ZIŅAS  
Skats no Ingas Melderes personālizstādes "Vertex" Helsinkos. Foto: SIC

Virsotnes vienotais stāsts 0

Ekspresintervija ar mākslinieci Ingu Melderi par izstādi “Vertex” Helsinkos

Paula Lūse
10/03/2017

No 18. februāra līdz 19. martam SIC mākslas telpā Helsinkos ir skatāma latviešu mākslinieces Ingas Melderes personālizstāde “Vertex”. Māksliniece skaidro, ka “vertex” nozīmē gan kalna virsotni, gan to izmanto arī kā terminu ģeometrijā.

Inga Meldere pabeigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Restaurācijas nodaļu un Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, studējusi arī Jana van Eika akadēmijā Māstrihtā. Māksliniece uzsver, ka tieši pēdējās divas minētās izglītības iestādes ir formējušas viņas kā mākslinieces domāšanu. Inga Meldere piedalījusies mākslas rezidencēs un izstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās – pie nozīmīgākajām personālizstādēm jāmin “Māja pie ūdenskrituma jeb krāsojamās grāmatas pieaugušajiem” Temnikova & Kasela galerijā Tallinā (2016), „Krāsojamās grāmatas“ kim? Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā (2016), “Blaumaņa istaba” Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā Rīgā (2015); “Bērzkalni” galerijā G12 Helsinkos (2015). 2016. gadā māksliniece tika nominēta Purvīša balvai un iekļuva „kim? Rezidences Balvas 2016“ finālā.

Tā kā šobrīd Inga Meldere dzīvo un strādā Helsinkos, sazinājos ar autori rakstiski, lai uzdotu jautājumus par viņas jaunāko izstādi “Vertex”. 


Ingas Melderes izstāde "Vertex" galerijā SIC Helsinkos

Pagājušā gada jūnijā jums bija izstāde Temnikova & Kasela galerijā Tallinā. Lai arī darbu sērijai, kas izstādīta galerijā SIC Helsinkos, šķiet, ir pavisam cits vēstījums, vai tā tomēr kādā veidā ir saistīta ar iepriekšējo izstādi?

Veids jeb metodes, ar kurām es strādāju pie šīs izstādes, ir ļoti līdzīgas tām, ar kādām strādāju pie izstādes Temnikova & Kasela galerijā. Pirmais impulss vai izejas punkts izstādei “Vertex” bija pati SIC telpa, kas man atgādināja Itālijas agrīnās renesanses baznīciņu. Diezgan kompakta, vertikalitāte acu skatam un tumši brūna koka griestu pārsegums. Telpa gan oriģināli kalpojusi kā ostas noliktava. Par izstādi domāju kā telpas instalāciju, kur, piemēram, sienu gleznojums izceltu gan telpas vertikalitāti, gan kalpotu kā atbalsts gleznojumiem. Svarīga bija kopīgā noskaņa, naratīvu virziens.

Izstādes aprakstā Stefano Faoro vēlējās īpaši izcelt vārdu “caurspīdīgums” (transparency), un ļoti poētiski salīdzināja savu sajūtu par skatīšanos uz jūsu darbiem, kas esot kā skatīties uz bildi telefona ekrānā saulainā dienas laikā. Vai jūs pati arī lietotu šo vārdu “caurspīdīgums”, runājot par saviem darbiem?

Pie izstādes abi strādājām ļoti cieši, notika intensīva domu apmaiņa. Iespējams, tādēļ kaut kādā ziņā viņš runā par caurspīdību jeb procesa pārredzamību, caurskatāmību kā tādu situacionistu pastaigu pa pilsētu. Iespējams arī mani gleznojumi nav nolasāmi uzreiz, bet pamazām, atklājot vairākus slāņus – domu, sarunu virzienus. Pavisam praktiski arī gleznojumu slāņi ir caurredzami, kā rezultātā bez grūtībām iespējams saskatīt oriģinālo attēlu, sākumpunktu.


Inga Meldere. Poster Penance. 2017. UV digitālā druka uz audekla, akrils, eļļa. 120x75cm. Foto: SIC

Vai, radot mākslu, mēdzat domāt, kādas sajūtas tā raisīs skatītājos?

Ne gluži. Tomēr par to nedomāju. Dažreiz skatītāji ar tām dalās pēc izstādes apskates.

Vai šajā izstādē par iedvesmas avotu arī izmantots vectēva foto arhīvs un tā materiāli?

Nē, šo posmu noslēdzu ar izstādi “Bērzkalni” 2015. gadā.

Ņemot vērā, ka mākslā mēdzat eksperimentēt ar dažādām tehnikām, vai šajā izstādē redzamajos darbos tika izmantotas kādas jaunas, iepriekš nepārbaudītas metodes?

Šoreiz strādāju ar jau pārbaudītām lietām. Visos darbos, kuri ir uz audekla, daļēji izmantota UV druka un gleznots akrila un eļļas tehnikās. Kārtība, kādā to darīju, varbūt bija nedaudz eksperimentāla. 


Inga Meldere. Poster Sublime. 2017. UV digitālā druka uz audekla, akrils, eļļa. 120x75cm. Foto: SIC


Inga Meldere. Vertex F. 2017. UV digitālā druka uz audekla, akrils, eļļa. 220x160cm. Foto: SIC

Kādi bija galvenie izmantotie un attēlotie elementi šajā gleznu sērijā?

Galvenokārt tās ir atsauces uz Rietumeiropas u.c. mākslas vēsturi. Atsevišķu līniju interpretācija, kas „sašķeļ“ manas bildes divās daļās, ienesot citu dimensiju, iespaidoja Bārneta Ņūmena kompozīcijas. Vai arī ļoti konkrēti Džoto di Bondones daiļrade – kompozīcijas, dekoratīvo elementu, līniju lietojums, gan arī, piemēram, viņa daiļrade ietekmēja telpas robežas sienu gleznojumam, kurā interpretēju veidu, kā mākslinieks attēloja eņģeļu spārnu rakstu.

Vai darbi šajā izstādē veido vienotu stāstu, vai katrs darbs ir kā individuāla vienība, nesaistīta ar pārējiem?

Tomēr gribētu domāt par vienotu stāstu.


Inga Meldere. L´Atena di Mirone. 2017. UV digitālā druka uz audekla, akrils, eļļa. 36x32cm. Foto: SIC