ZIŅAS  
Envijas Mednes darbs LMA skatei

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
03/12/2018

Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības katedras studentu atvērtā skate
3. un 4. decembris

Tikai divas dienas - pirmdien, 3. decembrī un otrdien, 4. decembrī - ikviens, kuru interesē glezniecības valoda un tās radītā realitāte, aicināts iepazīties ar 70 studentu darbiem, kas izstādīti Latvijas Mākslas akadēmijā.

Glezniecības katedras studentu atvērtā skate "Almost Ready" ir īpaša ar katra studenta ekspozīcijas vietas iekārtojumu, kurā būs skaidri nodalīts personīgs radošo meklējumu process un paša autora izvēlēts tā pārliecinošākais rezultāts. Tā skatītājs kļūs par liecinieku radošiem meklējumiem, kuros sastopamas šaubas, neveiksmes un idejas, kas aizved līdz mākslinieciskā vēstījuma dzimšanai.

Glezniecības katedras vadītājs un mākslinieks Andris Eglītis stāsta: "Studentu skates publiskai atvēršanai ir ļoti konkrēts mērķis - ļaut apmeklētājiem piedzīvot, ka māksla, tostarp glezniecība, ir pilnīgi normāls veids, kā uzlūkot un veidot attiecības ar pasauli. Tā ir vēl viena realitāte, refleksija un saziņa, kas pastāv ārpus vārdiem, mediju telpas un citām ikdienas realitātēm. Ja apmeklētājs būs atvērts un vērīgs, viņš pamanīs svaigus glezniecības valodas paņēmienus un pieredzēs jaunas uztveres dimensijas. Viņš varēs vērot un salīdzināt ne tikai darbus, bet arī to radīšanas procesu un izaugsmi."

3. decembra skatē "Young and Fresh" būs izstādīti pirmā, otrā un trešā kursa studentu darbi, bet 4. decembrī - "Almost Ready" - varēs aplūkot ceturtā un maģistra kursu paveikto. Apmeklētāji tiek gaidīti no plkst. 10.00 līdz 19.00 Latvijas Mākslas akadēmijā. Vērts ielāgot, ka no plkst. 15.30 līdz 18.30 uz vietas pie darbiem būs sastopami paši autori, kas labprāt iesaistīsies sarunā par izstādītajiem darbiem un to radīšanas procesu.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga 

Voldemāra Johansona skaņas un kino skulptūra "Prombūtne"
"Rīgas mākslas telpā"
1.–11. decembris

Izstāžu zālē "Rīgas mākslas telpa" tikai līdz 11. decebrim ir apskatāma mākslinieka Voldemāra Johansona skaņas un kino skulptūra "Prombūtne". Tā ir telpiska, ledus ekrānu instalācija, savienojumā ar īpaši šim darbam radītu skaņdarbu kā veltījumu trauslajai Arktikas dabai. Darbs tapis divu gadu garumā, dodoties divās ekspedīcijās uz ekstrēmas vides un ledāju pasauli Arktikā. Kinematogrāfiskais darbs dokumentē šībrīža Arktisko ainavu: ledāju virsmas un sairumu, kalnu grēdas, raupjo zemes virskārtu, ledus kušanu un ūdens plūsmas. Apmeklētāji varēs sajust cilvēces un neskartas dabas attiecības: apjaust arktisko elpu un ainavas varenību, modinot pārdomas par civilizāciju un izdzīvošanu šādos ekstremālos apstākļos. Par šī darba filmēšanas un skaņas ieraksta vietu tika izraudzīts Svalbāras arhipelāgs, kas ir pasaulē vistālākā uz ziemeļiem esošā cilvēku apdzīvotā vieta. Svalbāra tiešā tulkojumā nozīmē "aukstā mala", kas atbilst vietas aprakstam, jo neviesmīlīgo arhipelāgu klāj ledus un sniegs.

"Darbs tapa divu gadu garumā, sadarbojoties ar norvēģu polārzinātniekiem, ledus mākslinieku Pederu Istadu un latviešu video operatoriem. Pirmajā izpētes braucienā kopā ar operatoru Māri Maskalānu devāmies tālu prom no civilizācijas, lai dokumentētu arktisko dabu. Iegūtais vizuālais materiāls un kolekcionētās arktiskās skaņas veidoja darba pamatu. Otrās ekspedīcijas laikā, sadarbībā ar norvēģu saksofonistu Rolfu Ēriku Nīstremu radījām ziemeļu iedvesmotu skanējumu, izmantojot gan akustiskos instrumentus, gan elektroniku," stāsta Johansons. "Prombūtne" tematiski turpina Voldemāra Johansona iepriekšējos darbos sāktās studijas par fizikālās pasaules un cilvēka pieredzes saskarsmi. Iepriekšējais šīs sērijas darbs "Slāpes" guva plašu publikas un mākslas kritiķu atsaucību, kā arī tika nominēts Purvīša balvai.

Rīgas Mākslas telpa
Kungu iela 3, Rīga

Latvijas mākslas akadēmijas Keramikas nodaļas maģistrantu Pop-Up izstāde "AIOIA"
3.–5. decembris

No 3. līdz 5. decembrim galerijā "Istaba" būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļas maģistrantu pop-up izstāde “AIOIA”, kurā, autori pētot cilvēka niansēto saskari ar ārpasauli, caur keramikas objektiem pievēršas piecām cilvēka maņām.

Kā izskatās oža, kā pieskarties dzirdei un kā formulēt garšas izjūtu? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus uzdod ekspozīcijas veidotāji – LMA Keramikas nodaļas maģistrantūras studenti – apspēlējot cilvēka sensoro sistēmu ne tikai no to fizioloģiskās puses, bet arī plašākā filozofiskā un abstraktā nozīmē.

Grupas izstāde ir mērķtiecīgs darbs konstruēt atsevišķos elementus savstarpēji papildinošā formā, veidojot vienotu sistēmu. Piecas eksistenci uzturošās maņas kalpo gan kā motīvs darbu izveidē, gan to uztverē, tādēļ loģiski izrietoši ir arī jautājumi par šo maņu ierobežotību un galīgumu, kā arī neartikulētajām maņām jutekliskajā uztverē.

Izstādes nosaukums ir autoru vārdu abreviatūra – Astra Šēnberga, Ieva Jurka, Olga Meļehina, Ieva Kaula un Aivars Baranovskis – katrs pienes pa vienam burtam un vienai maņas interpretācijai keramikas materiālā.

Galerijā "Istaba"
Kr. Barona iela 31b, Rīga

Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras Ilustrāciju kursa
studentu izstāde "Māja"
4.–8. decembris


Evijas Pintānes darbs

No 4. līdz 8. decembrim Tallinas ielas kvartālā būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras Ilustrāciju kursa studentu izstāde "Māja".

Vairāku mēnešu garumā LMA Grafikas katedras ilustrācijas kursa studenti pētīja un izzināja sevis izvēlētas mājas Rīgā, savus novērojumus pārvēršot ilustrācijās un trīsdimensionālos objektos – vizuālos, taustāmos un saklausāmos. Šajā izstādē jaunie mākslinieki ir apvienojuši ilustrāciju, kas ierasti vērojama vienā – zīmējuma vai drukāta materiāla plaknē – ar pašu izvēlētu formu no citas vizuālās mākslas nozares – tekstilkolāžu, stikla mākslu, arhitektūru, tēlniecību, skaņas un video mākslu. Izstādē "Māja" ir mēģinājums paplašināt ilustrācijas nozares robežas, eksperimentēt un mēklēt jaunas ilustrācijas formas un tehniskos paņēmienus.


Līvas Ozolas darbs

Izstādē piedalās Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras pasniedzējas Rūtas Briedes vadītā ilustrācijas kursa studenti Anete Bajāre-Babčuka, Agnese Kaupere, Baiba Tropa, Evija Pintāne, Guna Poga, Henrihs Bināns, Ingrīda Ivane, Jūlija Blaževiča, Kristīne Martinova, Linda Jākobsone-Viškere, Linda Lagzdiņa, Līva Ozola, Renāte Kloviņa, Svens Neilands, Vivianna Maria Stanislavska.

Izstāde aplūkojama Tallinas ielas kvartālā, Tallinas ielā 6, pēcpusdienās no plkst. 16.00 – 20.00.

Tallinas iela 6, Rīga

Galerijā MuseumLV kinolektorijs par Skulmu dzimtu
4. decembris 

Galerija MuseumLV uzsākusi jaunu izglītojošo lekciju ciklu. Kā pirmā lekcija izstādes "Radu-Raksti" kontekstā 4. decembrī plkst. 19.00 būs kinolektorijs par Skulmu dzimtu, kurā kino režisore Laima Žurgina demonstrēs savas Skulmju dzimtai veltītās filmas, stāstīs par to tapšanu un arī par to, kas palika aiz kadra.

Programmā būs divas filmas. "Avangarda amazone"( 2008,45min.) - filma, kas veltīta pirmajai latviešu sievietei-tēlniecei Martai Liepiņai-Skulmei. Un "Džemma" (1986,20min.) - gleznotājas Džemmas Skulmes kino portrets. Tas veidots laikā, kad māksliniece bija aktīva gan radošajā, gan sabiedriskajā darbā, bet smagi pārdzīvoja personīgo traģēdiju, zaudējot dzīves draugu, gleznotāju un mākslas teorētiķi Ojāru Ābolu.

Pieteikšanās pa tālr. 25409000 vai 67016602 vai rakstot uz e-pastu: Info@museumlv.com obligāta!

Dalības maksa 10 EUR

Galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga

Mākslas vēstures pēcpusdiena par Franču Rivjēru un māksliniekiem
4. decembris

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā 4. decembrī, plkst. 17.30 mākslas vēstures pēcpusdienas "Modernisma laboratorija" ietvaros notiks mākslas zinātniece Dr. art. Nataļjas Jevsejevas stāstījums par Franču Rivjēru un māksliniekiem, kas tajā atrada iedvesmu.

"Luxe, calme et volupte" – greznība, miers un baudkāre – šo citātu no Šarla Bodlēra poēmas "Aicinājums ceļojumā" savas 1904. gadā Sentropēzā tapušās gleznas nosaukumam bija izmantojis Anrī Matīss. Cilvēces Zelta laikmeta ideja, doma, ka kaut kur pastāv idilliska vieta, mūžīgās laimes zeme – Arkādija, kopš Vergīlija laikiem saistīja gan dzejniekus, gan māksliniekus. 19. gadsimta beigās Klods Monē, Ogists Renuārs un Pols Siņjaks bija pirmie, kas atrada savu Arkādiju dzimtās Francijas dienvidos, Vidusjūras piekrastē.

Viņiem sekoja 20. gadsimta sākuma modernisti – Pablo Pikaso, Fernāns Ležē, Haims Sutins, Andrē Derēns, Pjērs Bonārs, Rauls Difī un jau pieminētais Anrī Matiss. Eskeipisma tieksmes, vēlmi bēgt no urbanistiskās Parīzes mākslinieku vidū sekmēja arī Pirmais pasaules karš. Rezultātā 1920. gadu sākumā Franču Rivjēra kļuva par mājvietu daudziem vadošiem Parīzes skolas māksliniekiem. Kaut arī Franču Rivjēras krastu nevar uzskatīt par Eiropas mākslas metropoli, kur dzimtu jauni virzieni un stili, šīs vietas nozīme atsevišķu autoru daiļradē un mākslas vēsturē kopumā bija īpaši liela.

Kas darīja Franču Rivjēru tik pievilcīgu radošās inteliģences acīs? Šo kultūras fenomenu mēģinājuši skaidrot daudzi speciālisti. Muzeja organizētā lekcija arī piedāvās atbildi uz jautājumu un ļaus iepazīt šo brīnišķīgo vietu caur slavenu franču gleznotāju darbiem.

Šīs lekcijas atkārtojums krievu valodā kultūras cienītājiem tiks piedāvāts 11. decembrī plkst. 17.30.

Biļešu cena pieaugušajiem – 5,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 2,50 EUR

Vietu skaits ierobežots.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš pa tālruni (+371) 67 288800 vai e-pastu sbm@lnmm.lv.

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26, Rīga / ieeja caur pagalmu, 5. stāvs

Elitas Patmalnieces personālizstāde "Pietuvoties" Vīna Studijā
5. decembris-5. marts

No 5.decembra līdz nākamā gada 5. martam Vīna Studijā, Stabu ielā 30, būs skatāma mākslinieces Elitas Patmalnieces jaunākā personālizstāde "Pietuvoties".

"Reiz lasīju, kā koki palīdz viens otram. To saknes ir tik cieši saistītas, ka viens koks ar otru var dalīties, dodot to, kas tam nepieciešams. Tas ir tik skaisti un tik brīnumaini, un vienlaikus tā ir pasaule, kas eksistē tepat mums blakus, bet ikdienas steigā pa tās virspusi aulekšojot, mēs to pat nepamanām. Kaut paši patiesībā esam tās daļa. Mani vienmēr ir saistījusi šī pasaule "zem ādas"; tā, kuru meklēja arī Žila Verna varoņi grāmatā "Ceļojums uz Zemes centru", un pa kuru maldījās Alise Aizspogulijā.

Meklējot ceļu pie sevis. Es mēģinu tai pietuvoties – soli pa solim, šķetinot kā visuma kapilāru tīklojumu jūras krastā uzietā, gadsimtiem gludinātā olī. Un esmu pateicīga, ka man ir atļauts to ieraudzīt. Tas ir brīnums un vislielākā dāvana vienlaikus!" stāsta Elita Patmalniece

Vīna Studija
Stabu iela 30, Rīga

 

Labdarības izsole ART HELPS VISION – palīdzība cilvēkiem ar redzes problēmām
3. decembris

3. decembrī plkst. 19.00 mākslas galerijā MuseumLV notiks labdarības izsole, kurā tiks piedāvāti labdarības fondam GRATA ART FOUNDATION ziedotie trīspadsmit mākslas darbi.

Iegūtie līdzekļi tiks novirzīti pacientiem, kuriem nepieciešama radzenes transplantācijas operācija, un tiem, kuru acu saslimšanu ārstēšana netiek segta no valsts budžeta līdzekļiem.

Trīspadsmit dāsni Latvijas mākslinieki – Agnija Ģērmane, Jūlija Eresko, Inga Jurova, Ilze Laizāne, Aldis Kļaviņš, Vitolds Kucins, Kristīne Kvitka, Līga Ķempe, Ieva Liepiņa, Dita Lūse, Kārlis Siliņš, Patrīcija Tiknuss un Andris Vītols - atsaucās labdarības fonda GRATA Art Foundation aicinājumam – ziedojot savus mākslas darbus kalendāra izveidei un labdarības izsolei ar mērķi palīdzēt cilvēkiem ar redzes problēmām.

Ziedojot fondam vismaz 20 eiro, ir iespēja iegādāties kalendāru 2019 – 2020. gadam ar labdarības izsolei piedāvāto mākslas darbu reprodukcijām.

Mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga

Armanda Zelča un Dites Gantrīsas personālizstādes Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
7. decembris, 2018–27. janvāris, 2019


Dites Gantrīsas personālizstādes "Brīvā laulība" publicitātes attēls. 2018.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrā šonedēļ atklās divu atzinību guvušu mākslinieku jaunāko darbu izstādes. Latviešu mākslinieka Armanda Zelča personālizstāde "Kad jūs šo lasīsiet, nekas īpašs nebūs noticis" un dāņu mākslinieces Dites Gantrīsas personālizstāde "Brīvā laulība".

Abu mākslinieku praksē nozīmīgu daļu ieņem dažādu materiālu, formu instalācijas un un amatnieciski izstrādātie dizaina objekti. Toties pretēji Armanda racionālajam un izsvērtajam humoram, kas saskatāmi mākslinieka idejās, Dites darbiem piemīt emocijās un impulsos balstītas asprātības un vieglums.

Armands Zelčs ir latviešu jaunās paaudzes mākslinieks, kurš sevi piesaka ar rūpīgi veidotiem un pārdomātiem objektiem. Zelča jaunākās gaidāmās izstādes nosaukums ar intriģējošo un māksliniekam raksturīgo ironisko pieskaņu "Kad šo lasīsiet, nekas īpašs nebūs noticis" ir mākslinieka ilgi gaidītā personālizstāde, kas atspoguļo tādas tēmas kā izolācija (brīvprātīga vai piespiedu) un sevis apzināšanās process dažādos stāvokļos, kurus tiešā veidā ierosinājusi uzturēšanās noteiktā vidē.

Dāņu mākslinieces Dites Gantrīsas personālizstāde "Brīvā laulība" atspoguļo tādas tēmas un indivīdu raksturojoši (reizēm, neatņemami) lielumi kā alkas, mīlestība un iekāre, kā arī brīvība un atkarība. Šī būs dāņu mākslinieces pirmā ekspozīcija Baltijas valstīs, ko veidos skulpturāli objekti, kas, atspoguļo emocijas un sajūtas atvērto attiecību modelī.

Izstāžu cikla ietvaros norisināsies arī pavadošo pasākumu programma – tikšanās ar māksliniekiem, radošās darbnīcas, bērnu dienas, senioru pēcpusdiena u.c. notikumi.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, Rīga

Projekta "TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju" trešā satelītizstāde–
"Izstādei "Forma. Krāsa. Dinamika" 40"
7. decembris, 2018–17. februāris, 2019


Valdis Celms. Rotējošie cilindri

No 7. decembra līdz 2019. gada 17. februārim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā būs skatāma projekta "TIEŠI LAIKĀ. Dizaina stāsti par Latviju" trešā un noslēdzošā satelītekspozīcija "Izstādei "Forma. Krāsa. Dinamika" 40".

Latvijas 20. gadsimta mākslā ir vairākas leģendāras izstādes, kuru patiesā nozīme novērtējama ilgākā laika perspektīvā. Viens no tādiem svarīgiem "pagrieziena punktiem" ir mākslinieku Valda Celma, Artura Riņķa un Anduļa Krūmiņa kopīgi veidotā skate "Forma. Krāsa. Dinamika", kas tieši pirms 40 gadiem –1978./1979. gadu mijā bija iekārtota arhitektūras piemineklī Pēterbaznīcā.

Minētā izstāde bija novatoriska dažādos aspektos. Ekspozīcijā redzami kinētiskās mākslas objekti, kuri tolaik tika raksturoti ar "unikālā dizaina" jēdzienu. Tomēr būtībā ekspozīciju jāuzskata par pirmo legālo abstraktās mākslas reprezentāciju degradējošā sociālistiskā reālisma apstākļos, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Padomju Savienībā.

Izstāde parādīja, ka Valdis Celms, Arturs Riņķis un Andulis Krūmiņš dizaina terminu izprata ļoti plaši. Futūroloģiski projekti vides estētiskajai organizācijai demonstrēja arhitektūras un tēlniecības mijiedarbību. Vvisi trīs izstādes veidotāji uzskatīja, ka, fokusējoties uz kreatīvu formveidi, viņu kinētiskajos objektos galvenais apvienojošais elements ir kustība, lai izraisītu pārdomas, emocijas un asociatīvus mākslas tēlus. Tieši kustības estētiskās kvalitātes bija viens no spēcīgākajiem un pārsteidzošākajiem iespaidiem šajā skatē.

Pēc leģendārās izstādes vairums kinētisko objektu nav saglabājušies. Izstādes ekspozīcija netika pietiekami dokumentēta fotogrāfijās, nemaz nerunājot par filmēšanu. Turklāt izstādes bukletā atrodamas ziņas vienīgi par kinētiskiem objektiem, bet presē reproducētas fotomontāžas – vides organizācijas vizionāri projekti. Līdz ar to nebija apkopota pilna informācija, kādi konkrēti mākslinieku darbi bija eksponēti šajā leģendārajā izstādē.

Atzīmējot izstādes "Forma. Krāsa. Dinamika" norises 40. gadskārtu, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā pirmo reizi tiks parādīts mākslinieka Valda Celma zīmētais ekspozīcijas plāns un demonstrēto darbu fotokopijas. Izstādes pirmajā daļā skatītājiem būs iespēja iepazīties ar atsevišķu darbu skicēm un fotomontāžām. Savukārt otrajā daļā apmeklētāji ieraudzīs Valda Celma kinētisko skulptūru "Rotējošie cilindri" (1972), Artura Riņķa speciāli šai izstādei sagatavoto kinētiskās glezniecības videoversiju un kinētisko objektu krāsainas fotogrāfijas, kuras izgatavotas no tālaika diapozitīviem.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs / 3. stāva vestibils
Skārņu iela 10, Rīga

Indras Kalvānes fotogrāfiju sērija "Jūrmalas palete" Jūrmalas pilsētas muzejā
6.–30. decembris 

No 6. līdz 30. decembrim Jūrmalas pilsētas muzejā būs skatāma Indras Kalvānes fotogrāfiju sērija "Jūrmalas palete", kurā autore izakcentē dzimtās pilsētas krāšņo dabu, unikālās vēsturiskās apbūves detaļas, kā arī rāda mums emocionālus un skaistus mirkļus no dažādiem kultūras un sporta notikumiem.

"Jūrmala ir mana dzimtā pilsēta un man ir interesanti vērot, kā tā mainās un attīstās. Esmu lokālpatriote, bet bez tā, manuprāt nebūtu arī patriotisma. Jūrmalu redzu kā tādu jūras veidotu pērli kopējā Latvijas paletē", saka izstādes autore.

Indra Kalvāne šobrīd strādā administratīvu darbu Jūrmalas pilsētas pašvaldībā, kur paralēli pamatdarbam labprāt realizē arī radošas idejas. Fotografēšana ir viņas sirdslieta, tāpēc sarīkotas jau vairākas izstādes – "Vilnis" (2015), "Mīlestības sajūta fotogrāfijās un haikās" (2016), "Pretstati" (2017).

Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori

Fotostudijas "Aspazija" desmitgades izstāde "Atskaties. Apstājies. Ej!"
8.–30. decembris

No 8. līdz 30. decembrim Jūrmalas pilsētas muzejā būs apskatāma fotostudijas "Aspazija" dalībnieku darbu izstāde "Atskaties. Apstājies. Ej!", ar kuru studija atzīmēs savu 10 gadu pastāvēšanas jubileju. Izstādē būs skatāmi visu studijas dalībnieku autordarbi, kā arī katra autora īsa vizuālā biogrāfija. Nozīmīga izstādes daļa būs veltīta fotostudijas dibinātājiem un tās mākslinieciskā ceļa iezīmētājiem Viesturam Jaucim, Jānim Kreicbergam un Andrim Sīmanim. Izstādes kurators Valters Poļakovs, māksliniece Dace Džeriņa, studijas vadītāja Una Liberte.

"Mūsu aizraušanās ir pieradināt mirkļus, sajūtas, emocijas. Un tad tās kļūst klāt esošas arī citiem, raisot viņos jaunas pārdomas, izjūtas. Un tā nebeidzami, nerimstoši. Cik viegli mirkļus tveram, tikpat viegli tos palaižam tālāk, lai pasaule nekad neiztukšotos no skaistā", ar šādu moto savu intensīvo darbošanos, apgūstot jaunas zināšanas un prasmes fotogrāfijā, piedaloties un organizējot neskaitāmas izstādes, raksturo gandrīz 30 dalībnieku lielais kolektīvs un tā vadītāja Una Liberte.

Studijas fotogrāfi piedalās visos svarīgākajos pilsētas notikumos, iemūžinot tos. 

Fotostudija, svinot savu desmitgadi, ir izdevusi arī fotoalbumu.

Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Majori

Lekcija "Lietišķā māksla un industriālā dizaina sākumi Latvijā 1840–1890"
5. decembris

5. decembrī plkst. 17.30 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs cikla "Klasiskās vērtības" notiks lekcija "Lietišķā māksla un industriālā dizaina sākumi Latvijā 1840–1890". Lekciju lasīs mākslas zinātniece, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore Dr. art. Silvija Grosa.

19. gadsimta 2. puse lietišķās mākslas jomā Latvijā bija sarežģīts, taču ļoti ražīgs posms. Neraugoties uz to, šī perioda vietējo meistaru un darbnīcu darinātu izstrādājumu klāsts Latvijas muzeju krājumos ir neliels, un arī kopumā 19. gadsimta 2. puses lietišķā māksla Latvijā līdz šim ir bijis maz pētīts materiāls, kurā nav aptvertas visas priekšmetu grupas.

Rūpnieciski ražotie priekšmeti, kas imitēja vēsturisko stilu formas un ornamenta motīvus un padarīja tos pieejamus plašam patērētāju lokam, ietekmējuši vērtējuma procesu arī attiecībā uz unikālām lietām, vēl jo vairāk tādēļ, ka ir grūti nospraust robežas starp amatnieku, manufaktūru un fabriku produkciju, turklāt vairākās nozarēs problemātiska ir vietējo darinājumu nošķiršana no ievestajiem.

19. gadsimta vidū rūpnieciski ražotie priekšmeti radīja konkurenci daudzām tradicionālajām amatniecības sfērām, sevišķi tām, kuras bija saistītas ar lietišķās mākslas priekšmetu izgatavošanu, un apdraudēts bija arī gadsimtiem nostiprinātais amatnieku sociālais statuss. 1866. gadā Baltijā stājās spēkā Krievijas tirdzniecības un amatniecības nodokļu reglaments, kas būtiski ietekmēja tradicionālo amatu organizatoriskos pamatus.

Katras lekcijas cena: pieaugušajiem – 3,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 1,50 EUR.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni (+371) 67 830917, 67 222235 vai rakstot uz e-pastu Agrita.Pore@lnmm.lv.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga

Arta Nīmaņa lekcija "Mirkļa burvestības stiklā"
6. decembris

6. decembrī plkst. 17.00 Mākslas muzeja RĪGAS BIRŽA Konferenču zāle (3. stāvā) notiks tikšanās ar mākslinieku un dizaineri Arti Nīmani.

Mākslinieks Artis Nīmanis pats sevi sauc par "stiklinieku", jo stikls, brīnumaino iespēju un daudzveidīgo pārvērtību materiāls, ir visu viņa radošo meklējumu pamatā. Tas ir materiāls, kura īpašības ir saistījušas meistaru uzmanību jau no seniem laikiem. No tā top unikāli trauki un rotas, tradicionāli, utilitāri priekšmeti, savukārt, arhitektūrai tas piešķir ne tikai jaunas dimensijas un gaismu, bet no tā var radīt arī novatoriskus dizaina objektus un iespaidīgas mākslas instalācijas.

Kopš 2004. gada viņš ir zīmola “an&angel” stikla trauku galvenais dizainers. Viņa veidotās kolekcijas atrod interesentus daudzviet pasaulē – Eiropā, Krievijā, ASV, Dienvidamerikas valstīs, Apvienotajos Arābu Emirātos, Honkongā, Singapūrā, Indonēzijā un Japānā.

Autora darbi iekļauti Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Dizaina kolekcijā.

Tikšanās-lekcija ir ceturtais nodarbību cikla "Telpa, tērps un tēls" pasākums, ko Mūžizglītības programmas ietvaros piedāvā Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA sadarbībā ar mākslinieku biedrību "Sidegunde".

Pasākuma laikā notiks viktorīna ar jautājumiem par stikla vēsturi. Tās uzvarētāju gaida īpaša balva no mākslinieka.

Biļešu cena pieaugušajiem – 6,00 EUR; skolēniem, studentiem, pensionāriem – 3,00 EUR

Vietu skaits ierobežots.

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga

"Neputns" laidis klajā grāmatu "Vilis Rīdzenieks"

Apgādā "Neputns" iznākusi mākslas zinātnieces un fotogrāfijas pētnieces Katrīnas Teivānes-Korpas sastādītā grāmata "Vilis Rīdzenieks" – pirmais šāda apjoma izdevums, kas veltīts kādam no 20. gadsimta pirmās puses latviešu fotogrāfiem.

"Rīdzenieka kā leģendāras personības slavas pamatā galvenokārt ir fakts, ka viņš radījis vienu no nozīmīgākajām valsts relikvijām – Latvijas valsts proklamēšanas notikuma vienīgo fotogrāfiju. Tomēr par vienu no vadošajām figūrām Latvijas foto vēsturē viņu ļauj uzlūkot viss mūža devums kopumā," izdevuma ievadā raksta Katrīna Teivāne-Korpa. Grāmatas vizuālā materiāla izvēle un saturs pakārtoti mērķim iepazīstināt ar Rīdzenieka mantojumu visā tā dažādībā, sniedzot priekšstatu par viņu gan kā izcilu dokumentālistu, gan kā fotomākslinieku, gan arī kā iecienītu salonfotogrāfu.

"Septiņdesmit astoņi fotogrāfa Viļa Rīdzenieka mūža gadi (1884–1962) Latvijas vēsturē aptver ārkārtīgi dinamisku un notikumiem piesātinātu laikmetu. Lai attēlotu kaut vai dažas šī laikmeta šķautnes, būtu vajadzīgi neskaitāmi "pagātnes attēli", kas savirknētos gluži kaleidoskopiskā ainavā," atzīst vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs. Tomēr izdevumā ietvertās gandrīz 500 Rīdzenieka fotogrāfijas nenoliedzami iezīmē vērienīgu un daudzveidīgu laikmeta panorāmu – no ikdienišķām lauku ainavām un pilsētskatiem līdz Pirmā pasaules kara, Latvijas valsts proklamēšanas, Brīvības cīņu un vēlāk Otrā pasaules kara pieredzei. Tostarp Rīdzenieks kā atzīts profesionālis un sava laika hronists iemūžinājis daudzus valsts vēsturē nozīmīgus notikumus un personības.

Padomju varas gados, kad jebkādām vizuālām liecībām par neatkarīgo Latviju bija jātiek izdzēstām no publiskās telpas, no tās pazuda arī Viļa Rīdzenieka fotogrāfijas. Pirmā nelielā viņa darbu izstāde tika sarīkota tikai trīs gadus pēc viņa nāves – 1965. gadā. Par laimi, viņš atstājis bagātīgu, vēl aizvien neizpētītu un pārsteigumu pilnu mantojumu, kura lielākā daļa šodien glabājas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Mūsdienās no tā vislielāko interesi saista Rīdzenieka iepriekš nepublicētie dokumentālie darbi, kas bagātīgā klāstā ietverti šajā izdevumā.

Vairākās tematiskās nodaļās sakārtoto Viļa Rīdzenieka fotogrāfiju izlasi papildina virkne analītisku tekstu. Tekstu autori: Gunārs Janaitis, Katrīna Teivāne-Korpa, Lauma Lanceniece, Mārtiņš Mintaurs, Alise Tīfentāle.

Grāmatas teksts lasāms gan latviešu, gan angļu valodā.

"Neputns" galerija
Tērbatas iela 49/51, Rīga

Izziņots jauns starptautisks mūzikas festivāls "Rīgas Jūrmala"

Ir izziņots jauns starptautisks mūzikas festivāls "Rīgas Jūrmala". Festivāls aptvers četras nedēļas nogales 2019. gada vasarā, kas tiks veltītas pasaulē vadošiem orķestriem un diriģentiem, programmā ietverot gan simfoniskos un kamermūzikas koncertus, gan vadošu klasiskās mūzikas zvaigžņu un uzlecošu talantu solo koncertus. Jaunais festivāls balstās uz koncertu sērijas "Baltijas muzikālās sezonas" panākumiem.

Festivāla atklāšanas koncertu Rīgā, Latvijas Nacionālajā operā, 2019. gada 21. jūlijā diriģēs Mariss Jansons. Maestro stāsies pie Bavārijas Radio simfoniskā orķestra pults, kura galvenais diriģents ir kopš 2003. gada. Savukārt pārējie koncerti "Dzintaru koncertzālē" Jūrmalā - gan nesen renovētajā Mazajā zālē, gan atvērtajā brīvdabas Lielajā zālē.

Jaunā festivāla fonda priekšsēdētājs Pjotrs Avens atzīmēja: "Latvija ir slavena ar tās mīlestību pret mūziku un no tās nāk izcili mūzikas talanti, kas snieguši prieku un kļuvuši nozīmīgi cilvēkiem visā pasaulē. Pēc diviem koncertu sērijas "Baltijas Muzikālās sezonas" gadiem, mēs izaicinājām paši sevi turpināt attīstību nākamajā pakāpē – izveidot jauno festivālu kā pateicību Latvijas mūzikas mīļotājiem, vienlaikus piesaistot šim īpašajam notikumam arī starptautisku auditoriju."

Festivāla pirmajā sezonā piedalīsies arī Izraēlas Filharmoniskais orķestris un Zubins Meta, Londonas simfoniskais orķestris un diriģents Džanandrea Noseda, kā arī Krievijas Nacionālais orķestris Mihaila Pļetņeva vadībā. Solistu sastāvs ietver pianistus Mareju Peraiju, Judzju Vanu un Seong-Jin Cho, vijolniekus Leonīdu Kavaku un Vadimu Repinu, kā arī čellistu Mišu Maiski.

Par festivāla māksliniecisko vadītāju nozīmēts Martins Engstrēms. Viņa pirms 25 gadiem dibinātais un visu šo laiku vadītais Verbjē festivāls ir kļuvis par sinonīmu pasaules spožāko mūziķu skatuvei, īpaši pievēršoties izcilu jauno talantu atklāšanai.

Festivāla "Rīgas Jūrmala"

Dzintaru mežaparkā Jūrmalā ir atklāts lielākais ziemas Gaismas parks Latvijā
1.–31. decembris

Foto: Edijs Pālens, LETA

Decembrī Dzintaru mežaparkā Jūrmalā visi ir aicināti uz lielāko ziemas Gaismas parku Latvijā. Parkā dažādos gaismas dekoros, skulptūrās jau otro gadu iemirdz tūkstošiem LED gaismiņu. 

Parka apmeklētāju jau iemīļotos dekorus, kas veidoti no 85 tūkstošiem LED gaismiņu, papildina īpaša aleja – Piena ceļš, kurā ikviens var saskatīt krītošas zvaigznes un ievēlēties vēlēšanos. 14 hektārus plašo parka teritoriju šogad "apdzīvo" lāču, ežu un vāveru ģimene, kā arī citi meža zvēri.

Lielākais un iespaidīgākais no gaismas dekoriem arī šogad ir parka tiltiņš – arka, kas veidota jūras viļņa formā. Gaismas tiltiņu veido LED gaismu virtenes kopumā 3,5 km garumā. Dzintaru mežaparka 33,5 metrus augsto skatu torni rotās no gaismas dekoriem veidotas sniegpārsliņas un sniega sanesumi kāpās.


Foto: Edijs Pālens, LETA

Turpmāk visu decembri, sestdienās un svētdienas no plkst. 16.00 līdz 19.00 Gaismas parkā Jūrmalā notiks radošās darbnīcas, rotaļas un citas aktivitātes ģimenēm ar bērniem.

Gaismas parka koncepciju veidojuši 2017. gada Lietuvas pilsētas Viļņas krāšņās Ziemassvētku egles autori – mākslinieki Jolanta Tūraite (Jolanta Tūraitė) un Dominiks Koncevičjus (Dominykas Koncevičius) – un Latvijas iluminācijas eksperte Jevgenija Verovska.

Ieeja parkā un visos tajā notiekošajos parkos ir bez maksas.