Son of the birch*
Ekspresintervija ar dizaina studentiem Albertu Viegliņu un Māri Mortukānu
Rita K. Zumberga
14/04/2015
Visnotaļ iespējams, kādai sabiedrības daļai gājis secen fakts par bērzu un tā dotumiem pirmajā, 70 gadus ilgajā, dzīves ciklā – tas saražo skābekli visam mūžam vien diviem cilvēkiem. Savukārt, briedumā nocirsts un meistaru rokām izlolots, tas uzsāk otru dzīvi. Taču par to, lai tā būtu vērtīga, nevis veltīga, esam atbildīgi tikai paši. Varbūt jaudīgāko no variantiem šobrīd piedāvā Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļas studenti, kuri uz starptautisko Milānas dizaina mesi ved leģendu par bērzu, kurš savu iekrāto dabas enerģiju nodod pilsētniekiem 70 skrituļdēļu izskatā, tādējādi spēcinot ideju par ilgtspējīgu un zaļu dzīvesveidu.
Starptautiskā dizaina parāde Salone del Mobile. Milano, kas šogad Milānā norisinās no 14. līdz 19. aprīlim, ir viens no nozīmīgākajiem dizaina notikumiem visas pasaules mērogā. Tajā ietilpstošā SaloneSatellite izstādes sadaļa atvēlēta jaunajiem dizaineriem un dizaina skolām, kas ļauj novērtēt pašmāju kvalitātes un sasniegumus uz vērienīgāka fona. „Welcome on Board” ir vienpadsmit ambiciozu maģistrantūras studentu un trīs pasniedzēju pieteikums kopīgajai meses tēmai - “Pabarot planētu. Dzīves enerģija”.
“Pirmie divi mēneši paslīdēja ātri - gandrīz katru dienu tiekoties un runājot par pasauliskām vērtībām, ieslīgām gana karstās diskusijās – ko mums nozīmē ‘pabarot pasauli’? Tāpat tik lielai komandai bija grūti vienoties par kopējo projekta stilistiku, līdz nonācām pie lēmuma ieturēt askētismu un minimālismu, kas dizaina pasaulē šobrīd ir aktuālākais veids, kā pasniegt informāciju,” stāsta viens no projektā iesaistītajiem jauniešiem un reizē longboard entuziasts Alberts Viegliņš, kad tiekamies viņa vadītajā Lokal House darbnīcā, lai aprunātos par tuvu gaidāmo ceļojumu uz Itāliju. “Mēs apzināti pārgājām no objektiem uz konceptuālo dizainu un izstādē prezentēsim ideju, nevis priekšmetus. Tie tikai atklās un pastiprinās mūsu stāstu,” sarunai pievienojas Alberta kursabiedrs Māris Mortukāns un smejas, ka materiāla izvēle par labu bērzam nosliekusies likumsakarīgi – tas esot liktenīgākais latviešu koks.
Foto: Alberts Viegliņš
Lūdzu, ieskicējiet idejas attīstību, kā nonācāt līdz bērzam un longboard dēlim? Kādas ieceres noraidījāt?
Alberts Viegliņš: Jāatzīst, izstādes koncepts sākumā vedināja mūs prātot par ēdienu un ūdeni, kas ir pašsaprotamākās lietas, lai pabarotu cilvēci.
Māris Mortukāns: Pat nonācām līdz domai, ka nevis centīsimies pabarot pasauli, bet, prātojot par Latvijas vērtībām, apsvērām sen zināmo teicienu – teach a man to fish and you feed him for a lifetime** - ar ko mēs paši esam izslavēti, ko mēs varētu iemācīt citiem? Izsvērām pašmāju meistaru iemaņas, amatnieciskās vērtības, kādas mēs, Mākslas akadēmijas studenti, varētu sniegt pasaulei, līdz sapratām, ka palīdzēt varam tikai tad, ja palīdzam paši sev. Tāpat kā lidmašīnā, atrodoties krīzes situācijā, - skābekļa maskas jāuzliek pirmajiem, lai varam pēcāk palīdzēt citiem. Tā kļuva par vienu no mūsu pamatvērtībām, jo apzinājāmies, ka pasauli nekad nepabarosim.
Alberts Viegliņš: Un nevajag arī - puse no pasaules ēdiena, godīgi sakot, tiek mesta miskastē. Tas starp citu bija galvenais arguments, kāpēc atteicāmies no ēdiena idejas.
Māris Mortukāns: Tāpēc pieķērāmies domai, ka vēlamies izmainīt cilvēkiem dzīvesstilu, nevis mācīt, ko ēst un kā ēst. Sēžot ofisos un auto sastrēgumos, aizmirstam par dabisko aktivitāti - jo vairāk tu kusties, jo vairāk gribas kustēties. Sarunu gaitā nonācām līdz tam, ka mūsu lielākā vērtība ir mežs un koki, bet dēlis ir likumsakarīgs turpinājums, ja attīstām domu par enerģijas meklējumiem.
Alberts Viegliņš: Mēs nebaidāmies no pārmetumiem, ka projekta iecerē tiek cirsti koki –tiem ir savs 70 gadu augšanas cikls un, briedumu sasniedzot, tie ir jācērt un jāizmanto kā labs kokmateriāls. Nemaz nerunājot, ka tas ir veids, kā Latvijā nodrošināt labklājību. Vienīgais noteikums – nocirsts koks gūst vērtību brīdī, ja tiek izmantots, lai radītu labas lietas, nevis vienkārši nogāzts un aizsūtīts uz Zviedriju, lai kļūtu par IKEA mēbelēm. Mēs vēlamies, lai kokiem būtu ‘bērni’, šajā gadījumā - dizaina objekti un longboard dēļi, kuri simboliski kopā ar cilvēku transformējas enerģijā.
Alberts – kustībā. Publicitātes foto
Vai pie idejas par dēļiem nonācāt dabiskā ceļā, jo tu, Albert, ikdienā strādā Lokal House, kurā gatavojat Lokal Boards dēļus? Savā ziņā attīstījāt jau zināmu tēmu?
Alberts Viegliņš: Jā, tā sanāk. Šajā darbnīcā projekta dēļus izstrādājām visā pilnībā – tie ir gan pašu rokām izgatavoti, gan apdrukāti. Katrā ziņā Lokal Boards ideja ir tieši tāda pati, viss ar ‘vietējo’ filozofiju – vietējie cilvēki ar vietējo materiālu gatavo ļaudīm vietējo produktu. Tāpat mēs cenšamies būt ekoloģiski – visu, cik vien iespējams, pārvadājam ar riteņiem, bet auto atstājam vien retiem gadījumiem.
Alberts Viegliņš darba procesā. Publicitātes foto
Pastāstiet par tapšanas gaitu, vai novērojāt, ka bērzs ir pateicīgs materiāls gan filozofiski, gan praktiski? Tāpat būtu interesanti noskaidrot, kā aprēķinājāt, ka vienā bērzā ir 70 dēļi?
Alberts Viegliņš: Patiesību sakot, no viena bērza sanāk maksimums 70 longboard dēļu, kas viegli aprēķināms, ja vidēji koks sadalāms trīs baļķīšos, kuru diametrs ir 30 cm, bet garums aptuveni 270 cm. Skaitli iedevām, lai pievērstu uzmanību pašai idejai un parādītu, uz ko tieši bērzs ir spējīgs, ko no tā var izvilkt ārā.
Māris Mortukāns: Ir kāds fakts – bērzs savā pirmajā 70 gadu dzīves ciklā saražo skābekli visam mūžam vien diviem cilvēkiem, bet šī paša bērza ‘pāratdzimšana’ urbānajā vidē dod enerģiju vēl 70 cilvēkiem, ja ieliekam to skrituļdēlī.
Alberts Viegliņš: Noteikti asprātīgā formā varam uzskaitīt arī citas labās lietas, kas no šī koka nāk, kā to izdarījām arī projekta Facebook lapā – bērzs ne tikai dod sulu un pirtsslotas, tas ir arī ‘Dakteris Bērziņš’, tāpat tas ir populārākais uzvārds Latvijā, pat mūsu Valsts Prezidents ir Bērziņš! Bērzs ir Latvija, bērzs ir viss!
Māris Mortukāns: Analizējot bērza nesto labklājību un piedalīšanos latviešu sadzīvē, atklājām, ka tas kā liktenīgais koks ir piedalījies pilnīgi visā – mīkla tika mīcīta bērza abrā, klaipiņš krāsnī likts uz bērza lizes, vēlāk maize jau novietota uz bērza galda. Piedzimstot esam guldīti bērza šūpulī, vēlāk bērza zārkā apbedīti. (Smejas.) Tas ir koks, kas latvieti pavada visu dzīvi.
Skrituļdēļu un stenda grafika risināta urbānās popkultūras izteiksmes formā - stencilā
Pastāstiet mazliet par septiņdesmit saukļiem, kas pavada katru longboard dēli? Cik noprotu tie radās projekta izstrādes laikā.
Māris Mortukāns: Kā vienu no lielajiem saukļiem uz Milānu gribējām vest “Move your ass***”, bet mazliet sabijāmies.
Alberts Viegliņš: Gribētos izcelt “Son of the birch”, kas ir mūsu kopīgais lolojums, vai “Move birch****” (Alberts šo saukli nodungo vien sev zināmā meldiņā). Katrā ziņā mēs nekaunamies no tādas jauneklīgas brīvības, jo esam tomēr jauno dizaineru akadēmija un mesē mūsu stends izcelsies kā odziņa - nogurušu skatītāju atgriezīs pie dzīvības. (Smejas.) Bet dēlis ar saukli “Technology of happiness*****”, piemēram, ir atskaņa uz iepriekšējo Expo, kurā tāds slogans bija Aerodium. Tā kā šogad Latvija nepiedalās – tā ir mūsu interpretācija par patiesības parādīšanu un reizē ironija, ka mēs, studenti, savā ziņā esam Expo pārstāvji Milānā. Pārstāvēsim Latviju, ne tikai akadēmiju.
Vai konceptam lemts attīstīties un nākotnē zaļo dzīvesveidu popularizēsiet arī pašu dēļotāju vidē?
Alberts Viegliņš: Īstos, braucamos dēļus izgatavojām mazā skaitā, tikai desmit, neesam paredzējuši daudzskaitlīgi ražot. Visiem jau tagad ir savi saimnieki – mēs paši, idejas autori. Izņemot, protams, mani, jo pārējie smējās, ka man tāpat dēļu pietiek. (Smejas.) Pārējie, dzīvē nerealizētie, idejiski atstās pēdas uz rampas - stencila veidā. Tā kā visa šī stilistika iet kopā ar Lokal Boards identitāti, iespējams nākotnē padomāsim par to, lai attīstītu tādu kā sēriju, bet pagaidām dizains un koncepts radīts speciāli izstādei, nevis tirdzniecībai.
Bērzs izritinās saplāksnī, kas formā atgādina rampu un vienlaicīgi ir arī septiņdesmit skrituļdēļu izklājums
Kādi ir jūsu novērojumi, vai Milānā konceptu sapratīs? Cik sabiedrībai šobrīd ir aktuāli iesaistīties dēļošanā? Varbūt tas būtu dēvējams par īslaicīgu trendu?
Alberts Viegliņš: O, tas ir aktuāli. Skaidrs, ka tas ir trends, bet pastāvīgs un ilgtermiņa. Tam nav tendence kļūt par vienas sezonas notikumu – ‘viendienīti’. Ar skrituļdēļiem plaši aizrāvušies gan Spānijā, gan Anglijā, arī Vācijā un Nīderlandē; tas ir tik populāri, ka cilvēki reizēm izvēlas dēli pat divriteņa vietā. Un, jāpiezīmē, tur ir savs ērtums – nav nekas nekur jāpieslēdz, paņem rokās un aizej, pēc tam uzlec un aizbrauc.
Māris Mortukāns: Tāpat tā ir atkarība pēc enerģijas, - ja vienreiz pamēģini, tad neizbēgami, bet gribēsies atkārtot. Un šāda pārliecība vairojas. Starp citu tāpēc mesē visiem dosim iespēju pirmo reizi uzkāpt uz dēļa un izjust šo stāstu par enerģiju.
Alberts Viegliņš: Pateicoties “Latvijas Finierim”, kas nosponsorēja visus materiālus, un cieši sadarbojoties ar izcilajiem Mind Work Ramps, radījām skaistu “Welcome on Board” stendu un rampu, kas apzināti pielāgota, lai var uzkāpt uz dēļa un nedaudz paripināties. Vispār būs labi saskatāms mūsu iecerētais stāsts – ar līmplēvi nomaketētās trubas, izskatīsies kā bērzu baļķi, no kuriem tālāk ārā ‘izritināsies’ paši longboard dēļi. Lielisks papildinājums būs projekcijas, kuras attēlos, kā pieceļas Birchman, paņem savu skrituļdēli un sāk braukt. Būs ļoti interesanta hologramma!
Idejas un izpildījuma autori ir 11 Mākslas akadēmijas maģistrantūras studenti: Astra Asafreja, Dace Āboltiņa, Agnese Vītola, Maija Spīre, Guna Poga, Sandra Žvagina, Arvīds Endziņš, Māris Mortukāns, Aleksejs Donka, Mārtiņš Irbe un Alberts Viegliņš
Māris Mortukāns: Šķiet, šobrīd par redzamāko kļūst brīdis, kad notiek dēļa izritināšanās no baļķa, bet kontekstuāli ideja ir dziļāka – koks ir informācijas nesējs. Tas augot uzkrāj informāciju, vēsturisko gaitu, piederību... Sākotnēji pat domājām, ka uz katra dēļa varētu norādīt, kurā gadā tas ir dzimis, jo tas pēc šķiedras ir nosakāms. Bērziem var ļoti labi redzēt mežu ugunsgrēku atstātās pēdas, vai pat karus, kuri koksnē vardarbīgi iespieduši lodes...
Alberts Viegliņš: Māra stāstītais parādās arī mūsu sauklī – koks ar pievienoto vērtību. Ideja ir pietiekami spēcīga, lai nākotnē pie tās jau varētu atgriezties ar realizācijas iespējām. Atklāti sakot, šī projekta laikā, sadarbojoties tik dažādiem cilvēkiem, dzimušas neskaitāmas ģeniālas idejas.
Māris Mortukāns: Tas ir apbrīnojami, cik daudz laba salīdzinoši īsā laikā var izdomāt vienpadsmit cilvēki...
* Bērza dēls (no angļu val.)
** Iemāci cilvēkam ķert zivis un viņš būs paēdis visu mūžu (no angļu val.)
*** Kustini savu pakaļu (no angļu val.)
**** Kusties, bērzs! (no angļu val.)
***** Laimes tehnoloģija (no angļu val.)
