Foto

Pasniegtas Izcilības balvas kultūrā 2018

Arterritory.com

29/11/2018

Vakar, 28. novembrī svinīgā ceremonijā Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā tika pasniegtas Izcilības balvas kultūrā. Šogad balvas ieguva - režisors Rolands Kalniņš, rakstniece Nora Ikstena un Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. 

Kultūras ministrija šogad balvai saņēma 24 pieteikumus no vizuālās mākslas, dizaina, arhitektūras, kino, kultūras mantojuma, mūzikas, literatūras un grāmatniecības jomām. Kandidātu pieteikumus iesūtīja KM pārraudzībā esošās institūcijas, nozaru konsultatīvās padomes, nevalstiskās organizācijas, kā arī saņemti pašvaldību pieteikumi. Iesniegtos pieteikumus atbilstoši apbalvojuma nolikumam vērtēja Latvijas Nacionālā kultūras padome. 


Jautājot vienam no Latvijas Nacionālās kultūras padomes locekļiem Jānim Jenzim, vai bija grūti pieņemt lēmumu, kam šogad pasniegt balvas, viņš atbild: “Citus gadus bija izvērstas diskusijas, šogad valdīja diezgan liela vienprātība izvēlē, jo trīs laureāti un balvas ieguvēji tiešām šogad starptautiski spilgti izcēlās.”

Izcilības balva kultūrā dibināta 2014. gadā pēc kultūras ministres Daces Melbārdes aicinājuma, Latvijas Radošo savienību padomes iniciatīvas un ar Nacionālās kultūras padomes atbalstu. Aizvadītajos gados apbalvojumu saņēmuši Alvis Hermanis, Aleksandrs Antoņenko, Jānis Nords, Žaņa Lipkes memoriāls, Iveta Apkalna, Signe Baumane, Andris Freibergs, Andris Nelsons, Rasa Šmite un Raitis Šmits, Turaidas muzejrezervāts, Dizaina birojs H2E, kā arī Gidons Krēmers un Kremerata Baltica.


Kultūras ministre Dace Melbārde

Šī gada ceremoniju ar vairākiem skaņdarbiem pavadīja Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simfoniskais orķestris diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā. Pēc pirmā skaņdarba svinīgā uzrunā kultūras ministre Dace Melbārde sacīja: “Esmu lepna, ka mēs aizvadītā gada laikā starptautiski esam daudz sasnieguši -  Londonas grāmatu gada tirgū, Kannu festivālā, Orsē muzejā, kā arī iegūtas citas prestižas balvas. Līdz ar šiem panākumiem un daudzveidību mūsos pamazām izzūd sava veida piezemētība un proviciālisms. Starptautiskie panākumi simtgades gadā ir stiprinājuši mūsu pašapziņu, kultūras nozares pārstāvjus un sabiedrību kopumā, esam pierādījuši, ka esam līdzvērtīgi spēlētāji Eiropas un pasaules konteksta kultūras telpā. Saku lielu paldies laureātiem, kas ar godu nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Viņi ir iedvesmojuši mūs, un kā tautai devuši iespēju justies lepniem un kultūrā lieliem.”


Rolands Kalniņš

Pirmo balvu režisoram Rolandam Kalniņam pasniedza Latvijas Nacionālā teātra aktrise Līga Liepiņa, sakot: “Tev šis gads bija ļoti, ļoti neparasts, skaists, tāpat kā tavai zemei, tavai valstij. Šis izcilības ceļš pasaulē būs ne tikai tev, bet ceru arī mūsu valstij.” 

Rolands Kalniņš balvu ieguva par izcilu un paliekošu ieguvumu Latvijas un pasaules kino mākslā, ko apliecina spēlfilmas “Četri balti krekli” profesionāli augstais novērtējums Kannu starptautiskā festivāla programmā “Kannu klasika/Cannes Classics”, gūstot plašu starptautisko rezonansi. 

Saņemot balvu, Rolands Kalniņš sacīja: “Paldies visiem darba kolēģiem un aktieriem, kas piedalījās filmas veidošanā. Esmu pateicīgs par uzticēšanos, par darbu. Paldies filmas vērtētājiem un skatītājiem par sagādāto pārsteigumu. Paldies!”


Nora Ikstena

Pirms otrās balvas pasniegšanas tika nolasīts fragments no Noras Ikstenas grāmatas “Mātes piens”. Norai Ikstenai balvu pasniedza komponists Raimonds Tiguls, sakot: “Mēs satikāmies nejauši uz salas, un kopš tā brīža tiekamies priekos un bēdās. Viņas darbi mani uzrunājuši tik ļoti, ka brīžiem ir sajūta, ka esmu aizlidojis citā orbītā. Kad pirmo reizi satikāmies, es jau zināju, ka viņas darbus izdos visā pasaulē.”

Norai Ikstenai balvu pasniedza par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas kultūras reprezentēšanā ārvalstīs, Latvijas literatūras pārstāvniecību Baltijas valstu viesu statusā Londonas grāmatu tirgū un romāna “Mātes piens” profesionāli augsto novērtējumu un plašu rezonansi pasaules literatūras telpā.

Saņemot balvu, Ikstena sacīja: “Domājot par to, ko šodien teikt, pārskatīju sava skolotāja Dzintara Soduma piezīmes. Viņš rakstīja, ka dzīve izcilos bieži pazemo. Es nejūtos izcila, es jūtos kā strādnieks savā dzimtajā latviešu literatūrā. Ejot cauri šiem milzīgajiem pasākumiem Londonā, Itālijā, Amerikā un Tokijā, es nejutos, ka prezentēju savu grāmatu, es jutu, ka tas ir atvērts logs latviešu literatūrai.”


No kreisās: Ginta Gerharde-Upeniece, Māra Lāce

Ar sirsnīgu uzrunu un vairākiem komplimentiem par darba stilu Igaunijas Nacionālā mākslas muzeja ģenerāldirektore Sirje Helme pasniedza trešo balvu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktorei Mārai Lācei, stāstot, kā pirms diviem gadiem saņēmusi pirmo vēstuli ar aicinājumu Baltijas valstīm kopā veidot izstādi, svinot mūsu simtgades. 

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs saņēma balvu par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas mākslas sasniegumu rezonansei ārvalstīs, radot iespēju plašai ārvalstu publikai iepazīt Latvijas spožo veikumu simbolisma glezniecībā Baltijas mākslas izstādē “Nepieradinātās dvēseles. Simbolisms Baltijas valstīs” Orsē muzejā, Parīzē. 

Saņemot balvu Māra Lāce sacīja: “Nora Ikstena savā runā teica, ka viņa ir strādniece, mēs, muzeja darbinieki, arī esam strādnieki. Visu laiku strādājam kaut kā labā - vai mākslas labā, reizēm māksliniekiem šķiet, ka mēs strādājam viņu labā, mēs noteikti strādājam sabiedrības labā. Šī strādāšana ir īpaši produktīva tad, ja tā mums sagādā gandarījumu un prieku un katrs varam teikt, ka esam savā vietā. Mēs vienmēr esam centušies izvirzīt augstus, reizēm, iespējams, nesasniedzamus mērķus, bet kuru dēļ ir vērts plosīties, cīnīties un trakot un kaut ko sasniegt. Tas mums ir izdevies. Liels paldies visiem, kas uzskatīja par nozīmīgu izvirzīt mūsu kandidatūru šai balvai un paldies Latvijas Nacionālās kultūras padomei, kas šo balvu mums piešķīra. Šī balva, protams, ir muzejam, bet kas ir muzejs? Muzejs ir cilvēki, jo nekas nenotiek bez muzeja cilvēkiem, kas mums ir patiesi lieliski. Protams, pieņemam šo izcilības balvu, bet naudas balvu novirzīsim mākslas darbu iegādei, lai vairotu Latvijas nacionālo kutūras mantojumu.”


No kreisās: Sirje Helme, Ginta Gerharde-Upeniece, Māra Lāce, Dace Melbārde, Līga Liepiņa, Rolands Kalniņš, Nora Ikstena, Guntars Prānis, Raimonds Tiguls