Latvijas paviljons 60.Venēcijas mākslas biennālē
18. aprīlī atklās Amandas Ziemeles ekspozīciju “O day and night, but this is wondrous strange…and therefore as a stranger give it welcome”
18. aprīlī plkst. 12:30 tiks atklāts Latvijas paviljons Venēcijas biennāles 60. Starptautiskajā mākslas izstādē – mākslinieces Amandas Ziemeles ekspozīcija “O day and night, but this is wondrous strange…and therefore as a stranger give it welcome”. To organizē Latvijas Republikas Kultūras ministrija sadarbībā ar kultūras projektu aģentūru “Indie”. Paviljona komisāre ir Daiga Rudzāte, kurators ir Adams Budaks (Adam Budak), mākslas biedrības Kestner Gesellschaft (Hanovere, Vācija) direktors, un arhitekts ir Niklāvs Paegle (ĒTER).
Smalkā, bet vienlaikus arī drosmīga veidā Amanda Ziemele (1990) pārvērš paviljona interjeru par dzīvu organismu, piejaucējot telpu, atdzīvinot dimensijas, ļaujot mums, skatītājiem, attīstīt savu polifoniskas telpas romantiku. Amandas Ziemeles ekspozīcija ir atbrīvojoša: izraujoties no aizspriedumainu priekšstatu uzspiestās telpiskās disciplīnas, skatītājs nonāk iluzorā hibrīdzonā, kur valda dāsnums un mierinājums, saudzība un ievainojamība – un to veido astoņas izkaisītas telpiskas gleznu struktūrās.
Foto: Kristīne Madjare
Šodien preses konferencē, atklājot ekspozīcijas ieceri, Amanda Ziemele teica: “Gribētos, lai, ienākot paviljonā, rodas tāds kā neliels apmulsums. Lai skatītājs ar šejienes būtnēm sastaptos iepriekš nepieredzētā veidā. (..) Mans nolūks ir mazliet nojaukt pēdas, jo šeit viss pastāv arī pats savās attiecībās. Es vēlētos, lai skatītāji drīzāk uz mirkli apstātos un ienirtu nepieredzētajā situācijā.”
Paviljona klusais naratīvs ir angļu skolotāja un teologa Edvīna Abota novele “Plakanzeme. Tas ir izdomāts stāsts vairākās dimensijās” (Flatland. A Romance of Many Dimensions), ko rakstnieks publicējis 1884. gadā ar pseidonīmu Kvadrāts. Sekojot pavedienam, ko Abots patapinājis no Šekspīra (“O day and night, but this is wondrous strange... And therefore as a stranger give it welcome”), Amanda Ziemele rada apdraudētu mikrokosmu, kas mūs ieskauj savā bezierunu viesmīlībā.
Foto: Kristīne Madjare
“Pretojoties gravitācijai, formas levitē – vienlaikus ar prieku un bezcerību. Tā ir Amandas versija par nobriedušu telpu – kontrafantasmagorija, pretošanās izsīkumam un pagurumam, telpa ar attieksmi, gatava domāt un uzņemt mūsdienu sabiedrības neparasto pasauli. Galu galā tas, ko mums piedāvā Amandas projekts, ir dziedināšana – dziedināšanas nepieciešamība.” Tā ekspozīcijas kurators Adams Budaks.
Amanda Ziemele. Foto: Līga Spunde
Amanda Ziemele ir unikāla gleznotāja Latvijas mūsdienu mākslas ainā, kuru nav vienkārši, patiesībā pat neiespējami ievietot kādas tradīcijas vai virziena rāmējumā.
“Amandas žestiem raksturīga negaidītība un izaicinājums – taču ne šokējošs, drīzāk tāds, kas spēj savu skatītāju, pašam negaidot, katapultēt kaut kur, no kurienes paveras no ierastās atšķirīga aina. Un no šī skatpunkta raugoties, tiek dota iespēja saprast, ka dzīvot palīdz spēja pieņemt, priecāties un akceptēt,” saka paviljona komisāre Daiga Rudzāte. “Mēs augstu vērtējam Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un profesionālo ekspertu žūrijas dāvāto uzticību, izvēloties Latvijas paviljonā 60. Venēcijas mākslas biennālē reprezentēt tieši Amandas Ziemeles mākslu un tās daudzslāņaino piesātinātību.”
Amandas Ziemeles ekspozīciju Venēcijā papildinās Agneses Krivades veidotais izdevums, kas sarunu un eseju formātā izvērš ekspozīcijas idejisko ieceri.
“Mēs patiesi varam lepoties, ka mūsu valsts ir pārstāvēta vietā, kur atkal un atkal pārliecināties par laikmetīgās mākslas daudzveidību, atklāt jaunus māksliniekus un novērtēt viņu talantu. Laikmetīgā māksla ir arī mūsu valsts vērtība. Arī tai ir īpaša vieta mākslas pasaules kartē. Esam pagodināti, ka starptautiskā kontekstā mūsu mākslinieku sniegumu redz un novērtē kuratori, mākslas kolekcionāri un institūciju pārstāvji. Es pateicos visai Venēcijas mākslas biennāles komandai – māksliniecei Amandai Ziemelei, izstādes kuratoram Adamam Budakam, kultūras projektu aģentūrai “Indie” un visiem pārējiem, kas iesaistīti ekspozīcijas izveidē,” norāda kultūras ministre Agnese Logina.
Latvijas paviljona tehnloģiju partnera “Tet” komercdirektors Edgars Grandāns. Foto: Kristīne Madjare
“Kultūra ir ne tikai mūsu nācijas identitātes atspoguļojums, bet arī tās pamatā esošais dzinējspēks, kas veicina inovācijas un attīstību mūsdienu sabiedrībā. Esam gandarīti būt galvenais tehnoloģiju partneris šim vērienīgajam notikumam, atbalstot Latvijas paviljona norisi. Savā ziņā varētu apgalvot, ka māksla tās dažādos izteiksmes līdzekļos un formās iedvesmo biznesu un “Tet” iedvesmo savus partnerus un klientus inovācijas,” sacīja biennāles paviljona tehnloģiju partnera “Tet” komercdirektors Edgars Grandāns.
Latvijas paviljona norisi nodrošina Kultūras ministrija sadarbībā ar kultūras aģentūru “Indie” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru. To atbalsta Jānis Zuzāns, mākslas mecenāts un SIA “Alfor” valdes priekšsēdētājs, tehnoloģiju partneris “Tet”, Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūra, “VV foundation” un uzņēmumi “Latvijas Finieris”, “ArcticPaper” un “Antalis”.
LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja. Foto: Kristīne Madjare
“Kultūrai ir būtiska loma Latvijas ārējās komunikācijas un valsts tēla stratēģijas #MissionLatvia kontekstā. To apliecina arī LIAA 2023. gadā veiktais pētījums, kurā 19% respondentu 10 mērķa valstīs norādīja, ka Latvija primāri asociējas ar kultūru. Esam pārliecināti, ka dalība Venēcijas biennālē spēs celt Latvijas starptautisko reputāciju un kāpinās mūsu valsts kultūras eksporta potenciālu,” uzsver LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.
“Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra priecājas atbalstīt Latvijas paviljonu Venēcijas mākslas biennālē. Šis pasākums ne tikai kalpo kā platforma mūsu valsts māksliniekiem, bet arī kā iespēja iepazīt Rīgu no jauna skatupunkta. Mākslas biennāle ne vien izceļ mūsu kultūras bagātības, bet arī rada iespēju iepazīties ar Rīgas neierastajām dimensijām caur mākslinieces darbiem. Aicinājums satikt Rīgu Venēcijā ir iespēja radīt vēlmi un interesi apmeklēt Rīgu un iepazīties ar tās kultūras un mākslas ainavu kopumā,” sacīja Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras direktors Fredis Bikovs.
Venēcijas biennāles 60. Starptautiskā mākslas izstāde ar nosaukumu “Foreigners Everywhere”” (izstādes kurators: Adriano Pedrosa) būs atvērta apmeklētājiem no 2024. gada 20. aprīļa līdz 24. novembrim.
Latvijas dalību Venēcijas mākslas biennālē kopš 1999. gada nodrošina Latvijas Republikas Kultūras ministrija.
Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados un ir uzskatāma par vienu no senākajiem un ievērojamākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā ikreiz piedalās aptuveni 90 valstis. Latvijas mākslinieku dalība Venēcijas biennālē akcentē Latvijas laikmetīgo mākslu Eiropas un pasaules kultūras kontekstā.
