Foto stāsts: Kuldīgas mākslinieku rezidencē tapuši sienu gleznojumi “Izlaist ainavu”
04/07/2014
Foto: Uldis Pētersons
Kuldīgas mākslinieku rezidence pēdējo divu nedēļu laikā ieguvusi jaunu elpu. Cenšoties nojaukt priekšstatu par Kuldīgu kā vietu, kurā nodarboties tikai ar ainavu glezniecību, “Izlasist ainavu” (Skip landscape) projektā rezidences sienas pārtapušas četros mākslas darbos, kas ir uz palikšanu. Izstādes atklāšana notiks jau šodien plkst. 20.00.
Pēc darbu pabeigšanas Kuldīgas mākslinieku rezidences vadītāja Ilze Supe Arterritory.com atklāj, ka ar rezultātu viņa ir ļoti apmierināta: “Nepilnu divu nedēļu laikā ir radīti izteiksmīgi sienu gleznojumi, atšķirīgu mākslinieku rokrakstā. Viņu ieguldījums, attieksme, pieeja – tas bija nopietns darbs, turklāt sakoptā vide mudina uz turpinājumu un impulsu darīt ko līdzīgu arī tālāk. Kā šovakar vēstīs plakāti uz vēl neapgūto rezidences telpu durvīm – “Turpinājums sekos...”.”
Projektā “Izlasist ainavu” piedalījās četri mākslinieki – Mišels Kasteņē (Michel Castaignet, Francija), Augusts Kinnapu (August Künnapu, Igaunija), Anne Kagiokas-Rigulē (Anne Kagioka-Rigoulet, Japāna/Francija) un Inga Meldere no Latvijas. Pusotru nedēļu mākslinieki dzīvoja Kuldīgas rezidencē un veidoja sienu gleznojumus.
Mākslas darbu tapšanas gaitu komentē viena no projekta kuratorēm Paula Lūse.
“Kā pamatvienību ņēmām pasauli un sadalījām to kontinentos un valstīs. Tādēļ izvēlējāmies māksliniekus no dažādām kultūrām un uzaicinājām viņus uz Kuldīgu – ainavu pilsētu – lai viņi apgleznotu sienas, bet ar noteikumu – izlaižot ainavu! Projekta galvenais jautājums ir, vai Kuldīgā vispār ir iespējams izvairīties no ainavas ietekmes?” projekta pirmajās dienās Arterritory.com komentēja Paula Lūse.
Sākums visiem māksliniekiem bijis vienāds – noteikts laukums rezidences vēsturiskajās telpās, ar ko darboties. Taču tās nav baltas sienas, kas ļautu fantāzijai aiztiekties neierobežotās dimensijās. Ēkas vēsturiskās sienas līdz ar gadu desmitiem uzkrājušas zināmu kultūrslāni, piešķirot savu krāsu buķeti, iedvesmas aizmetņus, taču reizē arī ierobežojumus. “Projekta pirmajās dienās mākslas darbi vēl nepabeigtajā telpā īpaši izcēlās, jo netika novērsta uzmanība ar estētisku pārējās telpas risinājumu vai tīrību,” komentē Paula Lūse.
Igauņu māksliniekam Augustam Kinnapu sākotnēji bijušas divas idejas – attēlot bērnus rotaļājoties vai futbolistus. Gala izvēli ietekmējis plašais sienas laukums un pēkšņa iedvesma no viņa iepriekš radītas neliela izmēra gleznas. Pirmā skice māksliniekam tapa uz pašas sienas. “Kinnapu darbā vērojama dinamiska kustība, krāsu ekspresija, kas panākta ar spēcīgi kontrastējošiem toņiem un spožām, tīrām krāsām,” tā Paula Lūse.
“Kinnapu darbu tēmu un iedvesmas loks ir plašs, viņš glezno sportistus, ārstus, portretus, kaķus. Bet viss galu galā ir par un ap cilvēku. Mākslinieku interesē, kas ir cilvēka esence, kas vispār ir cilvēks? Atbildes uz šiem jautājumiem Augusts sniedz savos darbos. Rodas vēlēšanās uzzināt, cik daudz no sienas gleznojumā redzamā ir domāts ironiski; bet, pat ja ironija ir klātesoša, tā tiek ietverta pozitīvā oreolā.”
“Augusta darbs ir hipnotizējošs un ievelkošs. Spilgti, šķietami kontrastējoši krāsu laukumi veido vienotu veselumu, kuru nav vēlēšanās secēt, lai analizētu smalkāk.”
.JPG)
Mākslinieks Augusts Kinnapu ir dzimis 1978. gadā Tallinā. 2002. gadā ieguvis arhitekta grādu Igaunijas Mākslas akadēmijā, pēc tam studējis glezniecību Londonā. Kopš 2001. gada viņam bijušas vairākas personālizstādes Igaunijā, Latvijā un Vācijā. Mākslinieks piedalījies grupu izstādēs kopš 1996. gada – Baltijas valstīs, Taivānā, Krievijā, Baltkrievijā, Anglijā, Vācijā u.c.
Anne Kagioka-Rigulē (Anne Kagioka-Rigoulet) ir Parīzē dzīvojoša māksliniece no Japānas. Ierodoties Kuldīgā un iedvesmojoties no apgleznojamās sienas, māksliniece par pamatu izvēlējusies ņemt Kuldīgai piedēvēto mazās Venēcijas titulu, attēlojot fragmentārus ūdens atspīdumus.
.JPG)
Ūdens Annes Kagiokas-Rigulē daiļradē ir aktuāla tēma jau pēdējos divus gadus. Māksliniecei nav svarīgi, vai ūdens tilpne ir slēgta vai vienmēr mainīga un plūstoša, svarīgākie ir ūdens zaigojumi, kas tiek attēloti savdabīgā impresionisma garā. Savu pieķeršanos tēmai māksliniece skaidro ar ūdens nomierinošo dabu. “Ūdens un tā atspīdumi veido abstraktas formas, kas paver pilnīgi citu pasauli, kuru katrs redz citādāk,” tā māksliniece. “Annes sienu gleznojumā ir vērojama līdzsvarota kompozīcija ar smalku un niansētu krāsu jūtību, kas parādās arī citos mākslinieces darbos,” paveikto raksturo kuratore Paula Lūse.
Māksliniece, radot sienas gleznojumu, uz austiņām esot klausījusies regeju, tādējādi noslēdzoties no apkārtējās vides. “Viņa jauca krāsas un ar līnijām, triepieniem padarīja telpu viegli virmojošu un mirdzošu. Vieglums – tas ir tas, kas raksturo Annes mākslu.”
.JPG)
Anne Kagioka-Rigulē ir dzimusi 1987. gadā Japānā. Bakalaura grādu ieguvusi eļļas glezniecībā (2011) un maģistra grādu fresku glezniecībā (2013) Tokijas Nacionālajā tēlotājmākslas universitātē. Kopš 2008. gada viņa ir piedalījusies vairākās izstādēs gan Japānā, gan Francijā un pašlaik dzīvo Parīzē.
Latviešu māksliniece Inga Meldere ir dzimusi kuldīdzniece. Tas lielā mērā iespaidojis gleznojuma tēmas izvēli, kā arī mākslinieciskā risinājuma formu.
“Ingas sienu gleznojumi veido gandrīz vai scenogrāfisku kvalitāti, ko paspilgtina arī mākslinieces viens no iedvesmas avotiem – krievu mākslinieka un vēsturnieka Aleksandra Benuā (Александр Николаевич Бенуа; 1870–1960) scenogrāfijas meti baletam “Petruška”.
Mākslinieces aizraušanās ir kolekcionēt vilšanās stāstus. Taču viņu neinteresē stāstu negatīvais aspekts, bet gan refleksija par šo stāstu piederību konkrētai vietai. Inga Meldere viņai atvēlētajā telpā vēlējusies radīt gleznojumus, kas būtu saprotami vietējiem iedzīvotājiem un ar kuriem tie spētu sevi asociēt. Bet pats galvenais – lai tie raisītu siltas sajūtas!
Ņemot vērā, ka telpa paredzēta kā guļamistaba, māksliniece nevēlējas radīt “uzbrūkošus” mākslas darbus vai tēlus. “Sienu gleznojumi atgādina ilustrējošus pasaku stāstus, kuros ietvertas gan ainavas no Kuldīgas, gan dekoratīvi scenogrāfiski priekškari, atraktīvi, fantāzijā radušies dzīvnieki. Ingas Melderes sienu gleznojumi ir viegli un gaisīgi. Veidojot zināmu nepabeigtību, viņa atstāj vietu skatītājam vai “sapņotājam” – savas interpretācijas veidošanai,” stāsta Paula Lūse.
Inga Meldere ir dzimusi 1979. gadā Latvijā. Ieguvusi bakalaura grādu bakalaura grādu restaurācijā (2005) un maģistra grādu mākslas un kultūras teorijā (2007) Latvijas Mākslas akadēmijā. Šīgada pavasarī absolvējusi Jana Van Eika akadēmiju Māstrihtā un pamatā dzīvo Helsinkos. Kopš 2004. gada piedalījusies vairāk nekā 20 grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs, kur viņas mākslas darbi piesaistījuši starptautisku izstāžu kuratoru uzmanību. Ingas Melderes darbi iekļauti Kiasma laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijā Somijā.
Mišels Kasteņē no Francijas savā darbā izvēlējies atveidot Kuldīgas strūklaku, iedvesmojoties no pastaigas pa pilsētu. Tiesa, sākotnējā ideja no gala rezultāta krietni vien atšķiroties. To ietekmējuši vairāki faktori, piemēram, komplicētais mākslinieka izvēlētās sienas laukums. Siena paredzēja veidot asimetrisku kompozīciju, kas savukārt lika mainīt tēmu. “Lai izlīdzsvarotu sienas un plānotā mākslas darba kompozīciju, bija jāmeklē veids, kā plaknē atrisināt durvju ailas jautājumu,” stāsta Lūse.
“Sienas gleznojumu caurvij diagonālas, kompozīciju sadalošas krāsu laukumu līnijas. Šādu tehniku Kasteņē izmantojis arī vairākos citos savos mākslas darbos. Rezultātā veidojas šķietams haoss, bet tas ir tikai mirklīgs iespaids, jo haoss ir organizēts. Skats uz strūklaku tiek papildināts ar dažādu krāsu diagonālēm, kas it kā jauc kompozīciju, tajā pašā laikā to padarot dinamisku. Darba izpildījums sasaucas ar izstādes nosaukumu “Izlaist ainavu”, kas Mišela darbā ir gaistoša, ieņemot gandrīz vai dekoratīvu formu,” mākslinieka darbu raksturo Paula.
Mišels Kasteņē ir dzimis 1971. gadā Parīzē. 2001. gadā ieguvis maģistra grādu estētikas un mākslas teorijā Londonā. Kopš 2006. gada viņam bijušas vairākas personālizstādes, kā arī ir piedalījies vairākās grupu izstādēs Francijā, Krievijā, Vācijā un tepat Latvijā.
Pēc sienu gleznojumu pabeigšanas, projekta organizatori atklāj: “Lai kā gribējās mākslas darbos “izlaist ainavu”, pilnībā no tās Kuldīgā distancēties nevar!”
Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerija
Kuldīga, Latvija
Pils iela 2
