Foto

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?

Arterritory.com
22/10/2018

Šonedēļ noslēdzas pirmā Rīgas Biennāle!
Līdz 28. oktobrim


Foto: Didzis Grozds

Vēl tikai līdz 28. oktobrim ir iespēja pagūt apmeklēt Pirmās Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles septiņas norises vietas, kurās aplūkojami 104 mākslinieku 141 darbs, tostarp arī10 liela mēroga mākslas instalācijas pilsētvidē. Turklāt trešdien, 24. oktobrī, no plkst. 10.00 līdz plkst. 20.00 visas norises vietas būs pieejamas bez maksas apskatei. Bet svētdien, 28. oktobrī, Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles izstādes "Viss bija mūžīgs, līdz pārstāja tāds būt" pēdējā dienā gaidāmi vairāki īpaši notikumi:
* Ģimenes ir aicinātas pavadīt noslēdzošo biennāles svētdienas pēcpusdienu LU bijušajā Bioloģijas fakultātes ēkā radošā gaisotnē, no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 veidojot jaunas formas un tēlus mākslinieces Ilzes Egles vadītajā darbnīcā "Dekonstruē un radi". Dalība tajā ir bez maksas.
* plkst. 15.00 Andrejsalā muzikālajā performancē "Flatlands" (Līdzenumi) somu itāļu mākslinieks Jani Rušika (Jani Ruscica) ar mūziķu ansambli animēs trīs objektus, kas atdzīvinās instalāciju. Perfomances laikā mūzikas materiāla plašums, kas tiek raidīts ar šo priekšmetu palīdzību, ir no abstraktas skaņas līdz jebkura veida mūzikai gan laikmetīgai, gan vēsturiskai, improvizētai un programmētai.
* plkst. 19.30 Aleksisas Bleikas darbs she who has no crown/"viņa, kurai nav kroņa" tiešraide no LU Bioloģijas fakultātes. Savā, speciāli Rīgas biennālei jaunradītajā darbā, Bleika pārskata un no jauna interpretē Latvijas Nacionālā mākslas muzeja kolekciju no 1945.-1990. gadam un tajā esošos darbus. Viņa pēta, kā sievietes tika attēlotas saistībā un pretstatā sociālistiskā reālisma doktrīnas ideoloģiskajai lomai. Piedaloties skaņu māksliniekiem Lisokot un ELVI (Elviss Zants), būs dzirdamas arī Bleikas balss modulācijas. Māksliniece šajā darbā soniski pēta (ne)redzamības un cenzūras jautājumus saistībā ar dzimti, pašizpausmi, seksualitāti un nacionālajiem naratīviem.

rigabiennial.com
Facebook/RigaBiennial
digital.rigabiennial.com

Gruzijas mākslinieku darbu izstāde "Latvijas draugi. Gruzija. Tbilisi."

24. oktobris–11. novembris


Dāvids Aleksidze. Sarkanais zieds. 2018

No 24. oktobra līdz 11. novembrim Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma Gruzijas mākslinieku darbu izstāde "Latvijas Draugi. Gruzija. Tbilisi".

Izstāde "Latvijas Draugi. Gruzija. Tbilisi" ir veidota ciešā sadarbībā ar Apollona Kuteladzes Tbilisi Valsts mākslas akadēmijas pārstāvjiem. Ekspozīcijā aplūkojami simts dažādi mākslas darbi, kas tapuši dažādos laika posmos, atšķirīgās pieejās, materiālos un tehnikās. Autoru darbi reprezentē kultūru kā labirintu. Mākslas darbu kopainā raksturīgi iezīmējas reliģijas nozīmība un seno tradīciju pavedieni, kuri tautas dvēselē glabājas vairākus gadu tūkstošus. Izstādes kolekcija atspoguļo Gruzijas glezniecības krāsainību, tās izteiksmīgos kontrastus un noslēpumaino daudzslāņainību.

Projekts "Latvijas draugi. Gruzija. Tbilisi" tapis Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienībai sadarbojoties ar Tbilisi Valsts mākslas akadēmiju. Izstāde notiks divās vietās – Rīgas Sv. Pētera baznīcā un izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa".

Rīgas Sv. Pētera baznīca
Reformācijas laukums 1, Rīga

"Rīgas mākslas telpa"
Kungu iela 3, Rīga

Lekcija "Dzīves pierakstīšanas tradīcijas" Mūkusalas Mākslas salonā
24. oktobris 

Trešdien, 24. oktobrī plkst. 18.00 Mūkusalas Mākslas salonā norisināsies latviešu folkloras, dzīvesstāstu un digitālo humanitāro zinātņu pētnieces, Dr. Philol. Sanitas Reinsones lekcija "Dzīves pierakstīšanas tradīcijas". Lekcija notiek Latvijas mākslinieka Vladimira Glušenkova izstādes "Absurda mitoloģija" ietvaros. Priekšlasījuma mērķis ir ielūkoties savas dzīves pierakstīšanas tradīcijās un iepazīt autobiogrāfiskos pierakstos, kas vienkopus savāktas Autobiogrāfiju krājumā LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuvē. 

"Savas dzīves pierakstīšana ir vēsturiski iesakņojusies pašreprezentēšanās prakse, kas rakstītāju dzīvēm neatkarīgi no tā, cik tās redzami vai neievērojami pavadītas, piešķir papildu ievērību. Kādas ir sevis pierakstīšanas diskursīvās formas un tradīcijas? Ko un kā mēs savās dienasgrāmatās un autobiogrāfijās izstāstām par sevi, par citiem un laiku, kurā dzīvojam? Kāds ir autobiogrāfiskais "es" un pasaule ap viņu? šie ir jautājumi, uz kuriem lekcijā Dr. Philol. Sanita Reinsone mēģinās sniegt atbildes.

Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga

Rasas Jansones personālizstāde "Apkampšu un sasildīšu"
Šauļu Mākslas galerijā
25. oktobris– 11. novembris


Rasa Jansone un fragments no instalācijas "Rituāla vieta". 2018. Foto © Gvido Kajons

Šauļu Mākslas galerijā, Lietuvā 25.oktobrī tiks atklāta mākslinieces Rasas Jansones personālizstāde "Apkampšu un sasildīšu". Izstāde tiek rīkota 23. Starptautiskā laikmetīgās mākslas un modes festivāla "Virus" ietvaros.

Rasa Jansone Latvijā ir pazīstama kā gleznotāja, psiholoģiski nospriegotu un emocionāli piesātinātu instalāciju autore, publiciste žurnālā "Rīgas Laiks", kā arī kuratore.

Šauļu Mākslas galerijas četrsimts kvadrātmetru izstāžu telpā, kas ir sadalīta divos stāvos, Rasa Jansone piedāvās savus pēdējo gadu darbus, no kuriem vairāki ir attīstīti īpaši šai izstādei. Izstādes nosaukums "Apkampšu un sasildīšu" ir apzīmējums cilvēciskam aktam, mērķtiecīgai aktivitātei ar nolūku saudzēt, palīdzēt, uzlabot. Taču, iedziļinoties tā cilvēka rīcībā, kurš veic šādu aktu, kam veic un kāpēc veic, atklājas cilvēcisko attiecību slāņi, kuros saudzīgums, palīdzība un labais ne vienmēr ir galvenais rīcības motīvs vai procesa rezultāts. Kādas ir attiecības cilvēku starpā? Cik daudz tajās ir pašu izvēles un, cik – ārēju nosacījumu un apstākļu sakritību? Vai mums līdzi dots uzvedības kods no vecāku un vecvecāku paaudzēm, un kāda ir izraušanās cena?

Izstāžu zāles pirmajā stāvā būs skatāmas Rasas Jansones instalācijas. Izstāžu zāles otrais stāvs būs pilnībā atvēlēts Rasas Jansones glezniecībai. Ekspozīcijā skatāmas laikā no 2013. līdz 2018. gadam tapušās darbu sērijas "Ģimenes", "Trenažieris. Pašportrets" un "Visa tā laime".

Rasas Jansones gleznošanas maniere un izvēlētā krāsu palete ir ekspresīva. Darbi ir "eksplozīvi" ne tikai estētiskā ziņā, bet arī saturā. Fiksējot ģimenes un ģimeniskuma izpausmes, Rasa Jansone tīksmīgi kavējas pie skaistajām un labajām lietām, taču ar tādu pašu vieglumu un siltumu pietuvojas un uzglezno to, kas parasti paliek aiz slēgtām durvīm, pār galvu pārvilktiem deķiem un saraudātiem spilveniem. Rasa Jansone savā mākslā gadiem konsekventi attīsta tematiku par sieviešu pieredzēm un dzimtes jautājumiem, tādejādi esot viena no retajām māksliniecēm Latvijā, kura nevairās no feminisma termina aktualizēšanas vizuālajā mākslā.

Šauļu Mākslas galerija / Siauliu dailes galerija 
rasajansone.com

facebook.com
Vilniaus gatve 245, Šauļi, Lietuva

Silvēra Žarusona, Reiņa Bērziņa, Jāņa Novika un Anša Rozentāla
izstāde "Iekļauties kustībā" Latvijas Mākslas akadēmijā
25. oktobris–24. novembris


Jānis Noviks

No 25. oktobra līdz 24. novembrim Latvijas Mākslas akadēmija un Francijas institūts Latvijā piedāvā izstādi-dialogu starp jauno un talantīgo franču mākslinieku Silvēru Žarusonu un trīs latviešu māksliniekiem Reini Bērziņu, Ansi Rozentālu un Jāni Noviku. Izstāde apvieno šo četru mākslinieku daiļradi ar vienojošo pamata tēmu - kustība. Mākslinieki ir radījuši instalācijas, kas aicinās skatītājus saplūst ar mākslas darbiem. Silvērs Žarusons Francijā ir uzgleznojis 16 lielformāta audeklus, kuri izstādīti organiskā apļa kompozīcijā kā atbilde uz Anša Rozentāla metafiziskajām pārdomām par ūdens un gaisa tēmu, Jāņa Novika koka instalācijām vai Reiņa Bērziņa tēlniecības objektiem.

Silvērs Žarosons ir mākslinieks, kas dzimis Parīzē. Viņš ir beidzis Parīzes Operas deju skolu, taču pēc 2011. gadā gūtās traumas dejotāja karjeru ir spiests pārtraukt. Viņš izstrādā mākslas stilu, kas ir cieši saistīts ar deju. 2016. gadā iegūstot maģistra grādu bioloģijā, viņš rada savu jauno darbu sēriju, kurā pēta akrila spēju reaģēt kā organiskai vielai. Rīgā viņš prezentēs savu mākslas darbu - L.U.C.A., monumentālu un apļveida instalāciju, kas sastāv no 16 audekliem. Akronīms L.U.C.A. (Last Universal Common Ancestor) apzīmē pirmo uz Zemes eksistējošo organismu pirmo dzīvo šūnu, kas ir bezgalīgi pavairojusies līdz visas dzīvās pasaules tapšanai. L.U.C.A. paziņo un turpina dzīvās pasaules gājumu, kas trīs miljardu gadu laikā ne tikai nebeidz attīstīties un transformēties, bet arī atgriezties atpakaļ, lai galu galā sevi atkārtotu ciklā, kura ritmu ietekmē krīzes un izmiršana. 

Reinis Bērziņš 2018. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari (Baklaura grāds). Grupas izstādēs Latvijā un ārvalstīs piedalās kopš 2015. gada.

Jānis Noviks 2015. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Tēlniecības apakšnozari (Maģistra grāds). Regulāri piedalās izstādēs un mākslas projektos Latvijā un ārvalstīs. Pārstāvējis Latviju Ziemeļvalstu simpozijā “Arts in the Environment” Helsinkos, Somijā.

Ansis Rozentāls 2018. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības apakšnozari (Maģistra grāds). Grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Ķīnā, Beļģijā, Ēģiptē regulāri piedalās kopš 2009. gada. 2018. gadā ieguvis Valdemāra Tones stipendiju.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13 Rīga

Kristiana Brektes un Modra Svilāna sologrāfiju sērija HELIOS
Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā
27. oktobris–2.decembris

Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā no 27. oktobra līdz 2. devemvrim būs skatāma Kristiana Brektes un Modra Svilāna sologrāfiju sērija - izstāde HELIOS.

Mākslinieki Kristians Brekte un Modris Svilāns savā radošajā sadarbībā pievēršas un pēta visdažādākās cilvēka dzīves parādības. Par pagātnes un nākotnes mijiedarbību viņi reflektējuši kā lielākos un mazākos telpas objektos, skaņas un gaismas scenogrāfijā, tā arī analogā fotogrāfijā. Eksperimentējot ar vidi, tās pašnoteikšanās spējām šoreiz mākslinieki radījuši unikālu sologrāfiju (solargraphy – no angļu val.) sēriju, tajā atklājot savu interesi par pamesto, nepareizo un tumšo eksistences pusi. Gadu gaitā sadarbojoties, Modris un Kristians nonākuši pie individuālo interešu kompromisa, radot psiholoģiski baisu vienojošo mākslas darbu estētiku.

Sologrāfiju paši mākslinieki definē kā "principu, kad ar saules stariem kadrā tiek iededzināts attēls". Taču patiesībā sologrāfijas bildē nojaušams daudz vairāk – tā nav tikai mirkļa vai vietas fiksācija, bet gan vides un laika tvērums attēlā. Ar pašgatavotiem pinhole aparātiem Kristians Brekte un Modris Svilāns apceļojuši Latviju, kameras paslēpjot pie pamestām baznīcām un kapos, vietās par kuru esamību cilvēki jau sen aizmirsuši. Kā mākslinieki viņi pievēršas attēlā iekļautajai formai, kompozīcijai un attēla rašanās procesam. Kā 21. gadsimta pētnieki viņi atgriežas tagadnes aizmirstajā telpā, protokolējot nebūtībā aizlaistos dzīvības pieminekļus.

Saule ir mediators starp abiem māksliniekiem un konkrēto, viņus interesējošo vietu. Tā ir arī būtiski nepieciešams elements ceļā uz attēla piedzimšanu un galvenais tehniskais autoru ierocis. Vienlaikus, sologrāfiju sērija, kā arī tās nosaukums "Helios", aktualizē saulei vēsturiski piešķirto simbolisko nozīmi.

Izstādes kuratore - Auguste Petre

Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs
Skolas iela 12, Madona

Aiga Audera rotu izstāde "Daba un rotas"
"Rīgas Jūgendstila centrs" muzejā
18. oktobris–2. decembris

Muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" līdz 2. decembrim skatāma rotu mākslinieka Aiga Audera izstāde "Daba un rotas". Līdzīgi kā jūgendstila periodā, arī mūsdienās ir mākslinieki, kuri rotaslietās vēlas satvert dabas daudzveidīgo skaistumu. Aigis Auders radošu iedvesmu gūst gan ierastās, gan neparastās dabas formās un faktūrās. Par mākslinieka rotām top dažādās kompozīcijās savienoti dabas elementi – smalku sakņu vijumi, jūras nogludināti priekšmeti, meža veltes un dabas veidojumi, ko akcentē Latvijas dārgakmens – dzintars.

"Aiga Audera rotas ir viņa ieraudzīto dabas pēdu radošais demonstrējums," atzīmē mākslas zinātniece Dr.art. Ilona Audere. Mākslinieka vērīgā acs pamana gan krustnagliņas smalkumu, gan anīsa zvaigznes eksotisko mirdzumu, kas pārtop rokassprādzē, gredzenā vai auskaros. Lai dabas materiāls atmirdzētu sudrabā, dabas filigrānās formas iziet garu pārtapšanas procesu meistara darbnīcā. Savdabīgās dabas formas un faktūras mākslinieks pārrada, izmantojot paša izstrādāto vakuumliešanas tehniku. Tām jaunu dzīvi piešķir kompozīcija un akcenti – nelieli ametisti, perlamutrs, cirkoni.

Aiga Audera profesionālo kvalifikāciju sekmējusi izglītošanās profesora Jura Gagaiņa vadītajā Metāldizaina nodaļā Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī pirms tam apgūtā ķīmiķa specialitāte Latvijas Universitātē un mākslas amatniecības pieredze, darbojoties Tautas studijā "Kalvis".

Muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs"
Alberta iela 12 (ieeja no Strēlnieku ielas)

Starptautiska izstāde "Pērļu metamorfozes laikmetīgajās un konceptuālajās rotās"
Mākslas galerijā PUTTI
19. oktobris–13. novembris


Nicolas Estrada

Mākslas galerijā PUTTI līdz 13. novembrim ir skatāma izstāde "Pērļu metamorfozes laikmetīgajās un konceptuālajās rotās". Izstādē piedalās 44 rotu mākslinieki no visas pasaules un tās vienojošais elements ir PĒRLE.

"Mākslinieku estētiskās daiļrades rezultātā pērle iegūst mūsdienīgu veidolu, kas balstīts uz katra mākslinieka individuālo pieredzi un materiālu izvēli. Dažādo un neierasto materiālu izvēle ir kā spēle, kas klasisko un nepārprotamo pērli izceļ un ļauj tai atspīdēt šodienas gaismā.

Notraucot klasiskos aristokrātu putekļus, pērles atdzimst no jauna – mūsdienīgās, izsmalcinātās un interesantās laikmetīgajās un konceptuālajās rotās!" teikts izstādes pieteikumā.

Izstādes scenogrāfiju,ideju un konceptu radījis modes dizaineru tandēms "MAREUNROL'S" (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops).

Mākslas galerija PUTTI
Peitavas iela 5 , Vecrīgā

Gundegas Evelones izstāde "Laikmetīgās Mākslas muzejs skudrām"* 
izstāžu telpā "room9"
20.–28. oktobris

Izstāžu telpa "room9" savu darbību noslēdz ar Gundega Evelones projektu "Laikmetīgais Mākslas Muzejs skudrām". "Laikmetīgais Mākslas Muzejs skudrām" ir instalācija un perfomanču sērija nedēļas garumā par laikmetīgās mākslas un mūsdienu muzeja formu "low-tech" stilistikā.

"Laikmetīgās Mākslas muzejs skudrām" ir kritiska reakcija pēdējo notikumu ķēdei, kas saistīta ar Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja izveidi jeb, precīzāk, tā ne-izveidi. Lai arī cik ļoti jomas specialisti uzstātu, ka šāda veida institūcija ir nepieciešama, līdz 10 gadu pagātnei Valsts vienpersoniski nebija spējusi rast līdzekļus muzeja fiziskai būvniecībai. Iluzori šķita, ka risinājums tiks rasts, saistoties ar privātu finanšu struktūru (vienlaicīgi pieverot acis uz tās reputācijas problēmām), taču, lavīnveidīgi attīstoties vēl līdz galam neizprotamiem notikumiem, šķiet paliksim bez mūsdienu mākslas muzeja vēl kādu desmitgadi. Vienlaicīgi joprojām sabiedrības atbalsts šāda liela projekta attīstībai nav vienbalsīgs un nereti tiek uzsāktas diskusijas, vai šī brīža ekonomiskajā realitātē kaut kas tāds vispār ir nepieciešams," teikts izstādes pieteikumā.

Iepriekš aprakstītā kontekstā māksliniece Gundega Evelone piedāvā risinājumu (vai vismaz variantu), kā rast izeju no sarežģītās situācijas. Atbalstot pilsonisko aktivitāti un veicinot ikvienu uzņemties atbildību par valstij svarīgo, Gundega Evelone ir aprēķinājusi, ka, ja kopējās šīs institūcijas izmaksas ir apmēram 30 milijoni eiro, un rezultātā tā būtu vērtība, kas pieejama ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tad, godīgi sadalot, katram no mums būtu muzeja izveidei jāziedo 15 eiro. Ņemot vērā, ka mūsu nācijai jau iepriekš ir bijis problemātiski vienoties vispatverošā pilsoniskā iniciatīvā un apzinoties, ka Laikmetīgās Mākslas muzejs ir vajadzīgs te un tūlīt, Gundega Evelone ir nolēmusi pati izveidot laikmetīgās mākslas muzeju par apmēram šādu finansējumu, kuru viņa šā vai tā ziedotu šim projektam, ja būtu vajadzība. Projekta mērķis ir, ja ne kvalitatīvi (jo ir ierobežots finsējums), tad vismaz kvantitatīvi aizsākt Laikmetīgās mākslas muzeju kustību Latvijā, cerot, ka daudzu mazu laikmetīgo mākslas muzeju kritiskā masa reiz radīs apstākļus viena liela Laikmetīgā mākslas muzeja tapšanai.

Gundega Evelone (1988) ir starpdisciplināra māksliniece. Ieguvusi LMA maģistra grādu tēlniecībā, taču brīvi strādā dažādos mākslas medijos un tos mīksē pēc nepieciešamības. Par galveno tiek uzskatīta ideja un forma, lai arī kāda tā būtu, ir pakārtots veids domas labākajai paušanai. Māksliniece līdz šim piedalījusies vairāk kā 50 dažādos mākslas projektos gan kā autore, gan kā kuratore Latvijā un ārvalstīs.

Visu nedēļu Projekta "Laikmetīgā Mākslas muzeja Skudrām" ietvaros notiks ekskursijas, lekcijas, diskusijas, radošās darbnīcas.

*projekta nosaukums ir populārās interneta mīma "What is this? A Center for ants?" (kas tas ir? Centrs skudrām?) tulkojums un pārfrāzejums. Mīms radusies no filmas "Zoolander" (rež. Bens Stillers, 2010), kuras noslēgumā galvenais varonis modelis - pamuļķis ar labu sirdi nolemj atvērt Kultūras Centru bērniem. Aplūkojot Centra maketu, viņš to notur par jau gatavu būvi.

Galerijā "Room9"
Dzirnavu iela 27, Rīga / 2. stāvs

Ulda Rubeža un Egona Peršēvica kopizstāde "Nekurienes vidū"
Liepājas galerijā "Romas dārzs"
20. oktobris–31. decembris


Egons Peršēvics

Liepājas galerijā "Romas dārzs" skatāma gleznotāja Ulda Rubeža un tēlnieka Egona Peršēvica kopizstāde "Nekurienes vidū", kas reflektē uz mūsdienu mediju pārsātinātās vides ietekmē dzīvojošu cilvēku realitātes uztveri un tās ilūziju. Kopizstādē skatāmas vairākas gleznu un instalāciju sērijas, kā arī lielformāta skulptūra – mākslas darbi, kas radīti speciāli šai izstādei, abiem autoriem dialogā runājot par realitāšu un ideju konfrontācijām.


Uldis Rubezis

Gleznotājs Uldis Rubezis savos darbos jauc reālos, dokumentālos kadrus ar nereāliem foniem, radot postsireālistiskas ainavas. Savukārt ready-made objektus viņš pārveido, radot miniatūras scenogrāfiskas ainiņas. Jaucot reālo jeb dokumentālo ar nereālo, mākslinieks cenšas likvidēt robežas starp realitātēm un to uztverēm. Arī tēlnieka Egona Peršēvica skulptūra "Dižkareivis G***s G*******s" vēsta par realitāšu konfrontāciju. Reāls cilvēks – tāds, kādu to redzam visās mums pieejamajās fizikāli izmērāmajās dimensijās, spēj vienlaicīgi pilnvērtīgi darboties pavisam citā – virtuālā vidē, izspēlējot reālus un nereālus scenārijus. Skulptūras reālistiski veidoto figūru papildina gaisma un krāsa. Mākslas darba nosaukumu daļēji nācās aizšifrēt, jo darba prototips ir Latvijas armijas karavīrs aktīvajā dienestā, kura vārds medijos nedrīkst parādīties.

""Nekurienes vidū" ir stāsts par notikumiem, kas risinās mums līdzās, vai arī ļoti tālu prom – tam īsti nav nozīmes, jo mēs par tiem neaizdomājamies, tikpat labi tie nenotiek nekur. Izstādes gaisotne ir diezgan netverama; ir skaidri nojaušamas darbojošās personas, bet pavisam neesoša ir darbība un vieta," saka Uldis Rubezis, piemetinot, ka izstādi izvēlējušies rādīt tieši veļu laikā, lai spēle ar laika un telpas nojaukšanu būtu vēl labāk izgaršojama.

Egona Peršēvica un gleznotāja Ulda Rubeža kopizstāde "Nekurienes vidū" Liepājā, galerijā "Romas dārzs" būs skatāma līdz pat gada beigām, bet jau 2019. gada sākumā to eksponēs arī Lietuvas galvaspilsēta Viļņa.

Galerijā "Romas dārzs"
Zivju iela 3, Liepāja

Starptautisks mākslas projektu konkurss "NOT out of sight, NOT out of mind"
Projektu pieteikšana līdz 15.novembrim

Vides risinājumu institūts sadarbībā ar partneriem no Igaunijas un Latvijas izsludina mākslas projektu konkursu "NOT out of sight, NOT out of mind" māksliniekiem, dizaineriem, arhitektiem un citiem radošo industriju pārstāvjiem. Lai vēstītu par patērētāju sabiedrības radīto atkritumu apjomu, to izraisītajām problēmām un atkārtotas izmantošanas iespējām, mākslinieki līdz 15.novembrim aicināti pieteikt projektus dažādās disciplīnās – vizuālā, audio-vizuālā māksla, tēlniecība, fotogrāfija, grafiskais dizains, arhitektūra, performanču māksla u.c.

"NOT out of sight, NOT out of mind" mērķis ir veicināt dažādu sabiedrības grupu izpratni par radīto atkritumu apjomu, otrreizējas pārstrādes potenciālu un resursu izmantošanas efektivitāti mūsdienu sabiedrībā. Kā vēsta konkursa rīkotāji, "Ņemot vērā pēdējās desmitgadēs saradīto atkritumu daudzumu, arvien lielāku uzmanību nepieciešams pievērst to atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Būtiski, lai ikviens spētu apzināties savu atkritumu “pēdu", kas radusies plastmasas, papīra, metāla, stikla iepakojumu u.c. materiālu pārmērīga patēriņa rezultātā. Tikai nedaudz izmainot savu attieksmi un ikdienas paradumus, varam šo situāciju mainīt."

Konkursa rezultātā mākslas un vides ekspertu žūrija atlasīs 14 mākslas projektus, kas tiks iekļauti kopējā ceļojošajā izstādē. No 2019. – 2020. gadam tā apceļos 6 dažādas mākslas, kultūras un publiskās telpas Latvijā un Igaunijā un rosinās cilvēkus uz videi draudzīgāku rīcību. Pirmā izstādes atklāšana paredzēta 2019. gada maijā.

Izvēlēto mākslas projektu autoriem tiks nodrošināta 1 mēneša rezidence Latvijā vai Igaunijā, piešķirta 3000 EUR stipendija, ceļošanas un uzturēšanās budžets. Mākslas darbu izstrādei autoriem būs pieejami SIA “ZAAO” atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma materiālo atkritumu resursi un objekti, kā arī tehniskais atbalsts mākslas darbu uzstādīšanai dažādās vietās. Visu par pieteikšanos un kritērijiem iespējams atrast šeit.

Izstāde "Kvalitātes etalons"
Izciliem notikumiem un kultūras personībām veltītās Latvijas naudas monētas
19. oktobris–2. decembris

Līdz 2. decembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā ir skatāma projekta "TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju" otrā satelītizstāde "Kvalitātes etalons", kas iepazīstinās ar Latvijas naudas monētām, veltītām izciliem notikumiem un kultūras personībām.

Nauda pilda ne tikai maksāšanas līdzekļa, bet arī valsts reprezentācijas funkcijas, it sevišķi ja tai ir augsta mākslinieciskā vērtība. Visas iepriekš minētās kvalitātes piemita pirmās neatkarīgās Latvijas simbolam – mākslinieka Riharda Zariņa veidotajai piecu latu monētai ar tautumeitas profilu, sauktai par Mildu. Padomju varas periodā daudzās ģimenēs šī naudas zīme tika glabāta kā relikvija, apliecinot latviešu nācijas ilgas par savu brīvo valsti.

Atgūstot neatkarību un apzinoties naudas zīmju simbolisko un estētisko nozīmību, Latvijas Banka kopš 1993. gada pievērš īpašu uzmanību monētu inovatīvam mākslinieciskajam, tehniskajam vai tematiskajam risinājumam. Divdesmit piecu gadu laikā ir radīti unikāli kolekcijas monētu paraugi, kas kopumā veido daudzpusīgu stāstu par Latviju kā nacionālā, tā starptautiskā kontekstā. Vairāk nekā 120 monētas iepazīstina ar valsts dibināšanu un būtiskiem notikumiem Latvijas vēsturē, mūsu dabas bagātībām, sporta sasniegumiem, tautas tradīcijām, kultūras notikumiem un ievērojamām personībām.

Katra kolekcijas monēta atšķiras ar oriģinālo dizainu. Būtībā tie ir miniatūri mākslas darbi, kuros pamatidejas savītas ar filigrānu izpildījumu. Pateicoties izcilajam mākslinieciskajam noformējumam, Latvijas Bankas kolekciju monētas ir iekļautas Latvijas Kultūras kanonā. Latvijas monētas ļoti augstu vērtē arī pasaulē, tās saņēmušas daudzas prestižas balvas.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs lepojas ar to, ka Latvijas Banka ir uzdāvinājusi pilnu kolekcijas monētu komplektu muzeja krājumam un , sagaidot Latvijas valsts simtgadi, DMDM piedāvā iepazīties ar nelielu šīs kolekcijas daļu.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga / 3. stāva vestibils

Evitas Vasiļjevas personālizstāde "Klusie stāvi un elastīgās tagadnes"
Tallinas pilsētas galerijā 
19. oktobris–25. novembris

Līdz 25. novembrim Tallinas pilsētas galerijā apskatāma Evitas Vasiļjevas personālizstāde "Klusie stāvi un elastīgās tagadnes". Vasiļjevas pirmā izstāde Igaunijā runā par nemitīgu kustību, nenoteiktību un iespējām.

Evitas Vasiļjevas darbi vispirms pārsteidz ar savu svaru – betona lējumi, no kuriem lien ārā dažāda garuma tērauda armatūras stieņi, liecina par smagu fizisku darbu. Šis darbu fizikalitātes aspekts saista Vasiļjevas māksliniecisko praksi ar seno tēlniecības tradīciju. Nav saprotams, vai objekti vēl tikai top vai jau atrodas sabrukuma stadijā, un tā nu skatītājs atrodas uz dažādu laiku robežas. Izstādē "Klusie stāvi un elastīgās tagadnes" skatāmi arī jauni keramikas darbi, kurus Vasiļjeva veidojusi, atrodoties rezidencē Eiropas keramiķu centrā (EKWC) Nīderlandē.

""Klusie stāvi" ir komplicētas un abstraktas mentālās konstrukcijas. Metāla stieņi, kas ietiecas struktūrās un tās raksturo, liek mālam ieplaisāt. Visa radīšanas svelme ir izlikta vispārējai apskatei. Netveramais, nemateriālais ir cieši savijies ar skulpturālo," – tā pati Vasiļjeva apraksta darbus, kas ietekmējuši izstādes nosaukuma izvēli.

Evita Vasiļjeva (1985) ir Latvijā dzimusi māksliniece, kura dzīvo un strādā Nīderlandē. 2013. gadā beigusi Gerita Rītvelda akadēmijas Tēlotājmākslas nodaļu un no 2014. gada līdz 2016. gadam strādājusi Amsterdamas mākslinieku rezidencē De Ateliers.

Izstādi veido Tallinas Mākslinieku nams sadarbībā ar Kim? Laikmetīgās mākslas centru. 

Tallinas pilsētas galerija
Harju 13, Tallina

Sandras Strēles izstāde "Melanholija III"
mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS
Līdz 17. novembrim


Sandras Strēles darbs no sērijas "Melanholija". Publicitātes foto

Līdz 17. novembrim Mākslas izglītības centrā TRĪS KRĀSAS interesenti aicināti uz Sandras Strēles instalāciju "Melanholija III".

Izstādē skatāmi mākslinieces Sandras Strēles jaunākie darbi - gleznas un telpiski objekti - no sērijas "Melanholija". Darbos Sandra Strēle meklē peldēšanās attēlošanas veidus, katru no tiem pārnesot atšķirīgā vidē un apstākļos, kas var šķist piemēroti, ērti un baudāmi vai, tieši pretēji, neiedomājami un neloģiski.

Peldēšanās metafora instalācijā veido vairākus vēstījuma aspektus. Pirmais definē peldēšanos kā dzīves virzības, plūstamības metaforu, kas iezīmē dzīves gājumu, kas ir nemitīgi mainīgs, neparedzams. Latviešu valodā tiek lietots izteiciens "peldēt pa dzīvi", ar to apzīmējot cilvēku, kam viss dzīvē padodas veikli un bez liekas piepūles. Otrais metaforas lietojuma variants iezīmē peldēšanās kā kustības nozīmi. Kustība peldoties iespējama tikai šķidrumā, kam ir noteikts blīvums. Tīrā baseina ūdenī ķermeņa kustība uz priekšu panākama bez liekas piepūles un grūtībām. Kā trešā peldēšanās iespējamība minama peldēšanās kā atpūta, kā mirklīga bezrūpība.

Sandra Strēle 2016.gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļas maģistrantūru, vienu semestri pavadot apmaiņas programmā Antverpenes Karaliskajā mākslas akadēmijā. Saņēmusi Borisa un Ināras Teterevu fonda stipendiju mākslā 2012.gadā, Brederlo von Sengbusch mākslas prēmiju 2014.gadā un SEB stipendiju glezniecībā 2016.gadā, kā arī 2017.gadā glezna no sērijas "Melanholija" tika iekļauta konkursa izstādes "Jaunā gleznotāja balva" finālistu darbu izstādē. Sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalījusies grupu izstādēs un rezidencēs Itālijā, Baltkrievijā, Igaunijā, Lietuvā, Norvēģijā, Indijā, Beļģijā, Vācijā, Francijā, Rumānijā, Dānijā u.c.

Mākslas izglītības centrs TRĪS KRĀSAS
sandra-strele.com
Miera ielā 15/1, Rīga / pagalma ēkā

Tiks pasniegta ikgadējā Ziemeļvalstu un Baltijas Jaunā mākslinieka balva
25. oktobris


Elīna Vītola. Common Issues in Painting and Every-Day Life 5. 2018

25. oktobrī Latvijas Mākslas akadēmijā tiks paziņots un apbalvots ikgadējās Ziemeļvalstu un Baltijas Jaunā mākslinieka balvas (Nordic & Baltic Young Artist Award) ieguvējs.

Par labākā jaunā mākslinieka titulu un sabiedrības simpātijām šogad sacenšas 95 jaunie talanti – 13 no Latvijas, 20 no Igaunijas, 37 no Lietuvas un 25 no Somijas. Tiešsaistes balsojuma uzvarētājs iegūs naudas prēmiju 500 eiro apmērā, savukārt starptautiskas žūrijas izvēlētam uzvarētājam tiks piešķirta naudas prēmiju 2000 eiro apmērā.

No Latvijas konkursā piedalās tādi jaunie mākslinieki kā Anna Pabērza, Sabīne Vernere, Ansis Rozentāls, Elīna Vītola, Marta Veinberga un citi.

Ziemeļvalstu un Baltijas Jauno mākslinieku balva atspoguļo šī brīža situāciju laikmetīgās mākslas jomā un sniedz ieskatu nākotnes mākslas pasaulē. Šī balva izveidota, lai profesionālo vidi un plašāku sabiedrību iepazīstinātu ar jaunākās paaudzes māksliniekiem un atbalstītu to profesionālo darbību.

2018. gada Ziemeļvalstu un Baltijas Jauno mākslinieku balvas starptautiskajā žūrijā ir Andris Vītoliņš (Latvijas Mākslas akadēmija), Anna-Kaisa Rastenbergere (Uniarts Helsinki), Jurijs Dobriakovs (Viļņas Mākslas akadēmija), Keiu Krikmans (Igaunijas Mākslas akadēmija) un Andra Orna (laikmetīgās mākslas platforma NOAR.eu).

Ziemeļvalstu un Baltijas Jauno mākslinieku balva, kas aizsākās 2016. gadā, apkopo labākos darbus no absolventu skatēm Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Somijā vienotā platformā, tādējādi šo mākslas darbu izlasi padarot redzamāku Baltijas un Ziemeļvalstu reģiona kolekcionāriem, kuratoriem un mākslas mīļotājiem, kā arī vienlaikus atbalstot jaunāko mākslinieku paaudzi viņu profesionālajos centienos.

Balvu koordinē laikmetīgās mākslas platforma NOAR.eu sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju, Igaunijas Mākslas akadēmiju, Viļņas Mākslas akadēmiju un no šī gada – arī Helsinku Mākslas akadēmiju.

Visu konkursantu darbus var apskatīt vietnē.

"Neputns" izdevis divas jaunas grāmatas

Apgāds "Neputns" oktobrī izdevis divas jaunas grāmatas - igauņu eposu "Kalevdēls" Guntara Godiņa atdzejojumā un jauno sērijas "Mākslas detektīvi" Luīzes Pastores un Elīnas Brasliņas darbu "Bez nosaukuma".

Eposs "Kalevdēls" (Kalevipoeg) ir mūsdienās visvairāk tulkotais igauņu valodā sarakstītais daiļdarbs, igauņu kultūras vizītkarte pasaulē. Gandrīz 90 gadus pēc tā pirmā tulkojuma iznākšanas latviešu valodā "Neputns" laidis klajā jaunu eposa izdevumu Guntara Godiņa atdzejojumā.

"Šogad gan Latvija, gan Igaunija svin savas valsts simtgadi. Lai igauņu tautas eposa "Kalevdēls" tulkojums ir mana dāvana mūsu valstīm jubilejā."

"Neraugoties uz laikiem, kad "Kalevdēls" ideoloģisku apsvērumu dēļ ir tā vai citādi interpretēts un skaidrots, tas arvien ir saglabājies igauņu tautas atmiņā. Nebūs pārspīlēts, ja apgalvošu, ka "Kalevdēls" ir nacionālais pamatteksts un ideoloģiskā ass, kas spēku gūst no viņsaules slepenās atvilktnes. "Kalevdēls" ir gan tradīcija, gan simbols, igauņu tautas "lielais stāsts", uz kuru ir balstījušies cauri laikiem un no kura pārtapšanas ir radušās neskaitāmas jaunas takas igauņu 21. gadsimta dzīvajā kultūrā," tā grāmatas priekšvārdā raksta igauņu literatūrzinātniece Marina Lāka (Marin Laak).

"Kalevdēls" ir vēl arvien dzīvs eposs, kurš vairāk nekā jebkurš cits literārs darbs ietekmējis igauņu nacionālo kultūru, literatūru, pašapziņu un pat vēsturiskos procesus. Balstoties uz igauņu tautasdziesmas (regilaul) tradīciju, viens no igauņu 19. gadsimta nacionālās atmodas laika dzejniekiem – Frīdrihs Reinholds Kreicvalds (Friedrich Reinhold Kreutzwald, 1803–1882) – mantotos folkloras pamattekstus iekausējis eposa dzejas formā. Eposa pirmpublicējumu viņš 1862. gadā ar nosaukumu "Kalewipoeg. Üks ennemuistene Eesti jut: Kaheskümnes laulus" ("Kaleva dēls. Viens mūžsens igauņu stāsts divdesmit dziedājumos") par saviem līdzekļiem izdeva nelielā Somijas pilsētiņā Kuopio.

Latviešu valodā eposa fragmenti pirmoreiz publicēti 1904. gadā periodikā Raiņa atdzejojumā, bet pilnā apjomā tas ar nosaukumu "Kalevipoegs" izdots 1929. gadā Elīnas Zālītes tulkojumā.

 

Savukārt sērijā "Mākslas detektīvi" apgāds "Neputns" laidis klajā veiksmīgā bērnu literatūras tandēma – rakstnieces Luīzes Pastores un mākslinieces Elīnas Brasliņas – sesto kopīgi radīto grāmatu. Stāstam, kas šoreiz aicina doties ceļojumā abstraktā ekspresionisma korifeja Marka Rotko (1903–1970) gleznu pasaulē, dots tāds pats nosaukums kā 1951. gadā tapušajai Rotko gleznai, kurā nokļūst mazie detektīvi, – "Bez nosaukuma".

"Man vienmēr šķitis, ka bērnu un jauniešu grāmatās ir jārunā par emocijām – ne tikai par pozitīvajām, bet arī par dusmām, skumjām, grūtsirdību – par dzīves galīgumu, nāvi un citām robežsituācijām, kas palīdz "ieraudzīt" dzīvi," atzīst rakstniece Luīze Pastore. "Šāda literatūra palīdz saprast, kāpēc, piemēram, mamma vai tētis reizēm jūtas bēdīgi, un sagatavo vecumposmam, kad bērni paši ies cauri sev vēl nepazīstamu emociju vētrām. Tuvojoties pusaudžu vecumam, lasītāji stāstā varēs atpazīt savus emocionālos stāvokļus, kurus paši bieži vien nespēj nosaukt vārdā, atstājot tos "bez nosaukuma" karājoties gaisā kā tumšu negaisa mākoni. Tomēr grāmatā "Bez nosaukuma" šīs tēmas risinātas ar vieglumu un asprātību, kas ir visas "Mākslas detektīvs" sērijas iezīme un vienlaikus iedrošina lasītāju pieņemt, ka visām emocijām ir tiesības pastāvēt, tāpat kā mākslai, – pat ja vienmēr būs kāds, kas Rotko gleznu priekšā pamanīsies apgalvot, ka viņš "arī tā mācētu"."

Sērijā "Mākslas detektīvi" līdz šim izdotas grāmatas "Pazudušais pērtiķis" (2015), "Neredzamais cilvēks" (2015), "Svešinieka atnākšana" (2015), "Operācija "Maska"" (2016), "Pēdējais ķēniņš" (2016).

Apgāds "Neputns"
Tērbatas iela 49/51-8, Rīga