ZIŅAS  
Darbs no Broņislava Vojceha Linkes izstādes "Atgriezties"

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
05/11/2018

Vēl tikai šodien var pieteikties
ISSP kolāžas darbnīcai "Paradīzes sarunas" ar Andreju Strokinu un Maiklu Holandu
5. novembris

ISSP aicina fotogrāfus, vizuālos māksliniekus un citus interesentus līdz 5. novembrim pieteikties kolāžas darbnīcai "Paradīzes sarunas", ko no 17. līdz 19. novembrim vadīs mākslinieki Andrejs Strokins un Maikls Holands (Lielbritānija). Trīs dienu garā darbnīca pievērsīsies kolāžas tehnikas iespējām, īpaši savienojumā ar fotogrāfijas mediju.

Ko Tev nozīmē "paradīze"? Kā atšķiras cilvēku priekšstati par to? Vai paradīze ir kaut kas tāls, neaizsniedzams? Vai Tava ikdiena citam var šķist eksotiska? Radoši risinot šos jautājumus, darbnīcā "Paradīzes sarunas" būs iespēja izmēģināt kolāžas tehnikas daudzpusīgās iespējās. Dalībnieki no dažādām jomām strādās pie uzdevumiem "sarunu" formā - grupās, pāros un individuāli. Izmantojot kā vārdus, tā attēlus, īpaša uzmanība tiks pievērsta dubultām nozīmēm, pretrunām un kontrastiem, apspēlējot ideju par “eksotisko”. Atlasot attēlus no dažādiem avotiem, dalībnieki realizēs savus autordarbus kolāžā, un darbnīcas noslēgumā radītie darbi tiks prezentēti "pop-up" izstādē.

Darbnīca notiks no 17.–19. novembrim ISSP telpā Rīgā, Berga bazārā. Darbnīcas valodas – latviešu un angļu.

Vairāk informācijas un pieteikšanās.

Maikls Holands (Michael Holland) – mākslinieks no Lielbritānijas, dzīvo un strādā Latvijā, piedalījies izstādēs Kanādā, Brazīlijā, Itālijā, Anglijā, Spānijā un Latvijā. Viņa darbus ietekmē gan "mail art” novirziens, gan arī šķietamu atkritumu atkārtota izmantošana dažādiem mērķiem, tai skaitā mākslā. Maikls ir piedalījies daudzās alternatīvās izglītības programmās kā dalībnieks, kā arī vadījis darbnīcas un pasākumus. Šovasar Maikls bija viens no diviem māksliniekiem, kas darbojas Maikla Lendija mākslas darbā "Open for Business" kā daļa no Rīgas biennāles (RIBOCA).

Andrejs Strokins – latviešu mākslinieks, kurš strādā ar dokumentālo fotogrāfiju dažādos veidos. Strokins ir Latvijā pazistams ar savu aktīvo darbību vernakulārās un atrastās fotogrāfijas laukā. 

ISSP
Marijas iela 13 k-3, Berga Bazārs, Rīga

Dambja personālizstāde "Mīlestības vārdā"
galerijā Istaba
No 5. novembra

No 5. novembra galerijā Istaba apskatāma Latvijas pagrīdes mūzikas dzīves aktīvista, leģendārās pankroka grupas Inokentijs Mārpls līdera Dambja personālizstāde "Mīlestības vārdā". Izstāde ir galerijas Istaba dāvana Dambim viņa 50. dzimšanas dienas gadā un akcentē Dambī mītošo mākslinieka gēnu, dienasgaismā izvelkot viņa zīmējumiem pilnās mapes. Izstādē apskatāmas Dambja eļļas gleznas, apgleznotās ģitāras, viņa "handmeidā" darināto koncertu plakāti, grupas koncertu karogi, skatuves tērpi un pašdarinātās rotas.

Dambja (īstajā vārdā Raimonda Lagimova) zīmējumu daudzums ir grūti aptverams un izstādē eksponēta vien daļa no tiem. Dambim bērnībā bijis tuvs kontakts ar viņa vectēvu gleznotāju Aleksandru Lagimovu. No turienes arī izpratne par kompozīciju, par mākslu un tās klasiskajām vērtībām. Lai vai Dambim raksturīgs izteikti savs rokraksts – daži viņa zīmējumi "velk” uz Pikaso, daži uz Miro. Dambis zīmē uz visādām strēmelēm, papīru atlikumiem, lietotām aploksnēm. Aizpilda visus tukšos laukumus. Izmanto papīru. Dambis sevi kā mākslinieku neafišē, viņš ir autodidakts, nav mācījies pat mākslas skolā. Lietišķajos stāties esot gribējis, bet neesot mēģinājis, jo droši vien nebūtu pieņemts sliktā raksturojuma dēļ (padomju laikos stājoties citā skolā, bija vajadzīgs raksturojums no iepriekšējās mācību iestādes, ar ko Dambim tobrīd, stāvot pie Latvijas pankroka šūpuļa, būtu bijušas problēmas.)

Par godu izstādei galerija Istaba laidusi klajā Dambja pastkartu kolekciju.

Galerija Istaba
Kr. Barona iela 31b, Rīga

V starptautiskais tekstilmākslas simpozijs Daugavpilī
6.–16. novembris


Autors Sauro Manetti (Itālija)

No 6. līdz 16. novembrim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā norisināsies piektais starptautisks tekstilmākslas un šķiedru mākslas simpozijs.

Jau piekto gadu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ieradīsies tekstilmākslinieki no dažādām pasaules valstīm, lai, smeļoties iedvesmu Daugavpils cietokšņa ielās, pagalmiņos, arhitektūrā un cilvēkos, veidotu jaunus mākslas darbus, kurus pēc divu nedēļu intensīva darba ikviens varēs apskatīt simpozija dalībnieku kopīgā izstādē.

V starptautiskajā tekstilmākslas simpozijā piedalīsies mākslinieki Eiko Hattori (Japāna), Jen-Ju Cenga (Yen-Yu Tseng) (Taivāna), Peivi Vārula (Päivi Vaarula) (Islande), Mumita Dasa (Moumita Das) (Indija), Magdalēna Kleščinska (Magdalena Kleszyńska) (Polija), Sauro Manetti (Itālija), Aleksandrs Ernandess (Alexander Hernandez) (ASV/Meksika), Jū Von Lima (Ju Won Lim) (Dienvidkoreja), Keilija Keičuka (Kaylie Kaitschuck) (ASV), Marija Bartelemī (Maria Barthélémy) (Francija), Renē Sultra (René Sultra) (Francija), Olga Roela (Olga Roehl) (Latvija).

Simpozija ietvaros 7. novembrī plkst. 17.00 Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiks mākslinieku prezentācijas, savukārt 13. novembrī plkst. 15.00 māksliniece no Taivānas Jen-Ju Cenga vadīs tekstila meistarklasi.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

Kristīnes Abikas mākslas darbu izstāde "Antenas un satelīti"
No 7. novembra galerijā "Astronauts"

No 7. novembra galerijā "Astronauts" būs skatāma Kristīnes Abikas jaunāko darbu sērijas "Antenas un satelīti" un "Trofejas". Kristīnes Abikas sena aizraušanās ir "neglancētie" priekšmeti. Izskaloti no jūras, atrasti krāmu tirgos, metāllūžņu nodošanas punktos un citās līdzīgās krātuvēs, tie veido personisko "kunstkameru", kas kļūst par iedvesmu zīmējumiem, skārdgleznām, objektiem. Rūsainas, savu laiku nokalpojušas metāla loksnes, to faktūra un estētika Kristīnes pasaulē atdzīvojas citā kontekstā.

Scenogrāfijas pieredze Kristīnei ļauj telpiski vizualizēt lietu un vides stāstus un iedomāties to iepriekšējo dzīvju fragmentus.

"Antenas un satelīti" darbu sērija ir par saziņu - pateikto un noklusēto. "Aiziet kosmosā," mēs sakām. Vai ziņa nonāk pie adresāta tieši tāda, kādu to iecerējis sūtītājs? Iespējams, daļa kaut kur ir pazudusi vai ceļā pārveidojusies, ja satelīti nespēj signālu precīzi pārraidīt, bet antenas - pārraidīto uztvert. Ziņas devējam un saņēmējam vienam bez otra ir iespējams, taču nav nozīmes funkcionēt.

"Trofejas" (fr. Trophée - ieguvums) darbu sērija parāda Kristīnes ieguvumus citāda veida medībās. Mazi dārgumi, kas iekrīt acīs, nevis lamatās. Un, kā visas frofejas, arī šīs tiek celtas godā, lai palielītos - re, kas man ir pie sienas!

Kristīne Abika absolvējusi LMA Glezniecības un Scenogrāfijas nodaļas. Veidojusi scenogrāfiju un tērpus vairāk kā 50 teātra izrādēm, saņēmusi vairākas Spēlmaņu nakts nominācijas, kā arī Čaikas balvu Krievijā. Teātrī īpaša sadarbība izveidojusies ar režisoriem Pēteri Krilovu un Ināru Slucku, bet mākslā - ar galeriju "Istaba".

Galerija "Astronauts"
Miera iela 4, Rīga

Elīnas Brasliņas izstāde "Ko es daru, kad neilustrēju grāmatas"
mākslas telpā "Micēlijs"
8.–23. novembris

No 8. līdz 23. novembrim mākslas telpā " Micēlijs" būs apskatāma Elīnas Brasliņas darbu izstāde "Ko es daru, kad neilustrēju grāmatas".

Pēdējos desmit gados Elīna Brasliņa ilustrējusi ap divdesmit grāmatas. Lielākoties bērniem. Bet viņa ir darījusi arī citas lietas. Lielākoties, kad mācījās Mākslas akadēmijā. Izstādes centrā ir Elīnas maģistra diplomdarbs "Dūriens. Ķermeņa Dienasgrāmata" – ne īsti īsfilma, ne īsti grafikas sērija –, kurā pētīts sievišķais ķermeniskums. Līdztekus apskatāmi arī citi studiju darbi, kas tapuši, meklējot ceļu uz šo tēmu. Mazi krūšturīši, plastilīna un auduma lellītes, veca rakstāmmašīna. Nu, un vēl šis tas.

2017. gadā Elīna Brasliņa saņēma Jāņa Baltvilka balvu grāmatu mākslā par ilustrācijām Jura Zvirgzdiņa grāmatai "Tobiass, Čārlijs un neredzamais spoks" un Luīzes Pastores grāmatām "Operācija maska" un "Pēdējais ķēniņš".

Izstāde būs atvērta trešdienās, ceturtdienās un piektdienās no plkst. 16:00 līdz 19:00.

Micēlijs
elinabraslina.com

Marijas iela 13-1, Rīga

Broņislava Vojceha Linkes izstāde "Atgriezties"
Latvijas Mākslas akadēmijā
8.–23. novembris

No 8. līdz 23. novembrim Latvijas M;akslas akadēmijas 1. stāva vestibilā būs apskatāma izstāde "Atgriezties. Broņislavs Vojcehs Linke Latvijā". Broņislavs Vojcehs Linke (Bronisław Wojciech Linke (1906-1962)) ir viens no dižākajiem 20. gs. poļu māksliniekiem. Dzimis un audzis Dorpatā (Tartu) Igaunijā, mācījies Varšavas Mākslas akadēmijā un ģimnāzijā Rīgā. Viņa profesionālā darbība saistāma ar glezniecību, grafikas mākslu un animāciju, bijis arī laikmeta hronists, karikatūrists.

Broņislavs Vojcehs Linke pārstāvēja fantastikas estētiskās kategorijas mākslas stilu, bet tajā pašā laikā iesaistījās sociālajā un politiskajā dzīvē.

Šodien, kad mūsdienu poļu glezniecības mākslā no jauna kļūst populāras fantastikas un sirreālisma tendences, kas pasaulē tiek atzītas par "poļu specialitāti", Broņislava Vojceha Linkes radītie mākslas darbi ir kā apliecinājums tam.

Izstādes "Atgriezties" galvenais mērķis ir atsaukt atmiņā mākslinieka pārsteidzošo un oriģinālo mākslas stilu un faktus no dzīves. Izstādē "Atgriezties. Broņislavs Vojcehs Linke Latvijā" būs iespējams aplūkot tikai dažas saglabājušās pirmskara gleznas no sērijas "Silēzija", akvareļus, zīmējumus un darbus, kuri radīti Ļvovā un grafisko portfolio "Raudošie akmeņi", gleznas, kuras radītas mākslinieka dzīves beigās, kā arī presei paredzētu oriģinālu un iespiestu darbu un zīmējumu izlasi.

Izstādes ietvaros varēs iepazīt izcilos mākslas darbus un mākslinieka sarežģīto dzīves stāstu: atsaucot atmiņā Tartu pavadīto laiku, pēc tam Ļvovas un Omskas periodu un visbeidzot staļinismu un 1956. gadu. Tas ir viens no interesantākajiem laikiem Polijas kultūras attīstībā un vienlaikus viens no grūtākajiem laikmeta vēsturē.

Akadēmijā pasākumus var apmeklēt ienākot pa centrālo ieeju, piesakoties pie dežuranta, jo akadēmija ieviesta čipu sistēma.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

Janerika Johansona izstāde "Gleznas Latvijai"
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
9. novembris, 2018–13. janvāris, 2019

No 9. novembra līdz 13. janvārim Latvijas Nacionālās bibliotēkas Konferenču centra vestibilā (-1. stāvā) skatāma zviedru mākslinieka Janerika Johansona (Janeric Johansson, 1950) izstāde "Gleznas Latvijai".

J. Johansons 20. gs. 80. gadu beigās pievērsās Latvijas neatkarības atjaunošanas tēmai, radot vairākus mākslas darbus un instalācijas, kas vērsa Zviedrijas sabiedrības uzmanību par atbalsta un solidaritātes nepieciešamību starp Ziemeļu un Baltijas valstīm. Savu izpratni par to mākslinieks pauda darbu sērijā, kas veltīta Latvijai. Gan kā mākslinieks, gan kā pilsonis J. Johansons aktīvi iesaistījās baltiešu atbalstīšanā laikā, kad baltiešu centieniem izrauties no brūkošās padomju impērijas, bija svarīga izpratne ārvalstīs.

Brīvības un pašnoteikšanās tiesību tēma bija un ir aktuāla gan pirms simt gadiem, gan šodien. Citas valsts mākslinieka vēlme demonstrēt pasaulei Latvijas politisko situāciju ir apliecinājums tam, ka brīvība un valstiskums rūp arī aiz robežām. Šodienas aktīvās sadarbības starp Baltijas un Ziemeļu valstīm pamatā bija ideja un vēlme palīdzēt, ko J. Johansons noformulēja spēcīgi un simboliski mākslas valodā. J. Johansona mākslas darbi atgādina par drosmi un atbildību, indivīda iesaisti sabiedriskos un politiskos notikumos, izmantojot mākslinieka instrumentus, lai aizsargātu cēlu mērķi.

J. Johansona izstādes Latvijā notikušas trīs reizes: 1990. gadā galerijā "Jāņa sēta" un Liepājas Kultūras namā, 2001. gadā – Kongresu namā. Šoreiz mākslinieks atgriežas, līdzi vedot gan esošos, gan jaunus mākslas darbus kā veltījumu Latvijas valsts simtgadei.

Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga

Alvja Misjuna izstāde "Viedais dārzs" RIXC galerijā
9. novembris, 2018–26. janvāris, 2019

No 9. novembra līdz 26. janvārim RIXC galerijā apskatāma Alvja Misjuna izstāde "Viedais dārzs". Izstādē skatītājs tiek ievests virtuālās realitātes dārzā ar pazīstamiem viensētas elementiem, kurā valda vieddārzeņu brīvā un nebrīvā griba. Izstāde "Viedais dārzs" atsaucas uz mūsdienu tendenci padarīt statiskus palīgrīkus domājošus un rīcībspējīgus. Ierasti neaktīvie objekti kļūst aktīvi – uztur savstarpēju sadarbību un arī konfliktus – mērķtiecīgi vai nejauši. Elementu lemtspēja tiek darbināta ar mākslīgo intelektu, veidojot situācijas un sniedzot vienkāršas instrukcijas. Rīcības notiek pēc nejaušības principa, padarot vieddārzu neatkārtojamu. Darbu radīšanā izmantota fotogrammetrija (3D skenēšanas metode), 3D modelēšana un animēšana. Mūzikas autors – Raivis Misjuns.

Alvis Misjuns ikdienā interesējas un nodarbojas ar virtuālās realitātes satura izstrādi, 3D skenēšanu un kustību tveršanas (motion capture) tehnoloģiju. Pasniedz Jaņa Rozentāla mākslas skolā 3D modelēšanu un animāciju. Ir ieguvis maģistra grādu Vizuālajā komunikācijā Latvijas Mākslas akadēmijā un šobrīd studē virtuālo realitāti un viedās tehnoloģijas Vidzemes augstskolā.

RIXC galerija
alvismisjuns.lv

Lenču iela 2, Rīga

Norvēģu mākslinieces Mariē Šēvoldas izstāde "Sajust tēva miegu"
Liepājas muzejā
9. novembris–2. decembris

No 9. novembra Liepājas muzejā būs apskatāms noslēdzošais Rīgas Fotogrāfijas biennāles 2018 notikums – norvēģu mākslinieces Mariē Šēvoldas (Marie Sjøvold) izstāde "Sajust tēva miegu". Izstādi organizē Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018, un tā būs apskatāma līdz 2. decembrim.

Izstādē "Sajust tēva miegu" Mariē Šēvolda tiecas izveidot telpu refleksijai par traumām, atmiņām un sapņiem, kuri nereti turpinās vairākās paaudzēs. Viņa uzdod jautājumus, vai un kā iepriekšējo paaudžu pieredzētais ietekmē mūs šodien un vai mēs to apzināmies. Izstādes pamatā ir instalācija, ko veido fotogrāfijas, kas uzņemtas 1945. un 2016. gadā mājā un tās apkārtnē, kurā dzīvoja viņas vectēvs pēc atgriešanās no Otrā pasaules kara. 

Vēlāk tā kļuva par Šēvoldas tēva māju, un šobrīd ir mākslinieces pašas un viņas nelielās ģimenes mājvieta. Instalācija ietver arī trīs videogleznas, kas uzņemtas Aušvicā-Birkenavā un formas ziņā līdzinās tam, kā māksliniece pati fotografējusi savu māju, uz to raugoties no sava vectēva skatpunkta. 

Ņemot vērā sajūtas, piedzīvoto un pārdzīvoto, vēsturisko fonu, kādā fotogrāfijas uzņemtas 1945. gadā, un laiku, kurā dzīvojam šodien – ar šo atmiņu mantojumu nomodā vai miegā, apzinoties to vai neapzinoties –, šie darbi atklāj daudz vairāk par šķietami ikdienišķām situācijām, rotaļīgi priecīgajam mijoties ar drūmi nežēlīgo. 

Izstādes kontekstā māksliniece arī vēlējusies pievērst uzmanību tām problēmām, ar kurām šodien saskaramies ne tikai ziņās, bet nereti arī tiešā pieredzē – kā uzņemt cilvēkus, kuri meklē patvērumu Eiropā, kā veicināt iecietību pret tiem, kas zaudējuši mājas un piedzīvojuši vajāšanas līdzīgi kā mūsu priekšgājēji vēl pavisam ne tik senā pagātnē. 

Mariē Šēvolda (1982) ir norvēģu māksliniece, kas rada darbus foto, video un fotogrāmatu formā. Viņas interese par fotogrāfiju sākās jau agrā bērnībā, caur kameras objektīvu iepazīstot cilvēkus sev apkārt. Pēc fotogrāfijas studijām Oslo māksliniece pārcēlās uz Berlīni, kur īstenoja dažādus mākslas projektus un rīkoja personālizstādes, paralēli strādājot par fotožurnālisti un darba uzdevumos ceļojot pa visu pasauli. Dokumentālisms lielā mērā atklājas arī viņas personiskajos darbos. Māksliniece mēdz strādāt ar universāliem stāstiem, bieži izmantojot personīgās un ģimenes pieredzes, apspēlējot robežu starp realitāti un inscenējumu.

2012. gadā māksliniece saņēma Eiropas Fotoizstāžu balvu.

Rīgas Fotogrāfijas biennāle 2018

Kārļa Vītola personālizstāde "Beigas"
LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā
9. novembris, 2018–6. janvāris, 2019

No 9. novembra līdz 2019. gada 6. janvārim LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā būs skatāma Kārļa Vītola personālizstāde "Beigas".

Narcisam grieķu mītos zīdaiņa vecumā gaišreģis Teiresijs paredzēja ilgu mūžu, ja "viņš pats sevi nekad neieraudzīs". Nimfa Eho, kurai dieviete Hēra bija laupījusi valodu un patstāvīgas domas, no sirds iemīlēja jaunekli, bet nespēja to darīt zināmu un pārvērtās bezķermeņa balsī, kas spēja atkārtot tikai citu teiktos vārdus. Skaistais Narciss atraidīja tās mīlestību, un viņa cietsirdība izraisīja atriebības dieves Nemeses dusmas, kas gādāja par to, lai Narciss padzeras no avota mūzu kalna Helikona pakājē, ierauga savu atspulgu ūdenī, bezgalīgi tajā iemīlas un pārvēršas narcisē.*

Kārļa Vītola jaunākās animācijas galvenais tēls – debesu grāfs Pīlādzis – ūdens atspulgā sevi redz jaunāku. Un, lai arī kādu rītu pamodies vecs, pabrokastojis un sapratis, ka no šī brīža par nākotnes plāniem spēs domāt tikai pagātnes formā, viņš kā patmīlīgas noburtības vergs vairs spēj tikai no malas noskatīties savā izzušanā. Pīlādzis ķeras pie dažādām klišejiskām izdzīvošanas stratēģijām – glītu meiteņu krūtīm un kājām, mājas ar baseinu, smalka auto un nebeidzamām negulētām naktīm.

Iespējams, Pīlādzim pašam nenojaušot, piezagusies pusmūža krīze, kas ir pārejas stāvoklis sevis apzināšanās procesā un var uzklupt 35–64 gadu vecumā. Psihoterapeiti šo parādību raksturo kā psiholoģisko krīzi un to saista ar pieaugošo vecumu, savas mirstības apzināšanos un iespējamiem nesasniegtajiem mērķiem. Taču vai tāda pusmūža krīze maz eksistē? Varbūt Pīlādzis vienkārši sapratis, ka nekad vairs nekļūs par slavenu superstāru vai visbagātāko pasaules cilvēku?

Kārlis Vītols ir gleznotājs, grafiķis un animators. Savas animācijas filmas mākslinieks veidojis gan kā atsevišķus darbus, gan kā papildinājumus glezniecības izstādēm. Autora filmas, kas tapušas par dažādām tēmām un veidotas atšķirīgās tehnikās, guvušas atzinību ne tikai Latvijā, bet arī starptautiski.

2014. gada nogalē pirmizrādi piedzīvoja Kārļa Vītola debija spēlfilmu žanrā – īsfilma s3D tehnikā, kas ir daļa no “Rīga 2014” s3D projekta – filmas “Rīga 2041”. Savukārt 2016. gadā tapusī animācijas īsfilma “Mīnotaurs” apbalvota Latvijas Nacionālajā filmu festivālā “Lielais Kristaps”, 21. Rīgas Starptautiskajā filmu festivālā “2ANNAS”, ES–Ķīnas filmu festivālā u.c.

LNMM izstāžu zāles ARSENĀLS Radošā darbnīca
T
orņa iela 1, Rīga / 2. stāvs

* Graves, Robert. The Greek Myths. – London: Penguin Books, 1992, 170.–171. lpp.

Ievas Jurjānes personālizstāde "Gals&Sākums"
10. novembris, 2018–3. februāris, 2019

No 10. novembra līdz 2019. gada 3. februārimLNMM galvenās ēkas 4. stāva izstāžu zālēs un Kupola zālē 5. stāvā būs skatāma Ievas Jurjānes personālizstāde “GALS & SĀKUMS”. Tā ir iekļauta Latvijas valsts simtgadei veltīto pasākumu programmā un ir satelītprojekts izstādei "PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme".

Izstādes nosaukumā ir neslēpta atsauce uz Raiņa dzejas krājumu "Gals un Sākums", par kura ievaddaļu "Atjēgšana" viņš saka: "Cilvēks atjēdz, apzinās nepieciešamību meklēt savas esības jēgu." GALS & SĀKUMS atrodas pastāvīgā pārtrauktas bezgalības sadarbībā.

"Kamēr mūžīgās jaunības kults rada ilūziju par apstādinātu laiku, ikviena domājoša cilvēka apziņu periodiski satricina atgādinājums par laika nepielūdzamo dabu. Cilvēks kā indivīds un personība ir piesaistīts katrs savam konkrētam laikam. Dabas nemitīga cikliska atjaunošanās pavada cilvēka mūžu kā paralēla dzīve, ko var pamanīt dzimstam kā pumpuru vai mirstam kā putnu. Šī izstāde ir apzināta satikšanās telpa ar aizejošo un atnākošo.

Latvijas valsts pirmās simtgades cilvēki – 90 līdz 100 gadus piedzīvojušie laikmeta liecinieki – pastāv mums blakus publiski gandrīz neredzami. Taču nereti izrādās, ka uzietie "simtgadnieki" ir personības, kuru vitalitāte un enerģija, šķiet, pārspēj matērijas noteiktās robežas. Iespējams, šo cilvēku daba un dzīve ietver kādu noslēpumu, ko var atklāt kopā pavadīts laiks. Indivīds un unikalitāte Ievu Jurjāni interesē kā nemirstīgas, universālas un nepārejošas vērtības.

Pilna auguma sirmgalvju portreti ir gleznoti no dabas lielformāta akvareļos ilglaicīgās studijās. Darba process ir aktīva mijiedarbība un raisa savstarpēju uzticēšanos. Seansu gaitā ierakstītās audio intervijas atlasītā, esences veidā tiek atskaņotas arī izstādē. Portretu varoņi dalās svarīgās personīgās dzīves epizodēs. Apzinoties vēsturi, šie cilvēki neizbēgami bijuši saistīti ar ievērojamiem un sarežģītiem laikmeta griežiem.

Acīmredzamā kontrastā paralēli tiek dokumentēti pilna auguma portreti bērniem, kuru mūžs šobrīd skaitāms mēnešos. Ķermeņu sīkās aprises apliecina dzīvības trauslumu, vienlaicīgi katra indivīda izpausmes intensitāte demonstrē topošas personības klātbūtni, kas nākotnē piepildīs sava vārda un laika telpu ar saturu," teikts izstādes pieteikumā.

Ieva Jurjāne ir gleznotāja, ilustratore, operas un teātra scenogrāfe, kostīmu un filmu māksliniece. Darbojas paralēli šajās jomās kopš Latvijas Mākslas akadēmijas beigšanas (mākslas maģistra grāds 1996. gadā).

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

Aicina gatavoties "Latvijas Dizaina gada balva 2019" konkursam

Janvāra vidū sāksies darbu pieteikšana nacionālas nozīmes konkursam – "Latvijas Dizaina gada balvai 2019" (LDGB 2019). Šī gada balvas vēstījums ir "Dizains ir darbība", izceļot dizainu kā mērķtiecīgu radīšanas, risināšanas un uzlabošanas procesu. Šogad būtiskas izmaiņas ieviestas LDGB 2019 vērtēšanas procesā un pirmo gadu 20 konkursa finālistiem būs iespēja prezentēt savu iesniegto darbu gan žūrijas, gan publikas priekšā.

Pieteikšanās LDGB 2019 tiks uzsākta 14. janvārī un ilgs mēnesi, līdz 14. februārim. Konkursa dalībniekiem darbi būs jāiesniedz elektroniski, aizpildot pieteikumu mājaslapā www.dizainabalva.lv.

Būtiskas izmaiņas šī gada konkursa darbu izvērtēšanas kārtībā ir uzvarētāja noskaidrošanas process – visiem 20 finālistiem būs iespēja pašiem iepazīstināt žūriju un citus klātesošos ar iesniegto darbu un atbildēt uz žūrijas jautājumiem, sniedzot trīs minūšu garu prezentāciju. Sniegtās finālistu prezentācijas izvērtēs kompetenta dizaina ekspertu žūrija un 4. aprīlī apbalvošanas ceremonijā paziņos LDGB 2019 uzvarētāju.

"Latvijas Dizaina gada balvas 2019" starptautiskajā žūrijā strādās seši dizaina nozares eksperti: Viktorijas un Alberta muzeja (Victoria and Albert Museum) Dizaina, arhitektūras un digitālās mākslas nodaļas vadītājs, kā arī 2018. gada Londonas dizaina biennāles radošais direktors Kristofers Tērners (Cristopher Turner, Londona, Lielbritānija), dizainere un zīmola "TALENTED" līdzīpašniece Indra Komarova (Rīga, Latvija), starpdisciplināras dizaina studijas "Dotdash" direktore ar vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredzi dizainā Despina Makris (Despina Macris, Brisbona, Austrālija), LDGB pirmā gada uzvarētāju, uzņēmuma "Infogram" vadošais produktu dizainers Jānis Godiņš (Rīga, Latvija), dizaina biroja "Fjord" un "Accenture Interactive” Helsinku biroja dizaina nodaļas vadītājs un radošais direktors Daniels Bošs (Daniel Bosch, Helsinki, Somija) un Londonas Dizaina biennāles 2018 uzvarētājs, dizainers Artūrs Analts (Rīga, Latvija).

"Latvijas Dizaina gada balvu" organizē Kultūras ministrija un dizaina birojs "H2E" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju un Latvijas Mākslas akadēmiju.

Latvijas Dizaina gada balva