ZIŅAS  
(Fragments.) Sandijs Ruluks. Festivāla "Rīgas Fotomēnesis 2018" publicitātes attēls

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
02/05/2018

4. maija Latvijas filmu maratons kinoteātrī Splendid Palace
4. maijs

Valsts svētkos, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā, Nacionālais Kino centrs jau tradicionāli rīko 4. maija Latvijas filmu maratonu kinoteātrī Splendid Palace – bezmaksas seansus abās kinozālēs visas dienas garumā un brīvdabas seansu kinoteātra priekšpagalmā vakara noslēgumā. Šāgada akcents – Nacionālā Kino centra programma “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” un citu jaunāko filmu pirmizrādes.

Līdz 4. maijam pirmizrādi būs piedzīvojušas jau septiņas filmas Nacionālā Kino centra programmā Latvijas filmas Latvijas simtgadei, un jaunākā no tām – režisores Kristīnes Želves dokumentālā spēlfilma Mērijas ceļojums – kļūs par vienu no centrālajiem notikumiem kinoteātra Lielās zāles vakara cēlienā (seanss 18:00).

Kopumā šajā dienā Nacionālais Kino centrs piedāvā noskatīties vairāk kā 18 filmas.

Tradicionāli 4. maija Latvijas filmu maratona noslēgums izies ārpus kinozālēm, uz Splendid Palace priekšpagalmu, kur līdz ar tumsas iestāšanos sākas brīvdabas seanss. Kinoseansa ieskaņā no 20:30 priecīgi jautru gaisotni sagādās folkmūzikas grupa Imanta Dimanta un draugi, bet kinoseansa programma, kas sāksies apmēram 21:30, šogad veidota sadarbībā ar Valsts Kinofotofonodokumentu arhīvu, kur ar ERAF atbalstu risinās kinodokumentu digitalizācijas un restaurācijas projekts, piešķirot 21. gadsimta kvalitāti 20. gadsimtā filmētiem materiāliem, tāpēc arhīva darbinieki ir priecīgi darba rezultātu demonstrēt plašākai publikai. Latvijas filmu maratona brīvdabas seansā varēs noskatīties 50.-70.gadu kinožurnālu izlasi.

Nacionālais Kino centrs 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros sadarbojas arī ar Kalnciema kvartālu, kur šogad kino tiks demonstrēts no pulksten 21, sākot ar VKFFDA digitalizētajām hronikām, bet pulksten 21:30 arī Kalnciema kvartāla viesiem būs iespēja noskatīties septīto Simtgades filmu, Kristīnes Želves režisēto dokumentālo spēlfilmu Mērijas ceļojums. Kinovakars Kalnciema kvartālā noslēgsies ar piecām Latvijas Kultūras akadēmijas studentu filmām, savus darbus piedāvās jaunās režisores Marta Elīna Martinsone, Elita Kļaviņa, Tīna Zariņa, Adriāna Roze un Elizabete Mežule-Gricmane.

Informācija par Latvijas filmu maratona programmu un atsevišķām filmām – www.nkc.gov.lv

Mākslinieku Rasas un Raita Šmitu "Purva radio" Bostonā
28. aprīlis10. maijs

No 28. aprīļa līdz 10. maijam MIT (Masačūsetas tehnoloģiju institūta) Teorētiskās fizikas centrā būs apskatāma mākslinieku Rasas un Raita Šmitu jaunā instalācija "Purva Radio", kas sonificē un vizualizē vides datus no purvu un mitrāju ekosistēmām, radot imersīvas audiovizuālas vides un virtuālas pieredzes.

"Purva radio" ir turpinājums mākslinieku Šmitu eksperimentiem ar "baktēriju baterijām" RIXC laboratorijā un Ķemeru purvā. "Purva radio" vizualizē mitrāju vidēs veikto novērojumu datus un padara dzirdamas baktēriju ražotās elektrības svārstības. Šopavasar mākslinieki Šmiti kopā ar MIT speciālistiem un sadarbībā ar LU zinātniekiem izstrādā jaunas reāllaika vides novērošanas ierīces, lai turpinātu purvu ekosistēmu pētījumus ūdenskrātuvēs un purvājos Bostonas apkaimē, un veidotu reāllaika datu tiešraides no Venēcijas mitrājiem.

Instalācija "Purva Radio" ir daļa no "Zooētikas" simpozija, kas ir viens no starptautisku atpazīstamību guvušā MIT Progresīvās vizuālās mākslas centra (CAVS) piecdesmit gadu jubilejas pasākumiem. CAVS dibinātājs – mākslinieks un profesors Giorgijs Kepešs (György Kepes) vēlējās ieviest izmaiņas MIT, kas primāri bija orientēts uz zinātni un inženieriju. Kepešs uzskatīja, ka zinātniskās pieejas izmantošana varētu uzsākt jaunu cēlienu mākslā, un ka mākslinieki un zinātnieki sadarbojoties varētu rast līdzvērtīgāku balansu katrs savas jomas attīstībā. Šāda ideja bija arī pamatā tajā pašā gadā (1968) dibinātajam MIT Teorētiskās fizikas centram, kurš šajos 50 gados vienmēr ir bijis atsaucīgs uzņemt pie sevis māksliniekus un izstādīt mākslas darbus savā centrā. Kad Fizikas centrs nesen pārbūvēja savas telpas, pirmā stāva grīdu veidoja Sol Levits – "Bars Of Color Within Squares" (2007) bija viens no pēdējiem viņa darbiem publiskajā telpā. Šādus un citus unikālus artefaktus var atrast un brīvi apskatīt, staigājot pa MIT bezgalīgajiem koridoriem.

Pēc Bostonas Rasas un Raita Šmitu instalācija "Purva radio" ceļos uz Venēciju. No 23. maija "Purva radio" būs izstādīts "Purva paviljonā" Lietuvas nacionālās eskpozīcijas starptautiskajā programmā, kas ir sadarbība ar MIT, Venēcijas arhitektūras biennālē, II Giardino Bianco mākslas telpā.

smitesmits.com
rixc.org

Paulas Zariņas-Zēmanes izstāde "Dabas dvēsele"
"Insignia" mākslas galerijā koncertzālē "Cēsis"
28. aprīlis30. jūnijs

No 28. aprīļa līdz 30. jūnijam "Insignia" mākslas galerijā koncertzālē "Cēsis" skatāma Paulas Zariņas-Zēmanes izstāde "Dabas dvēsele", kas sniedz padziļinātu ieskatu gleznotājas pēdējo gadu daiļradē. Paula Zariņa-Zēmane glezno ainavu, bet tas nav tiešs dabas vērojums vai ainavu fotogrāfisks pārnesums uz audekla. Saviem darbiem iedvesmu viņa smeļas gan dabā, gan mūzikā, literatūrā un kino, visu pieredzi un emocionālos impulsus koncentrējot uz audekla virsmas. Mākslinieces gleznotās ainavas neveido konkrētas piesaistes, pat, ja, tur tiek attēlotas kādas cilvēku figūras, atpazīstamu koku aprises vai jūras horizonts, darbu nosaukumos trūkst precīzas norādes – viss ir nosacīts. Šīs lielformāta gleznas neierobežo uztveri, tās aicina skatītāju klejot iztēles plašumos un katram pašam veidot savu stāstu, ļaujoties tonāli jūtīgo krāsu triepienu vibrējošai suģestijai. Gleznas ir kā impulsi gara ceļojumam, kas var līdz bezgalībai paplašināt mūsu apziņas plūsmu.

Paula Zariņa-Zēmane (1988) ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas maģistrantūru Glezniecības nodaļā. Viņai notikušas vairākas nozīmīgas personālizstādes galerijā "Māksla XO", kā arī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā un fonda "Mākslai vajag telpu" Vasaras mājā un izstāde "Bangojošās pasaules miera punkts" Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā 2017. gadā. Savukārt 2016. gadā autores darbi bija skatāmi Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē "Arsenāls" projekta "Spriedze. Jaunie Latvijas glezniecībā III" ietvaros, kā arī Cēsu Mākslas festivāla izstādē "Laikmetīgā ainava" Vecajā alus brūzī.

Raunas iela 12, Cēsis

Izstāde "Neatkarība" Latvijā dzimušo brāļu Šamiru daiļradē
25. aprīlis–31. maijs


Foto: Edgars Pohevičs

No 25. aprīļa līdz 31. maijam koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā "Civita Nova" apskatāma Liepājā dzimušo brāļu Šamiru daiļradi atspoguļojošā izstāde "Neatkarība".

Liepājā dzimušie brāļi Gabriels (1909-1992) un Maksims (1910-1990) Šamiri (Latvijā zināmi kā Šefteloviči) ir mākslinieki ar pasaules pieredzi, kas darbojušies daudzās valstīs. Pēc studijām Berlīnē Gabriels divus gadus strādāja Stokholmā, bet Maksims – Rīgā. Pagājušā gadsimta trīsdesmito gadu vidū brāļi ar savām ģimenēm emigrēja uz Izraēlu, kur piedzīvoja ne tikai Izraēlas Valsts dibināšanu (1948), bet arī radīja Izraēlas Valsts ģerboni. 1935. gadā brāļi pārcēla savu studiju no Alberta ielas Rīgā, Latvijā uz Rotšilda bulvāri Telavivā, Izraēlā un nosauca to par "Brāļu Šamiru studiju" (Shamir Brothers Studio). Sākotnēji viņi nodarbojās ar komerciālu un industriālu uzņēmumu mārketingu un Otrā pasaules kara laikā strādāja valsts iestādēm. Brāļu Šamiru dizains atspoguļo tos elementus, kas radīja Izraēlas neatkarību: suverenitātes, imigrantu absorbcijas, drošības, ekonomiskās attīstības, valodas un nacionālās kultūras simbolus. Tie ir arī izstādes "Neatkarība" temati. Brāļu Šamiru nozīmīgākais darbs ir Izraēlas Valsts oficiālais ģerbonis. Arī Latvijā joprojām apskatāmi brāļu Šamiru darbi, piemēram, Jaunajos ebreju kapos Rīgā atrodas piemineklis ebreju karavīriem, kas krita Latvijas brīvības cīņās (skice radīta 1934. gadā).

1974.gadā brāļi vienojās par studijas draudzīgu likvidēšanu. Viņi turpināja radīt grafikas katrs atsevišķi vēl gandrīz 20 gadus.

Izraēlā brāļus Šamirus dēvē par "nacionālajiem dizaineriem", bet faktiski viņi ir starptautiska līmeņa mākslinieki. Neskaitot darbību Latvijā un Izraēlā, viņi ir strādājuši vēl 18 citās valstīs.

Izstādi Liepājā rīko Izraēlas vēstniecība Latvijā sadarbībā ar koncertzāli "Lielais dzintars". Izstādes kurators un redaktors – Jorams E. Šamirs (Yoram E. Shamir). Vispilnīgākā brāļu Šamiru zināmo darbu kolekcija, kas ir izcils sava laikmeta grafiskā dizaina paraugs, digitālā formātā ir aplūkojama vietnē www.shamir-brothers.com

Izstāde "Neatkarība" būs atvērta bez maksas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslas telpā "Civita Nova" līdz 31. maijam. Pēc tam izstāde būs apskatāma arī Daugavpilī.

Radio iela 8, Liepāja

Ivara Heinrihsona personālizstāde Spānijā
3. maijs–3. jūlijs

Latviešu gleznotāja Ivara Heinrihsona personālizstāde "Māksla no Latvijas. Ivars Heinrihsons" no 3. maija līdz 3. jūlijam būs skatāma vienā no prestižākajiem Spānijas abstraktās mākslas muzejiem - Antonio Pérez Fonda mūsdienu mākslas muzejā Kuenkā. Izstāde ir daļa no Ivara Heinrihsona ceļojošo izstāžu projekta "Māksla no Latvijas. Ivara Heinrihsona donkihotiskie sveicieni Latvijas simtgadē" Spānijā 2018. gadā, kas reflektē par spāņu kultūras ietekmi uz latviešu radošajām personībām, tai skaitā arī gleznotāju Ivaru Heinrihsonu.

Latviešu un spāņu kultūru mijiedarbe spilgti iezīmējās 20. gadsimta 30. gados ar latviešu filozofa, psihologa un tulkotāja Konstantīna Raudives personību un Migela de Servantesa daiļdarba par Donu Kihotu pirmo tulkojumu latviešu valodā. Ciešo saistību ar Spānijas glezniecību un līdzības ar donkihotisko garu var skatīt arī latviešu mūsdienu gleznotāja Ivara Heinrihsona daiļradē – 20. gadsimta 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā Ivars Heinrihsons atsakās no "krāsainības" glezniecībā un apzināti izvēlas ahromātisko krāsu paleti – pelēko un melno atklājot pie El Greko, Goijas specifisko ķieģeļsarkano sajūtot kā savu, bet savos zīmējumos ieraugot Tapjesam piemītošo īpašo brūno. Arī Ivara Heinrihsona ekspresīvajos zirgu skrējienos - melni baltajā un pelēkajā līniju žestā - sajūtams spāņu gars, Antonio Sauras izteiksmes dramatisms un spriedze.

Ivars Heinrihsons ir šī laika viena no spilgtākajām personībām Latvijas glezniecībā - spožs neoekspresionisma pārstāvis Latvijas mūsdienu mākslā un daudzus gadus arī glezniecības profesors Latvijas Mākslas akadēmijā. Spāņu glezniecību viņš vairākkārt pētījis savos ceļojumos pa Spāniju, studējot gan mākslinieku darbus muzejos, gan apbraukājot viņu radošo vidi. Apmeklēt Spāniju Ivaram Heinrihsonam nozīmē pietuvoties Goijam, El Greko, Antonio Sauram ne tikai virtuāli, bet tiešā kontaktā - caur viņu mākslu, lokālo vidi, mentalitāti. Izjūtot tos kā savējos, kaut ģeogrāfiski atrodoties pretējās Eiropas pusēs.

Festivāls "Rīgas Fotomēnesis 2018" izziņojis programmu
7.maijs–3. jūnijs


Sandijs Ruluks

No 7. maija līdz 3. jūnijam Rīgā norisināsies starptautiskais festivāls "Rīgas Fotomēnesis 2018", piedāvājot 8 izstādes un vairāk nekā 20 notikumus par tēmu "Jaunais šiks". Identitāte, pašreprezentācija, fotogrāfijas mainīgā valoda un tehnoloģiju ietekme uz mūsu ikdienu ir tēmas, ko savos darbos risinās vairāk nekā 50 mākslinieki no Latvijas, Ziemeļvalstīm, Austrumeiropas, kā arī tālākām valstīm.

Festivāla oficiālā atklāšana norisināsies 9. maijā Rīgas Kongresu namā ar izstādi "Jaunais šiks", kurā piedalīsies 12 mākslinieki – Andrejs Lavrinovičs un Reinis Lismanis no Latvijas, Marge Monko un Laura Kūska no Igaunijas, Slava Mogutins, Irina Popova un Lilija Limijana no Krievijas, Maija Tammi no Somijas u.c. Vienlaikus izstādē, ko kurē Arnis Balčus un Alnis Stakle, būs pieejama arī plaša izglītības programma – dažādas lekcijas un darba lapas vidusskolēniem.

Atsevišķa programmas daļa "Self Publish Riga", kas no 10. maija būs skatāma ISSP Galerijā Berga Bazārā, tiks veltīta fotogrāmatām un pašizdošanas kultūrai. Tās ietvaros būs skatāmas vairākas fotogrāmatu kolekcijas, piemēram, vēsturiskās Latvijas fotogrāmatas, jaunākās Baltijas fotogrāmatas u.c.

No 7. maija Latvijas Nacionālajā bibliotēkā būs skatāma izstāde "Kultūrisms", ko veido jaunākās paaudzes autores – Elizabete Ezergaile, Elizabete Džeina Rubene, Luīze Nežberte, Rasa Pavilona un Beāte Poikāne. Izstādē redzamās skulptūras un instalācijas interpretē kultūrisma jēdziena burtisko un metaforisko nozīmi. 

Turpretim Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 10. maija būs skatāma grupas izstāde "Vilna un zīds. Jaunā erotika", kas piedāvā jaunu erotikas definīciju, paverot ceļu atšķirīgām seksualitātēm un praksēm. Izstādē piedalās tādi autori, kā Evija Gruzna, Ieva Balode, Reinis Hofmanis, Lando Jansone, Raimonds Rencis u.c.

Festivāla ietvaros būs skatāmas arī vairākas personālizstādes – skandalozā latviešu mākslinieka Kristiana Brektes "Ievainotie" Kara muzejā, graffiti mākslinieka VOUR izstāde Micēlijā, kā arī grafikas dizainera un fotogrāfa Sandija Ruļuka “Gaiss” bārā Č. Rīgas Fotomēnesī notiks arī portfolio skate ar dažādu starptautisku ekspertu piedalīšanos, kino programma, izdevuma “Latvijas fotogrāfija 2018” prezentācija, FK Balva jaunajiem fotogrāfiem, radošās darbnīcas, mākslinieku un sociologu lekcijas un uzstāšanās.

Pilna festivāla programma pieejama mājas lapā 

Izstāde "Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība" Rīgas Biržā
4. maijs–5. augusts


Jūlijs Straume (1874–1970). Skice. 1906. Zīmējuma fragments. Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcija. Publicitātes foto

Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros sadarbībā ar Viktorijas un Alberta muzeju Londonā, Orsē muzeju Parīzē, Karalisko mākslas un vēstures muzeju Briselē, Seinsberija Vizuālās mākslas centru Noridžā, Bādenes federālās zemes muzeju Karlsrūē un Mikolaja Konstantīna Čurļoņa Nacionālo mākslas muzeju Kauņā no 4. maija līdz 5. augustam Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA būs skatāma izstāde "Jūgendstils. Sākotne. Ietekmes. Savdabība".

Projekts aptver plašu laika periodu 19. un 20. gadsimta mijā, atlasot darbus, kuri savu vērtību un mākslinieciskās kvalitātes nav zaudējuši arī šodienas modernajā pasaulē, atbilstot mūsdienu skatītāja izpratnei par formas estētiku un līdzsvaru. Tas ir mēģinājums attīrīt spēles laukumu no sentimentalitātes, neoromantiskiem pārspīlējumiem, jūtelības un atgriezties pie pirmsākuma stāstā par dabu, harmoniju un atšķirīgu mākslas veidu sintēzi.

Izstāde ir stāsts par jūgendstila būtību un spilgtākajām izpausmēm Eiropā, vizualizējot tās caur glezniecību, grafiku, tēlniecību un dekoratīvo mākslu. Ekspozīcija vēstī par šī stila sākotni un uzplaukumu Eiropā, ļaujot daudz skaidrāk nojaust Latvijas versijas īpatnību, kā arī parādot izcilāko jūgendstila metropoļu sniegumu. Tā ir dažādu nacionālo skolu satikšanās, kas piedāvā apmeklētājam pašam atrast līdzības, ietekmes un atšķirības.

Ekspozīcijā pārstāvēti mākslas darbi no Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Francijas, Krievijas, Latvijas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Skandināvijas, Šveices un Vācijas.

www.lnmm.lv
www.lv100.lv
Doma laukums 6, Rīga