ZIŅAS  
(Fragments.) Guntars Sietiņš. "Rakstzīmes XIX." 2016. Mecotinta, akvatinta. Autora īpašums. Foto: Normunds Brasliņš

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
13/03/2017

Filmas „Vienu biļeti, lūdzu!“ pirmizrāde un tikšanās ar autoriem
13. un 15. marts, 2017

Šodien, 13. martā plkst. 20.15 kinoteātrī „Kino Bize“ notiks režisora Matīsa Kažas filmas „Vienu biļeti, lūdzu!“ pirmizrāde. Filma uzņemta Ņujorkā un vēsta par 78 gadus vecu indieti Nikiju Kokrenu. Viņa ir pasaulē kaislīgākā teātra apmeklētāja, vairāk nekā 25 gadus Nikija katru dienu noskatās vismaz vienu teātra izrādi. Pazīstama kā nekārtību cēlāja un blēde, Nikija visiem līdzekļiem cenšas iegūt pēc iespējas vairāk brīvbiļešu, bet, iekļuvusi teātrī, mēģina ieņemt vislabākās vietas un dažkārt teātros ietur pat maltītes. Viņa sevi uzskata par īstenu teātra mākslas mīļotāju, kuras ikdienā materiālām lietām nav nozīmes.

Trešdien, 15. martā, plkst. 20.30 pēc seansa būs saruna gan ar režisoru, gan pašu filmas varoni Nikiju Kokrenu.

Elizabetes iela 37, Rīga
kinobize.lv


Frančeska Kirke. „Venēra (pēc Pītera Paula Rubensa)“. 2016; „Variants I“ 2017. Audekls, eļļa. 131 x 110 cm. Publicitātes attēls

Frančeska Kirke. Revise
14. marts – 18. aprīlis, 2017

No 14. marta galerijā „Bastejs“ skatāma mākslinieces Frančeskas Kirkes izstāde Revise.

Savā jaunākajā izstādē autore no jauna pārskata mākslas vēsturi un tās variācijas. Skatoties vēlreiz, kaut kas ir mainījies – laikmets, iespējams, forma un kārtība. Pagātnes pamati sagrīļojas, gandrīz zaudējot atpazīstamību. Māksliniece veic novirzīšanās manevrus, sajauc detaļas un tad sakārto pēc pašas ieviestiem principiem.  
Kāda intervijā māksliniece savus darbus komentē: “Izmantojot jau eksistējošus tēlus, es veidoju jaunu tēlu sistēmu. Mans mērķis ir provokācija. Likt izdomāt skatītājam, kas tad tur ir mainījies. Manos darbos ir liela deva ironijas, lai arī forma ir visnotaļ gaumīga. Ar labi atpazīstamu vēsturisku tēlu palīdzību man vieglāk izteikt domu, savas izjūtas.” 

Izstādes atklāšana – trešdien, 15. martā, plkst. 18.00.

ARHĪVS: Katrai zīmei un tekstam ir jēga. Īssaruna ar Frančesku Kirki

Alksnāja iela 7, Rīga
bastejs.lv

Tikšanās un darbnīcas ar māksliniekiem
16., 17. marts, 2017

Daugavpils Marka Rotko centrā martā ir iespēja skatīt vairākus Latvijas mākslinieku projektus. Izstāžu ietvaros, Rotko centrā tiek organizētas tikšanās ar darbu autoriem, kurās būs iespēja uzdot jautājumus, kā arī piedalīties praktiskajās mākslas darbnīcās.

16. martā plkst. 17.00–19.00 notiks darbnīca un tikšanās ar mākslinieci Lienu Bondari izstādē „Grafika” (C sektors). Ieeja bezmaksas;

17. martā plkst. 17.00–19.00 – darbnīca un tikšanās ar mākslinieci Ievu Nagliņu izstādē „Atmestie” (B sektors). Ieeja bezmaksas.

Mihaila iela 3, Daugavpils
rothkocenter.com


Andris Teikmanis izstādes atklāšanā. Foto: Didzis Grodzs

Lekcija par nākotni izstādē “documento futurae / nākotnes dokuments”
17. marts, 2017

Latvijas Mākslas akadēmijas aulā līdz 21. martam skatāma projekta „documento futurae / nākotnes dokuments“ izstāde, kas ir aicinājums sarunai par nākotni. Tajā skatāmie darbi ir veidoti, kā “piezīmes uz konferences programmas lapām”, vizualizējot svarīgākos konceptus vai to stimulētas metaforiskās asociācijas un izmantojot mākslinieciskos pētījumus kā nākotnes modelēšanas instrumentus. Atšķirībā no datu vai modeļu vizualizācijas tradicionālajās zinātnēs, mākslinieciskie pētījumi vizualizāciju izmanto nevis kā palīglīdzekli, bet kā mērķi, radot jaunu izaicinājumu definēt robežas starp semantiku un estētiku.

17. martā plkst. 18.00 LMA profesors Dr. art. Andris Teikmanis izstādē uzstāsies ar “Lekciju par nākotni”, pamatojot nākotnes pētījumu nozīmi un iepazīstinot ar mākslas lomu nākotnes veidošanā. Savukārt, nākamnedēļ 21. martā 18.00 “Sarunās par nākotni” tiksies LU profesors Dr. phil. Igors Šuvajevs un LMA profesors Dr. art. Andris Teikmanis. 

Kalpaka bulvāris 13, Rīga
lma.lv


Publicitātes attēls

Izstāde MAD Days Riga
No 17. marta, 2017

17. martā, plkst. 19.00 Rīgā, Dzirnavu iela 41, tiks atklāta izstāde Mad Days Riga, kurā būs skatāmi Starptautiskās Dizaina vasaras skolas MAD laikā radītie darbi, kā arī starptautiski atzītu MAD ekspertu dizaina un mākslas objekti.

Dalībnieki: Germans Ermičs, Jānis Straupe, Jēkabs Dimiters, Evita Vasiļjeva, Mārcis Ziemiņš, Studio Rygalik, Rihards Funts, Toms Lucāns, Rihards Vidzickis, MAD 2016. 

2016. gada vasarā, Siguldā, tika organizēta pirmā Starptautiskā Dizaina vasaras skola – MAD (Man And Design), kas vienkopus pulcēja jaunos dizaina profesionāļus un pasniedzējus no dažādām Eiropas augstskolām – Eindhovenas Dizaina akadēmijas, Londonas Mākslas Universitātes Centrālās Sanmārtina mākslas un dizaina koledžas, Maincas Lietišķo zinātņu augstskolas un Latvijas Mākslas akadēmijas. Nedēļas garumā studenti kopā ar pasniedzējiem, eksperimentēja ar telpu un materiāliem, apvienojot senas amatniecības tehnikas ar modernām tehnoloģijām, lai radītu dizaina priekšmetus, kas pārvērstu ēšanu (tā bija vasaras skolas galvenā tēma) par multisensoru piedzīvojumu.

Nākamnedēļ, 20. martā, plkst. 19.00 notiks tikšanās ar Germanu Ermiču un Jēkabu Dimiteru.

Dzirnavu iela 41, Rīga
facebook.com/MADSUMMERSCHOOL
designsummerschool.com


Guntars Sietiņš. Rakstzīmes XVIII / ∞-C. 2016. Mecotinta, akvatinta. Autora īpašums. Foto: Normunds Brasliņš

Guntars Sietiņš. “Riņķa kvadratūra”
18. marts – 30. aprīlis. 2017

17. martā plkst. 17.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja 4. stāva izstāžu zālēs tiks atklāta grafiķa, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Guntara Sietiņa personālizstāde “Riņķa kvadratūra”.

“Riņķa kvadratūra” ir metafora mēģinājumam izdarīt neiespējamo. Neredzamo padarīt redzamu. Pēdējos gados par Guntara Sietiņa daiļrades galveno tēmu kļuvusi optisku ilūziju attēlošana. Ja holandiešu grafiķis Moriss Kornēlijs Ešers (Maurits Cornelis Escher, 1898–1972) savās sirreālajās konstrukcijās nojauc ierastās dimensijas, tad Sietiņš pierāda, ka cilvēka uztvere darbojas, sekojot smadzenēs jau esošajai informācijai. Vizuālie elementi, ko mākslinieks ietver kompozīcijās, – aplis (lode), kvadrāts, apdedzis koks, burti, cipari, simboli (bezgalības zīme) – dod vielu plašam filozofiskam naratīvam par laiku un telpu.

Izstādē būs skatāmi vairāk nekā 20 darbi, kas tapuši laikā no 2012. līdz 2017. gadam, bet 12 no tiem autors radījis īpaši šim projektam.

Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga
lnmm.lv


(Fragments.) Klāvs Loris. “Bebru purvs”. Foto: Gatis Liepiņš

Pieteikšanās JCE Laikmetīgās mākslas biennālei
Līdz 25. martam, 2017

Līdz 25. martam Latvijas jaunie mākslinieki vecumā līdz 30 gadiem aicināti pieteikties dalībai starptautiskā konkursā – JCE Laikmetīgās mākslas biennāle. Tajā sacentīsies autori no 9 Eiropas valstīm – Latvijas, Francijas, Dānijas, Polijas, Čehijas, Rumānijas, Itālijas, Spānijas un Portugāles.

Nacionālās atlases konkursā mākslas ekspertu žūrija izraudzīsies 8 jauno mākslinieku darbus, kurus izvirzīt tālāk – starptautiskajam konkursam Parīzē. Uzvarētāji tiks paziņoti oktobrī, bet viens no tiem iegūs Grand Prix balvu – sešu mēnešu apmaksātu rezidenci Parīzē, stipendiju un personālizstādi kādā no Eiropas galerijām.

Visu Latvijas laureātu darbi kopā ar pārējo valstu uzvarētājiem piedalīsies ceļojošā izstādē, kas divu gadu laikā tiks eksponēta 9 Eiropas valstu galerijās un mākslas centros. 2018. gada augustā ceļojošā izstāde mēnesi būs skatāma arī Latvijā – Zinātnes, mākslas un gastronomijas centrā “Brūzis” Cēsīs.

Konkursa pieteikšanās anketa. 
Konkursa nolikums. 

JCE Laikmetīgās mākslas biennāles Grand Prix 2016. gadā ieguva gleznotājs Klāvs Loris.

ARHĪVS:
Jaunais mākslinieks Klāvs Loris ieguvis Grand Prix balvu Parīzē
Laužot stereotipu robežas. Recenzija par Starptautiskās mākslas biennāles “Eiropas jaunrade” ceļojošo izstādi Bored of Borders Cēsīs

jceforum.eu


Luīze Nežberte. No sērijas I thought I was doing nothing but really I was doing something. 2014–2016

Pieteikšanās FK Balvai
Līdz 10. aprīlim, 2017

Latvijas jaunie fotogrāfi ir aicināties pieteikt savus darbus FK Balvai. Tā ir iespēja fotogrāfiem sasniegt plašāku auditoriju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, kā arī saņemt ieteikumus un atbalstu radošajam darbam. Balvā – Sony kamera ILCE-6000, kā arī darbu publikāciju žurnālos FK un Bird in Flight.

Šogad FK Balvas žūrijā darbojas žurnāla Bird in Flight fotoredaktore Olga Osipova no Krievijas, žurnāla The Calvert Journal redaktore un žurnāliste Liza Premjaka no Anglijas, kā arī FK galvenais redaktors un festivāla Rīgas Fotomēnesis vadītājs Arnis Balčus. 

Konkursa noteikumi.  

FK Balva norisinās jau trešo gadu, 2015. gadā to ieguva Viktorija Eksta, bet pērn – Luīze Nežberte, kuras darbi tiks publicēti šīgada izdevumā Latvijas fotogrāfija 2017. FK Balva ir viens no festivāla Rīgas Fotomēnesis 2017 notikumiem.

ARHĪVS: Vai viegli būt pusaudzim? FK Balvas ieguvēja – Luīze Nežberte  

fotokvartals.lv/balva

Porcelāna veidošanas darbnīca “Kukaiņu mošanās”
18. marts, 2017

18. martā no plkst. 12.00 līdz 17.00 Rīgas Porcelāna muzejā būs iespēja iepazīties ar dažādiem porcelāna dekorēšanas veidiem, apstrādes tehnikām un instrumentiem. Apmeklētājiem tiks piedāvāta iespēja izgatavot dekoratīvu rotājumu – brošu, kulonu, piekariņu ar dažādu kukaiņu tēliem. Dekoru forma tiks iegūta, iespiežot 70. gramus porcelāna veidojamās masas, speciāli sagatavotās ģipša formās. Rotājumi tiks apdedzināti krāsnī, pēc pieprasījuma noglazēti. Pēc pirmās apstrādes rotājumus būs iespēja arī apgleznot. Darbus varēs saņemt pēc dažām dienām.

Darbnīcu vadīs mākslinieces muzejpedagoģes Arta Baltā un Astra Kaprāne.

Dalības maksa darbnīcā EUR 6.80 (piedāvājumā ietilpst 70 g porcelāna veidojamās masas).

Nākamā porcelāna dekoru veidošanas darbnīca notiks 25. martā.

Kalēju iela 9/11 (Jāņa sēta), Rīga
porcelanamuzejs.riga.lv


Filmas Gimme Danger treileris

Džima Džārmuša filmu vakars
18. marts, 2017

18. marta vakars kinoteātrī „Kino Bize“ tiks noslēgts ar divām jaunākajām Džima Džārmuša filmām. Plkst. 20.00 savu pēdējo seansu uz kinoteātra ekrāna piedzīvos kinodarbs Gimme Danger, kas tiek dēvēts par mīlestības vēstuli vienai no visu laiku lieliskākajām rokgrupām The Stooges un tās līderim Igijam Popam. Biogrāfiskā filma vēsta par to, kā grupas spēcīgā un agresīvā mūzika uzspridzināja 1960. gadu beigu muzikālo ainavu, neatgriezeniski izmainot pankroka, garāžroka un smagā metāla vēsturi. Filmas preses konferencē Kannu kinofestivālā Igijs Pops atzina, ka lielākoties filmā redzamajās ainās bijis „zem skābes“. 

Tai sekos Džārmuša jaunākais kinodarbs „Patersons“ (Paterson Movie) par autobusa vadītāju, kurš raksta dzeju, iedvesmojoties no dzirdētajām pasažieru sarunām un ikdienā piedzīvotā. Viņa ikdiena sastāv no darba, atpūtas pie alus kausa, pastaigām ar suni, un attiecībām ar mīļoto sievieti. Par parastā cilvēka atspoguļojumu filmā Džārmušs pats teicis, ka „visi cilvēki ir interesanti – mēs tikai to nezinām“. 

Elizabetes iela 37, Rīga
kinobize.lv