Džordžīna Adama

Jūs piederat pie viņa apbrīnotājiem? 

Nē, nekādā gadījumā. Man ļoti nepatīk tas, par ko viņš ir kļuvis – būtībā par luksusa preču piegādātāju bagātniekiem. Bet bija laiks, kad viņš bija ļoti interesants mākslinieks. Daži no viņa senākajiem darbiem bija lieliski.

Viņš varētu būt tāds kā pakāpiens cilvēkiem, kuri parasti mākslu nepērk – palīdzēt viņiem par to ieinteresēties.

Jā. Tāpat kā Džulians Opijs, Hērsts rada viegli atpazīstamu mākslu. Bet es nedomāju, ka arī Džulians Opijs būtu izcils mākslinieks. Viņi abi ir tādi mākslas tirgus mākslinieki. (Smejas)

Savā prezentācijā jūs pieminējāt arī tādu parādību kā kolekcionāru polarizēšanās.

Kolekcionēšana vairs neiedalās tādos līmeņos kā senāk. Agrāk bija tā: grandioza mēroga kolekcionāri, lieli kolekcionāri, vidēji kolekcionāri un tad – cilvēks, kurš varētu būt, teiksim, no akadēmiskajām aprindām, bet katru gadu iegādājas vienu labu zīmējumu. Bet tagad sarūk vidējais slānis. Tas būtībā ir izspiests. Pašā mākslas tirgus lejasgalā ir lietas, kas ir pieejamas un nav pārāk dārgas, un tad ir lielas masas augšgalā. Bet vidējais slānis ir problemātisks.

Ņemot vērā laikmetīgās mākslas augstās cenas, kāds būtu Jūsu padoms cilvēkiem, kuri nav miljonāri vai miljardieri, bet vēlētos kolekcionēt mākslu?

Mākslu var iegādāties arī par saprātīgām cenām. Pērciet to, kas jums patīk. Ja jūs kaut ko pērkat tāpēc, ka jums liekas, ka tas nākotnē varētu pieaugt cenā, tad tas ir diezgan nožēlojams motīvs. Pērciet to, kas jums sagādā prieku – mākslu, kurai līdzās jūs vēlaties dzīvot. Man liekas ārkārtīgi skumji, ka ķīnieši iegādājas mākslu un tad glabā noliktavās.

Runājot Rietumeiropas un vispār pasaules apcirpto kultūras budžetu kontekstā, vai Jūs paredzat, ka mākslas institūcijas varētu sākt pārāk spēcīgi paļauties tikai uz privātajām kolekcijām?

Jā. Amerikā muzeji vienmēr bijuši atkarīgi no filantropijas. Domāju, ka Eiropas valdībām vajadzētu ar nodokļu atvieglojumu palīdzību mudināt cilvēkus ziedot muzejiem. Nodokļu sistēmu vajadzētu mainīt, to vajadzētu pārveidot pēc Amerikas parauga. Tur ir tā – ja jūs dāvināt muzejiem mākslas darbus, jūs varat maksāt mazākus nodokļus. Muzejiem tas ļoti palīdzētu. Bet Anglijā būtībā jānomirst, pirms kaut kas tāds notiek.

Vispārējā tendence patlaban ir pilnīgi visam kļūt arvien pieejamākam internetā. Kā Jums liekas, vai māksla ir nolasāma virtuāli?

Es domāju, tas ir tieši tāpat, kā satikt cilvēku dzīvē un redzēt viņu sava televizora ekrānā. Viņi var sagādāt prieku, bet izjūtas ir daudz spēcīgākas, kad jūs šos cilvēkus satiekat klātienē. Man liekas, ka arī mākslu labāk izjust fiziski. Visādā ziņā glezniecību – noteikti, tajā tik lielu lomu spēlē virsma, faktūra. Tas ir ļoti svarīgi.

Mūsu sarunas laikā Džordžīna Adama vēl nebija apskatījusi mākslas mesi MARKET un nevarēja dalīties savos iespaidos ar Arterritory.com. Dažas dienas vēlāk tas viņai tomēr izdevās, un viņa atsūtīja mums savu viedokli. 

MARKET ir neliela mākslas mese, bet man tā likās ļoti jauka. Atmosfēra ir intīma. Viss orientēts uz vietējiem iedzīvotājiem, bet piedāvājumā ir labas kvalitātes māksla. Gadatirgus bija labi noorganizēts, un domāju, ka komerciāli tas bija veiksmīgs.

Jūlijs Cēzars - 27.03.2012 19:42
Arterritory taču arī ir arīdzan krieviski :))
kur ta nu citādāk. arī Ozols dzied tagad tikai krieviski.
acīgā skaistule - 27.03.2012 13:55
RL krieviksi.. ArtNewspaper krieviski... bez tās krievu valodas jau laikam tomēr nekur.
R. R. - 27.03.2012 11:38
Hmm. Kuri latviešu laikmetīgie mākslinieki diez "paliks"? =)
marts aprīlis - 27.03.2012 11:34
Īsti nesapratu "glezniecība izdzīvos, jo cilvēkiem vienmēr patiks gleznas". Tā ir kāda pašsaprotama patiesība...?
kailaa maha - 27.03.2012 11:12
Es gribu to žaketiti...
Santa Muižniece - 27.03.2012 11:11
joprojām nebeidzu priecāties, ka šādas intervijas ir lasāmas latviski:)
milzīgs paldies Arterritory !!!!
kurkulis dīķis - 27.03.2012 11:06
nevienam nepatīk Hērsts
visiem patīk Hērsts