijām iepērk tieši darbus, kas ir veidoti uz papīra.

Deutsche Bank vērienīgā, neatlaidīgā un pamatīgā stratēģija ir atmaksājusies. Šo uzņēmumu pelnīti var uzskatīt par vienu no lielākajiem noteicējiem pasaules mākslas tirgū. Atliek tikai minēt, kāda mākslas aina tiks iezīmēta mesēs vēl pēc dažiem gadu desmitiem. Vai varbūt jautāt bankai..?

Visas fotogrāfijas ir (c) Deutsche Bank AG īpašums.

dbcollection.db.com