ZIŅAS  
“SEB stipendijas glezniecībā” ieguvējs Krišjānis Elviks. Foto: Paula Lūse

“SEB stipendija glezniecībā” piešķirta Latvijas Mākslas akadēmijas studentam Krišjānim Elvikam 0

Īssaruna ar “SEB stipendija glezniecībā” laureātu Krišjāni Elviku

Paula Lūse
16/03/2019

Vakar, 15. martā Latvijas Mākslas akadēmijas aulā tika paziņots “SEB stipendija glezniecībā” laureāts. Stipendiju par darbu “Holy Peace” ieguva Scenogrāfijas apakšnozares 4. kursa students Krišjānis Elviks. 

Šogad “SEB stipendija glezniecībā” konkursa dalībnieki savu radošo domu virzīja tēmas „Vērtība” analīzē un interpretācijā - kas ir vērtību dziļākā būtība, kā kaut kas top par vērtību un kas tā vispār ir? Vai par vērtībām jādomā kā par filosofisku pārdomu priekšmetu, vai arī vērtības nosaka cilvēka iekšējie instinkti, sociālās intereses, sabiedrībā valdošās normas, vai arī tās ir pilnīgas un pašas nosaka visu pārējo? Vai māksla ir vērtība, un kā vērtību sistēma ietekmē mākslas radīšanas procesus. Konkursa uzdevums izvēlēts, lai mudinātu studentus vienas tēmas ietvaros risināt dažādus tās skatpunktus, tādējādi iedarbinot mākslas kā domāšanas medija spēcīgo lomu un rosinot sarunu ar skatītāju. 


Krišjāņa Elvika darbs "Holy Peace"


Kristaps Zariņš, Elīna Piebalga, Krišjānis Elviks

Darbus izvērtēja un laureātu izvēlējās žūrijas komisija, kurā piedalījās: LMA prorektors prof. Andris Teikmanis, LMA prorektors prof. Andris Vītoliņš, LMA Humanitārās zinātņu katedras Asoc. prof., Dr. phil. Arnis Rītups, LMA Glezniecības katedras vieslektors Odilons Peins (Odilon Pain) no mākslas augstskolas Lycée Français Jean Monnetm Briselē, LMA Ārlietu un izstāžu daļas koordinatore Inese Bauģe, LMA Maģistrantūras vadītāja Antra Priede-Krievkalne, neatkarīgā kuratore Maija Rudovska, mākslinieks Klāvs Loris, SEB bankas prezidente Ieva Tetere un SEB bankas Private Banking vadītāja Elīna Piebalga.

Neatkarīga kuratore Maija Rudovska sacījusi, ka Krišjāņa Elvika mākslas darbs “Holy Peace” uzrunājis SEB balvas žūrijas locekļus ar savu pārliecinošo izteiksmi un saistošo vēstījumu: “Glezna un vienlaikus objekts, kas veidots monohromos toņos, apvieno ekspresīvu un abstraktu valodu. Autoram veiksmīgi izdevies atklāt tēmu, kas aktuāla ikvienam šodien – svārstīšanos starp haosu un mieru.”

Apmeklētāju simpātijas balvu ieguva Lauma Kokorēviča

Līdz apbalvošanas dienai un izstādes noslēgumam ikvienam interesentam bija iespēja arī nobalsot par sev tīkamāko mākslas darbu. Šogad apmeklētāju simpātijas balva piešķirta Maģistra programmas, Vizuālās mākslas nodaļas, Tekstilmākslas apakšnozares, 2. kursa studentei Laumai Kokorēvičai par gleznu “Skats no malas”.

Pēc apbalvošanas ceremonijas Arterritory uzdeva dažus jautājumus “SEB stipendija glezniecībā” laureātam Krišjānim Elvikam. 


Pirmkārt, apsveicu ar balvas saņemšanu. Vai vari Arterritory lasītājiem mazliet ieskicēt, kas attēlots darbā?

Šis darbs ir no darbu sērijas “Norāle” (Norāle ir hibrīdvārds, kas veidots no vārdiem “normāli” un “morāle” - P. L.). Pirmā daļa darbu sērijai tapa sadarbībā ar Kristianu Brekti, šī ir otrā daļa, kas tapusi sadarbībā ar Ivaru Heinrihsonu. Visa gleznu sērija ir par jauna cilvēka tieksmi dzīvot haosā, bet vienlaikus ar izteiktu tiekšanos pēc miera. Šis darbs ar nosaukumu “Holy Peace” ir miera sadaļa, kas manā gadījumā ir jūra. Pats esmu no Plinciema piekrastes, tāpēc jūra vienmēr bijusi tuva, sasniedzama un mieru radoša. Šīs sērijas darbi tapuši, iedvesmojoties no pareizticīgo katedrālē nopirktas ūdens pudeles, tādēļ arī uz šī darba ir uzraksts “svētais ūdens”. Attēlotā grafiskā līnija, kas ir šis horizonts un atdala ūdeni no debesīm, manuprāt, simboliski arī ir tā robeža starp haosu un mieru. 

Kurš stāvoklis tev pašam ir tuvāks - miera vai haosa?

Visa gleznu sērija un arī šis darbs ir ļoti pašportretējošs. Gribot negribot, kamēr vēl esi jauns, tu esi ierauts tajā haosā, bet, gadiem ejot un mainoties vērtībām, es vēlos tiekties pēc tā miera un būšanas miera stāvoklī, bet tikt ārā no haosa stāvokļa ir diezgan sarežģīti un laikietilpīgi. Man pašam šķiet, ka esmu ceļā uz to. Arī šis darbs ir par svēto mieru, uz kuru es lēnām virzos. 

Vai tev nešķiet, ka mūsdienās cilvēki sevi tīšām ieliek haosa stāvoklī, lai pēc tam ar mākslīgiem vai dažādiem līdzekļiem nonāktu tevis pieminētajā miera stāvoklī? 

Man šķiet, ka tas sanāk organiski, jo mūsdienās no cilvēkiem tiek pieprasīta ekstraverta daba - visur ir jāpiedalās, jābūt redzamiem, citādi tu nemaz neesi. Pat ja tas ir pretrunā ar tevi pašu. Kādā brīdī, ja to saproti, vari apzināties, ka, iespējams, daudz kvalitatīvāk ir pavadīt laiku pašam ar sevi, nevis tiekoties ar draugiem vai esot burzmā. 

Jūras tēmu esi apskatījis arī citos darbos? 

Jūras tēma ir tikai asociatīvā līmenī un noskaņā. Vistuvākā man jūra ir rudenī, kad ir “atkopusies” no tūristiem un ļaužu masām, kad tā ir pelēka un mierīga, kad ir migla un grūti pateikt, kur ir tā robežlīnija jeb horizonts. Darbā izmantoju tikai baltu akrila krāsu un zīmuli, lai panāktu to efektu, kas sajūtams, esot pie jūras rudenī vai ziemā. 

Esi pārsteigts, ka tev piešķīra balvu? 

Jā, ļoti, jo glezniecība man ir kaut kas jauns. Kā jau teicu atklāšanas runā - pirms iestājos Latvijas Mākslas akadēmijā, nemaz nezināju, kā uzstāda molbertu. Tas ir milzīgs pārsteigums, jo izstādē piedalījos tikai ar domu, ka šī ir iespēja izlikt kādu savu darbu. 

Ja nav noslēpums, kas tev pašam bija favorīts šajā izstādē? 

Man tādi bija trīs - ļoti patika Dāvja Ozola, Lauras Aizporietes un Paulas Kalniņas darbi.


Dāvja Ozola darbs


Lauras Aizporietes darbs


Paulas Kalniņas darbs

Paldies tev par atbildēm, lai veiksmīga turpmākā darbošanās glezniecības virzienā!

Paldies tev. 

Ieskats izstādes ekspozīcijā, kas bija skatāma līdz 15. martam Latvijas Mākslas akadēmijas aulā


Inese Bauģe, Elīna Piebalga, Kristaps Zariņš


Konkursa laureāts saņem braucienu uz kādu no Eiropas laikmetīgās mākslas mesām un iespēju piedalīties radošajā darbnīcā mesas norises pilsētā, kā arī stipendiju 1850 EUR vērtībā. Izstāde Latvijas Māksla akadēmijā notika jau divpadsmito reizi. 

Mākslas akadēmijā „SEB stipendija glezniecībā" pirmo reizi tika pasniegta 2008. gadā, un par tās laureāti kļuva Neonilla Medvedeva, 2009. gadā – Atis Jākobsons, 2010. gadā – Zane Tuča, 2011. gadā – Elza Sīle, 2012. gadā – Laimdota Steķe, 2013. gadā – Klāvs Loris, 2014. gadā – Madara Neikena, 2015. gadā – Zīle Ziemele, 2016. gadā – Sandra Strēle, 2017. gadā – Kristaps Priede un 2018. gadā – Anna Pommere.