ZIŅAS  
Kadrs no Antona Vidokla filmu triloģijas par krievu kosmismu Nemirstību visiem! 2014–17. HD video, 96'. Mākslinieka īpašums

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
04/03/2019

Antona Vidokla lekcija par krievu kosmismu “Nemirstību visiem!”
5. marts

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju neformālās izglītības programmā “LLMC Vakarskola” 5. martā plkst. 18.00 aicina interesentus uz mākslinieka Antona Vidokla lekciju par krievu kosmismu “Nemirstību visiem!”. Lekcija būs angļu valodā un tā notiks Latvijas mākslas akadēmijas jaunajā korpusā.

Antons Vidokls lekcijā iepazīstinās ar savu filmu triloģiju (2014–2017), kurā viņš iedziļinās ilgu laiku aizmirstās krievu filozofiskās kustības – kosmisma – ideju nozīmē 20. gadsimtā un šodien. Kosmisma utopiskie principi, kuros apvienojās Rietumu apgaismības un Austrumu filozofija, pareizticības tradīcijas un marksisms, ir iedvesmojušas daudzus nozīmīgus padomju laika domātājus – līdz brīdim, kad viņi kļuva par Staļina režīma represiju upuriem. Kosmisma izveidotājs Nikolajs Fjodorovs (1829–1903) savas dzīves laikā nepublicēja gandrīz nevienu no saviem rakstiem, taču viņa idejas turpinājušās Fjodora Dostojevska, Kazimira Maļeviča, Andreja Tarkovska filmās, kosmonautikas teorētiķa Konstantīna Ciolkovska un daudzu citu krievu intelektuāļu un mākslinieku darbos.

Antons Vidokls kosmisma filmu triloģijā apvieno esejistisku, dokumentālu un performatīvu pieeju, tajās viņš citē Fjodorova un citu šis kustības filozofu un dzejnieku tekstus un izseko kosmisma iespaidam padomju laika padomju laika mākslā, arhitektūrā un inženierprojektos un tajā, kas no tiem atlicis šodien – sākot no Kazahstānas stepēm līdz Maskavas muzejiem. Vidokles filmas cenšas atdzīvināt kosmistu domāšanas zemstrāvas, kas joprojām turpina paplašināt un iedvesmot šodienas iztēli un pasaules redzējumu.

Dalība lekcijā ir bez maksas un iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama.

Antons Vidokls, mākslinieks un ietekmīgās laikmetīgās mākslas informācijas platformas un žurnāla e-flux izveidotājs, ir dzimis Maskavā, šobrīd dzīvo Ņujorkā un Berlīnē. Viņš ir veidojis daudzus starpdisciplinārus un diskursīvus projektus, kas izstādīti redzamākajos laikmetīgās mākslas notikumos, biennālēs un muzejos visā pasaulē – Documenta 13 Kaselē, 56 Venēcijas biennālē, Bergenas Asamblejā, Šanhajas biennālē, arī 65. un 66. Berlīnes Starptautiskajā kinofestivāla programmā Forum Expanded, Gvandžu biennālē, Pompidū mākslas centrā Parīzē, Tate Modern Londonā, laikmetīgās mākslas muzejā Garāža, Stambulas biennālē, Haus der Kulturen der Welt Berlīnē, Tensta Konsthall Stokholmā, Amsterdamas Stedelijk muzejā un citur.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs /Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

Vēl tikai šodien – 4. martā – var pieteikt darbus
Latvijas Arhitektūras gada balvai 2019

Pēc konkursa dalībnieku lūguma, termiņš darbu iesniegšanai Latvijas Arhitektūras gada balvai 2019 ir pagarināts līdz 4. martam, plkst. 23:59.

Konkursa organizatori aicina iesūtīt pieteikumus ne tikai arhitektiem, bet arī citām ar darbu saistītām fiziskām vai juridiskām personām. Konkursu organizē Latvijas Arhitektu savienība.

Žūrija vērš uzmanību, ka šogad var iesniegt arī darbus, kas nodoti ekspluatācijā iepriekšējos gados. Organizatori arī norāda, ka konkursā var pieteikt neierobežotu skaitu darbu, tai skaitā gan Latvijā realizētus darbus (neatkarīgi no autoru valstiskās piederības), gan tādus, kas realizēti jebkur citur pasaulē, ja to autoru piederības valsts ir Latvija.

Latvijas Arhitektūras gada balvai iespējams pieteikt gan objektus, gan darbus, kas saistīti ar arhitektūras procesiem šādās kategorijās:

- Kultūras būves (kultūras, izglītības, sakrālās ēkas)

- Sabiedriskas ēkas (viesnīcas, biroju ēkas, veselības un ārstniecības iestādes)

- Daudzdzīvokļu ēkas

- Tirdzniecības ēkas, ražošanas, sporta, inženiertehniskās būves

- Privātmājas

- Renovācija, rekonstrukcija, restaurācija

- Interjers

- Ainavu arhitektūra, vides labiekārtojums, vides objekti

- Procesi (Kategorijā Procesi var pieteikt darbu, ko tā pieteicējs uzskata par saistītu ar arhitektūras procesiem, piemēram, grāmatas, periodiskus vai citus izdevumus, interneta resursus, TV vai radio raidījumus, pētījumus, izstādes, izglītojošus vai sabiedriskus pasākumus, mākslas darbus u.tml.)

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteiktos darbus vērtēs divās kārtās. Visus iesniegtos darbus izvērtēs atlases žūrija, kuras sastāvā šogad ir arhitekti Ilze Mekša, Gunta Grikmane, Agnese Lāce un Viktors Valgums, tēlniece Liene Mackus, rakstnieks Pauls Bankovskis un dizainers Artūrs Analts. Otrajā kārtā nominantus vērtēs Fināla žūrija, ko tradicionāli veido pieredzējuši arhitekti no ārvalstīm, kā arī viens Atlases žūrijas pārstāvis.

Latvijas Arhitektūras gada balva ir prestižs ikgadējs apbalvojums Latvijas arhitektūrā, kas akcentē un cildina izcilākos sasniegumus Latvijas arhitektūras nozarē. Konkursu organizē Latvijas Arhitektu savienība.

Iesniegt darbus, kā arī iepazīties ar iesniegšanas un vērtēšanas kārtību var Latvijas Arhitektu savienības mājaslapā. www.latarh.lv

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2019 pasniegšanas ceremonija notiks 17.maijā.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2019

Marts – Cūkas mēnesis Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā
1. – 29. marts


Reklāmas plakāts Cūkas mēnesim Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā. 2019. Māksliniece: Anete Straume

Martā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs aicina iepazīt tautā iemīļoto Teodora Zaļkalna skulptūru “Cūka”, atklājot tās tapšanas stāstu un iesaistoties radošās aktivitātēs gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Teodors Zaļkalns (1876–1972) uzskatāms par animālijas žanra pamatlicēju latviešu tēlniecībā. Vecmeistars kādreiz teica: “Es nezinu, kas cilvēkiem ir par aizspriedumiem pret cūku. Mazs būdams, es cūkas ganīju un varu apgalvot, ka cūka ir tīrs kustonis, purva dzīvnieks. Seniem latviešiem tas bija raženības un pārticības simbols. Man patīk cūkas lielās plūstošās un masīvās formas.” Teodora Zaļkalna granītā kaltā pustonnu smagā skulptūra “Cūka” (1937) ir viens no pazīstamākajiem tēlniecības darbiem Latvijas mākslas vēsturē.

No 1 līdz 29. martam bērni un sākumskolas audzēkņi varēs piedalīties veidošanas, aplikācijas un zīmēšanas darbnīcās, tematiskajās ekskursijās pa muzeja pastāvīgo ekspozīciju, pievēršoties cūkas tēlam un tā atspoguļojumam mākslā. Šajā mēnesī sniegsim unikālu iespēju baltos cimdiņos aptaustīt leģendāro darbu, ļaujot sajust skulptūras formas un materiāla faktūru.

Pieaugušo auditorijai interesanti būs izzināt šī mākslas darba vēsturi, informāciju no muzeja arhīva materiāliem un paša autora atstātās rakstiskās un foto liecības par skulptūras tapšanas laiku. Stāstījumos piedāvāsim vispārīgi iepazīt tēlniecības formu dažādību un granīta materiāla vērtību Latvijas mākslā. Ar īpašu tematisku lekciju uzstāsies mākslas zinātnieks Eduards Dorofejevs, kurš iedvesmos palūkoties uz to, kā mainījās cūkas tēls pasaules mākslā no antīkajiem laikiem līdz 21. gadsimtam, un ko nozīmē cūka Latvijas māksliniekiem.

Plašākā informācija šeit

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

Dažādu mākslas nozaru pārstāvjus aicina pieteikties PAiR vasaras rezidencē
Līdz 31. martam

Tuvāko gadu laikā ir paredzēts uzsākt PAiR (Pāvilosta Artist in Residency) pamatēkas celtniecību. PAiR mērķis ir radīt starpdisciplināru rezidences programmu un atbilstošu vidi, kur līdzās mīt māksla, zinātne, cilvēks un radoša mijiedarbība.

Lai apzinātu idejas, kas palīdzētu veidot rezidences starpdisciplinaritātes koncepciju, VV Foundation aicina pieteikties dažādu mākslas nozaru pārstāvjus un citus radošos domātājus 2019. gada jūlijā vai augustā (no 1 nedēļas līdz vienam mēnesim) uzturēties PAiR vasaras rezidencē, lai domātu, rakstītu, zīmētu, klausītos, attīstītu savas idejas un radošos projektus.

Programma piedāvā laiku un vietu izpētei un eksperimentiem kādam nākotnes projektam bez prasības izveidot konkrētu gala rezultātu privātā teritorijā pie jūras, Pāvilostā. Dzīvošanai un darbam tiek piedāvātas divas koka ēkas – paviljonus 12m2 platībā [max. 2 personām] ar izvietotām labierīcībām un virtuvi atsevišķā ēkā, 20m attālumā. Pieteikumus un jautājumus jāsūta uz epastu info@vvfoundation.org līdz 31. martam. Pieteikumā tiek gaidīti īsi apraksti par to, pie kādas idejas interesents gribētu strādāt, kā arī, kurā mēnesī un cik ilgi gribētu uzturēties vasaras rezidencē.

PAiR (Pāvilosta Artist in Residency)

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs iesaka:
Pasaules mēroga izstādes uz lielā ekrāna / 7. sezona
The Water Lilies by Monet – the Magic of Water and Light (2018)
5. marts

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs un tā Ārzemju mākslas departaments Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA jau septīto sezonu sadarbībā ar SIA “Forum Cinemas” kinoteātri “Kino Citadele” cikla “Izstādes uz kino ekrāna” ietvaros piedāvā mākslas mīļotājiem un kino cienītājiem iespēju uz lielā ekrāna redzēt pasaules mēroga izstādes un mākslas kolekcijas.

5. martā plkst. 19.00 būs skatāma filma The Water Lilies by Monet – the Magic of Water and Light (2018)

Šī filma būs ceļojums, iepazīstot impresionisma ģēnija Kloda Monē (Claude Monet, 1840–1926) meistardarbus un apsēstības. Nenovērtējamu ieguldījumu tās veidošanā sniedzis Ross Kings – bestsellera “Neprāta burvība: Klods Monē un kā tapa glezna “Ūdensrozes”” autors. Kopā ar filmas autoriem skatītāji apmeklēs slaveno Živernī dārzu, Orsē, Oranžērijas un Marmotāna muzejus, lai uzzinātu unikālā mākslas darba radīšanas vēsturi.

Savu laiku pārdzīvojušie Monē audekli ir metuši izaicinājumu telpas un tradīciju izpratnei. Kara izpostītajā zemē franču meistars uz visiem laikiem maina mākslas pasauli un pats atdzimst dzīvei, tikai pateicoties glezniecībai..

Filma būs stāsts par apsēstību ar gaismu un ūdeni, no kuras gleznotājs nekādi nespēja aizbēgt, un kā tā transformējusies īpašā burvībā. Stāsts par radikālām novitātēm, kas izraisīja revolūciju modernajā mākslā: Kloda Monē nodoms bija pārnest uz audeklu “pirmo un tīro” iespaidu par formām un priekšmetiem, ko uztver acs, kas tos nekad iepriekš nav redzējusi.

Filma angļu valodā bez subtitriem

Kino Cidadele
13. janvāra iela 8, Rīga

Izstāde ciklā “Vienas gleznas stāsts” - Aleksandras Beļcovas darbs “Tenisiste”
Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā
5. marts–17. augusts


Aleksandra Beļcova. Tenisiste. 1927. Audekls, eļļa. LNMM kolekcija. Foto: Normunds Brasliņš

No 5. marta līdz 17. augustam Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā būs skatāma otrā izstāde ciklā “Vienas gleznas stāsts”, kas iepazīstinās ar Aleksandras Beļcovas darba “Tenisiste” tapšanas vēsturi.

Šī ekspozīcija ir turpinājums iepriekšējai cikla izstādei 2015. gadā, kad muzejs stāstīja par citu Aleksandras Beļcovas (Александра Бельцова, 1892–1981) meistardarbu – gleznu “Baltā un melnā” (1925). “Tenisiste” (1927) ir tikpat būtisks un ievērības cienīgs darbs autores daiļradē, ko apliecina abu minēto kompozīciju atrašanās Latvijas Nacionālā mākslas muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā. Arī “Tenisistei” ir sava vēsture, kas zināmā mērā ir līdzīga “Baltās un melnās” radīšanas stāstam.

Teniss 20. gadsimta sākumā un īpaši 20. gados bija elitārs, taču ļoti izplatīts sporta veids, kurā ar spožiem panākumiem izcēlās vairākas sievietes, iemantojot slavu un popularitāti. Tenisistes parādījās tā laika mākslas darbos – gan sportistes, gan dāmas, kuras tikai pozēja tenisistu apģērbos vai ar attiecīgajiem aksesuāriem, jo šis tēls asociējās ar jauno moderno sievieti. Mode uz tenisu, līdzīgi kā norises politikas un kultūras dzīvē, bija saistāma ar Pirmo pasaules karu un izmaiņām, ko tas ieviesa sabiedrībā, – sievietes ieguva plašākas tiesības un iespēju līdzdarboties dažādās jomās, to skaitā arī profesionālajā sportā.

Turklāt jāatzīmē, ka 20. gadsimta sākums ir periods, kad sievietes sāka izvirzīties par nozīmīgām figūrām uz lielās mākslas skatuves, kurā parasti dominēja vīrieši. Šai ziņā glezna “Tenisiste” uzskatāma par sava veida ikonu – sievieti-sportisti attēlo sieviete-māksliniece.

Pastāv vairākas versijas par modeli, ko iemūžinājusi Aleksandra Beļcova, – sākot ar tenisa leģendu Suzannu Lenglēnu (Suzanne Lenglen, 1899–1938) no Francijas, kura bija pirmā sieviešu tenisa slavenība un pirmā starptautiska mēroga sieviešu sporta līdere, līdz pieņēmumam, ka portretētā dāma ir tā pati modele, kas redzama Beļcovas gleznā “Baltā un melnā”, proti, mākslinieces draudzene Biruta Ozoliņa (1905–1982).

Izstāde piedāvās dažus iespējamos variantus, lai mēģinātu atrisināt “Tenisistes” prototipa identitāti. 

Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejs
Elizabetes iela 57a, dz. 26 (ieeja caur pagalmu, 5. stāvs), Rīga

Izstāde “DZ. Gundegas Evelones par Dzidru Ezergaili” Kamergalerijā
Līdz 31. martam

Līdz 31. martam “Kamergalerijā” skatāma izstāde “DZ. Gundegas Evelones izstāde par Dzidru Ezergaili”, kas veidota, savienojot materiālus no neizpētītā Dzidras Ezergailes arhīva un to rosinātām, radošām asociācijām mākslinieces Gundegas Evelones iztēlē. Dzidra Ezergaile tika skrupolozi datējusi, uzskaitījusi, pierakstījusi savu māksliniecisko darbību, kā arī gatavojusi memuārus. Gundega Evelone, atlasot iespaidīgā arhīva materiālus, ir izveidojusi ekspozīciju, kas ar tēlainiem izteiksmes līdzekļiem vēsta par, viņasprāt, svarīgākajām tēmām Dzirdras Ezergailes mākslā. “Manuprāt, vadošais motīvs Ezergailes mākslā bija parādīt pasaules starojumu, vienotību ar visaptverošo kosmosu, kas kā tālo austrumu mācībā par cilvēka ķermeņa enerģiju kanāliem, tīklojas neskaitāmās mirdzošās asīs starp augšu un apakšu. Arī mani populārzinātniskā līmenī saista Visuma pētniecība un pārsteidz daudzie plāni, kā to izzināt. Izstādē redzamās norādes par kosmisko starojumu un tā uztveršanu, es izmantoju kā simbolu mūsu, dažādu paaudžu mākslinieču, šīs reizes īpatnējai, realitātes rāmjus pārkāpušajai sadarbībai,” stāsta Gundega Evelone.

“Es satiku Dzidru Ezergaili klātienē viņas izstādē “Pārveidu dažādība”, kas bija redzama Latvijas Mākslinieku savienības galerijā 2006. gadā. Mani fascinēja ne vien viņas darbi, kas vibrēja absolūtā psihodēlijā, kontrastējot ar stereotipu par tipisku Padomju grafiku, bet arī mākslinieces personība - par spīti savai trauslajai ārienei, gadu saliektajam ķermenim viņa dzirkstīja ar lielisku humora izjūtu un asu prātu. Šī tikšanās atstāja dziļu iespaidu, un Dzidra Ezergaile manā apziņā ir piemērs kā patiesa jaunrades enerģija spēj starot pāri daudzām desmitgadēm, ēru un varu maiņām un krēslainai mūža nogalei.”

Dzidra Ezergaile (1926 - 2013) savu profesionālo radošo darbību sāka 20. gadsimta 50. gadu otrajā pusē, ļoti problemātiskā laikā, kad ilggadīgā grafikas tradīcija tika pakļauta nozīmīgām pārmaiņām. Viņas laiks sasaucas ar vispārējām skarbā stila izpausmēm – vienkāršotības un monumentalizācijas, pie kā noveda uzspiestie pozitīvo varoņu meklējumi. Par galveno tēmu viņas daiļradē kļūst ainava, kas nedaudz mijas ar figurāliem un arhitektoniskiem motīviem. Estētikā dominē īpatnēja dekorativitāte, līniju un laukumu ritmi, kas bieži vien sasniedz abstrakcijas robežu.

Gundega Evelone (1988) ir starpdisciplināra māksliniece. Ieguvusi izglītību tēlniecībā, taču brīvi strādā dažādos mākslas medijos, par galveno uzskatot ideju un formu.

Audio pavadījumu speciāli izstādei “DZ. Gundega Evelone par Dzidru Ezergaili” veidojusi apvienība “Sveicējs”, kuras sastāvā spēlē Kristiāna Kārkliņa, Edgars Gultnieks, Lauris Ābele un Edvards Percevs.

“Kamergalerija”
11. novembra krastmala 35, Mākslinieku nama 5. stāvs, 81. telpa

Gleznotājas Ellas Mežules personālizstāde
“Es vēroju ātrus, vientuļus pūļus, tie man stāsta par saviem gausiem kosmonautiem”
dizaina viesnīcā “Grand Poet Hotel”
Līdz 1. jūnijam

Turpinoties Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) un “Semarah Hotels” pērn uzsāktajai sadarbībai Latvijas jauno un talantīgo mākslinieku atbalstam dizaina viesnīcā “Grand Poet Hotel” atklāta jau trešā personālizstāde. Šoreiz viesnīca saviem apmeklētājiem piedāvā iespēju iepazīties ar LMA maģistrantūras studentes Ellas Mežules darbiem. Izstādes nosaukums filozofisks – “Es vēroju ātrus, vientuļus pūļus, tie man stāsta par saviem gausiem kosmonautiem”.

Māksliniece skaidro, ka jaunatklātajā izstādē aplūkojamā darbu sērija aizsākta 2017.gadā un turpinās joprojām. Šajā izstādē ir tikai daļa no sērijā tapušajiem darbiem. Tā veidota ilgtermiņā caur vērojumiem, domājumiem, sajutumiem, atskārtumiem, pārsteigumiem, atklājumiem un mierinājumiem par mūsu cilvēcisko dabu un tās nenoteikto plūdumu. Darbi pieskaras šīs uztveres subjektivitātei, ietekmējamībai, cēloņiem, krātām vērtībām, kas veido mūsu personību, tomēr nedod pamatu to uztvert par īstenību.

“Gleznas pauž mākslinieces interesi par aizspoguliju, par to, kas notiek kaut kur ārpus kadra. Interese par pasauli, kas kustas, elpo un kam ir emocijas. Pasauli, kurai ādā rit asinis un vēl nav atrofējušās kājas no kņupēšanas pie datora. Ellas darbi ir inteliģenti, iespējams, tie paver cerību civilizācijai izdzīvot šajā sadomazohistiskajā konceptuālisma pasaulē, kurā, izrādās, vēl kaut kur eksistē daba, un kāds pat prot to piefiksēt,” par savas studentes talantu izsakās A.Vītoliņš.

Mežules darbi ir tikuši izstādīti ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā, Igaunijā, Īrijā, Beļģijā, Itālijā un citās valstīs. 2016. gadā saņēmusi Brederlo – von Sengbusch mākslas prēmiju, bet 2017. gadā – Valdemāra Tones stipendiju. Šobrīd turpina glezniecības studijas maģistrantūrā LMA. Šī jau ir sestā mākslinieces personālizstāde.

Novērtēt izstādes gleznas var ikviens interesents, piešķirot sirdij tuvākajam darbam speciāli veidotu uzlīmi, kas pieejama viesnīcā. “Grand Poet Hotel” vadītājs Māris Alnis skaidro, ka katras izstādes noslēgumā viesnīca iegādājas izstādes apmeklētāju novērtētāko gleznu, veidojot unikālu jauno latviešu mākslinieku darbu kolekciju “Grand Poet Art Collection”. Šobrīd kolekcijā ir jau divu jauno mākslinieču – Madaras Kvēpas un Justīnes Seiles darbi.

Dizaina viesnīca “Grand Poet Hotel”
Raiņa bulvāris 5/6, Rīga

Baiba Vanaga lekcija “Amatieres vai celmlauzes?
Latvijas pirmās lietišķās mākslas pārstāves 20. gadsimta sākumā”
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā
6. marts

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs turpina apmeklētāju iecienīto ciklu “Klasiskās vērtības”, jaunajā sezonā piedāvājot septiņas lekcijas, kuru fokusā būs 19. un 20. gadsimta mijas periods – laiks, kad tika likti pamati latviešu dizaina un profesionālās amatniecības attīstībai, izglītībai un mākslas vēstures pētniecībai.

2019. gada “Klasisko vērtību” lekciju saturā galvenā uzmanība tiks veltīta 19. gadsimta beigu – 20. gadsimta Latvijas un Eiropas keramikas un porcelāna pētniecības jautājumiem, īpaši izceļot atsevišķu mākslinieku, dizaineru un arhitektu veikumu, kā arī izgaismojot interesantus mākslas izglītības aspektus.

Pētniecībai atvērto tēmu par profesionālās mākslas izglītības pieejamību Latvijā 19. un 20. gadsimta mijā Dr. art. Baiba Vanaga aplūkos lekcijā “Amatieres vai celmlauzes? Latvijas pirmās lietišķās mākslas pārstāves 20. gadsimta sākumā”, kas notiks 6. martā plkst. 17.30. Tas būs stāsts par tālaika sieviešu iespējām apgūt specializētās zināšanas, par spilgtākajām dāmām, kuras darbojās lietišķās mākslas jomā un kuru biogrāfiju noskaidrošanai pētīti arhīvu dokumenti Rīgā, Berlīnē, Sanktpēterburgā un citur.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs
Skārņu iela 10, Rīga

Latvijas Mākslas akadēmijā notiks Kirila Kobrina lekciju cikls
“Laikmetīgā māksla starp politiku un popkultūru pēc Otrā pasaules kara”
No 7. marta

Marta un aprīļa mēneša ceturtdienu un piektdienu vakaros Latvijas Mākslas akadēmijā notiks Kirila Kobrina lekciju cikls “Laikmetīgā māksla starp politiku un popkultūru pēc Otrā pasaules kara”, kuru iespējams apmeklēt arī tiem, kas nav Akadēmijas studenti!

Lekciju saturu un grafiku iespējams saņemt iepriekš piesakoties epastā - antra.priede@lma.lv

Vietu skaits ierobežots! 

Kirils Kobrins ir rakstnieks un publicists, Maskavas socioloģijas, vēstures un politikas žurnāla Неприкосновенный Запас (“Neaizskaramie krājumi”) viens no redaktoriem, 20 grāmatu un daudzu publikāciju autors. Dzimis Gorkijā, Krievijā, studējis vietējā universitātē un rakstījis doktora darbu par Velsas viduslaiku vēsturi, 13 gadus strādājis Prāgā par “Radio Brīvība” žurnālistu, žurnāla Ņeprikosnovennij zapas redaktors. Autors daudz publicējies arī Latvijas drukātajos un interneta žurnālos Rīgas Laiks, Arterritory.com, Studija, Punctum, u.c.

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

Madaras Kvēpas personālizstāde “Krāsu atmiņa”
Talsu kinoteātrī “Auseklis”
8. marts–8.maijs

No 8. marta līdz 8. maijam Fonds “Mākslai vajag telpu” sadarbībā ar Talsu kinoteātri “Auseklis” aicina uz jaunās mākslinieces Madaras Kvēpas personālizstādi “Krāsu atmiņa” kinoteātrī “Auseklī”.

Kinoteātris “Auseklis” ir atsācis savas kino gaitas sākot no pērnā gada rudens, kas šobrīd ir labiekārtots un atjaunots, tādēļ ir izveidota sadarbība ar fondu “Mākslai vajag telpu”, lai radītu jaunu telpu reģionā, kur sabiedrībai būs regulāra iespēja iepazīties ar laikmetīgās mākslas piedāvājumu, šo saturu nodrošinot fondam “Mākslai vajag telpu”. 

“MVT ar šo projektu tiecas veicināt māksliniecisko jaunradi, pētīt un meklēt jaunos talantus. Šādā veidā vēlamies rūpēties par jaunās mākslinieku paaudzes aktīvu iesaisti mākslas norisēs, kā arī sekmēt perspektīvāko jauno autoru atpazīstamību reģionos,” stāsta fonda “Mākslai vajag telpu” vadītāja Katrīna Jaunupe.

Madaras Kvēpas pagājušogad sevi daudzsološi pierādīja fonda “Mākslai vajag telpu” projektā “Skaņai vajag mākslu”, izveidojot iespaidīgu māksliniecisku interpretāciju par Dainas Riņkes gleznu “Mūsu māja” un Intara Busuļa jaunradīto skaņdarbu, ko mūziķis radīja iedvesmojoties no D. Riņķes mākslas darba. Kinoteātris “Auseklis” vestibilā būs skatāmi Madaras Kvēpas jaunākie darbi, kas radīti māksliniecei esot mācību apmaiņā Milānā. Pati māksliniece raksturo šos darbus kā viņas “krāsu atmiņa” par Latvijas ziemu (no tā arī aizgūts izstādes nosaukums), taču tēli, kas parādās jaunradītajās gleznās ir eksotiski – Ziemeļamerikas indiāņi, kuri māksliniecei ir sākuši it sevišķi interesēt pēc tam, kad lasījusi Džona G. Neiharta romānu “Runā melnais briedis”. Madara Kvēpa skaidro, ka, viņasprāt, Ziemeļamerikas indiāņiem ir zināma saistība ar senlatviešiem, jo abas tautas sevi redzējušas kā vienu veselumu kopā ar dabu, to respektējot, godinot un dzīvojot harmonijā ar to.

Madara Kvēpa šobrīd studē Latvijas Mākslas akadēmijasVizuālas mākslas nodaļā glezniecību. Izstādēs piedalās kopš 2016. gada. 2017. gadā sarīkoja pirmo personālizstādi INTUERI.

Talsu kinoteātris “Auseklis”
Krišjāņa Valdemāra iela 17A, Talsi 

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra glezniecības kolekcijas izstāde “Maiguma ilūzija”
8. marts–14. aprīlis


Oļegs Bezjuks (Ukraina) “Miglainais vēlmju objekts”. Audekls, eļļa, 2010. 100 x 100 cm

No 8. marta līdz 14. aprīlim Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā būs skatāma izstāde “Maiguma ilūzija”. Sievietes dabai piedēvētais maigums, trauslums un pakļāvīgums arvien biežāk tiek dēvēts par subjektīvu skatījumu, uztveres maldu vai mītos balstītu patiesību. Mūsdienu sabiedrībā konstruētais sievietes tēls disonē ar iepriekš radītiem priekšstatiem un ietver sevī jaunas kvalitātes, rakursus un raksturus. Bet vai maigums patiesi ir tikai ilūzija?

Marka Rotko mākslas centra kolekcijas izstāde “Maiguma ilūzija” ir slavinājums sievietei, mēģinājums atklāt un rādīt tās noslēpumaino būtību. Izmantojot dažādus mākslinieciskās izpausmes veidus, mākslas darbos atklājas individuālajā uztverē radītais sievietes tēls. Sieviete kā dabas objekts, ar miglas plīvuru apvīts veidols un metafiziska būtne izstādē skatāma Silvijas Šmidkenas (Latvija), Diānas Rudokienes (Lietuva), Oļega Bezjuka (Ukraina), Ivonnas Zavadskas (Polija) un Atsuhide Ito (Japāna) mākslas darbos.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs
Mihaila iela 3, Daugavpils

Rīgas Porcelāna muzejā Līgas Skariņas personālizstāde “Viena forma”
8. marts–12. maijs

No 8. marta līdz 12. maijam Rīgas Porcelāna muzejā būs apskatāma Līgas Skariņas personālizstāde “Viena forma”.

L. Skariņa porcelānā un citos keramikas materiālos strādā ne vien ar jutīgu virsmas apstrādi, bet arī gaismu. Māksliniece savās kompozīcijās ietver ažūru elementu ritmus, kā arī abstraktus un stilizētus tēlus. Izstādei muzejā tapusi jauna darbu sērija, kuras pamatā ir darbs ar Rīgas Porcelāna rūpnīcas vāzes formu “Kristīne” (formas autore ir māksliniece Taisija Poluikēviča, 20. gs. 2. puse). Viena forma gluži kā rāmis vai viena izmēra papīra lapa tiek apspēlēta dažādās variācijās.

“Kas notiek ar formu, kad ar to darbojas mākslinieks, kurš pats modeli nav veidojis? Struktūras, deformācija, faktūras, dedzinājuma veidi, krāsa, bet viena forma. Vai mākslinieka pieskāriens rada jaunu formas un stāsta uztveri? Vai gandrīz 50 gadus agrāk veidota forma spēj iedvesmot jaunām idejām un laikmeta skatu punktam,” L. Skariņa dalās ar jautājumiem, uz kuriem meklē atbildes šajā izstādē.

Mākslinieces izvēle uz rūpnieciskas formas bāzes veidot savu mākslas darbu sēriju ir apzināts konceptuāls virziens ˗ pretgājiens porcelāna priekšmeta izcelsmei un būtībai. Forma, kas tika radīta rūpnīcā un paredzēta multiplicēšanai, pēc iespējas precīzākai, tajā skaitā arī vāzes dekora, atkārtošanai, šoreiz tiek izmatota kā bāze neskaitāmām variācijām un radošiem eksperimentiem.

Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11, Rīga 

Gleznotāja Igora Leontjeva jaunāko darbu izstāde 
klasiskās mākslas galerijā “Antonija”

No 26. februāra klasiskās mākslas galerijā “Antonija” skatāma gleznotāja Igora Leontjeva jaunāko darbu izstāde - abstrakto darbu sērija, ko mākslinieks izveidojis 2018 gadā.

“Darbos reāli tēli mijas ar fantāziju, kuras saknes ir balstītas kultūras vēstures plašajos labirintos. Apvienojumā ar mākslinieka filozofiju tēli atraduši izpausmi audeklos, kur sižetam liela nozīme. Viņa glezniecības maniere, savulaik nodēvēta par “metafizisko baroku”.

“Visas metriskās sistēmas mūsu pasaulē – ir vienkārši kruķi pirms ilgā pērļu ceļa no punkta A uz punktu B. Viens pats sapnis, bez sapņošanas atgriež mūs patiesībā – pirmsrealitātes pirmsapziņas pirmslaikā – pie pārvērtībām,” stāsta Igors Leontjevs.

Igors Leontjevs (1957) izstādēs piedalās no 1987. gada. Viņa darbi atrodas kolekcijās Latvijā, Vācijā, Izraēlā, Аustrijā, ASV, Krievijā, Francijā, Itālijā, Šveicā.

Klasiskās mākslas galerijā “Antonija”
Brīvības iela 157-2, Rīga

Galerijā 427 poļu mākslinieces Bognas Višņevskas izstāde
“Pirmās slāpes Miesas sārtums”
9. marts-11. aprīlis

No 9. marta līdz 11. aprīlim galerijā “427” būs skatāma poļu izcelsmes mākslinieces Bognas Višņevskas personālizstāde “Pirmās slāpes Miesas sārtums”, kas tapusi kā saruna ar austrāļu kuratori Keitiju Lenantoni.

“Zini, es tik bieži kļūstu nomākta, domājot, ko šobrīd var panākt ar gleznošanu (ko – ar lietu radīšanu) ārpus radītāja vēlmes vizuāli atšķetināt domāšanu, pierakstīt brīžus, lolot, ļaut citiem ielūkoties savās lēcās, padarīt gaisu toksiskāku, drīzāk atļaut iemājošanu, nevis noformulēšanu. Vai gleznošana var nebūt savtīga?” jautā kuratore Keitija Lenantone.

Bogna Višņevska (dz. 1988. g. Polijā) dzīvo un strādā Helsinkos. Kopš 2018. gada mākslinieku vadītās galerijas SIC (Helsinki) dalībniece. Nozīmīgākās izstādes: “Altered Flakes” SIC, Helsinkos, 2018; “fullonornamental” 2,04 galerijā, Sanktpēterburgā, 2018; ”kesärulla/ summer roll” SIC, Helsinkos, 2017;“rethinking digitalisation” Exhibition Laboratory, Helsinkos, 2017.

Izstāde apskatāma trešdienās, ceturtdienās un piektdienās 16:00 – 19:00.

427
Stabu iela 70, Rīga

Dmitrija Lavrentjeva personālizstāde “Līdzsvara laiks” 
Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseeumLV
9. marts–13. aprīlis


Dmitrijs Lavrentjevs. Equilibrium. Audekls, eļļa, 146 x 111cm, 2014.

No 9. marta līdz13.aprīlim Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV būs skatāma Dmitrija Lavrentjeva personālizstāde “Līdzsvara laiks”.

“Dmitrija Lavrentjeva māksla vienlaikus ir gan lakoniska, gan hiperbolizēta. Saskarsmē ar mākslinieka darbiem skatītāji polarizējas – vienaldzīgo nav. Tīras jūtas, emocijas, intuīcija un radošais dinamisms Dmitrija darbos transformējas ekstrēmā formu vienkāršojumā un pārdomātā krāsu risinājumā,” teikts izstādes pieteikumā.

Izstāde “Līdzsvara laiks” izvērtē padarīto un iepazīstina skatītājus ar Dmitrija Lavrentjeva darbiem, kas tapuši laikā no 2014. līdz 2019. gadam. “Līdzsvara laiks” ir laiks, kurā māksliniekam vienmēr ir taisnība un gleznās līdzsvars tiek konstruēts kā dzīvs organisms.

Dmitrijs Lavrentjevs dzimis 1970. gadā Rīgā. Izstādēs piedalās kopš 1995. gada. Sarīkojis 22 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs gan Latvijā, gan daudzviet ārvalstīs.

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga

Mareka Gurecka izstāde “Skaņu nospiedumi”
Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV
9. marts–13. aprīlis

No 9. marta līdz 13.aprīlim Kultūras centra Grata JJ mākslas galerijā MuseumLV būs skatāma Mareka Gurecka personālizstāde “Skaņu nospiedumi”

Pēdējo gadu darbi apliecina Mareka Gurecka uzticību gleznieciskumam kā mākslas kategorijai, kur naratīvs cieši sakļaujas ar estētiku. Kaislība pret skaisto formā un matērijā iemiesojas autora vēlmē atkal un atkal strādāt ar iemīļotajiem motīviem - klavierēm un nospiedumu faktūrām.

“Tie nospiedumi, ko atstāj skaņa vēl ilgi vibrē galvā, sirdī, rokās. Līdzīgi klavieres stīgām, tie turpina pildīt telpu, kad pati skaņa jau sen pagaisusi. Gleznotājs atstāj nospiedumus mākslā, iekustinot skatītāja uztveri un maņas. Tā ir tāluma izjūta, pasaules izjūta, kas skan cauri gleznām,” par saviem darbiem saka mākslinieks.

Mareka Gurecka glezniecībai raksturīga aizrautība ar krāsu un gaismu, ko mākslinieks pielūdz kā plaknēs un līnijās mītošu dievu.

Kultūras centrs Grata JJ, mākslas galerija MuseumLV
Andreja Pumpura iela 2, Rīga