ZIŅAS  
The Wet Symposium (2012). Documentation by James Hudson, Havard Helle and Urbonas Studio

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
11/03/2019

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra lasīšanas darbnīca
“Laikmetīgā māksla un ekoloģija”
12. marts

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs 12. martā plkst. 18.00 aicina uz neformālās izglītības programmas “Vakarskola” 6. sezonas otro lasīšanas darbnīcu “Laikmetīgā māksla un ekoloģija”.

Māksla, kas iesaistās vides jautājumos, ietver gan iespēju līdzdarboties politikā, gan politizē mākslas lomu, apzinoties dabas un ekoloģijas saistību ar ekonomiku, tehnoloģijām, kultūru, tieslietām un citām jomām. Taču laikmetīgās mākslas un aktīvistu prakses ekoloģijas jautājumus risina citādāk nekā plašsaziņas līdzekļi vai izklaides industrija, kas to saturu balsta un gūst finansiālu labumu no apokaliptiskiem scenārijiem, liekot domāt, ka vides katastrofa ir neizbēgama – vai tieši otrādi, pilnībā ignorē klimata pārmaiņas. Tam iepretim, sociālo kustību pārstāvji, mākslinieki, politiskie teorētiķi un aktīvisti darbojas ārpus katastrofu kapitālisma vēstījumiem. Mākslai – caur tās eksperimentiem, iztēles radītiem izgudrojumiem un radikālo domāšanu – ekoloģijā var būt transformējoša loma. “Ja “zaļajai revolūcijai” ir jānotiek, ir jāpārslēdzas no apokaliptiskiem attēliem uz utopiskiem priekšlikumiem, lai radītu kultūras “meženi”, kas paver horizontālas telpas, kurās var iekļūt un pievienoties karnevālam,” raksta aktīvists un literatūras profesors Nikolass Pauerss.

Teksti:

* T.J. Demos, “Introduction”. Decolonizing Nature: Contemporary Art and the Politics of Ecology. Berlin: Sternberg, 2017, pp. 7–29.

* Nomeda and Gediminas Urbonas, “River Runs, a Study in Water and Public Imagination”. Public Space: Lost and Found, 2017, The MIT Press, pp. 129–140.

Tekstus var saņemt, rakstot uz e-pastu: ieva.ast@gmail.com

Lasīšanas darbnīca notiek latviešu vai angļu valodā, atkarībā no tās dalībniekiem.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs izglītības programma “Vakarskola” ir sarunu, lekciju, diskusiju un lasīšanas darbnīcu cikls, kas veltīts laikmetīgās un nesenās pagātnes mākslas aktuāliem jautājumiem. Programmas kuratore ir Ieva Astahovska. Pasākumi notiek Latvijas Laikmetīgās mākslas centrā Alberta ielā 13, un dalība tajos ir bez maksas.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs
Alberta iela 13 (7. stāvs), Rīga

Igaunijas Gleznotāju asociācijas izstāde
“Ekspresīvi! Vietējā izloksne globālajā laikmetā”
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā
Līdz 8. aprīlim

Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) galerijā līdz 8. aprīlim ir skatāma Igaunijas Gleznotāju asociācijas izstāde “Ekspresīvi! Vietējā izloksne globālajā laikmetā”. Ekspozīcija iepazīstina ar Igaunijas glezniecības laikmetīgajām tendencēm un stilistisku un izstādē pārstāvēti četrpadsmit Igaunijas mākslinieku darbi

“Pateicoties globālajam tīmeklim mākslinieka un skatītāja informētība par pasaules norisēm vizuālajā mākslā šķiet visaptveroša. Igaunijas glezniecībā saglabājies raksturīgais 20. gadsimta 80. gadu “ķīmiskais” kolorīts, tomēr glezniecības tehnika kļuvusi ekspresīvāka, sižetiski un tematiski daudzveidīgāka. Pastozā gleznošanas maniere un abstraktā ekspresivitāte veido Igaunijas glezniecības atpazīstamību”, izstādes tēlu raksturo tās kurators, gleznotājs Jāns Elkens.

Izstādē piedalās: Vano Allsalu, Jāns Elkens (Jaan Elken), Uno Rosvalts (Uno Roosvalt), Veiko Klemmers (Veiko Klemmer), Tīu Rebane (Tiiu Rebane), Andro Kēps (Andro Kööp), Alvars Reisners (Alvar Reisner), Mari Ralta (Mari Roosvalt), Augusts Kinnapu (August Künnapu), Saskia Jerve (Saskia Järve), Tīna Tammetalu (Tiina Tammetalu), Raits Rozins (Rait Rosin), Alo Valge un Karls-Kristjans Nagels (Karl-Kristjan Nagel).

Gleznotāji Raits Rozins un Alvars Reisners savā mākslinieciskajā darbībā un performancēs akcentē kāpinātu emocionalitāti, kā arī personīgu radošu nemieru. Alo Valges un Saskias Jerves daiļrade definējama kā fotoreālistiskā vērojuma relativitāte. Krāsu un ritma ekspresivitāte, izvēlētā sižeta metaforisms caurvij Vano Allsalu, Jāna Elkena un Mari Rosvaltas darbus. Māksliniekiem Karlam-Kristjanam Nagelam, Tīu Rebanei un Veiko Klemmeram raksturīgs sensitīvs sociāli sadzīviskās vides tēlojums. Savukārt, Uno Rosvalts interesi mākslā pozicionē kultūras antropoloģijā.

Izstādes radošā darba grupa: kuratori - Jāns Elkens, Tīu Rebane, Mari Rosvalta.

Igaunijas Gleznotāju asociācija sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību veido starptautisku izstāžu projektu, kura ietvaros tiks realizēta arī Latvijas Mākslinieku savienības veidota latviešu mākslinieku izstāde Igaunijā 2020. gadā.

Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11.novembra krastmala 35, Rīga

Zentas Loginas darbu izstāde galerijā “Jēkabs”
Līdz 30. martam

Līdz 30.martam mākslas galerijā “Jēkabs” ir apskatāma Zentas Loginas (1908–1983) darbu izstāde. Izstādē eksponētas gleznas, telpiski objekti un sienas sega, kas tapuši laika posmā no 1960. gadu beigām līdz 1983. gadam. Izstādē aplūkojami Zentas Loginas daiļrades vēlīnā posma darbi, kuru formveidē dominē abstrakcija un izteiktas faktūras, kas tiecas nojaukt robežas starp glezniecību un plastisko mākslu.

Zenta Logina ir apguvusi glezniecību Latvijas Mākslas akadēmijā, kā arī mākslinieku Romana Sutas un Sergeja Vinogradova privātstudijās. Kopš 1932. gada aktīvi piedalījusies izstādēs, 1945. gadā uzņemta Latvijas Padomju Mākslinieku savienības gleznotāju sekcijā, taču vēlāk pārcelta kandidātu statusā un turpmākos gadus bijusi tekstilmākslas sekcijas bedre. Šajā laikā mākslinieces iespējas piedalīties izstādēs tika daļēji ierobežotas – pirmā lielā Zentas Loginas personālizstāde norisinājās jau pēc viņas nāves, 1987. gadā.

Daiļrades sākumposmā māksliniece reālistiskā manierē gleznojusi portretus, ainavas, klusās dabas un figurālas kompozīcijas, vēlāk, četrdesmitajos gados, pievērsusies klusās dabas žanram. Pagrieziena punkts mākslinieces rokrakstā vērojams sešdesmitajos gados, kad viņas daiļradē ienāca abstrahēta formu valoda. Īpašu vietu šī perioda mākslas darbos ieņem filozofiskas pārdomas par Visumu. Līdztekus glezniecībai Zenta Logina ir darbojusies arī tekstilmākslas jomā un veidojusi telpiskus objektus.

Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28, k.2, Rīga

Kaspara Zariņa izstāde “Prieka gēns” galerijā “Daugava”
13. marts–13. aprīlis


Kaspars Zariņš. Prieka gēns. 2019. Audekls, eļļa. 110x110cm

No 13. marta līdz 13. aprīlim galerijā “Daugava” būs skatāma Kaspara Zariņa (1962) izstāde “Prieka gēns.” Šai izstādei mākslinieks gatavo abstraktus eļļas darbus uz audekla, turpinot ideju par Prieka gēnu. “Vēlos uzgleznot abstrakciju,kas gala beigās kļūst par dzīvu realitāti un ir taustāma savā vieliskumā,” stāsta Kaspars Zariņš.

Galerija “Daugava”
Ausekļa iela 1, Rīga

Imanta Vecozola izstāde “Citi laiki” Māksla XO galerijā
14.marts–8. aprīlis

No 14. marta līdz 8. aprīlim galerijā Māksla XO būs skatāma Latvijas glezniecības klasiķa un klusās dabas lielmeistara Imanta Vecozola jaunākā personālizstāde “Citi laiki”.

““Citi laiki”– ir koncentrēta šodienas liecība, kur pretstatīts melnais un baltais, tumsa un gaisma, trauksmainā un ekspresīvā šodienas sadzīve un miera meklējumi. Mentālais un garīgais. Pastozā un tonālā glezniecība un papīra kolāžas šķautņainums un formu deformācija,” stāsta galerijas vadītāja Ilze Žeivate.

Savukārt Imants Vecozols atzīst: “Glezniecības vienīgais noslēpums ir gaisma. Gaisma – vienīgais pārejošais un nenotveramais. Tā ir sava veida monumentalitāte. Patstāvības un neatkarības sajūta. Es tur saskatu mūžīguma ideju.”

Gleznotāja Imanta Vecozola vārds Latvijas mākslā saistās ar neatkārtojamiem “balto” kluso dabu gleznojumiem, kas ir absolūtās gaismas un objektīvā skaistuma meklētāji, iekšējā miera un harmonijas izteicēji, kur viss pakļauts nesteidzīgam, klusam, nepārtrauktam un sakārtotam ritējumam. Tomēr paralēli šai gaismas svētnīcai Imanta Vecozola redzeslokā vienmēr ir aktuālas arī reālistiskās telpas un laika attiecības, kas gleznotajās sadzīves ainās, portretos un priekšmetos koncentrē sava laika simbolu.

Imants Vecozols dzimis 1933. gadā. 1960. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu, kur mācījies pie Konrāda Ubāna. Izstādēs piedalās kopš 1956. gada, sarīkojot 39 personālizstādes un piedaloties vairāk nekā 60 grupas izstādēs Latvijā un ārpus tās. Imants Vecozols ir Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors. 2002. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu IV pakāpes ordeni.

Imanta Vecozola darbi atrodami publiskās kolekcijās – Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Latvijas Mākslinieku savienības muzejā (Rīga/Latvija), Tukuma muzejā (Tukums/Latvija), Kauņas Mākslas muzejā (Kauņa/Lietuva), Ludviga muzejā (Āhenē/Vācija), Karaliskās Akadēmijas muzejā (Londona/Lielbritānija), Valsts Tretjakova galerijā (Maskava/Krievija), Krievijas Mākslas fondā un Krievijas Mākslinieku savienības kolekcijā (Maskava, Krievija), Gregorija Petersona mūsdienu reālisma mākslas kolekcijā (Ņujorka/ASV), Latvijas Bankas mākslas kolekcijā un Swedbank mūsdienu mākslas kolekcijā (Rīga / Latvija).

MĀKSLA XO galerija
Elizabetes iela 14, Rīga

Lidija Auza. Glezniecība
LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS
15. marts–19. maijs


Lidija Auza. Pūt, vējiņi. 1968. Audekls, eļļa. Latvijas Mākslinieku savienības muzeja kolekcija

No 15. marta līdz 19. maijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zālē ARSENĀLS būs skatāma pirmā apjomīgā mākslinieces Lidijas Auzas (1914–1989) 40 gados tapušo darbu retrospekcija. Izstāde piedāvās gan tikšanos ar redzētiem darbiem, gan negaidītus atklājumus, kas no jauna liks pārvērtēt zināmās un tomēr fragmentāri iepazītās gleznotājas daiļradi.

Lidija Auza dzimusi 1914. gadā Vitebskā, Baltkrievijā. 1919. gadā ģimene atgriezās Latvijā. No 1937. līdz 1949. gadam ar pārtraukumu noritēja viņas studijas Latvijas Mākslas akadēmijā. No 1949. gada Lidija Auza sāka piedalīties izstādēs.

Pēc akadēmijas beigšanas Lidijas Auzas daiļrades galvenā tēma ir balets – intīmi aizkulišu mirkļi mēģinājumu zālēs un ģērbtuvēs vai gaidot skatuves uznācienu prožektoru gaismās. Baltā Operas nama putekļu mirdzums, pūdera smaržas impresionistiskais vieglums un socreālistiskās glezniecības tematisko kompozīciju radošās mokas 6 gadu garumā negribīgi pārliecināja Latvijas Mākslinieku Savienības uzņemšanas komisiju par mākslinieces gatavību pievienoties organizācijai. Arī Lidija Auza juta šo izteiksmes nebrīvi, bet īsti neatrada risinājumu līdz 1961. gadam.

Gandrīz neticamā atļauja apciemot māsu Olgu Anglijā izvērtās par lūzuma punktu. Londonas Nacionālās galerijas un Teita apmeklējums, iespēja redzēt pasaules meistaru oriģinālus bija iedrošinošs impulss nebaidīties no cenzūras, un šī atraisīšanās bija radikāli ekspresīva. Sekojošā kritiskā polemika mākslinieces darbu un izstāžu apspriedēs bija iepriekšparedzama, kaut 60. gadu Latvijas mākslas dzīvē Lidija Auza nebija vienīgā moderniste.

Jāņem vērā, ka padomju perioda mākslā abstraktajai glezniecībai ceļš uz izstāžu zālēm bija liegts līdz pat 90. gadiem. Tīro abstrakciju tolaik uztvēra kā protesta formu ideoloģiskajiem ierobežojumiem, tādēļ vairums šādu kompozīciju palika darbnīcās vai tika realizētas monumentālajā glezniecībā sabiedriskajos interjeros. Trīs lielformāta sienu gleznojumu cikls “Kurzeme” Talsu novada domē, “Deviņu pakalnu pilsēta” Talsu mākslas skolā, “Satikšanās” un “Savienošanās” Talsu dzimtsarakstu telpās tapa no 1973. līdz 1980. gadam un joprojām uzskatāmi par izcilu arhitektūras un glezniecības sintēzes piemēru, kas racionālajam interjeram piešķir emocionalitāti un papildus vērtību, jo tāda bija Lidijas Auzas cieša pārliecība – ar abstraktām, dekoratīvām formām ir iespējams runāt pa nopietnām lietām.

Autore strādāja ar spēcīgu zīmju sistēmu, padomju monotonajam inertumam pretī liek mitoloģisko, tautas folklorā sakņoto gara mājvietu, dabā skatītu ainavu transformē arhetipiskā ainā. Prieka, pārdomu vai ciešanu attēlojums Lidijas Auzas darbos ieguvis universālu dimensiju. Impulsīvi ekspresīvais glezniecības stils, prasme strādāt ar košu un aktīvu krāsu, nezaudējot kolorīta izsmalcinātību, koncentrētā un lakoniskā domas izteiksme ir veids, kā fiksēt strauji mainīgās pasaules sajūtu.

Lidijas Auzas rokraksta brīvība saistīta arī ar īpašu plastiskumu. Māksliniece miksē krāsu ar PVA temperas veidotām reljefām formām un neierastiem materiāliem – metāla skaidām, spirālēm, plastmasas vāciņiem, zvejas tīkliem un spoguļa lauskām, kas caur gleznieciski nevaldāmu un neparedzamu blīvumu skatītāju ieved tautas arhetipu simboliskajā laukā, runā par vēsturi, atmiņu un cilvēciskām vērtībām, kuras parasti ir dramatiskās pretrunās.

Izstādes kuratore: Ilze Putniņa

LNMM izstāžu zāle ARSENĀLS / Lielā zāle
Torņa iela 1, Rīga

Rīgas cirks aicina uz izrādi “Kāpuriņi” bērniem vecumā līdz 99 gadiem
mākslas centrā “Zuzeum”
15. un 16. martā


Kallo Collective. Kāpuriņi. Foto: Heidi Hannakarhu

15. un 16. martā Rīgā viesosies izcila fiziskā teātra un laikmetīgā cirka kompānija “Kallo Collective” no Somijas ar izrādi “Kāpuriņi”. “Kāpuriņi” tiks izrādīti mākslas centrā “Zuzeum”  un apmeklētājiem tā sola labsirdīga humora devu - tauriņu spārnu vēzieni, lielas puķes, lecošas olas un divi milzīgi, sulīgi kāpuri krāsainā un mazliet maģiskā sapnī, kuru izspēlē divi ļoti centīgi, bet ne vienmēr veiksmīgi leļļu meistari. Visi izrādes apmeklētāji paši varēs kļūt par daļu no kukaiņu pasaules, pirms katras no izrādēm izmēģinot dažādus cirka rīkus, ietērpjoties kāpuriņu tērpos un citādi iesaistoties jautrajās Rīgas cirka skolas aktivitātēs. Savukārt, tiem, kas interesējas par cirka mākslu un šīs izrādes tapšanu, pēc 15. marta izrādes klātienē un arī tiešsaistē būs iespēja saņemt atbildes uz sev interesējošiem jautājumiem “Sarunās par cirku”, kuras ierasti pavada nozīmīgu mākslinieku viesošanos Latvijā. 

Šādu pasaules raudzes mākslinieku viesošanās ir īpaši nozīmīga, jo sniedz iespēju veicināt profesionālu cirka nozares attīstību ilgtermiņā. Tieši tāpēc arī šoreiz, 13. un 14. martā, sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmiju, tiks organizēta klaunādes meistarklase skatuves mākslas profesionāļiem un studentiem. Tās laikā dalībnieki varēs iepazīt fiziskā teātra raksturlielumus un praktiski izmēģināt savus spēkus šajā disciplīnā kopā ar vienu no izrādes “Kāpuriņi” veidotājām - Jenni Kallo. 

Rīgas cirks
Lāčplēša iela 101, Rīga

Cēsīs uzstāsies amerikāņu avant-popa māksliniece Kelsija Lu
16. marts

16. martā Koncertzāles “Cēsis” Ambiente skatuve_TĪRKULTŪRA Balto sesiju ietvaros ar vienīgo koncertu Baltijā uzstāsies spilgtā popmūzikas personība, čelliste un dziedātāja Kelsija Lu.

Multiinstrumentāliste un dziedātāja Kelsija Lu ir viena no pēdējā laika redzamākajām popmūzikas personībām, kas atpazīstamību guvusi, sadarbojoties ar tādiem pasaulslaveniem māksliniekiem kā Lēdija Gaga, Solanža un Devs Hainzs jeb Blood Orange. Nesen viņa paziņojusi par gaidāmo koncertturneju kopā ar neatkārtojamo Neni Čeriju.

“Kelsijas Lu gars ir mežonīgs, bet viņas radītā mūzika burtiski paceļ debesīs. Kelsijas balss ir vienlīdz maiga, kaislīga un noslēpumaina. Māksliniece ir viena no retajām avant-popa pārstāvēm, kas šajā žanrā ienākusi ar savu, inovatīvu pieeju. Ieguvusi klasisku muzikālo izglītību, viņa izvēlas čella klasisko skanējumu miksēt ar urbāniem ritmiem. Jaucot robežas, Kelsija Lu popmūzikā ienesusi akustiskās stīgas un attieksmi, kas šim mūzikas žanram ir neierasti,” vēsta ASV izdevums “V Magazine”.

Kelsijas Lu dziesmas ir īpašas ar pašas sarakstītajām čella partijām un gaišo dziedājumu ‒ nedaudz transcendentālu un ēteriski apgarotu. Viņas mūzika ir arī izteikti ritmiska un aizrautīga, ar spēcīgi sajūtamu R’n’B un gospeļu mūzikas ietekmi.

Koncerta ieskaņā uzstāsies muzikālā apvienība EZERI – viena no interesantākajām grupām, kas pēdējos gados parādījusies pie Baltijas mūzikas pasaules apvāršņiem. EZERI mērķis ir radīt darbus, kas pēta popmūzikas mežonīgo pusi, dodot klausītājiem skaņu telpu, kurā ienirt un pazust.

Pēc koncerta apmeklētāji aicināti uzkavēties uz sarunu ar mūziķiem.


VIDEO / Kelsey Lu “Shades of Blue”

Vidzemes koncertzāle “Cēsis” 
Raunas iela 12, Cēsis

Sabīnes Zoltneres personālizstāde “Muzeju sala” Rīgas cirkā 
17. marts–6. aprīlis

No 16. marta līdz 6 aprīlim Rīgas cirkā būs skatāma Berlīnē dzīvojošās fotogrāfes Sabīnes Zoltneres izstāde “Muzeju sal”. Fotogrāfiju sērijā tiek reflektēts par mākslas darbu vērtību un statusu mūsdienu sabiedrībā, muzeju atmosfēru sastatot ar Rīgas cirka ziloņu staļļa faktūrām.

Mākslas muzeji ir institūcijas, kas rūpējas par nozīmīgu kultūras objektu saglabāšanu. Sala ir simbols izolācijai, nošķirtībai un ilgām. Fotogrāfiju sērija radīta, iedvesmojoties no Muzeju salas jeb Museuminsel Berlīnē. Autore iedziļinās artefaktu saglabāšanas rituālā un pēta, kāpēc cilvēki piešķir nozīmi un vērtību šiem objektiem. Attēlotie cilvēki, kuri muzeju kolekciju mākslas darbos kļuvuši par apmeklētāju apskates un interpretācijas objektu, jautājoši veras mums pretim. Klīstot pa muzeju telpām, apmeklētāji nereti redzami iekšējās pārdomās iegrimuši, it kā atbildes meklēdami. Ko cilvēki cer redzēt un just, apmeklējot mākslas muzejus? Un ko viņi atrod? Šī fotogrāfiju sērija runā par kultūras vērtību saglabāšanu, identitāti un ilgām. Izstādes tēma rezonē ar Rīgas cirka ēku, kurā norisinās pārmaiņas, norādot uz to, kā sabiedrībā mainās izpratne par vērtībām, labo un skaisto.

Sabīne Zoltnere (1992) ir latviešu fotogrāfe, kura dzīvo un strādā Berlīnē. Studējusi grafiku Latvijas un Florences mākslas akadēmijās, skolojusies fotogrāfijā pie fotogrāfa Andreja Granta un Berlīnes Ostkreuz fotoskolā pie vācu fotogrāfes Sibilles Fendas (Sibylle Fendt).

Projektu īsteno teātra trupa KVADRIFRONS.

Rīgas cirks
Ieeja Rīgas cirkā no A. Kalniņa ielas

Par Kim? Laikmetīgās mākslas centra
programmas direktoru nozīmēts Kaspars Groševs

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs paziņojis, ka ar šī gada aprīli par organizācijas programmas direktoru nozīmēts Kaspars Groševs.

Kaspars Groševs ir pieredzējis eksperimentālās mākslas un skaņas mākslinieks, kurators un autors, kurš kopš 2014. gada ir Rīgā pirmās mākslinieku vadītās galerijas 427 līdzdibinātājs un kurators. Īstenojis virkni neatkarīgu projektu, Kaspars Groševs ir piedalījies starptautiskās grupu un personālizstādēs to skaitā galerijā Futura Prāgā, mākslas centrā BOZAR Briselē, galerijā Shanaynay Parīzē, SIC mākslinieku telpā Helsinkos kā arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā un Kim? Laikmetīgās mākslas centrā. 

Jaunā programmas direktora izvēle sakrīt ar Kim? stratēģisko mērķi – starptautisko konkurētspēju. Lai šo mērķi sasniegtu, Kim? arī turpmāk darbosies divos virzienos – veicinot Latvijas laikmetīgās mākslas un Kim? starptautisko atpazīstamību – ik gadu turpinot organizēt vairākas latviešu mākslinieku izstādes ārvalstīs, kas šogad atbalsojas 58. Venēcijas mākslas biennālē, kā ietvaros Kim? un Laikmetīgās mākslas centrs kopīgi organizē Daigas Grantiņas izstādi. Turpināsies Kim? Rezidences balvas programma, sadarbība ar starptautiski atpazīstamiem kuratoriem un mākslas profesionāļiem, kā arī tiks īstenota izstāžu un pasākumu programma Latvijā ar starptautiski atpazīstamu mākslinieku un kuratoru dalību

Komentējot savu jauno amatu, Kaspars Groševs saka: “Man ir liels gods stāties šajā amatā, jo lielā mērā esmu audzis līdz ar Kim? - gan kā mākslinieks, gan kurators un nekomerciālas galerijas veidotājs. Kopš pirmās izstādes Spīķeros cauri gadiem ar aizrautību esmu izdzīvojis Zanes Onckules un Valentīna Klimašauska veidoto programmu - neskaitāmas pasauli iešūpojošas izstādes, kas ļāvušas gan satikt māksliniekus, gan apjaust, ka māksla ir spēcīgs intelektuāls instruments, kas var paplašināt estētiskos apvāršņus, uzjundīt jaunas idejas, radīt jaunas pieredzes vai gluži vienkārši - nebrīdinot mainīt to, kā domāju par mākslu.

Kim? ir viens no pamanāmākajiem laikmetīgās mākslas pieturpunktiem reģionā, tādēļ mana vīzija ir to redzēt kā vietu, kur dzimst globālais pulss, kur aizsākas starptautiski projekti, kur satiekas mākslas profesionāļi, kur Latvijas mākslinieki atsperas, lai lēktu pasaules okeānā, kur māksla dzīvo pāri robežām un laika zonām, aicinot jebkuru piedalīties sarunā.” 

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs ir dibināts 2009. gadā. Centra programmas direktore un kuratore no 2010. līdz 2017. gadam bija Zane Onckule. Kopš 2017. gada programmas direktora pienākumus pildīja Valentīns Klimašausks (Valentinas Klimašauskas).

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs 
Sporta iela 2 k-1, Rīga

Vitebskā skatāma grafikas izstāde “Vēstules no Latvijas”
Līdz 15. martam


Vilnis Putrāms. “Letter No. 1986 Latvian artist X writes a report on performance of artist Y for the Latvian SSR National Secure Committee (KGB)”. Digitālā druka uz papīra, 78x118 cm

Vitebskas Mākslas muzejā līdz 15. martam skatāma izstāde “Vēstules no Latvijas”.

Izstāde “Vēstules no Latvijas” plaši atspoguļo mūsdienu grafikas kopainu Latvijā, kā arī mākslinieku centienus mākslas robežu paplašināšanā - tradīcijās balstītu laikmetīgumu. Divdesmit piecu profesionālu mākslinieku 75 vizuālas vēstules tiek piedāvātas Vitebskas skatītājiem. Vēstules vizuālā formā vēsta skatītājam par to, kas mums ir vērtīgs un nozīmīgs. Darbi parāda Latvijas grafiķu pēdējo gadu laikā, mākslas valodā izteiktās idejas un izjūtas.

Ekspozīcijā pārstāvēti visu paaudžu profesionāli mākslinieki. Izstādē piedalās: Andris Abiļevs, Ilgnese Avotiņa, Aleksandrs Boče, Ansis Butnors, Maija Dragūne, Ināra Garklāva, Vidaga Grīnberga, Dārta Hofmane, Mārīte Kluša, Sergejs Koļečenko, Jeļena Koževņikova, Ingūna Krolle-Irbe, Gunārs Krollis, Agnese Kurzemniece, Paulis Liepa, Inese Lieckalniņa, Ilze Lībiete, Ieva Nagliņa, Anita Ņikuļceva, Anna Orniņa, Lāsma Pujāte, Vilnis Putrāms, Kate Seržāne, Olafs Šavelis, Larisa Šellare. Darbos izmantotas teju visas grafikas tehnikas: litogrāfija, kokgriezums, linogriezums, oforts, mecotinta, autortehnika, zīmējums, digitālā druka, kā arī trīsdimensiju objekti un animācija.

Izstādes kuratori ir māksliniece, pedagoģe, biedrības “Grafikas kamera” pārstāve Ilze Lībiete (Latvija) un P.Mašerova Vitebskas valsts universitātes profesors, Baltkrievijas Mākslinieku savienības biedrs un mākslas zinātnieks Mihails Cibuļskis (Baltkrievija).

Izstāde “Vēstules no Latvijas”
Ļeņina iela 32, Vitebska, Baltkrievija