Purvīša balvas nominanti. 2018. gada otrais ceturksnis
Purvīša balvai 2019 2018. gada otrajā ceturksnī nominēti Kristaps Epners, Anda Lāce un tekstu grupa "Orbīta"
13/07/2018
Izvērtējot izstādes un mākslinieku darbus, kas bija apskatāmi laika posmā no 2018. gada 1. aprīļa līdz 30. jūnijam, Purvīša balvas ekspertu darba grupa balvai, kas tiks pasniegta 2019. gada aprīlī, ir nominējuši:
Kristapu Epneru par darbu "Forget Me Not" Kristapa Morberga rezidencē Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros
(02.06.–28.10.2018.)
Kristaps Epners, Forget Me Not. 2018. Foto: Kristīne Madjare
Kristaps Epners, Forget Me Not. 2018. Foto: Kristīne Madjare
NOMINĀCIJAS PAMATOJUMS: “Divos video darbos izvērstais stāsts par dzejnieka Miervalda Kalniņa labprātīgo došanos uz Sibīriju dažādo mūsu izpratni par šī reģiona kultūvēsturisko nozīmi. Atrašanās dziļā perifērijā spēja sniegt drošību un patīkamu vientulību, kā peldēšana laivā vienatnē ezerā. Vienlaikus tā bija piedzīvojumiem bagāta, nepieradināta teritorija, kurā smelties interesantu vielu kā hronikai, tā sarakstei ar labāko draugu un dažādām radošām izpausmēm. Šeit nav nekā no traumatiskajiem stāstiem par izputināto dzīvi un zvērīgajiem apstākļiem," izvēli pamato Sniedze Kāle.
ARHĪVS: Recenzija par Kristapa Morberga rezidenci
Tekstu grupu "Orbīta" (Artūrs Punte, Vladimirs Svetlovs, Sergejs Timofejevs un Aleksandrs Zapoļs) par izstādi "No kā rodas dzeja" peldošajā mākslas galerijā "Noass"
(16.05.–14.07.2018.)
No haosa organizācijas. 2018. (Aleksandrs Zapols). Interaktīva hidrauliski akustiskā instalācija. Haosa organizācijai instalācija aktivizē divus elementus – ūdens enerģiju un kolektīvo radīšanu. Foto: Andris Priedīte
No loga. 2018. (Sergejs Timofejevs). Dzejas mašīna, kas četrus dažādus dzejoļus, ko četri dažādi autori ierakstījuši savās mājās (pie atvērta loga) savieto ar vienu un to pašu videoattēlu – statisku kadru, kuram piemīt "dabiskās montāžas" forma. Foto: Andris Priedīte
NOMINĀCIJAS PAMATOJUMS: "Izstādē "No kā rodas dzeja?" viss ir tik gaumīgs, tik stilīgs – tieši tas, ko mēs gaidām no māksliniekiem. Tomēr ne tikai atminamu motīvu izmantojums un lietpratīga apspēle padara šo izstādi tik kārojamu, tik gandarījošu vismaz manas paaudzes skatītāja acīm. Vislielākie nopelni, bez šaubām, pienākas intonācijai – labi pazīstamajai grūtsirdībai, kas sajaukta ar maskulīnu sapņainumu," Vilnis Vējš.
No pulsācijas. 2018. (Artūrs Punte un Jēkabs Voļatovskis). Elektromagnētiskā akustiskā stīgu ierīce sākotnējā muzikālā dzejas impulsa atklāšanai. Tā ļauj dzejoļa intonāciju un ritmu atdalīt no izmantoto vārdu nozīmes. Foto: Andris Priedīte
ARHĪVS:
Recenzija par grupas "Orbīta" izstādi "No kā rodas dzeja?" peldošajā galerijā "Noass"
Fotoreportāža: "Orbītas" multimediālās izstādes "No kā rodas dzeja?" atklāšana
Andu Lāci par performanci "Daudz laimes!" Rīgas performanču festivāla ietvaros
(15.06.2018.)
Anda Lāce. "Daudz laimes". Foto: Paulis Jakušonoks
NOMINĀCIJAS PAMATOJUMS: "Prieks, ka māksliniece turpina attīstīt sev raksturīgo smalki daudznozīmīgo un nebūt ne vienkāršo ķermeņa un telpas valodu. "Daudz laimes!" šķiet izcils piemērs tam, kā caur mākslu iespējams pietuvoties jēgpilnajam – nekāda patosa, uzbāzīgu vēstījumu vai pseidofilozofisku klišeju. Anda Lāce dzīves trausluma skaistumu izdzīvojusi caur emocionāli jaudīgu simbolismu. Viņas performances lakoniskais eksistenciālisms ir nospriegots līdz tai pakāpei, kurā mākslinieciskā realitāte šķiet patiesāka par dzīvi," stāsta Santa Hirša.
Anda Lāce. "Daudz laimes". Foto: Paulis Jakušonoks
"Andas Lāces performance “Daudz laimes!" ir vēl viens mēģinājums panākt izlīgumu ar vainas apziņu, kas pulsē attiecībās starp labu gaumi un padomju vidusšķiras vēsturi kā personīgo mantojumu. Viņai tas ir izdevies bez ciniskas augstprātības vai hipsterīgas asprātības. Tiešā un pārnestā nozīmē balansējot starp nostaļģiju un šodienas pragmatismu, viņa pārkausē "less is more" principu mokoši garas ilgstamības performancē," papildina Kaspars Vanags.
ARHĪVS:
Atskats uz pirmo starptautisko Rīgas Performances festivālu “Starptelpa”
Fotoreportāža: atskats uz Rīgas Performances festivāla "Starptelpa" norisi
Kopumā eksperti šajā periodā nominācijām izvirzīja 10 mākslas notikumus, tai skaitā:
- Ievas Epneres videodarbu "Zaļā skola" izstādes "Pārnēsājamās ainavas" ietvaros LNMM (28.04.–17. 06.2018.);
- Katrīnas Neiburgas darbu "Mazsālītie garie gurķi" un Andra Eglīša un Katrīnas Neiburgas kopdarbu "Ligzda" Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.);
- Mētras Saberovas darbu Putty izstādes "Glandula Mammae" ietvaros Paula Stradiņa Medicīnas Vēstures muzejā (30.05.–02.09.2018.);
- Pauļa Liepas darbu sēriju Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.) un viņa personālizstādi “Kas ir šis laiks?” Māksla XO galerijā (30.05.–26.06.2018.);
- Ērika Apaļā gleznu sēriju Diaries from Earth Sporta ielas 2 kvartālā Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros (02.06.–28.10.2018.);
- GolfClayderman personālizstādi "Mīlas viesulis Golfa klubā" LNMM izstāžu zāles Arsenāls Radošajā darbnīcā (15.06.–29.07.2018.);
- Ausmas Auziņas personālizstāde "Iztēle ir īstenība" galerijā "Istaba" (21.05.–14.07.2018.).
EKSPERTI 2017. – 2018. GADĀ
No 2016. gada 8. decembra līdz 2019. gada 10. janvārim Purvīša balvas ekspertu darba grupā darbojas LNMM Laikmetīgās mākslas kolekcijas glabātāja, mākslas zinātniece Astrīda Rogule, LNMM Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja, mākslas zinātniece un kuratore Inese Baranovska, mākslas kritiķis Vilnis Vējš, ABLV Charitable Foundation mākslas programmu vadītājs, kurators Kaspars Vanags, mākslas zinātniece, kuratore, Mūkusalas Mākslas salona vadītāja Sniedze Kāle, mākslas zinātniece Inese Riņķe un mākslas zinātniece un kritiķe Santa Mičule-Hirša.
PURVĪŠA BALVA
Purvīša balva dibināta 2008. gada sākumā un tiek pasniegta reizi divos gados. Pirmo Purvīša balvu 2009. gadā saņēma Katrīna Neiburga par videodarbu “Solitude”. Par otrās Purvīša balvas laureātu 2011. gadā kļuva mākslinieks Kristaps Ģelzis par personālizstādi “Varbūt”. Trešo Purvīša balvu 2013. gada februārī ieguva Andris Eglītis par personālizstādi “Zemes darbi”, ceturtā Purvīša
balvu 2015. gadā tika pasniegta Miķelim Fišeram par personālizstādi “Netaisnība”, bet piekto Purvīša balvu 2017. gada februārī saņēma Krišs Salmanis, Anna Salmane un Kristaps Pētersons par darbu “Dziesma”.
ARHĪVS: Purvīša balvas nominanti. 2018. gada pirmais ceturksnis
Purvīša balvas konkursu vizuālajā mākslā organizē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar muzeja patronu SIA “Alfor”. Purvīša balvas īstenošanā līdzdarbojas kultūras projektu aģentūra INDIE un aģentūra “P.R.A.E. Sabiedriskās attiecības”. Projektu atbalsta: SIA “Alfor”
