Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Arterritory.com
08/10/2018
Mākslas zinātnieces Irēnas Bužinskas lekcija
"Romana Sutas mākslas dzīves iespaidi Krievijā pirmajā padomju varas gadā"
9. oktobris
Romans Suta pie afišu staba Rīgā. Ap 1922. Fotogrāfija. Autors nezināms. SBM kolekcija. Skenējums
Otrdien, 9. oktobrī, plkst. 17.30 Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā ar lekciju "Romana Sutas mākslas dzīves iespaidi Krievijā pirmajā padomju varas gadā" viesosies mākslas zinātniece Irēna Bužinska. Klausītājus gaida aizraujošs un tematiski daudzpusīgs stāstījums, kas ļaus gūt plašāku priekšstatu par atsevišķām 1918. un 1919. gada norisēm, ko atspoguļo izstāde "1919. gads. Latvijas Republikai – 1".
1917. gada 7. novembrī Petrogradā notika boļševiku organizētais valsts apvērsums. Taču jaunās padomju valsts veidošana un politiskās, sociālās un kultūras dzīves reorganizācija ar lielu vērienu sākās 1918. gadā, turklāt Pirmā pasaules kara apstākļos bijušās Krievijas impērijas teritorijā. Laika posmā no 1917. līdz aptuveni 1922. gadam joprojām tika uzturēti cieši sakari starp latviešu māksliniekiem divās jaunās valstīs – neatkarīgajā Latvijā un Padomju Krievijā. Kaut arī katra valsts izvēlējās iet savu, atšķirīgu sociāli politiskās attīstības ceļu, tomēr vismaz daļai mūsu radikāli noskaņoto mākslinieku likās pievilcīgas kaimiņvalsts kreisās utopiskās idejas.
Šajā laikā Romans Suta (1896–1944) aktīvi darbojās arī kā mākslas kritiķis un korespondents vienā personā. Laikraksta "Līdums" 1918. gada 23. novembra numurā varam lasīt viņa lielo publikāciju "Mākslas dzīve Sovdepijā", kurā detalizēti izklāstītas jaunākās norises Petrogradā un Maskavā. Raksts liecina, ka autors skaidri apzinājās vēsturiskās situācijas nozīmību – Krievijā bija sācies ne vien politiskās varas, bet arī mākslas radikalizācijas process. Vismaz daļai krievu inteliģences pārstāvju jaunās politiskās pārmaiņas bija nepieņemamas vai pret tām viņi izturējās piesardzīgi, izvēloties turpināt savu radošo darbību ierastajā virzienā.
Lekcijā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu kuratore, mākslas zinātniece Irēna Bužinska sīkāk pastāstīs par Romana Sutas rakstā minētajiem notikumiem, īpašu uzmanību veltot monumentālajai propagandai – veco pieminekļu nojaukšanai un jauno uzstādīšanai Petrogradā, Maskavā un Rīgā 1918. gada beigās un 1919. gadā, kā arī pilsētas noformējumam uz 1. Maija un Oktobra revolūcijas pirmajām gadadienām, kuru radīšanā dalību ņēma latviešu mākslinieki.
Lekcija notiks krievu valodā. Nepieciešamības gadījumā iespējams nodrošināt sinhrono tulkojumu latviešu valodā.
Vietu skaits ierobežots. Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 288800 vai rakstot uz e-pastu sbm@lnmm.lv.
Rīga, Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs)
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
lekcija "Mēbeļu izgatavošana Rīgā un Latvijas pilsētās 19. un 20. gadsimta mijā"
10. oktobris
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs turpina apmeklētāju iecienīto ciklu "Klasiskās vērtība" un šajā rudens sezonā piedāvā četras lekcijas, kuras veltītas 19. un 20. gadsimta mijas periodam, kad tika likti pamati latviešu dizaina un profesionālās amatniecības attīstībai.
Trešdien, 10. oktobrī plkst. 17.30 svarīgas nianses vēstures lappusēs izklāstīs pētnieks Mag. hist. Māris Stinkulis, sniedzot ieskatu mēbeļu izgatavošanā Rīgā un Latvijas pilsētās 19. un 20. gadsimta mijā. Lekcijā klausītāji uzzinās par pirmajām latviešu galdnieku darbnīcām, mēbeļu fabrikām un veikaliem, kas piedāvāja plašu produkcijas sortimentu dažādām gaumēm. Piemērojoties laikmeta modes prasībām, līdz ar jūgendstila straujo ieviešanos Rīgas arhitektūrā arī mēbeļu mākslā jaunā estētika kļuva par modernā interjera etalonu, tāpēc īpaša uzmanība stāstījumā tiks pievērsta Latvijas jūgendstila mēbeļu raksturojumam.
Pretēji Rietumeiropas jūgendstila mēbeļu dizaina tradīcijām, kurās dominēja konstruktīvo elementu plastiskums, Latvijas jūgendstila mēbeles savu raksturu ieguva, darinot kokgriezumus, stilizētas ģeometriskas intarsijas, kā arī pielietojot mēbeļu furnitūru ar stilam raksturīgu formu un ornamentiem.
LNMM / Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga
Daigas Krūzes izstāde "Noslēpums. Termoss, maizītes un nazītis."
galerijā "Daugava"
10. oktobris–10. novembris
Dārzs, 2018. 10x15, papīrs, akvarelis, krītiņi
No 10 oktobra līdz 10. novembrim galerijā "Daugava" būs skatāma Daigas Krūzes izstāde "Noslēpums. Termoss, maizītes un nazītis.".
Māksliniece par saviem darbiem stāsta: "Es ieklāju vienu laukumu, otru, uzirdinu virsmu ar ogli, tad eju tālāk. Kad gleznoju, tad rodas notikums no notikuma. Sajūta ir tāda it kā es būtu pie kalna pilsētiņas. Šis skats ir kā sarunu biedrs un izteikts jau tajā viss: oranžais dažādās nokrāsās un lenķos; tuvu un tālu. Es gribu vēl drusku pakavēties."
Galerija "Daugava"
Ausekļa iela 1, Rīga
Nikolaja Sokolova izstāde "Viena diena Liepājā" Liepājas muzejā
No 10. oktobra
Trešdien, 10. oktobrī Liepājas muzejā atklās Somijā dzīvojošā krievu mākslinieka Nikolaja Sokolova izstādi "Viena diena Liepājā". Izstāde ir veidota trīs daļās. "Viena diena Liepājā" – šī diena mākslinieku saviļņoja tik ļoti, ka viņam radās darbu sērija ar pilsētas skatiem, kas būs skatāmi izstādes pirmajā daļā.
Nikolajs Sokolovs nāk no Krievijas galvaspilsētas Maskavas, taču jau vairākus gadus viņam Somijā pieder studija un mākslas galerija "Arrakoski", tāpēc izstādes otrā daļa veltīta ainavu glezniecības studijām.
Izstādes trešā daļa sastāv no filmu skicēm, kas tapušas pēc Mihaila Bulgakova romāna motīviem. Mākslinieks uzsver, ka šie dažādo sēriju darbi vienkopus pirmoreiz tiks izstādīti Liepājā.
Nikolajs Sokolovs dzimis 1961. gadā. Absolvējis Maskavas mākslas skolu, kur ieguvis vidējo izglītību. Augstāko izglītību ieguvis Valsts kinematogrāfijas institūta Mākslas fakultātē. Pārsvarā glezno eļļas tehnikā portretus, ainavas un metafizisku noskaņu etīdes. Personālizstādes notikušas Krievijā, Baltkrievijā, Vācijā, Somijā un citur.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospektā 16/18, Liepāja
Sarunu vakars ar fotogrāfu Arni Balčus Latvijas Fotogrāfijas muzejā
11. oktobris
Ceturtdien, 11. oktobrī, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejā notiks sarunu vakars un izstādes "Izstāde pēc izstādes" aplūkošanu kopā ar autoru – fotogrāfu Arni Balčus.
Tā ir izstāde par fotogrāfa-mākslinieka darba specifiku, radošo mantojumu, attiecībām ar skatītāju un varu. Izstādē "Izstāde pēc izstādes" A. Balčus pievēršas jautājumiem, kas skar fotogrāfa-mākslinieka radošo mantojumu – kā to aptvert, atlasīt, aprakstīt, kontekstualizēt, popularizēt, saglabāt un izstādīt? Sarunu vakara gaitā viesiem būs iespēja noskaidrot to, kas šķita nesaprotams vai nepieņemams, apmeklējot izstādi.
Arnis Balčus (1978) ieguvis bakalaura grādu komunikācijas zinātnē Latvijas Universitātē (2002) un maģistra grādu Vestminsteras universitātē Londonā (2005). Fotogrāfijā sevi pieteicis jau 90. gadu beigās ar pašportretiem, bet starptautisku atzinību ieguva ar intīmajiem un bieži vien provokatīvajiem momentuzņēmumiem (sērija „Es, draugi, mīļākie un citi”, 2000-04), tomēr jau vairāk nekā 10 gadus viņš pēta Latvijas identitāti, gan dokumentējot šodienas Latviju (sērija „Latvijas piezīmes”), gan pievēršoties tādām pretrunīgām tēmām kā padomju mantojums, latviešu-krievu attiecības un nacionālisms („Tukuma ziņas”, „Amnēzija”, „Uzvaras Parks,” „Viņpus Zilupei”). A. Balčum bijušas personālizstādes Londonā, Rīgā, Glāzgovā, Bratislavā, Berlīnē, Malmē u.c., bet viņa fotogrāmata „Uzvaras parks” (2016) pērn ieguva zelta godalgu „AdAwards” konkursa „PrintAward” kategorijā. A. Balčus ir arī žurnāla „Foto Kvartāls” galvenais redaktors un festivāla „Rīgas Fotomēnesis” direktors.
Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8, Rīga
Agates Apkalnes personālizstāde "Dvēseles skumjas" Mākslas galerijā MuseumLV
11. oktobris–10. novembris
No 11. oktobra līdz 10. novembrim mākslas galerijas MuseumLV pirmā stāva izstāžu zālēs skatāma Agates Apkalnes personālizstade "Dvēseles skumjas". Aiz šī nosaukuma patveras daudz brīvi interpretējamas informācijas, līdzīgi kā mūsu apzinātās domas ir vien neliela čauliņa tai enerģijai un spēkam, kas piemīt iracionālajiem, neapzinātajiem ļaužu psihes avotiem.
Jaunajā ciklā māksliniece ved skatītāju savas personības dzīlēs, kur vētras mijas ar mieru un klusumu, melanholija – ar harmoniju, bezgalīgi meklējumi ar laimīgiem atklāsmes brīžiem. Ciklu var uztvert kā ceļojumu, kurā iepazīt sevi, turklāt rēķinoties ar freidisko konceptu, ka sevis izzināšana cilvēku pārveido.
Hiperreālistiski virtuozais, psiholoģiski un semantiski ietilpīgais Agates Apkalnes glezniecības stils savus cienītājus sagaida šķietami nemainīgi, tomēr "Dvēseles skumju" kolorīts ir ietiecies monohromās niansēs, un gleznu stāstus izstāsta arvien spēcīgāki un lakoniskāki simboli. Tie var būt tepat pasaulē – debesīs, ūdeņos un draugu lokā atrasti tēli vai motīvi, bet var būt arī garīgās pieredzes uzburtas vīzijas, kā piemēram, mākslas vēsturē ikonogrāfiski iecienītā cīņa ar pūķi jeb iekšējiem dēmoniem, apziņas un zemapziņas satikšanās, Piena Ceļš kā ceļš uz mājām – visa dzīve.
Vairākos cikla darbos novērtējama atjautīga pieeja tradicionālajai eļļas glezniecības tehnoloģijai, piemēram, gleznas virsmas apstrāde ar smalku urbīti, kā arī konsekvents sausās otas lietojums. Gleznu klāstu papildina digitāldrukas, kurās māksliniece atklāj savu patiku vērot gaismas spēles un to potenciālu atspoguļot cilvēku savstarpējo saistību. Ekspozīcijā iekļaujas arī Kristapa Kemlera veidots video, kas tapis no gleznu diptiha "Visuma galerija".
Katrai no apjomīgās personālizstādes gleznām autore var izstāstīt savu aizraujošu personisko stāstu. Viņa atzīst: "Man "Dvēseles skumjas" ir šādas, citam būs kardināli atšķirīgas. Šajā ciklā daudz esmu domājusi par piedošanu un pateicību. Viss, kas vajadzīgs mūsu dvēseles ceļam, mums ir jau iedots līdzi - tā ir tā pūra lādīte, kas tik daudz apdziedāta tautasdziesmās.".
Agate Apkalne dzīvo, strādā un nodod savas prasmes skolniekiem Latvijā, tomēr viņas gleznas skatītājus biežāk ir sastapušas Vācijā un citur Eiropā – Berlīnes TVDART Galerie rīkotās personālās un grupu izstādēs. Mākslu viņa apguvusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā (tagad PIKC RDMV) un Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā, ko absolvējusi 2005. gadā, iegūstot mākslas maģistra grādu. Izstādēs Agate Apkalne piedalās kopš 2000. gada.
Mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Ilgvara Zalāna un Mišas Levina izstādes galerijā "Pegazs"
No 11. oktobra
Ilgvars Zalāns. "Zelts un hroms". 2018. 100 x 100 cm. Akrils, zelta pigments
11.oktobrī galerijā "Pegazs" tiks atklāta izstāde "Izlaušanās/Breakout/Прорыв", kurā tiks izstādīti divu galerijas pārstāvēto mākslinieku Ilgvara Zalāna (Latvija) jaunākie darbi un Mišas Levina (Krievija) rezidencē Latvijā tapušie darbi.
Ilgvars Zalāns studējis Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Universitātē, savā daiļradē nogājis ceļu no tradīcijā balstītas tonālās glezniecības līdz pat tās noliegumam, tajā paša laikā saglabājot un attīstot savu rokrakstu. "Mana izlaušanās ir spontāna, impulsu vadīta, pilnīga krāsu brīvība un pašam pārsteidzoša", tā savus darbus īsi komentē ekspresionists Ilgvars Zalāns.
Savukārt Miša Levins, dzimis Maskavas mūziķu ģimenē, studējis Sleidas mākslas skolā (Slade School of Fine arts) Londonā un pēc tam Londonas Karaliskajā Mākslas Skolā (Royal Drawing School), savā mākslā aizskar kolektīvo identitāti, sociopolitiskās tēmas, kā arī vēstures ietekmi uz mūsdienām un popkultūras nospiedumu cilvēku prātos. Savā rezidencē Latvijā Miša pētīja mūsu neatkarības izlaušanās posmu, un izstādē apskatāmi būs viņa lielformāta darbi. "Izmēram ir nozīme", saka Miša. "Mākslas darbam jābūt samērojamam ar cilvēka ķermeņa izmēru, lai tas liktu saplūst ar haosu, kas mums apkārt un atstātu kādu nospiedumu cilvēku prātos."
"Izlaušanās/Break out/Прорыв" ir izstāde, kas raksturo gan abu mākslinieku darbus, gan arī galerijas "Pegazs" jauna posma sākumu. "Pegazs" ir viena no vecākajām Rīgas galerijām ar vairāk kā 20 gadu pieredzi. Šī ir pirmā izstāde pēc galerijas renovācijas, kas ienesusi svaigu elpu. Arī tās darbības virziens turpmāk būs saistīts ar laikmetīgo mākslu un pārrobežu mākslas telpas sapludināšanu Baltijas jūras reģionā.
Galerija "Pegazs"
Rūpniecības iela 18, Rīga
Labdarības izstāde Art Helps Vision mākslas galerijā MuseumLV
11. oktobris–10. novembris
Jūlija Jeresjko. Korektors
No 11. oktobra līdz 10. novembrim mākslas galerijas MuseumLV otrā stāva izstāžu zālēs skatāma labdarības izstāde Art Helps Vision.
Trīspadsmit Latvijas mākslinieki – Agnija Ģērmane, Jūlija Jeresjko, Inga Jurova, Ilze Laizāne, Aldis Kļaviņš, Vitolds Kucins, Kristīne Kvitka, Līga Ķempe, Ieva Liepiņa, Dita Lūse, Kārlis Siliņš, Patrīcija Tiknuss un Andris Vītols atsaucās labdarības fonda GRATA Art Foundation aicinājumam - ziedot savus mākslas darbus kalendāra izveidei un labdarības izsolei ar mērķi palīdzēt cilvēkiem ar redzes problēmām. Ekspozīcijā būs apskatāmi gan labdarībai ziedotie, gan citi minēto mākslinieku darbi.
Izstāde notiek ar Kultūras centra GrataJJ un mākslas galerijas MuseumLV un Latvijas Amerikas acu centra iniciatīvu un atbalstu.
Izstādes laikā tiks prezentēts kalendārs ar labdarībai ziedotajiem mākslas darbiem, kuru varēs iegadāties, ziedojot Grata Art Fondation, tādējādi arī izstādes apmeklētājem būs iespēja piedalīties projektā Art Helps Vision. Kalendārs ir veltījums visiem tiem mediķiem, kuri ikdienu palīdz pacientiem Latvijā atgūt redzi.
Labdarības izsole notiks 3. decembrī MuseumLV telpās. Iegūtie līdzekļi tiks novirzīti pacientiem, kuriem nepieciešama radzenes transplantācija, un tiem, kuru redzes un acu saslimšanu ārstēšana netiek segta no valsts budžeta līdzekļiem.
Mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga
Ar lekcijām un izstādi atzīmēs arhitekta Vilhelma Bokslafa 160. dzimšanas diena
12. oktobris
Atzīmējot arhitekta Vilhelma Ludviga Nikolaja Bokslafa (Wilhelm Ludwig Nicholas Bockslaff) 160 gadu jubileju un godinot viņa nopelnus pilsētas labā, muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" 12. oktobrī aicina interesentus Arhitektu namā un muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" apmeklēt vairākus pasākumus.
Arhitektu namā, Torņa ielā 11 plkst. 13.30 ar lekciju "Vilhelms Bokslafs, arhitekts" uzstāsies Dr.habil.arch. Jānis Krastiņš, bet lekciju "Rīgas ekonomiskais uzplaukums 20.gs. sākumā, tirgotāju un lielfabrikantu pienesums pilsētas izaugsmē un mecenātisms" lasīs Dr.hist. Raimonds Cerūzis. Konference popularizēs Vilhelma Bokslafa devumu Rīgas arhitektūrā, iepazīstinās ar Bokslafu dzimtas ieguldījumu Rīgas attīstībā, pienesumu pilsētas izaugsmē un mecenātismā.
Svinību noslēgumā 12. oktobrī plkst. 18.00 muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" tiks atklāta izstāde "Arhitekts Vilhelms Bokslafs. Projekti.". Rīdziniekiem būs unikāla iespēja apskatīt ievērojamā arhitekta ēku projektus, zīmējumus un skices. Izstāde būs apskatāma līdz 2. decembrim.
Baltijas vācu izcelsmes arhitekts, praktiķis un teorētiķis, mākslas vēsturnieks un pedagogs Vilhelms Ludvigs Nikolajs Bokslafs (12.10.1858. Rīgā – 09.03.1945. Poznaņā) bija neikdienišķa vēriena mākslinieks un zinātnieks ar izcilām darba spējām un daudzpusību apveltīts sava aroda meistars. Arhitekts Rīgā uzcēlis ievērojamas celtnes – Komercskolu Kalpaka bulvārī, Āgenskalna un Čiekurkalna ūdenstorņus, Sv. Krusta baznīcu Ropažu ielā, bijušo Lielās Ģildes kantoru un dzīvokļu ēku Amatu ielā 4 un citas.
Muzejs "Rīgas Jūgendstila Centrs"
Alberta iela 12, Rīga
Oktobrī sāksies jauno teātra mākslinieku trupas KVADRIFRONS pirmā sezona
Teātra trupas KVADRIFRONS pirmās darbības sezonas atklāšanas svētkos skatītājiem tiks piedāvātas trīs pirmizrādes trīs oktobra nedēļas nogalēs, kā arī vizuālās mākslas, mūzikas un kino pasākumi. 11. oktobrī norisināsies mākslinieces Līgas Spundes multimediālās personālizstādes "Interlūdija" atklāšana, kas tapusi sadarbībā ar mākslinieku Alvi Misjunu. Izstāde "Interlūdija" būs virtuāla pieredze, kas apvienos aktieru meistarību ar ieceri sapost cirka aizskatuves telpu - vēsturisko ziloņu stalli jaunai dzīvei. 12. oktobrī pirmizrādi piedzīvos sadarbībā ar VSIA “Rīgas cirks” tapusī izrāde - ekskursija cirkā "Brīnuma skartie". Tas būs asprātīgi spokains piedzīvojums, kas katram skatītājam individuālā, neparastā veidā vēstīs par cirka mājas dzīvesstāstu - dažādu laikmetu cilvēkiem un notikumiem, kas saistās ar tās 130 gadus garo vēsturi. 19. oktobrī Rīgas pirmizrādi piedzīvos KVADRIFRONA un vācu režisores Alisjas Goigelinas Valmieras vasaras teātra festivālam radītā izrāde "Pavasaris", kas tapusi pēc Franka Vēdekinda lugas "Pavasara atmoda" motīviem. Pirmizrāžu parādi noslēgs KVADRIFRONA režisora Klāva Meļļa kareivīgā melodrāma "Himna".
KVADRIFRONS ir nevalstiska, nekomerciāla un institucionāli neatkarīga teātra trupa, ko 2017. gada septembrī dibinājuši jaunie profesionāļi Reinis Boters, Klāvs Mellis, Āris Matesovičs, Ance Strazda un Evarts Melnalksnis.
Rīgas cirks
facebook.com/Kvadrifrons
Merķeļa iela 4, Rīga
Izstāde "Ceramic Laboratory" Siguldā
Līdz 28. oktobrim
Līdz 28. oktobrim kultūras un mākslas telpā "Siguldas tornis" ir skatāma Daugavpils Marka Rotko mākslas centra Starptautisko keramikas mākslas simpoziju kolekcijas izstāde Ceramic laboratory.
Ikgadējais Starptautiskais keramikas mākslas simpozijs Ceramic Laboratory, kurš Daugavpilī notiek kopš 2013. gada. Tieši simpoziju kustības vide veicinājusi eksperimentēšanu formu veidošanā, dekorēšanā, dedzināšanā un noved pie negaidītiem rezultātiem, no kuriem daudzi vēlāk kļūst par galveno mākslā. Simpoziji kļuva arī par eksperimentālo laukumu kultūru dialogam: dažādu pasaules tautu tehnika un terminoloģija, piemēram, raku, obvara, macsabal, pateicoties tieši simpozijiem, kļuva pazīstama un iegāja mākslinieku keramiķu profesionālajā valodā visā pasaulē. Tāpat kā jebkurā projektā, mākslas keramikas simpozijā ir svarīgs rezultāts. Un Ceramic Laboratory šis rezultāts ir radītie mākslas darbi un sarīkotās izstādes.
Šajā izstādē aplūkojami 2018. gada keramikas simpozijā tapušie darbi. Eksperimentiem un keramikas piedzīvojumiem šogad ļāvās Toru Kurokava (Toru Kurokawa/Japāna), Aļona Muhina (Alena Muhina/Krievija), Mudita Bhandari (Indija), Egle Einikīte-Narkevičiene (Eglė Einikytė-Narkevičienė/Lietuva), Zinaīda Blizņuka (Zinaida Blyzniuk/Ukraina), Nizams Orčuns Onals (Nizam Orcun Onal/Turcija), Dāvids Žinda (Dawid Żynda/Polija), Sofja Karšai (Zsófia Karsai/Ungārija), Andreass Formeirs (Andreas Vormayr/Austrija), Inita Reimandova (Latvija), Lilija Zeiļa (Latvija), Ilona Abdulajeva (Latvija), Una Gura (Latvija), Sanri (Latvija).
Daugavpils Marka Rotko mākslas centra Starptautisko keramikas mākslas simpoziju kolekcijas izstāde Ceramic laboratory
rothkocenter.com
Ausekļa iela 10, Sigulda
Tekstilmākslinieču izstāde "Cita studija" Liepājas muzejā
Līdz 4. novembrim
Liepājas muzejā, apvienojoties trīs talantīgām tekstilmāksliniecēm, ir atklāta krāšņa izstāde "Cita studija". Tekstilmākslinieces Daina Galakrodzeniece, Sandra Zāle – Zālīte un Iveta Deģe izveidojušas kopīgu izstādi, prezentējot to jomu, kas visas vieno – tekstils. Tautas mākslas un kultūras centra lietišķās mākslas studijas "Liepava" 65. jubilejas gads iedvesmojis mākslinieces satikties šajā izstādē, prezentējot savus darinājumus. Interesanti, ka visu trīs mākslinieču radošās saknes meklējamas Liepājā, bijušajā Liepājas Lietišķās mākslas vidusskolā. Lai gan pēc skolas beigšanas mākslinieču ceļi ir veduši atšķirīgos virzienos, šī izstāde ir iespēja atkal satikties, prezentēt savu amata prasmi un ar to priecēt arī izstādes apmeklētājus.
Kā atzīst pašas izstādes veidotājas, viņu darbi no lietišķās mākslas ir izveidojušies par dizainu, atspoguļojot mūsu latviešu saknes, kas atrodamas etnogrāfijā, arheoloģijā, latvieša dzīvesziņā. Tekstils nenozīmē tikai aušanu vien, tas ir plašs spektrs dizaina izpausmēs.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospektā 16/18, Liepāja
Edija Pālena fotogrāfiju izstāde "Viss būs labi" Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Līdz 4. novembrim
Līdz 4. novembrim Ogres Vēstures un mākslas muzejā skatāma Edija Pālena fotogrāfiju izstāde "Viss būs labi".
Veicot savu ikdienas darbu, strādājot nacionālajā informācijas aģentūrā LETA, Edija Pālena uzdevums ir iemūžināt svarīgākos sabiedriski politiskos, ekonomikas, kultūras un sporta notikumus gan Latvijā, gan ārvalstīs. Fotogrāfējot politiskās reklāmas, fotogrāfs piemeklējis īpašus leņķus un perspektīvas, lai attēls nestu vairāk informācijas un liktu cilvēkiem padomāt ne tikai par vārdiem, kas daiļo partiju plakātus un visiem jau gadu desmitiem ir labi zināmi, bet spēt cilvēkiem parādīt šos solījumus plašākā realitātes kontekstā.
Izstādē "Viss būs labi" izstādītajās fotogrāfijās satiekas divas realitātes. Viena, kas ir politiķu solījumi, otra, brīžiem skaudrā patiesība par situāciju mūsu valstī. Papildus 2018.gada vēlēšanu reklāmām, izstādē būs skatāmi arī senāki fotogrāfa darbi, kas ir kā atskats uz agrāk izteiktajiem solījumiem un uz kuriem varam atskatīties ar šodienas pieredzi, izdarot svarīgus secinājumus. Politiskos saukļus un reklāmas, papildina kadri no iepriekšējo gadu vēlēšanu iecirkņiem, kur ikvienam ir bijusi svarīga loma lemt pašu nākotni.
Edijs Pālens ir dzimis Ogrē, ar fotogrāfēšanu nodarbojas kopš aptuveni 2003.gada. Ik dienu ar viņa darbiem ir iespējams sastapties dažādos medijos. Viens attēls, ja tas spēj precīzi attēlot lietas būtību, var aizstāt simtiem citu, kas radīti vienkārši spiežot aparāta pogu bez jebkādas dziļākas domas.
Ogres Vēstures un mākslas muzejs
Brīvības iela 36, Ogre
Fotogrāfiju izstāde
"Krāsainā saules gaisma. Mikšas Rota (Ungārija) vitrāžas un mozaīkas"
1. oktobris–2. decembris
"Ungārijas dienu 2018" ietvaros muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" no 11. oktobra aicina apmeklēt izstādi "Krāsainā saules gaisma. Mikšas Rota (Ungārija) vitrāžas un mozaīkas". Izstādē tiks eksponētas pazīstamākā 19. un 20. gs. mijas Ungārijas vitrāžu mākslinieka Mikšas Rota (1865–1944) sakrālo ēku, sabiedrisko celtņu un privātnamu vitrāžu un mozaīku fotogrāfijas.
19. un 20. gadsimta mijā, kad Eiropā atdzima vitrāžu un mozaīku māksla, Mikša Rots nodibināja un vadīja vispazīstamāko un ražīgāko vitrāžu un mozaīku darbnīcu Ungārijā. Pēc Austrijas un Ungārijas 1867. gada izlīguma, izveidojoties Austroungārijas impērijai, radās pieprasījums pēc jaunām publiskām ēkām, kuras, tāpat kā baznīcas, kultūras un izklaides vietas un termālos baseinus, dekorēja ar ēkas funkcijai un nozīmīgumam atbilstošām skulptūrām, sienu gleznojumiem, keramiku, vitrāžām un mozaīkām. Daļēji aizmirstā mākslas nozare, kura uzplaukumu bija piedzīvojusi viduslaikos, atkal kļuva iecienīta 19. gadsimta otrajā pusē un atrada savu vietu arī privātajos namos – savrupmājās un turīgu pilsoņu dzīvokļos.
Mikša Rots dibināja darbnīcu 1885. gadā un sadarbojās ar tā laika izcilākajiem arhitektiem un māksliniekiem. Viņa darbnīcas meistari ir izgatavojuši dekorus gan publiskajām ēkām, baznīcām un sinagogām, gan privātmājām. Mikšas Rota izcilāko darbu vidū ir vitrāžas un mozaīkas Parlamenta ēkā Budapeštā, karaļa pils kapelā, Mūzikas akadēmijā, bijušā "Grešama apdrošināšanas nama" galvenajā ēkā, kā arī kapenēs un mauzolejos Nacionālajā kapsētā Fiumei alejā un Kozmas ielas kapsētā. Mikša Rots saņēmis pasūtījumus arī no ārzemēm – viņa darbnīcā pēc Gēzas Maroti skicēm izgatavota griestu vitrāža Meksikas Nacionālajam teātrim (1910), kā arī vitrāža karaļa pilij Hāgā.
Arī Rīgā 20. gs. sākumā uzplauka vitrāžu māksla.
11. oktobrī plkst. 16.00 izstādi kuplinās pasākums "Vitrāžu māksla 20. gs. sākuma Rīgā un Budapeštā", kurā būs iespēja uzzināt par divu spilgtu 20. gs. sākuma vitrāžu darbnīcu īpašnieku un meistaru – Ernsta Todes (Rīga) un Mikšas Rota (Budapešta) – izteiksmīgo kultūras mantojumu. Dr.art. Katalina Gellēra uzstāsies ar lekciju "Mikšas Rota dzīve un darbs. Meistara sadarbība ar sava laika izcilākajiem māksliniekiem", savukārt Dr.art. Ilona Audere lekcijā "Ernsta Todes kultūrvēsturiskais mantojums" vēstīs par 19. un 20. gs. mijas lielākās un nozīmīgākās vitrāžu darbnīcas Rīgā vadītāja Ernsta Todes (1858-1932) atstāto kultūras mantojumu un liecībām par zudušajiem darbiem.
Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs"
Alberta iela 12, Rīga
Tekstilmākslinieces Ainas Muzes (1943– 2017)
darbu izstāde "Bezgalīgais pavediens" Liepājas muzejā
Līdz 4. novembrim
Līdz 4. novembrim Liepājas muzejā ir skatāma latviešu tekstilmākslinieces Ainas Muzes (1943– 2017) darbu izstādi "Bezgalīgais pavediens".
Aina Muze līdzās Edītei Pauls-Vīgnerei un Aijai Baumanei ir viena no latviešu tekstilmākslas skolas vecākās paaudzes pārstāvēm. Viņa mācījusies pie izcilā tekstilmākslas meistara, Latvijas Mākslas akadēmijas Tekstilmākslas nodaļas dibinātāja profesora Rūdolfa Heimrāta (1926–1992). Arī pati Aina Muze no 1995. līdz 2010. gadam strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā par pasniedzēju, nododot uzkrāto pieredzi un zināšanas jaunajiem autoriem.
Viņa allaž radusi novatoriskus ceļus, ieviešot arī savus mākslinieciskos meklējumus dažādās tekstilmākslas jomās. Strādājusi daudzveidīgās aušanas un tekstilmozaīkas tehnikās, viņas radošais sniegums spilgti atklājas lielformāta un arī miniatūrās kompozīcijās, kur rodami gan abstraktu formu risinājumi, gan stilizēti figurāli motīvi, paužot folkloras, vēstures un sakrālās tēmas emocionāli piesātinātās zīmēs un simbolos.
Ainas Muzes 75. jubilejas izstāde "Bezgalīgais pavediens", atklāj mākslinieces radošo devumu Latvijas kultūrā, kas jo īpaši akcentējas Latvijas valsts simtgades kontekstā.
Liepājas muzejs
Kūrmājas prospektā 16/18, Liepāja
