ZIŅAS  
Dzintras Vilks darbs. Foto: Didzis Grodzs

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
24/07/2018

Mākslinieces Dzintras Vilks personālizstāde “Gadalaiki”
Cēsu izstāžu namā

20. jūlijs-16. septembris 

Pagājušās nedēļas nogalē Cēsīs tika atklāta tekstilmākslinieces Dzintras Vilks personālizstāde “Gadalaiki”. Mākslas vēsturniece un Dzintras Vilks meita Laura Plūmiņa par darbiem raksta: "Šos darbus ir radījis viss tas, ko Dzintra Vilks pati piedzīvojusi un pieredzējusi. Jau 14 gadus viņa dzīvo lauku mājās “Tīrumjānēni” Jaunpiebalgā, kur daba ir klātesoša un visur esoša. Pavasarī viņa iekopj un stāda, vasarā – bauda un rūpējas, rudeņos un ziemās – nokopj, gaida, vēro un rada mākslu.g Tomēr viss sākās Rīgā. Sākumā mācījusies “lietišķajos”, bet pēc tam – Mākslas akadēmijā, kur viņas skolotāji tekstilmākslā bija Edīte Pauls-Vīgnere un Rūdolfs Heimrāts. Vilka darbi kopš akadēmijas pabeigšanas iemīļoti gan Latvijā, gan arī izstādīti un ieņēmuši vietu privātās un muzeju kolekcijās visā pasaulē. 2001. gadā ilgāku laiku uzkavējusies Florencē, strādājot pie personālizstādes Gvelfu pilī, 2010. gadā Starptautiskajā tekstila un šķiedras mākslas triennālē Lodzā ieguvusi godalgu par politiski uzlādēto un mākslinieciski meistarīgo darbu “Cauro vēju  samits”.

Pēc ceļojumiem un pēc pastaigām pa pļavām un mežiem top skices darbiem, ņemot par pamatu kādu motīvu vai formu, un, nevis attēlojot to, bet gan radot to no jauna. Viņa uzreiz ierauga to, kas ir derīgs, tāpēc jau idejās un skicēs tiek attīstīts dabīgais un labais. “Gadalaiki” – tā ir Vilka mīlestība pret dabu un arī pret savu dzīvi, atmetot to, kas nav jāpatur un iepazīstot to, kas ir tuvs un skaists."

muzejs.cesis.lv
Pils laukums 3, Cēsis

Maijas Kurševas un Merikes Estnas personālizstādes Kim?
27. jūlijs–2. septembris


Maijas Kurševas darbs

No 27. jūlija Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, Sporta ielā 2 k-1 būs apskatāmas divas jaunas izstādes – Maijas Kurševas “Izmeklēšana” un Merikes Estnas “ Gumijs cimdu ceļvedis”. 

Maijas Kurševas jaunākajā darbu skatē būtiska ir telpiskā pieredze, kas skatītāju ievelk un tālāk virza asociatīvā stāstā, kura pamatā ir novērojumi un aizdomas, ka mākslas darbu kopums slēpj ideju. Pierakstot reālas un iztēlotas pārdomas, tiek izgaismota saikne starp šķietamu darbības trūkumu un radošo procesu, starp “absurda naratīvu” vai eventuāli – “cēloņiem un sekām”, savelkot kopā visu, kas piederīgs “Izmeklēšanai”.
Personālizstādes “Izmeklēšana” ekspozīciju veido daudzskaitlīgi izstādes zāles sienas noklājoši guašas zīmējumi, animācija, skulpturāli objekti un komikss.

Savukārt “Gumijas cimdu ceļvedis” ir Merikes Estnas pirmā personālizstāde Latvijā. Tajā tiks turpināta jau iepriekš viņas darbos ieskanējušās tēmas par glezniecības un amatniecības neviennozīmīgajām attiecībām; un amatnieciskām iemaņām kā vienu no prasmēm, ko tehnoloģijas vadītās šodienas dzīves ritms pamazām izskauž no mūsu ikdienas.

Merike Estna ir viena no spilgtākajām savas paaudzes igauņu māksliniecēm, kuras rokraksta būtiska iezīme ir performatīvitāte. Viņas māksla mēdz izkāpt no audekla, fiziski saplūst ar telpu un izaicināt skatītāja priekšstatus par glezniecību un šī medija uztveres robežām.

Atklāšanas pasākumu papildinās Merikes Estnas performance "Red Herring".

Sporta iela 2 k-1, Rīga
kim.lv

Gunta Laudera rotu izstāde “Laiks”
Valmieras muzeja Izstāžu namā

20. jūlijs-16. septembris 

Valmieras pilsētas svētku laikā, 27. jūlijā plkst. 16.00 Valmieras muzeja Izstāžu namā tiks atklāta Gunta Laudera rotu izstāde “Laiks”.

Guntis Lauders ir viens no labākajiem un neordinārākajiem māksliniekiem Latvijas rotu dizainā. Mākslinieka rokraksts ir acumirklī atpazīstams izmantoto detaļu, formu un materiālu dēļ. Lai sasniegtu iecerēto, rotu mākslinieks virtuozi izmanto tādas klasiskas juveliermākslas tehnoloģijas kā inkrustāciju, gravēšanu mamuta ilknī un melnkokā, ļoti sarežģītus lodējumus, liešanu, kalšanu.

Guntis Lauders: “Man gribētos, lai manas rotas valkātu un uz tām skatītos vēl simtiem gadu. Tās varētu nodot no paaudzes paaudzei – kādu dienu, tālā nākotnē, manis darinātu gredzenu izvilks no sen aizmirstas atvilktnes, notīrīs, un tas iegūtu jaunu elpu, kad to valkātu kāda manas klientes pēctece. Tas arī nosaka materiālu izvēli – sudrabs, zelts, dārgakmeņi, melnkoks, sarkankoks, mamuta ilknis, kokosrieksta miza, koraļļi, pērles, dzintars – viss, kas spēj pretoties laika zobam, kas nesabirzt rokās, neizbalo, nenovalkājas un nekļūst bezvērtīgs. Tās acīmredzot ir manas latviskās saknes – pamatīgums. Pretstatā tam, savā radošajā ideju tapšanas procesā es neciešu nekādus ierobežojumus. Man ir svarīgi, lai mani darbi būtu tēlaini, iztēli rosinoši, unikāli un tiem piemistu sava, īpaša vizuāla valoda”.

valmierasmuzejs.lv
Bruņinieku 3, Valmiera

Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle aicina uz otro bezmaksas apmeklējuma dienu


Foto: Filips Šmits

Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle katra mēneša pēdējā trešdienā piedāvā iespēju bez ieejas maksas apmeklēt izstādi 8 norises vietās. Biennāles rīkotāji aicina izmantot šo iespēju arī šo trešdien 25. jūlijā.

Pirmā Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennālē "Viss bija mūžīgs, līdz pārstāja tāds būt" piedāvā iespējamu iepazīt 141 mākslas darbus 8 norises vietās Rīgā un pilsētvidē, kā arī Jūrmalā. Vadošās grieķu izcelsmes kuratores Katerinas Gregos un biennāles dibinātājas un komisāres Agnijas Mirgorodskas vadībā ir sapulcēti 104 mākslinieki, kuru liela daļa ekspozīcijās iekļauto mākslas darbu ir speciāli radīti Rīgas biennālei. Papildus ekspozīcijām, Rīgas pilsētvidē ir izvietotas arī 10 liela mēroga mākslas instalācijas.

Paralēli izstādei Rīgas Starptautiskā laikmetīgās mākslas biennāle organizē arī dažādu pasākumu ciklu, kas pieejami ikvienam interesentam. Programmā ietilpst gan mākslinieku lekcijas, koncerti, performances, debates, radošās darbnīcas ģimenēm ar bērniem, filmu programma un citi pasākumi, kas norisināsies līdz šī gada novembrim.

Katru nedēļas nogali biennāles organizatori aicina uz zviedru mākslinieces Saskijas Holmkvistas (Saskia Holmkvist) īpaši radīto ekskursiju pa Rīgu, kas notiek gidu pavadībā latviešu, krievu un angļu valodās un stāsta par dažādām zīmīgām parādībām un norisēm 80. gados Rīgā.

rigabiennial.com

Daugavpilī sācies starptautisks keramikas simpozijs

Ar starptautisku keramikas simpozija dalībnieku darbu izstādes atklāšanu Rotko centrā, 20. jūlijā Daugavpilī sākās 6. starptautiskais keramikas simpozijs “Ceramic Laboratory”, ko rīko Latvijas Laikmetīgās keramikas centrs sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru.

Šogad simpozijā piedalās 14 mākslinieki no 10 pasaules valstīm: Toru Kurokava (Japāna), Aļona Muhina (Krievija), Mudita Bhandari (Indija), Egle Enikīte-Narkevičiene (Lietuva), Zinaīda Blizņuka (Ukraina), Nizams Orkuns Onals (Turcija), Dāvids Žinda (Polija), Sofja Karšai (Ungārija), Andreass Formeirs (Austrija), Inita Reimandova (Latvija), Lilija Zeiļa (Latvija), Ilona Abdulajeva (Latvija), Una Gura (Latvija), Sanri (Latvija). 

Simpozija laikā no 30. jūlija līdz 2. augustam notiks lekcijas, meistarklases un keramikas apdedzināšana.

Pasākumu programma: rothkocenter.com un latviaceramicsbiennale.com

6.starptautiskais keramikas simpozijs ar dalībnieku darbu izstādi un sertifikātu pasniegšanu noslēgsies Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā 3. augustā.

Izstāde “Rīgas porcelāns” Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā
27. jūlijs–7.oktobris


Zina Ulste. Mokas servīze “Vita”, plaša patēriņa produkts, Rīgas Porcelāna rūpnīca, 1980. gadu beigas. Foto: Gvido Kajons

Izstāde “Rīgas porcelāns”, kas no 27. jūlija līdz 7. oktobrim būs apskatāma Ģ.Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā, ir veltīta porcelāna mākslas un ražošanas procesam Latvijā 20.gadsimta otrajā pusē. Izmantojot Rīgas Porcelāna muzeja kolekcijas priekšmetus, izstādes mērķis ir pievērsties Rīgas Porcelāna rūpnīcas māksliniekiem, kuri izstrādāja plaša patēriņa produkcijas formu un dekoru dizainu, akcentējot radošas personības lomu šķietami bezkaislīgajā industriālajā vidē Latvijā, okupācijas periodā.

Izstādei “Rīgas porcelāns” ir izvēlēti deviņu Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieku - Zinas Ulstes, Levonsa Agadžanjana, Valda De Būra, Taisijas Poluikēvičas, Beatrises Kārkliņas, Ilgas Dreiblates, Aijas Mūrnieces, Daces Blūmas un Āra Segliņa darbi. Pirmo reizi Latvijas dizaina vēstures apskatā fokuss tiek mainīts, grupējot materiālu nevis saskaņā ar hronoloģiskiem vai stilistiskiem marķieriem, bet gan atbilstoši to autoriem, proti, priekšplānā tiek izvirzīta radošā persona - Rīgas Porcelāna rūpnīcas mākslinieks.

Rīgas Porcelāna rūpnīcā 1953. gadā tika izveidota īpaša struktūrvienība - Mākslinieciskā laboratorija un galvenā mākslinieka postenis. Tās mērķis bija centralizēti un mērķtiecīgi virzīt ražotnes māksliniecisko procesu. Laboratorijā darbojās vesels mākslinieku štats, kas bija atbildīgs par priekšmetu formām un to dekoriem, ar kuriem pēc tam asociējas Rīgas Porcelāna rūpnīca un tās produkcijas stils.

Izstādē “Rīgas Porcelāns” iekļautie autori strādāja gan ar formu, gan ar dekoru. Laika gaitā katram izkristalizējās savas preferences – kādam saistošāks šķita tēlnieciskais darbs ar formveidi, savukārt citiem – lai arī bija prasmes un pieredze formu veidošanā – simpātiskāka šķita apgleznošana un dizaina attīstīšana rūpnieciski tiražējamiem dekoriem, kopumā atstājot Latvijas dizaina vēsturei dāsnu klājumu ar tējas, kafijas, pusdienas servīzēm, vāzēm, krūkām, flakoniem, pelnu traukiem, deserta traukiem un citiem priekšmetu tipiem.

Ogres ainavas izstādē “Tā vienkārši”
20. jūlijs–2. septembris

No 20.jūlija līdz 2.septembrim Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma mākslinieces Ilzes Aulmanes personālizstāde “Tā vienkārši”. 

Ilze Aulmane ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības apakšnozari un pašlaik strādā Ogres Mākslas skolā. Savu radošumu viņa izpauž, veidojot gan pasūtījuma darbus, gan ļaujoties dažādu materiālu un krāsu valdzinājumam. Studējot dabu, pasaules un Dieva uztveri top mākslinieces gleznas, kurās skatāmas ainavas, krāšņā ziedu pasaule, cilvēku portreti, rotaļlietas, un brīžiem savā vienkāršībā sarežģītās līnijas un punkti. Izstāde “Tā vienkārši” ir stāsts par “lielām lietām”. “Man ir svarīgi runāt tieši par to, ja arī mana valoda ir bērnišķīga. Pārfrāzējot kādu nelielu Bībeles tekstu, un saglabājot tā domu – ja cilvēks nekļūst savā veidā kā bērns, viņš nespēj satvert šīs “lielās lietas”. Tas skar visas dzīves šķautnes, arī manas mākslinieciskās izpausmes, lietojot dažādus stilus, tehnikas, tēmas,” stāsta māksliniece. “Ceļš uz un ar “lielajām lietām” pieprasa naivumu, labā un cēlā nozīmē, piekrišanu riskēt un atteikties no liekā – vienkāršību.” Muzejā izstādītajās gleznās paveras Ogres pilsētai raksturīgā daba un jaušama arī kādu tās baudītāju un tik zaļās pilsētas iemītnieku klātbūtne. Šie darbi var tikt uztverti vienkārši kā dabas studijas, pasaules un Dieva uztveres studijas un mākslas valodas treniņš – censties pateikt ko labu!

ogresmuzejs.lv
Brīvības iela 36, Ogre

Kārlis Bergs “Mākoņi. Tie tika atpūsti no tālas zemes.”
24. jūlijs–7. septembris

Galerijā careva contemporary no 24. jūlija līdz 7. septembrim skatāma fotogrāfa Kārļa Berga personālizstād. The Clouds, They Were Blown From a Far Away Land / Mākoņi. Tie tika atpūsti no tālas zemes.

Tā ir fotogrāfiju sērija, kura konceptuāli turpina pētīt māksliniekam tuvo tēmu - dzinuli, kas liek cilvēkiem veikt jaunus atklājumus.

Kārļa Berga vārdiem, šis ir stāsts par cilvēkiem, kuri uzdrošinās pamest Platona alu, tie uzdrošinās apšaubīt sev zināmo realitāti. Tos, skatoties uz mākoņiem, pārņem trīsas un nepārvarama vēlme izzināt no kurienes tie nākuši. Kā Sprīdītis, lielo pasauli iekarot dodoties, tie grib uzzināt, kas atrodas aiz nākamās un vēl aiz nākamās kalnu grēdas. Svarīgi, ka šis pētnieka gars mīt ikkatrā no mums un mēs paši izvēlamies, kādā mērā to pielietot. Izstādē izvietotie mākslinieka darbi pa kalnu taku ved katru skatītāju meklējumos, ko pavada mākoņu ceļazīmes un spoži atspīdumi.

Galerija atvērta no otrdienas līdz piektdienai, 12:00 - 18:00; kā arī ar iepriekšēju pieteikšanos.

carevacontemporary.com
Baznīca iela 9-11, Rīga

Rasa Šulca “Parasomnija”
26. jūlijs–15. septembris

No 26. jūlija līdz 15. septembrim Mākslas centrā NOASS būs skatāma Rasas Šulcas personālizstāde “Parasomnija”.

Parasamonia jeb bezmiegs ir miega traucējuma veids, kas raksturojas ar noteiktu uzvedību, kad cilvēks guļ. Taču izstādē runa būs par īpašiem traucējumiem, jeb prāta nekontrolētu ekspresiju, kas vedina pie iekšējas apskaidrības brīžiem kaut kur starpzonā starp sapni un apzinātību. Cilvēki būdami aizmiguši ir spējīgi ne tikai uz vienkāršu murmināšanu un krākšanu. Piemērs tam bija mūziķis no Ņujorkas vārdā Dions Makgregors, kurš miega laikā mēdz sniegt atskaiti par saviem sapņiem sarunas veidā. Dažkārt cilvēks miegā veic darbības, kuras nekad dzīvē nav veicis, turklāt profesionālā līmenī. Lī Hadvins dienā strādā slimnīcā, bet naktī pārvēršas par mākslinieku, kurš rada "dīvainus un fantastiskus mākslas darbus”. Interesantākais ir tas, ka, būdams nomodā, Hadvins pat ne tuvu nespēj uzzīmēt kaut ko līdzīgu tam, ko rada naktī.

noass.lv
AB dambis, Rīga

Klāvs Loris QUEEN BEFORE YOUR EYES
26. jūlijs–21. augusts


Klāvs Loris. Punkts virs zemes, 2018.
 

No 26. jūlija līdz 21. augustam galerijā MākslaXO būs skatāma Klāva Lora personālizstāde “Queen before your eyes” .

Klāva Lora jaunākajā izstādē “Queen before your eyes” vērojamas atsauces uz dažādu pasaules mākslinieku darbiem un tēmām, kur dominē pirmatnējā, seksuālā enerģija.

“Visaugstākais apziņas stāvoklis māksliniekam ir radīšanas brīdī, kuru sasniedzot mainās laika izpratne, zūd nepieciešamība pēc pārtikas, miega un citām ķermeniskām vajadzībām. Prātam ieejot hipfokusa stāvoklī, idejas kļūst skaidras, spilgtas un rodas viena pēc otras. Šāda veida apziņas plūsma vēsturē ir atzīta starp daudzām kultūrām un to skaidro kā “bezdarbības darbība” vai “darīšana bez darīšanas”. Gleznas pabeidzot, tās kļūst neitrālas, jo iepriekš minētais stāvoklis tiek strauji pārtraukts un dažkārt pat rodas sajūta, ka darba autors būtu kāds cits. Sava veida atkarība, kurā ir vēlme atgriezties un būt radīšanas brīdī ilgāk,” stāsta mākslinieks.

Vizuālo valodu – krāsu laukumu un ritmu kompozīciju, triepienu un faktūras – esmu aizguvis no tādiem mākslas virzieniem un māksliniekiem kā neoekspresionistiem Georga Bāzelica un Anselma Kīfera, abstraktā ekspresionista Frenka Stellas un colour field virziena pārstāvja Elsvorta Kellija,” atzīst Klāvs Loris.

Klāvs Loris (1988) beidzis Latvijas Mākslas akadēmiju (2014). Kopš 2007. gada piedalās grupas izstādēs, sarīkojis 6 personālizstādes. 2015. gadā guvis starptautisku atzinību - Grand Prix balvu laikmetīgās mākslas biennālē “Eiropas jaunrade” Parīzē (JCE. Jeune creation Europeenne. Biennale d'art contemporain), kas ļāva gleznotājam uzturēties rezidencē Parīzē un sarīkot personālizstādi Briselē, galerijā Hangar H18.

Klāva Lora mākslinieka rokraksts vērojams viņa lielformāta darbos, kur gleznotājs nemitīgi eksperimentē ar tehnikām, apvienojot klasisko eļļas glezniecību ar modernākiem medijiem un materiāliem. Šo eksperimentu laikā Klāvs Loris attīstījis savu autortehniku, kurā tiek apvienota fotogrāfija, digitālā druka un klasiskā glezniecība.

makslaxogalerija.lv
Elizabetes iela 14, Rīga

Juris Ģērmanis “Sievietes un daba”
27. jūlijs–28. augusts

No 27.jūlija līdz 28.augustam mākslas galerijas MuseumLV otrā stāva izstāžu zālēs skatāma gleznotāja Jura Ģērmaņa izstāde “Sievietes un daba”.

Izstādītie darbi tapuši laika posmā no 2000. līdz 2018. gadam un aptver divus nozīmīgus tēmu lokus – sievietes figūra un ainava – mākslinieka daiļradē. Izstāde “Sievietes un daba” lakoniski iezīmē Jura Ģērmaņa iedvesmas avotus viņa radošās dzīves laikā un tie joprojām ir aktuāli.

Juris Ģērmanis pirmām kārtām sevi uzskata par figurālistu. Tapuši gan neskaitāmi sabiedrībā zināmu cilvēku portreti, gan noskaņām bagāti psiholoģiski portreti, tomēr pāri visam – sievietes. Sievietes tēls kā galvenais mākslinieka iedvesmas avots – garastāvokļa noskaņas, formu plastika, iedziļināšanās katras personības individualitātē – kā portretos tā aktos.

Otrs tēmu loks saistās ar ainavu glezniecību plenēros Latvijas dabā – tveice, vējš, lietus – tas viss iederas mirkļa skaistuma apzināšanās procesā un tā izpausmē mākslā. Ilggadējs darbs plenēros raksturo mākslinieka rokrakstu – koncentrēšanos un spēju radoši darboties šeit un tagad, tverot mirkļa burvību. Tehniskā virtuozitāte un dabas dota krāsu izjūta palīdz precīzi nodot savu redzējumu skatītājam.

museumlv.com
Andreja Pumpura iela 2, Rīga

Latvijas simtgadei veltīta tēlniecības izstāde “Ceļš”
27. jūlijs–26. augusts

Rīgas Sv. Pētera baznīcā norisināsies Latvijas simtgadei veltīta tēlniecības izstāde “Ceļš”, kas atspoguļos Latvijas tēlniecības attīstību no vecmeistariem līdz mūsdienām. Izstāde ir visaptveroša tēlniecības ekspozīcija, kurā pārstāvēti vairāk kā 40 autori no dažādām paaudzēm. Izstāde Rīgas Sv. Pētera baznīcā apskatāma no 27. jūlija līdz 26. augustam.

Izstāde “Ceļš” ir ne tikai ievērojams kultūras un mākslas notikums, bet arī svētki tēlnieku sabiedrībai, un simtgades ietvaros ar to tiks godināts viņu ieguldījums Latvijas mākslas kopainā, jo tēlniecība Latvijas mākslā ir viens no pīlāriem un tā ir plaši pārstāvēta visos laikos.

Ekspozīcijas koncepcija ir parādīt Latvijas tēlniecības tradīciju attīstības plūdumu, demonstrēt izcilākos simtgades tēlniecības pārstāvjus, viņu dažādo domāšanas veidu, stilu un izteiksmi. Izstādes mērķis ir aktualizēt tēlniecības nozīmi Latvijas tēlotājmākslas kontekstā, kā arī tās daudzveidību.

peterbaznica.riga.lv
Reformācijas laukums 1, Rīga

Cēsu Mākslas festivālā 36 stundas būs skatāma skaņas instalācija “Unexpected sources”.
27.–29. jūlijs

No 27. līdz 29. jūlijam Cēsu Mākslas festivālā notiks īpašs notikums - Latvijas radio Klasika raidījuma TĪRKULTŪRA 36 stundu dzīvās skaņas instalācija. Tajā piedalīsies 20 starptautiski atzīti mūziķi un mākslinieki no Amerikas, Japānas, Eiropas un Latvijas.

TĪRKULTŪRAS mūzikas un vizuālās mākslas notikumam Lenču ielā, laukumā starp garāžām un veco Cēsu maizes ceptuvi speciāli tiek būvēta betona skatuve, kas kalpos kā pamats un simbolisks pamatakmens mākslas mājvietai - galerijai, kuras estētikā atdzīvosies jaunrade mūzikas, video, gaismas, skaņas un vizuālās mākslas formās.

Pasākuma 36 stundu programma veidota, pieskaņojoties diennakts ritmam. Cēsīs uzstāsies bungu kulta meistars Andrea Belfi no Itālijas, eksitenciālais avangardists Džons Mauss (John Maus) no Amerikas, deviņpadsmitgadīgais Lorēns Odērs (Lauren Auder) ar romantisku popa dzeju un spa-popgrupa Gents no Kopenhāgenas ar mūziku salauztām sirdīm. Skaņu arhitekts Breds Nats (Brad Nath) sniegs savu pašradīto mūzikas instrumentu performanci. Naksnīgos audiovizuālos ceļojumos vedīs digitālo pasauļu sintezētāji Visible Cloaks un žanram nepakļaujamie Motion Graphics no Ņujorkas ar digitālām fantāzijām. Redzēsim arī urbāni poētiskā elektroniskās mūzikas mākslinieka Visionist sadarbībā ar Pedru Maija (Pedro Maia) veidotos video darbus.

Par nakts un rīta maiņām parūpēsies viens no šī brīža aizraujošākajiem dj Manfredas, elektroniskās mūzikas dj no Parīzes underground Kolins Džonko (Colin Johnco) un Sofija Iljasa (Sofia Ilyas) no ierakstu kompānijas FLOAT un Soho Radio Londonā.

Būs arī virkne izcilu, starptautiski atzītu talantu no Latvijas - arfiste Elizabeta Lāce, noslēpumaini franciskais duets Domenique Dumont, komponists un ģitārists Edgars Rubenis, vizuālie mākslinieki MAREUNROL'S, Krista un Reinis Dzudzilo, un Atis Jākobsons. Tiks rādīti amerikāņu avangarda kino mākslinieka Džeimsa Beninga darbi, bet ar īpašu videoperformanci viesosies japāņu eksperimentālo filmu mākslinieks Takaši Makino (Takashi Makino).

cesufestivals.lv
tirkultura.lv
Lenču iela 6, Cēsis

Festivāls “Komēta 2018
27.–29. jūlijs

No 27. līdz 29. jūlijam Rīgā, Daugavgrīvas cietoksnī notiks trešais kosmiskais brīvdabas festivāls “Komēta”.

Festivāls ir sociāls un kultūras eksperiments trīs dienu garumā, kas aicina praktizēt prāta brīvību, klausoties lekcijās un piedaloties darbnīcās, vērojot laikmetīgā cirka performances, izstādes un kino, dejojot un baudot mūziku no visas pasaules, atrodoties uz salas, Daugavgrīvas cietoksnī.

Komētu 2018 veidos vairāki, savstarpēji tematiski saistīti ciemati – skatuves.

Vairāk informācijas.

festivalskometa.lv
Birzes iela 2, Rīga

Izstāde “Zemes sega”
28. jūlijs–24. augusts

Mūsdienu mākslas galerijā (MMG) no 28.jūlija līdz 24.augustam būs apskatāmas Kristīnes Krastiņas-Indānes un Andra Indāna tekstila un skaņas instalācijas “Zemes sega”. Ikviens interesents 28.jūlijā pl.17:00 aicināts uz izstādes atklāšanu, ko papildinās mākslinieku koncerts-performance “Kronis”. 

“Tekstilinstalācijas “Zemes sega” stāsta par lietu kārtību un cikliskumu dabas norisēs un telpu, kurā sajust visumu sevī un sevi visumā. Darbu veido teiksmaina laboratorija, kurā ar dažādiem vizuālās mākslas izteiksmes līdzekļiem – faktūru, līniju, ritmu un formu - tiek pētīta zāle un pļavas iemītnieki. Veidojot tekstilinstalācijas objektus, es izmantoju bioloģijas skatupunktu, lai izprastu augu uzbūvi, funkcijas, kā arī to dzīves ciklu. Papildus tam, iedvesmojoties no neirobioloģijas pētījumiem, pievērsos arī augu intelekta dimensijas izzināšanai,” par darbu tapšanu stāsta Kristīne Krastiņa Indāne.

Laboratorijas telpu ar abstraktu "virszemes" skaņu ainavu papildinās komponists Andris Indāns. Andris Indāns ir skaņas mākslinieks un komponists, pazīstams ar eksperimentālās elektroniskās mūzikas projektu Gas of Latvia. Kopš GOL izveidošanas 1997. gadā tapuši vairāk kā desmit albumi un sniegti neskaitāmi koncerti Latvijā un citur Eiropā. Andris Indāns raksta mūziku arī kino un teātrim, periodiski piesaka sevi skaņu mākslā, piemēram, piedaloties Latvijas ekspozīcijā Arhitektūras biennālē Venēcijā 2014 u.c.

Kristīne Krastiņa-Indāne ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas apakšnozares maģistra programmu, aktīvi piedalās tekstilmākslas izstādēs Latvijā, kā arī Lietuvā, Polijā un Slovākijā. Radot darbus, Kristīni saista starpdisciplinārs skatupunkts un jaunas materiālu sintēzes. 

facebook.com/musdienumaksla
Rīgas iela 108a, Līvāni

Jauns izdevums: Mākslas vēsture un teorija 21 

Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūts izdevis žurnāla "Mākslas Vēsture un Teorija" 21. burtnīcu – 120 lappušu biezumā, Elitas Grosmanes virsredakcijā, Karīnas Horstas literārajā redakcijā un Ievas Vīriņas iekārtojumā.

Šoreiz saturā: Ilmārs Dirveiks, Uldis Jaunzems-Pētersons. "Rīgas pils erkers". – Katriona Luīze Rožlapa. "Liepājas Karostas plānojums un arhitektūra analoģiju kontekstā". – Laura Plūmiņa. "Alfrēda Ašenkampfa projektētās koka ēkas Rīgā". – Jeremy Howard. "The World of Erich von Campenhausen. Part II". – Laila Bremša. "Memoriālais ansamblis un karagūstekņu piemineklis Salaspilī". – Ginta Gerharde-Upeniece. "Baltijas mākslas atgriešanās Parīzē". – Madara Rasiņa. "Akmens ciļņi "Madonna ar bērnu" un "Volters fon Pletenbergs" Rīgas pilī. Izpēte un konservācija". – "Rozentāls de luxe savas mākslas salidojumā" (Kristiāna Ābele par Aijas Brasliņas un Laimas Slavas sastādīto albumu "Janis Rozentāls"). – "Bezsaimnieka mantas likteņstāsti" (Stella Pelše par Jāņa Kalnača grāmatu "Rīgas dzīvokļu "likumīgā" izlaupīšana. 1944–1949"). – "Par noklusēto" (Liene Jakobsone par Ilzes Konstantes grāmatu "Staļina garā ēna Latvijas tēlotājā mākslā. 1940–1956"). – "Estonia's Own Path of Development" (Stella Pelše par Igaunijas mākslas vēstures Eesti kunsti ajalugu 6. sējuma 1.–2. daļu). 

Sākot ar 20. numuru (2017), tas iekļauts bibliogrāfiskās informācijas un citēšanas datubāzē Scopus.

lma-mvi.lv

Valda Buša izstāde Bulduru Izstāžu namā

25. jūlijā no plkst. 15.00–18.00 Bulduru Izstāžu namā (bijušais Mākslinieku nams) notiks gleznotāja Valda Buša piemiņas pasākums.

Mākslinieka dzimšanas dienā būs skatāma Valda Buša gleznu izstāde viņa darbnīcā. Šogad jūrmalniekam, gleznotājam Valdim Bušam apritētu 94. Atceroties mūsu ievērojamo gleznotāju vietā, kur viņš ir strādājis un dzīvojis gandrīz 40 gadus, jūrmalniekus un viesus uzrunās mākslas zinātniece Edvarda Šmite.

Lieliem un maziem mākslas mīļotājiem būs iespēja piedalīties radošajā darbnīcā, kuru vadīs māksliniece Līga Baņķiere.

Mākslas zinātniece Edvarda Šmite par Valda Buša daiļradi un tās nozīmi Latvijas mākslā ir teikusi: “No 1971. gada, kad Valda Buša darbi pirmo reizi parādījās izstādē, līdz sava mūža pēdējai dienai viņš bija īpaša personība Latvijas mākslā – domājošs, interesants, patiess, patstāvīgs un absolūti neatkarīgs gleznotājs. Neraugoties uz viņa aktīvo izstāžu darbību un tām veltītajām publikācijām, nākas atzīt, ka Valda Buša īstā vieta Latvijas mākslā joprojām nav pietiekoši skaidri iezīmēta, ka mums joprojām nav īsta priekšstata par to, kā veidojies viņa vairāk kā pusgadsimtu garais ceļš mākslā. Valda Buša glezniecība pieder 20. gadsimta romantiskajam, ekspresīvi kāpinātajam pasaules redzējumam. Latviešu mākslā viņa vieta ir īpaša, jo viņa gleznās vienotā veselumā savijas gan dabas raisītās izjūtas, gan personiskais pārdzīvojums, gan dekorativitāte. Buša daiļrades ceļā saskatām viņa tiecību pēc arvien lielākas nosacītības – un tajā pat laikā viņš spējis nezaudēt saikni ar objektīvo realitāti.”

Muižas iela 6, Bulduri
facebook.com/BulduruIzstazuNamsBulduriExhibitionHouse

Aicina studēt LiepU un RISEBA jaunajā maģistra studiju programmā
“Jaunie mediji un audiovizuālā māksla”


Trihars (Kristaps Biters, Pēters Riekstiņš, Rihards Vītols) izstāde “data.logi” RIXC galerijā 2, 2017. Foto: Didzis Grodzs

Līdz 17. augustam aicina pieteikties jaunajā kopīgajā maģistra studiju programmā “Jaunie mediji un audiovizuālā māksla”, ko realizē Liepājas Universitāte sadarbībā ar Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolu RISEBA. Programma ir izstrādāta, lai piedāvātu apgūt jaunas zināšanas un prasmes ne tikai jaunajiem māksliniekiem, bet ikvienam interesentam, arī tiem, kas ieguvuši bakalaura vai maģistra grādu citās nozarēs, bet vēlas papildināt savas zināšanas nākotnes nozarēs, kas saistītas ar radošumu, inovācijām, tehnoloģijām, mākslu, dizainu un kultūru. Programma piedāvā apgūt jaunāko tehnoloģiju pielietojumu audiovizuālajās mākslās un radošajās industrijās – no prasmēm tradicionālākos medijos (video, skaņa, internets) līdz virtuālajai un paplašinātajai realitātei, 360 grādu video, imersīvajai skaņai, spēļu vidēm, multimediju performancēm, digitālajiem tīkliem un datu vizualizācijai.

Studiju programmā pieejamas 4 specializācijas: Liepājas Universitātes realizētie virzieni ir “Digitālā māksla” un “Skaņas māksla un elektroniskā mūzika”, RISEBA realizētie virzieni – “Audiovizuālo mediju māksla” un “Multimediju skatuves māksla”. Jaunajā maģistra programmā ir piesaistīti Liepājas Universitātes un RISEBA labākie mācībspēki, starp kuriem ir atzīti digitālie mākslinieki, kino režisori, skaņas mākslinieki, komponisti, mediju teorētiķi no Latvijas, Ziemeļeiropas, Lielbritānijas un ASV.

Studiju ilgums ir 2 gadi, studijas notiek gan Rīgā, gan Liepājā.

Plašāka informācija.

To, kādas prasmes un zināšanas par nākotnes digitālajām tehnoloģijām iegūst šajā programmā studējušie aicinām iepazīt izstādē “Digitālais komposts”, kas skatāma RIXC galerijā, Rīgā, Lenču ielā 2. 

Izstādē jaunie mākslinieki Katrīne Rožukalne, Gustavs Lociks, Paula Dille un Māris Dejus atklāj mūsu iekšējo cīņu ar “būt vai nebūt” sociālajos medijos, risina informācijas ekoloģijas un privātuma jautājumus interneta vidē un aizved mūs virtuālās realitātes ceļos un līkločos.

rixc.org