Vai māksla ir sekss? Vai sekss ir māksla?
Īssaruna ar mākslinieku Sandri Jaudzemu par izstādi “Skābs krējums”
25/11/2015
Nesen Kaņepes Kultūras centra pirmā stāva zālē tika atklāta mākslinieka Sandra Jaudzema izstāde “Skābs krējums”, kas radīta, iedvesmojoties no dāņu rakstnieces Suzannes Bregeres (Suzanne Brogger) grāmatas ar tādu pašu nosaukumu. Radot ilustrācijas, māksliniekam ir bijuši nozīmīgi arī citi autori, kuru darbi fokusējas uz seksualitātes tematu, piemēram, Kristofera Raiena (Christopher Ryan) un Džeses Beringa (Jesse Bering) darbi “Sekss rītausmā” un “Izvirtulis”. Minētie autori savos darbos apskata seksualitātes tēmas no neierastiem skatpunktiem, nekautrīgi runājot par to, kas katram no mums svarīgs, ieskaitot pornogrāfiju un perversiju.
Sandris Jaudzems. Rose Petals
Par pamatu saviem darbiem esi ņēmis Suzannes Bregeres grāmatu. Kā tieši norisinājās process pie šo darbu tapšanas - lasīji, atzīmēji uzmanību piesaistošas vietas un tās vizuāli mēģināji attēlot?
Grāmata ir pamats. Man to ieteica draudzene Liene, kurai šī grāmata jau no pusaudzes gadiem spilgti palikusi atmiņā. No sākuma man šī tēma nemaz tik ļoti nesaistīja, jo sievietes brīvības līmenis ir traki pārspīlēts, ārpus jebkādiem standartiem.
Vai ir konkrēti grāmatas fragmenti, kurus esi attēlojis darbos?
Es precīzi zinu tās vietas grāmatā, bet domāju, ka fragmentus nevajag atsevišķi izcelt, jo tas uzreiz sašaurinātu sabiedrības skatījumu par darbiem. Bet nav tā, ka es radīju šos darbus, jo bija grāmata. Grāmata bija vienkārši līdzeklis. Nākamajā izstādē es gribētu būt vēl atklātāks.
Kur tad nu vēl atklātāk?
Mierīgi. (Smejas)
Sandris Jaudzems. And then he asked
Kāpēc, tavuprāt, grāmatai ir nosaukums “Skābs krējums”?
Es nezinu, bet zemapziņas līmenī tas nosaukums liekas ļoti precīzs. Es daudz laika esmu pavadījis laukos un zinu, kā top krējums. Tas process ir ļoti cilvēcīgs un intīms, tāpēc man šis nosaukums šķiet ļoti atbilstošs gan grāmatai, gan erotiskajai izstādei.
Ar ko, tavuprāt, atšķiras māksla no pornogrāfijas?
Māksla ir apzīmējums visam, pornogrāfija ir tikai viens no mākslas virzieniem, atsevišķa izteiksmes niša.
Kāpēc mākslā jāattēlo sekss?
Apspiest seksualitāti, manuprāt, principā ir nepareizi. Uzskatu, ka labākā attīstības līmenī mums visiem savā starpā vajadzētu būt intīmās attiecībās. Seksam būtu jābūt ļoti brīvai lietai. Iespējams, ka mani darbi ir tilts starp esošo un vēlamo, savus darbus aizvedu pie publikas, atgādinot, ka sekss ir svarīga realitātes sastāvdaļa.
Sandris Jaudzems. Sex on the lawn
Vai tad kāds par to šaubās?
Nē, bet uzskatu, ka cilvēka seksualitāte ir ļoti nozīmīga tēma, kas ar mākslas palīdzību būtu padziļināti jāpēta. Piemēram, paskaties apkārt - muzeji un galerijas ir pilnas ainavām un portretiem, kas tik tur nav, bet pilnīgi nav seksa. Vispār nav! Vismaz es personīgi neesmu redzējis. Kaut kā jāatgriež līdzsvars vidē. Atbildot uz iepriekšējo jautājumu, kāpēc jārāda sekss mākslā - kāpēc gan nē? Neviens taču nejautā ainavistam, vai mākslā jāattēlo ainavas, vai ne?
Kādā tehnikā ir radīti tavi darbi?
Visam pamatā ir vatmanis, jo kvalitatīvs vatmanis var izturēt slodzi - to var pludināt, zīmēt, čakarēt, bet tas neizjūk lupatās. Darbi tapa aptuveni trīs gadus. Pirmajā gadā tapa zīmējums ar zīmuli un akvareli, bet nākamo gadu laikā tie tika papildināti ar tušu un eļļas krāsām. Vienā brīdī man likās, ka darbi ir par mazu, tāpēc tos uzlīmēju uz kartona un turpināju.
Tas savukārt tavos darbos rada grafikas - sietspiedes - iespaidu.
Tas bija viens no mērķiem, skatītājam radīt sajūtu, ka šo darbu tapšanā izmantota gan grafika, gan 19. gs. beigu agrīnās fotogrāfijas metode, tas viss, lai paplašinātu sajūtu spektru. Šī paša iemesla dēļ darbos tiek izmantoti ikonogrāfijas elementi, attēlojot nimbus uz dažādiem objektiem.
Sandris Jaudzems. With Betty
Kāpēc tevi interesē seksualitātes attēlojums mākslā?
Kā tu domā, kāpēc?
Katru mākslinieku jau interesē atšķirīgas tēmas. Nezinu, es jau nevaru tavā galvā ielīst. Iespējams, tas veidojies no seksuālas frustrācijas?
Jāskatās ir dziļāk. Kāpēc mākslinieki, piemēram, glezno ainavas? Vai tad viņi ir izbadējušies pēc ainavām? Seksuālā frustrācija, protams, varētu būt viens no iemesliem, jo pēc tam, kad biju vairākus gadus nodzīvojis Īrijā un Londonā, atgriezos Latvijā un nolēmu padzīvot laukos viens. Remontēju lauku māju, paralēli rakstīju savas pārdomas, lasīju Bībeli, budisma rakstus. Nu, juku pēc pilnas programmas. Gandrīz četrus gadus nodzīvoju pilnīgā vientulībā, tā kā savā ziņā – jā – darbi tapa no seksuālās frustrācijas, bet interesanti ir tas, ka pēc tam no šīs tēmas arī nevēlējos atkāpties, jo sapratu, ka tas ir ļoti interesants temats.
Vai savos darbos esi izmantojis reālus modeļus?
(Smejas). Esmu attēlojis gan sevi, gan savu sievu. Bet patiesībā es zīmēju no dabas, no fotogrāfijām – no visa, neko nesmādējot, izmantoju arī dažādus elementus, pozas un idejas no pornogrāfijas – žurnāliem un interneta.
Zini, agrāk man likās, ka māksla ir kaut kas negodīgs; neatbilstība starp objektu un cenu, starp cilvēka personīgajām prasībām un to, ko viņam liek darīt mākslas skolās, ko viņam “iebaro” muzejos, bet tad atradu savu tehniku un tēmu, un viss kļuva pašsaprotams. Manuprāt, mūsdienās mākslas vērtība ir tēmā/idejā. Vēl joprojām uzskatu, ka mākslinieks ir cilvēks, kurš sabiedrībai sistemātiski atver acis, citādi tai ir tendence “iemigt” savā komforta zonā. Bet kur ir sekss mākslā? Kur tas ir? Kur ir pornogrāfija Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā?
Sandris Jaudzems. I felt like goddess
Bet kāpēc tev liekas, ka cilvēkiem ir jārāda sekss un šis intīmais brīdis tik tiešā formā?
Kas tad to brīdi ir padarījis intīmu?
Nu... Kaut vai tas, ka tas nenotiek uz ielas.
Bet uz ielas tas nenotiek ne jau tāpēc, ka tas ir intīms brīdis, bet tāpēc, ka tas ir neērti, ir netīrs, auksts u.t.t. Ja tā padomā, kāda ir principiāla atšķirība starp pasveicināšanos un seksu? Es nesaku, ka mums visiem tagad būtu jāmīlējas uz ielām. Mīlējieties, kur gribat! Bet tas intimitātes moments, ar ko daudzi aizsedzas kā ar vairogu, kad šāds temats uzpeld, nav tik godīgs, kā gribētos domāt sākotnēji. Divu cilvēku seksuālo intimitāti rada nevis tas, ka tas ir kaut kas īpašs un mēs to gribam paturēt sev, bet tas, ka kaut kādā veidā mana personība attīstījusies virzienā, ka es varu būt intīms tikai ar to vienu cilvēku. Un tas ir skumji, jo pēc idejas mums visiem būtu jābūt varošiem būt intīmiem savā starpā.
Tiešām tā domā?
Jā, tiešām tā domāju. Manuprāt, labākā attīstības līmenī mums visiem būtu jābūt ļoti tuviem. Mūsu saruna ir pietiekoši intīma, bet tam atkal ir iemesls. Es tā nevarētu runāt ar kaut kādu Mišu no Maskačkas, jo viņš ir tik tālu no manas pasaules, ka es to nevarētu izdarīt. Mūsdienu globalizācijā vajadzētu būt arī intimitātes globalizācijai, lai mēs kļūstam tuvāki cits citam. Es jau nesaku, ka kaut kādā paradīzē visi eņģeļi mīlējas savā starpā, bet es ticu, ka tā varētu būt. Tas būtu sasniegums.
Tas viss par to labāko pasauli, taču, atgriežoties uz zemes, sekss ir skaistākā no man zināmajām cilvēka darbībām, cilvēka ķermenis ir skaistākais no man zināmajiem ķermeņiem, tad kāpēc gan tos neattēlotu mākslā? Nāciet uz izstādi un izbaudiet!
