JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  
Valerie Savchits. “Lola”, 2016. Galerijā Careva

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
23/04/2019

Atvērs Zuzeum 101 žurnālu “Es raudu muzejos” 
23. aprīlis

23. aprīļa pēcpusdienā, pl.18.00 topošā mākslas centra Zuzeum telpā The Ear Zuzeum jauniešu programmas Zuzeum 101 ietvaros tiks atvērts žurnāls “Es raudu muzejos”.

Pirmais Zuzeum jauniešu programmas kurss ar nosaukumu “Kā uzrakstīt gleznu” aizsākās 2018. gada aprīlī un noritēja sadarbībā ar bilingvālā grāmatžurnāla Benji Knewman redakciju. Kursa ietvaros jaunieši iepazina Zuzānu kolekciju, apmeklēja aktuālās izstādes, vērtēja to saturu un iekārtojumu un tikās ar kuratoriem un izstāžu dizaineriem. Zuzeum 101 otrais kurss uzsāks darbu 2019. gada maijā.

Žurnāls “Es raudu muzejos” atvēršanas pasākumā notiks pieteikšanās Zuzeum 101 otrajam kursa, kā arī sietspiedes darbnīca ar Luste silkscreen studio (jāņem līdzi savu kreklu/auduma somu).

Ieeja pasākumā bez maksas.

Zuzeum
Lāčplēša 101 / 3. stāvs, Rīga

Betas Kolaras & Ouens Raiena izstāde “Regress” galerijā Four To Seven
24. aprīlis–24. maijs 

No 24. aprīļa līdz 24. maijam galerijā Four To Seven būs skatāma Betas Kolaras & Ouens Raiena izstāde “Regress”.


“Regress” ir loģisks turpinājums sarunai, kas notiek starp māksliniekiem Betu Kolaru un Ouenu Raienu. Viņu pirmā kopīgā izstāde “Juvenilia” notika 2018. gadā par konceptuālu atskaites punktu izmantoja atgriešanos pie saviem pusaudžu gadiem un tiem līdzi nākošo ontoloģisko izmisumu. “Regresija” atgriežās pat vēl agrākā stadijā.

Pupa (kūniņa) ir nobriešanas maisiņš, kas holometaboliskiem kukaiņiem atvieglo pārtapšanu no nenobrieduša kukaiņa par pieaugušu. Tas ir brīvlaiks starp kāpuru un imago. “Regresa” kontekstā pupa ir arī bērnu rotaļu istaba Airbnb dzīvoklī, kur mākslinieki paliek. Strādājot kopā intīmā, performatīvā veidā, abi mākslinieki aizvien dziļāk nododas agras bērnības izdomātām fantāzijām, laikā pirms Homo Sapiens, aizvēsturiskā robā.

“Regress” darbojas atpakaļ gaitā, lai izspēlētu kāpuru ar žurkas asti, iekūņojušos dibenā, pirms tas kļūst par galveno ziedu apputeksnētāju, lai varētu izlobīt jaunu sapratni par kaut ko, ko vēl nav iespējams iztaujāt, un, tā darot, (de)ģenerētu izstādi.

Galerija Four To Seven 
Stabu iela 70, Rīga

Lekcija “Porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars” (1924–1930). Faktiskais materiāls”
24. aprīlis


Aleksandra Beļcova (1892–1981). Stilizētas sievietes. Šķīvis. Porcelāns, virsglazūras apgleznojums, zeltījums, Ø 50 cm. Latvijas Republikas dāvinājums Francijas Nacionālajam keramikas muzejam Sevrā. Foto no Francijas Nacionālā keramikas muzeja kolekcijas

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs turpina apmeklētāju iecienīto ciklu “Klasiskās vērtības”, šajā sezonā piedāvājot lekcijas, kuru fokusā ir 19. un 20. gadsimta mijas periods – laiks, kad tika likti pamati latviešu dizaina un profesionālās amatniecības attīstībai, izglītībai un mākslas vēstures pētniecībai. 24. aprīlī plkst. 17.30 DMDM Keramikas un porcelāna kolekcijas glabātāja Dace Ļaviņa aicina uz lekciju “Porcelāna apgleznošanas darbnīca “Baltars” (1924–1930). Faktiskais materiāls”. Apmeklētāji uzzinās, kā izskatās leģendārās pirmās kolektīvās Latvijas mākslas porcelāna ražotnes vēsture faktos un skaitļos. Tāpat vakara gaitā tiks aplūkots R. Sutas, A. Beļcovas un S. Vidberga devums grafiskā dizaina izveidē Latvijā, kas kalpo kā iedvesmas un labas pieredzes avots mūsdienu māksliniekiem. 

Darbnīcas “Baltars” – pirmās kolektīvās Latvijas mākslas porcelāna ražotnes – vēsture nav ilga. Tās darbība sākusies 1924. gada novembrī, kad jaunā uzņēmuma darinājumi plašākai publikas apskatei pirmoreiz parādījās kopējā poļu mākslinieku vienības “Blok” un Rīgas mākslinieku grupas izstādē Rīgas pilsētas muzejā. Tā kā agrāk detalizēti jau bijusi apskatīta ”Baltars” dalība un gūtie panākumi Starptautiskajā dekoratīvās mākslas un rūpniecības izstādē Parīzē 1925. gadā, šoreiz uzmanību saista darbnīcas radošo aktivitāšu beigas, kas iezīmējamas ar 1930. gadu – līdz ar pēdējām starpdisciplinārajām izstādēm Rīgā, pēc tam Kārlstadē (Zviedrija) un Prāgā (Čehoslovākijā), kā arī “Baltars” porcelāna kā Latvijas valsts dāvinājuma iekļaušanu Francijas Nacionālā keramikas muzeja Sevrā ekspozīcijā un kolekcijā. Šis iepriekš nepublicētais materiāls raksturo “Baltars” aktīvo darbību pēc 1928. gada, kas nepamatoti tiek uzskatīts par darbnīcas slēgšanas gadu.

Interesentus lūdzam pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni 67 830917, 67 222235 vai rakstot uz e-pastu Agrita.Pore@lnmm.lv.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs 
Skārņu iela 10, Rīga

Izstāde “Pāri” Mūkusalas Mākslas salonā
25. aprīlis–1 jūnijs

No 25. aprīļa līdz 1. jūnijam Mūkusalas Mākslas salonā būs skatāma izstāde “Pāri”, kas apspēlē vairākas nosaukumā ietvertās nozīmes. Tajā eksponēti 10 mākslinieku pāri, kuru darbi veido konceptuālas, saturiskas, formālas vai tematiskas paralēles. Ekspozīcija ir arī sniegšanās pāri mākslas vēstures ierastajai hronoloģijai, metot tiltus starp dažādu laikmetu un paaudžu māksliniekiem. Tā satuvina un iesaista dialogā atšķirīgus māksliniekus un atklāj negaidītus mākslas darbu interpretācijas rakursus.

Izstādē skatāmi šādi mākslinieku pāri: Kārlis Vītols un Andris Grinbergs, Jesena fabrika un Frančeska Kirke, Rūdolfs Pērle un Barbara Gaile, Boriss Bērziņš un Paulis Liepa, Ģirts Muižnieks un Daiga Krūze, Jānis Kalmīte un Andris Breže u.c.

27. aprīlī plkst. 12.00 izstādi papildinās kuratores Līga Lindenbaumas ekskursija pa izstādi.

Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga

Ivara Poikāna darbu izstāde “Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika”
Mūkusalas Mākslas salonā
25. aprīlis–1 jūnijs

No 25. aprīļa līdz 1. jūnijam Mūkusalas Mākslas salonā Mazajā zālē būs skatāma Ivara Poikāna darbu izstāde “Nekas nemainās. Politiskās dzīves hronika”. Izstādē eksponēti Zuzānu kolekcijas darbi, kuros Ivars Poikāns ilustrē 20 gadus senus notikumus un konkrētus politiskos personāžus, kuri tajos piedalījušies. Daudzi no tiem arvien ir aktīvās politiskās dzīves dalībnieki, kas bauda pašu veidotās valsts augļus. Laika nogrieznis, kopš tapuši eksponētie darbi, ir lielisks atsaites punkts, lai paskatītos uz notikušo bezkaislīgi, vienlaikus atceroties notikumu kontekstu.

Mākslinieka tēmu loks allaž rotējis ap sabiedrības sociālajiem procesiem un politiskajām aktualitātēm. Lietojot deformējošu estētiku un ironisku intonāciju, mākslinieks savos darbos pievērš uzmanību rīcībai, kas, viņaprāt, pārkāpj ētikas un godaprāta normas. Poikāna mākslinieciskā misija ir pārstāvēt kritiski domājošo sabiedrības daļu. Latvijai atgūstot neatkarību, Ivara Poikāna mākslā parādījās jauna niša – laikabiedru – politiķu portreti, kas savu aktualitāti piedzīvoja ap 2000. gadu. Tolaik kļuva skaidrs, ka ar atgūto brīvību vien nepietiek, lai valsts plauktu un zeltu. Cilvēciskā daba meta kūleņus, un sāka izgaismoties polemiku raisošas rīcības.

Izstādei par iemeslu kļuva nejauša sastapšanās ar mākslinieka 2000. gadā veidotām ilustrācijām nedēļas laikrakstam “Domas”. Darbi vērtējami kā sava veida manifests, kas reaģē uz aktuāliem koruptīviem notikumiem politiskajā vidē.

Izstādes kuratore ir Diāna Barčevska.

Mūkusalas Mākslas salons
Mūkusalas iela 42, Rīga

Katrīnas Neiburgas personālizstāde “Mati”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
26. aprīlis–9. jūnijs


Katrīnas Neiburgas personālizstādes “Mati” publicitātes attēls, 2019

No 26. aprīļa līdz 9. j;unijam Kim? Laikmetīgās mākslas centrā būs skatāma Katrīnas Neiburgas personālizstāde “Mati”.

Virgin hair, mīlas lokas, matu virves, jaundzimušo mati, mirušo šķipsnas, matu tirgus, plikpauri, izkritušie mati, matu sāpes, bad hair days, mati ēdienā, parūkas, matu fetišs, matu ilgviļņi. Saņemti, sapīti, atglauzti, saķemmēti, aplūzuši, saslaucīti, izpūruši mati. Sausi, krāsoti, taukaini, mirdzoši. Blondi mati, melni mati. Un tad ir frizieri. Frizieri trendīgos salonos, frizieri dzīvokļos, frizieri mazpilsētu frizētavās un tirgus paviljonos. Frizieri virtuvēs, frizieri zem klajas debess un frizieri bāros.

Māksliniece Katrīna Neiburga vairāku mēnešu garumā viesojās pie dažādiem šī aroda meistariem. Viņi veidoja Katrīnai frizūras pēc sejas konstrukcijas, pēc auras, zvaigžņu stāvokļa un noskaņojuma. Ponijus, šinjonus, vijīgas cirtas, bizes un astes. Stāstot tādu kā matu folkloru par sevi un klientiem, Neiburgas videodarbā šie frizieri līdzinās terapeitiem vai dziedniekiem.

Cik lielu daļu sava mūža pavadām rūpēs par matiem, cik lielu daļu ārējā tēla tie veido, tulko mūsu sajūtas un alkas, un kādas spējas tiem tiek piešķirtas. Austrumu kultūrās mati aizsargā no ļaunas acs un nevēlamiem gariem. Arī tepat matus nereti nemet ārā, bet gan aizskalo vai sadedzina – lai putni ligzdā neievij. Tad galva sāpot. Sekojot tradīcijām, ticīgajām, mūķenēm un precētām sievām pienākas matus slēpt. Kā pavedināšanas rīku, kā erogēno zonu. Nodzītiem matiem staigā arī mūki un zaldāti, pacienti un cietumnieki.

Pēc laika turot rokās bērnībā nogrieztās bizes, neizskaidrojamā kārtā var just, ka tajās reiz bijusi dzīvība. Kā tādi atrauti locekļi – mazas pīnītes un astes. Tas viss ievīts izstādē “Mati”, kur dzīvi un miruši mati runā par saviem esošajiem un bijušajiem īpašniekiem.

Izstādes kuratore ir Elīna Sproģe.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2 k-1, Rīga

Vikas Ekstas izstāde “P” galerijā “Alma”
26. aprīlis–14. jūnijs


Vika Eksta. No sērijas “P”, 2019.

No 26. aprīļa līdz 14. jūnijam galerijā “Alma” Rīgas Fotogrāfijas biennāles – NEXT 2019 programmas ietvaros būs skatāma Vikas Ekstas izstāde “P”. Izstāde ir vizuāls vēstījums par miegu kā savdabīgu pastarpinājumu mākslinieka attiecībām ar modeli un nakts maiņas darba ietekmi uz cilvēka ikdienas dzīves ritmu.

Vīrišķā skatiena ietekmē fotogrāfijā esam pieraduši redzēt sievietes kā iekāres un erotisku fantāziju objektus, taču māksliniece Vika Eksta apvērš ierastās dzimumlomas un piedāvā citu, neierastāku skatījumu intimitātei, kas atklājas starp mākslinieku un modeli. Attēlu tapšanas laikā tajos redzamais vīrietis P., kas bija arī mākslinieces dzīves biedrs, strādāja naktsmaiņā vidēji sešas dienas nedēļā un mājās laiku pavadīja aizmidzis vai miegains. Viņš arī piekrita tikt fotografēts miegā, tādējādi izslēdzot iespēju kontrolēt ķermeņa kustības un pozēt kameras priekšā. Šis uzstādījums padara viņu bezpalīdzīgu un ievainojamu, kamēr Eksta kļūst par vērotāju un dokumentē savu modeli, viņam to neapzinoties. Par spīti iesaistīto personu atšķirīgajiem apziņas stāvokļiem, šīs fotogrāfijas atspoguļo savdabīgu komunikācijas formu.

Gan šāds darba grafiks, gan pats fotografēšanas process ilga vienu gadu, kļūstot savā ziņā arī par terapeitisku procesu saspīlētas kopdzīves risināšanai. Komunikācija starp mākslinieci un modeli norisinājusies, abiem atrodoties atšķirīgos apziņas stāvokļos. Izstādē redzamās fotogrāfijas papildina arī Ekstas dienasgrāmatas ieraksti. Tajos reģistrēts P. ikdienas režīms — darba grafiks, miegā pavadītais laiks un pašas autores pārdomas par notiekošo.

Pateicoties distancei, kuru radījis miegs un atšķirīgs ikdienas ritms, Eksta dokumentācijas procesā ir kļuvusi par vuāristi. Šī darbu sērija liek domāt ne tikai par dzimumlomu nošķīrumiem mūsdienu fotogrāfijā un cilvēku savstarpējo komunikāciju dažādos kopdzīves stāvokļos, bet arī par attēlu. Konkrēti — par attēla pārsātinātību, kas valda mūsdienās. Neizbēgami uzpeld dažnedažādas asociācijas, kurām patiesībā nav nekāda sakara ar redzamo. Autore guļošo modeli, iespējams, neapzināti ir attēlojusi tā, ka nelielie kadrējumi sāk atgādināt baroka laikmeta gleznas. Izstādes kurators ir Tomass Pārups

Galerija “Alma” 
Tērbatas iela 64, Rīga

Jura Ģērmaņa izstāde “Izjustais un paveiktais” Rīgas Sv. Pētera baznīcā
26. aprīlis–26. maijs


Juris Ģērmanis. “Dežurante”, 1996. Audekls, eļļa, 81 x 65 cm

No 26. aprīļa līdz 26. maijam Rīgas Sv. Pētera baznīcā būs apskatāma mākslinieka Jura Ģērmaņa izstāde “Izjustais un paveiktais”.

Izstādes nosaukums burtiski paskaidro tās vēstījumu skatītājiem. Juris Ģērmanis, pateicoties savam daudzveidīgajam un piesātinātajam dzīves ceļam, kurā ievērojis radošas personības uzdevumus un mērķus, šajā izstādē vēlas atskatīties uz paveikto. Viņam piemīt ceļotāja gars. Mākslinieks svešo ne vien vēro kā parasts ceļotājs, bet redzēto uzglezno.

Juris Ģērmanis (dz. 1941) ir viens no savas paaudzes pazīstamākajiem māksliniekiem, kurš vienmēr ir bijis rosīgs. Māksliniekam ir raksturīgs perfekts zīmējums, mierīga, līdzsvarota kompozīcija un tonāls krāsu risinājums, kurā būtiska nozīme ir lazējumu izmantojumam. Juris Ģērmanis strādā dažādos žanros – glezno klusās dabas, ainavas, figurālas kompozīcijas, pēdējos gados pievērsies portreta un akta glezniecībai.

Juris Ģērmanis kopš 1967. gada piedalījies vairāk nekā 200 izstādēs, tostarp vairāk nekā 40 personālizstādēs, Rīgā un citās Latvijas pilsētās. Darbi bijuši izstādīti Krievijā, Gruzijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā. Gleznas atrodas muzejos Rīgā, Cēsīs, Tukumā, Krāslavā un citviet, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.

Rīgas Sv. Pētera baznīca
Skārņu iela 19, Rīga

Jaunu izdevuma – rakstu krājuma
“Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā”
prezentācija un atvēršanas konference
26. aprīlis

26. aprīlī, plkst. 14.00 Latvijas Nacionālais mākslas muzeja Konferenču zālē prezentēs jaunu izdevumu – rakstu krājumu “Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā” – un notiks šī izdevuma atvēršanas konference.

Rakstu krājums “Desmit epizodes 20. gadsimta otrās puses mākslā Latvijā” pievēršas Latvijas mākslai pēc Otrā pasaules kara un parāda tās stilistisko daudzveidību. Krājuma tapšanas gaitā veiktie pētījumi apliecina, ka, neraugoties uz padomju režīma diktētajiem ierobežojumiem, Latvijā radītie mākslas darbi nav tapuši tikai kā hermētiski, no pasaules tendencēm nošķirti Austrumu bloka ideoloģijas produkti.

Septiņi mākslas Zinātnieki Elita Ansone, Ieva Astahovska, Inga Bunkše, Santa Hirša, Valda Knāviņa, Alise Tīfentāle un Vilnis Vējš desmit nodaļās iezīmē estētiskās koordinātes sociālistiskajam reālismam, skarbajam stilam, abstraktajai mākslai, figuratīvajam ekspresionismam, hiperreālismam, sirreālismam, kinētiskajai mākslai, neoekspresionismam, fotogrāfijai, kā arī pirmajām mākslinieciskajām sociālā aktīvisma izpausmēm Mākslas dienās.

Krājuma 384 lappusēs latviešu un angļu valodā rakstu autori pievēršas laikmetam un tā kontekstā radītajiem mākslas darbiem, kas izdevumā parādīti gandrīz 500 attēlos. Aplūkotās mākslas parādības, notikumi un mākslinieki ved cauri pusgadsimtam, kas, par spīti ideoloģiskiem nosacījumiem, Latvijas mākslā bijis ļoti ražīgs.

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs
Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga

Grupas izstāde “Zīmējums” Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā
27. aprīlis–2.jūnijs

No 27. aprīļa līdz 2. jūnijam Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā būs apskatāma izstāde “Zīmējums”. Mākslas darba pamatā ir zīmējums, skice vai mets, kuru pirmsākumi meklējami vēl aizvēstures laikmeta alu iemītnieku radošajos centienos. Gadu tūkstošiem zīmējums, kā grafisks idejas pirmuzmetums, attīstījies līdzās citiem mākslas medijiem gan materiāltehniskā aspektā, gan arī neskaitāmos žanros un tematos. Katrs mākslinieks, neskatoties uz pārstāvēto mākslas veidu, savas idejas vizualizāciju sāk ar zīmuli, ogli, krītu, vajadzības gadījumā ķeroties pat pie mazāk tradicionāliem atmiņā gaistošas koncepcijas iemūžināšanas rīkiem, kā nolauzts zars, ar ko pludmales smiltīs iezīmēt ideju.

Izstādē “Zīmējums” piedalās virkne pazīstamu mākslinieku, kuri pārstāv dažādus mākslas medijus: Andrejs Ameļkovičs, Artūrs Arnis, “Armintxe Animazio Taldea”, Dina Ābele, Modris Brasliņš, Normunds Brasliņš, Kristians Brekte, Oļegs Dzjubenko, Vineta Groza, Klāra Grundšteine, Helēna Heinrihsone, Ivars Heinrihsons, Ritums Ivanovs, Valdis Krēsliņš, Reinis Liepa, Ruta Linīte, Irēna Lūse, Liene Mackus, Arnis Martinelli, Aleksejs Naumovs, Laura Ozola, Anita Paegle, Ervins Pastors, Guntars Sietiņš, Kārlis Siliņš, Anatolijs Šandurovs, Olga Šilova, Gita Treice, Valdis Villerušs, Andris Vītoliņš, Vija Zariņa, Kaspars Zariņš, Kristaps Zariņš, Elīna Zunde.

Izstādes kuratori: Raimonds Kalējs, Jana Pakalna, Viktorija Safonova.

Ekspozīciju papildinās divas dažādās tehnikās radītas animācijas. Viena no tām ir Lienes Mackus un Artūra Arņa veidotais mākslas darbs “Gaidāma viļņošanās”, kas 2018. gadā bija aplūkojams Latvijas valsts simtgades programmas izstādē “Nākotnes valsts” izstāžu zālē “Arsenāls”, kura centrā ir švīku animācijā veidota filma. Otra ir basku mākslinieku kolektīva “Armintxe Animazio Taldea” eksperimentālā animācijas tehnikā viedota īsfilma “Spogulis” (“Miraila”), kurā 19 mākslinieki animējuši 2016. gadā Armintkses alā, Spānijas Basku zemē, atklātos līdz 14 500 gadus senos gravējumus.

Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerija
Pils ielā 2, Kudīga

Aicina radošo nozaru profesionāļus pieteikties rezidencei
Fiskars ciematā Somijā šī gada septembrī
Līdz 30. aprīlim

Somijas–Latvijas sadraudzības biedrība “Rozentāls” aicina māksliniekus, dizainerus, mūziķus, rakstiekus, producentus, kuri vēlētos šī gada septembrī radoši strādāt Fiskars ciematā Somijā, pieteikties rezidencei.

Rezidents tiks izvēlēts, izvērtējot pieteikumus (darba plāns, CV un portfolio) angļu valodā, kas jānosūta uz e–pastu info@rozentals-seura.fi līdz 30.aprīlim.

Rezidences ietvaros bez maksas tiks nodrošināts pilnībā aprīkots dzīvoklis ar darba telpu tradicionālajā skandināvu tipa mājā Fiskars ciemata centrā. Tiks nodrošināts atbalsts ceļošanas izmaksu uz Somiju segšanai. Rezidentiem pašiem jārēķinās ar dzīvošanas un darba materiālu izmaksām.

Rezidences noslēgumā rezidents tiks aicināts publiski prezentēt savu darbu vietējai kopienai.

Biedrība “Rozentāls” veidota ar mērķi popularizēt Latvijas kultūru Somijā un stimulēt profesionālo zināšanu un prasmju apmaiņu un sadarbību starp abām valstīm.

Biedrība “Rozentāls”

Koktēlnieka Jāņa Žīmanta izstāde “Jūtu gradācijas” Liepājas muzejā
Līdz 3. maijam

Liepājas muzejā līdz 3. maijam ir skatāma koktēlnieka Jāņa Žīmanta izstāde “Jūtu gradācijas”.

Kaut arī mākslinieks vairākkārt piedalījies Liepājas vizuālās mākslas kopizstādēs un citās mākslinieku grupu izstādēs, šī ir pirmā viņa lielākā darbu parāde Liepājas muzejā.

Līdz šim koktēlnieka J. Žīmanta darbus visplašāk varēja apskatīt viesu nama “Sīpoli” mākslas galerijā Bernātos, kā arī pilsētas vidē Liepājā, Rucavas novadā, kur dzīvo mākslinieks, un citur Latvijā, kā arī Lietuvā.

Koktēlniekam Jānim Žīmantam nav speciālas mākslinieciskās izglītības. Lai raksturotu viņa daiļradi, ļoti trāpīgs ir mākslas zinātnieka Aivara Leiša piedāvātais apzīmējums – tīrradnis.

“Jāņa Žīmanta darbus nav viegli raksturot, jo mulsina to sižeta un formas ietilpība, kuru var tulkot no dažādiem skata punktiem. Faktiski var runāt par trīs lielām grupām: sievietes tēls, dzīvnieku atveidojums, ar mitoloģiju saistītie darinājumi. Katrā šajā tematiskajā virzībā Jānis Žīmants strādā ar lielu interesi un pašizteiksmes iespējām”, atzīst mākslas zinātniece Ingrīda Burāne. Mākslinieka rīcībā ir prasmes, tiešie iespaidi, talanta rosinājumi, labi instrumenti un materiālu daudzveidība, kaut vislabprātāk viņš savus tēlus cērt oša un ozola bluķos.

Liepājas muzejs 
Kūrmājas prospekts 16/18, Liepāja

Broņus Rutkauska izstāde “Noslēpums. Ilūzijas un realitāte” Lūznavas muižā
Līdz 12. maijam

Līdz 12. maijam Lūznavas muižā ir skatāma lietuviešu mākslinieka Broņus (Bronius) Rutkauska gleznu un fresku izstāde “Noslēpums. Ilūzijas un realitāte”. Mākslinieks izstādēs piedalās kopš 1980. gada, viņa darbi izstādes bijuši skatāmi arī ASV, Zviedrijā, Somijā, Polijā un citās valstīs.

Gleznotājs Broņus Rutkauska jau daudzus gadus darbojas monumentālās glezniecības jomā. Izmantojot sarežģītu un retu tehniku freskas pārlikšanai uz auduma, viņš rada savdabīgus mākslas darbus, kas ir pietuvināti senajai, klasiskajai Rietumeiropas glezniecībai – krāšņās drēbēs tērptu sieviešu portreti, ar vēsturisku nokrāsu piesātinātas klusās dabas gleznas. Šķiet, ka šeit satiekas tagadne un pagātne, jo no vienas puses gleznošanas veids šķietami atdzīvina senās tradīcijas, taču no otras puses izmantotie krāsu toņi apliecina to, ka mākslas darbi ir mūsdienu pasaules liecinieki. Tieši tas piešķir darbiem zināmu misticismu, un attēlojamo cilvēku seju un ķermeņa pozu dēļ sāk likties, ka viņi glabā kādu noslēpumu, ko ir atnesuši līdzi no pagātnes un ko mūsdienu cilvēks vēl nav spējīgs saprast.

Mākslinieks ir izveidojis vairākus darbus dažādiem interjeriem: altāra gleznu Lančjūnavas baznīcā, Kauņas jezuītu baznīcas altāra gleznu “Nukryžiuotasis” (“Krustā Sistais”), Ķēdaiņu pilsētas un J. Radvila ģerboni Ķēdaiņu rātsnama fasādē, freskas restorānā “Senieji rūsiai” (“Vecie pagrabi”) u. c.

28. aprīlī plkst. 13.30 Lūznavas muižā notiks tikšanās ar pašu mākslinieku.

Lūznavas muiža 
Pils iela 8, Lūznava, Lūznavas pagasts

Valērijas Savčitsas izstāde “There is no analogue yet there are copies”
galerijā careva 
Līdz 18. maijam


Valerie Savchits. “Lola”, 2016 

Galerijā careva līdz 18. maijam ir skatāma pirmā mākslinieces Valērijas Savčitsas solo izstāde Latvijā “There is no analogue yet there are copies”, kas uzdod jautājumus - Kas ir māksla? Vai tevi ir sāpinājis kāds, ko tu mīlēji? Vai tevi baida tava nākotne? Vai rozā ir meitenēm un zils ir zēniem? Vai tava sirds ir pilna ar kaisli? Vai atsaucēm ir jēga? Vai tev ir redzamas rētas? Vai viss jau ir radīts? Vai tu kādreiz esi rakstījusi zīmīti uz tualetes sienas? Vai tu esi lasījusi Delūzu? Vai tu esi nogalinājusi dzīvnieku? Vai tev ir kristāli meditācijai? Kad tu pēdējo reizi raudāji? Vai tu gribētu ceļot uz citām galaksijām? Vai tev patīk suņi vai kaķi? Vai tu apzinies cik priveliģēta ir tava dzīve? Cik smaga ir māksla? Vai tevi ir viegli nobaidīt? Vai tavs smaids ir viltots? Vai tu kādreiz esi zaudējusi laika izjūtu? Vai iznīcināšana vienmēr ir destruktīva? Kāpēc visas Ziemeļu pasakas ir baisas? Vai tev patīk dominēt? Vai tu kādreiz esi jutusies viena? Cik dziļa ir tava mīlestība? Vai tu vari nolasīt dzejoli no galvas? Vai tu skrollo pinterestu pirms miega? Vai tu vēlies būt kāds cits? Vai vēsture atkārtojas? Vai tu esi kādreiz smaidījusi, kad tu vēlējies raudāt?

Galerija careva 
Kaļķu iela 24 (otrais stāvs), Rīga

Izdota Gundegas Cēberes grāmata
“Oļegs Skarainis. Latviešu tēlnieka dzīve un darbs laiku griežos”

Apgāds “Jumava” ir izdevis Gundegas Cēberes grāmatu “Oļegs Skarainis. Latviešu tēlnieka dzīve un darbs laiku griežos”.

Grāmatas autore, mākslas zinātniece Gundega Cēbere par tēlnieku Oļegu Skaraini saka: “Cilvēka likteni lielā mērā nosaka viņa raksturs, un, ja likteņa nejaušībām varētu dot vārdu, tad tēlniekam Oļegam Skarainim tā būtu izdzīvošanas spēja, kas viņu pavada kopš bērnības. Jau kopš laika, kad viņš sāka apzināties sevi, tieši izdzīvošanas spēja, šķiet, ir bijusi viņa dinamiskās radošās dzīves svarīgākais balsts. Cilvēks jau neizvēlas pasauli, kādā nākt, viņš atrod pasauli, ko veidojuši citi. Kas nospraudis Oļega ceļu, ko zinām par Oļegu Skaraini — par mākslinieku, par cilvēku? Tēlnieks Oļegs Skarainis ir leģendāra personība latviešu tēlniecībā, 1958. gadā ar izcilību beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas tēlniecības nodaļu. Nozīmīgākie vidē uzstādītie pieminekļi, monumentālās tēlniecības darbi - Salaspils memoriālais ansamblis (1962-1967), Brāļu kapu ansamblis “Otrajā pasaules karā bojā gājušajiem (1969), skulptūra “Rozes mātei” (R. Blaumanim “Brakos”, 1992), piemineklis “Pulkvedim Fridriham Briedim” (1998), piemineklis “Šaha lielmeistaram M. Tālam” (2000). Tēlniekam ir arī ievērojams veikums stājtēlniecībā, gatavojis piemiņas zīmes, medaļas. Grāmata veidota kā dzīvesstāsts, nevis enciklopēdisks risinājums.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centram 6 gadi

26. aprīlī, ar mākslas lekciju, filmas demonstrāciju, diskusiju un jaunās izstāžu sezonas atklāšanu Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs atzīmēs 6 gadu pastāvēšanas gadadienu.

Jaunajā izstāžu sezonā Rotko centrs piedāvā spriedzes un miera dažādo sajūtu un noskaņu salikums sešos atšķirīgos, bet savā ziņā ļoti līdzās stāvošos izstāžu projektos, ar kuriem tiek atzīmēta Daugavpils Marka Rotko mākslas centra sestā gadadiena, pasludinot to par “Mākslu kustībā”.

Borisa Lurjes izstāde “Mākslinieks un liecinieks”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
26. aprīlis–23. jūnijs


Boriss Lurje, pārveidotas fotogrāfijas, “Pin-up” stila attēls (galvas zīmējums) (fragments), foto emulsija uz audekla, 1963.

No 26. aprīļa līdz 23. jūnijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma pasaulslavenā amerikāņu mākslinieka un No!art mākslas kustības pamatlicēja Borisa Lurjes (1924-2008) izstāde “Mākslinieks un liecinieks”, kas tapusi sadarbībā ar Borisa Lurjes Mākslas fondu.

Boriss Lurje kopā ar domubiedriem 1959. gadā nodibināja radikālu mākslas kustību NO!art, kas sauca pēc mākslas, kura vestu pie sociālas rīcības. Tās mērķis bija panākt, lai māksla vērstos pret neērtām patiesībām: rasismu, imperiālismu, seksismu, koloniālismu, izvirtību. Šī kustība dod priekšroku “absolūti nekautrīgai pašizpausmei, kas noved pie sociālas rīcības”, un ir pretmets vispasaules kapitālistiskajam “investīciju mākslas tirgum”, popārtam, kas slavina patērēšanas kultu, un dekoratīvajai “salonu mākslai”. Lurjes izteikti pretrunīgie darbi, kas dažkārt apvienoja no holokausta atvasinātus tēlus ar populārajai kultūrai, reklāmai un erotiskiem žurnāliem raksturīgu tēlu paraugiem, atsvešināja kritiķus un kuratorus, mākslas elite to ignorēja.

Šobrīd Lurjes darbi ir atrodami Nacionālās mākslas galerijas (Vašingtona), Modernās mākslas muzeja (Ņujorka) un Vitnija Amerikāņu mākslas muzeja (Ņujorka) kolekcijās.

Mākslinieka Borisa Lurjes mākslas cienītāji izstādes atklāšanas dienā - 26. aprīlī Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā ir aicināti apmeklēt arī citus māksliniekam, viņa mākslai un idejām veltītus pasākumus:

plkst. 11.00 Doktora Ekharta Gilena (Dr. Eckhart Gillen) lekcija “Patiesība vai mistifikācijas. Borisa Lurjes konfrontācija ar Marku Rotko”;

plkst. 12.00 Rūdija Bergmana (Rudij Bergmann) filmas “Borisa Lurjes māksla” demonstrācija un tikšanās ar filmas režisoru;

plkst. 14.00 Diskusija ar māksliniekiem – preses konference, kurā piedalīsies Borisa Lurjes mākslas fonda padomnieks Rafaels Fostels (Rafael Vostell).

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 
Mihaila iela 3, Daugavpils

Seši Marka Rotko oriģināldarbi un digitālā ekspozīcija
“Marks Rotko. Dzīve un māksla”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
No 24. aprīļa

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā var apskatīt mākslinieka Marka Rotko oriģināldarbus un reprodukcijas, un tā ir vienīgā pastāvīgā retrospektīvā Rotko darbu ekspozīcija Eiropā. Līdzās darbu oriģināliem ir bibliotēka, videozāle, Rotko pētniecības telpa un plaša digitālā ekspozīcija “Marks Rotko. Dzīve un māksla”, kas veltīta mākslinieka bērnībai, dzimtajai pilsētai Dvinskai (Daugavpilij) un radošajai attīstībai ASV.

Oriģinālu zālē izstādītas 6 gleznas, kas ir deponētas, pateicoties mākslinieka meitai Keitai Rotko Prizelai (Kate Rothko Prizel) un dēlam Kristoferam Rotko (Christopher Rothko). Šī izstāde atspoguļo visus Rotko daiļrades posmus; viņa intensīvos meklējumus, daudzveidīgās aktivitātes un transformācijas ceļā uz meistarību un brīvību.

No 24. aprīļa Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāmi sekojoši Marka Rotko oriģināldarbi:

- BEZ NOSAUKUMA 1947, audekls, eļļa, 135,9 x 100,5 cm, Kristofera Rotko kolekcija
- EDIPS 1940, lins, eļļa, 91,4 x 61 cm, Keitas Rotko Prizelas kolekcija
- DIEVĪBU UN PUTNU PAREĢOJUMS 1944/1945, audekls, eļļa, 100,8 x 70,2 cm, Kristofera Rotko kolekcija
- IEEJA METRO 1938, audekls, eļļa, 86,4 x 117,5 cm, Keitas Rotko Prizelas kolekcija
- BEZ NOSAUKUMA (DZELTENS, ROZĀ) 1955, audekls, eļļa, 202,6 x 172,1 cm, Keitas Rotko Prizelas kolekcija
- BEZ NOSAUKUMA 1970, audekls, akrils, 172,7 x 152,4 cm, Kristofera Rotko kolekcija.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 
Mihaila iela 3, Daugavpils

Maijas Bērziņas izstāde “Man patīk”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
26. aprīlis–23. jūnijs

No 26. aprīļa līdz 23. jūnijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma mākslinieces Maijas Bērziņas gleznu izstāde “Man patīk”.

“Maijas Bērziņas glezniecība ir impulsīva, nepastarpinātos dabas vērojumos dibināta. Tēmu loks ir visaptverošs – portreti, ainavas un sadzīviska rakstura kompozīcijas. Vērtējot Maijas Bērziņas agrīnos jaunrades periodus, var  vilkt paralēles ar izcilā austriešu gleznotāja Oskara Kokoškas ekspresīvo rokrakstu. Jaunajos darbos galvenais motīvs ir zirgs un cilvēks. Jūtīgais otas triepiens kļuvis plašāks un monumentālāks. Gleznās pieaudzis vispārinājums un alegorija,” stāsta Helēna Heinrihsone.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 
Mihaila iela 3, Daugavpils

Izstāde “Fīnas grafikas darbnīca”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
26. aprīlis–23. jūnijs

No 26. aprīļa līdz 23. jūnijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā vērtēšanai un aplūkošanai tiks nodota Dānijā tapusi grafika izstādē “Fīnas Grafikas darbnīca”.

80 Fīnas Grafikas darbnīcas biedri izstādei Rotko centrā rādījuši vairāk nekā 150 dažādās grafikas tehnikās radītus darbus, tādā veidā stāstot par grafikas mākslas tradīcijām Dānijā un veidojot sarunu ar grafiķiem un grafikas mākslas interesentiem Latvijas mākslas kontekstā.

Fīnas Grafikas darbnīcai ir ap 300 biedru, tai skaitā gan dāņu, gan ārvalstu mākslinieki.

Līdzīgi kā Baltijas valstīs un daudzveit citur Eiropā, Fīnas Grafikas darbnīca ir neatkarīga bezpeļņas organizācija, kas darbojas kā biedrība. Tiek strādāts ar klasiskajām grafikas tehnikām, piemēram, ofortu, kokgriezumu un litogrāfiju, tiek izmantotas arī jaunākas tehnikas piemēram, fotogravēšana, ksero-litogrāfija un kologrāfija.

Fīnas grafikas darbnīcai ir savs mākslas veikals un galerija. Te gada laikā notiek 10-12 izstādes, kur apskatāmi darbnīcas biedru darbi. Tiek rīkoti arī kursi, priekšlasījumi, mākslinieku uzstāšanās.

Kopš dibināšanas 1976. gadā Fīnas Grafikas darbnīca savas aktivitātes arvien ir vērsusi plašumā. Fīnas Grafikas darbnīcas biedri savus darbus līdz šīm ir izstadījuši izstādēs Īrijā, ASV, Zviedrijā, Somijā, Krievijā, Vācijā, Francijā u.c. Bez tam izstāžu projektu ietvaros tai izveidojusies cieša sadarbība ar vairākām kultūras iestādēm un muzejiem Dānijā.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 
Mihaila iela 3, Daugavpils

“Miers un spriedze: Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
26. aprīlis–23. jūnijs

No 26. aprīļa līdz 23. jūnijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma tradicionālā Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstāde “Miers un Spriedze”.

Divi XXI gadsimta pretmeti – miers un spriedze. Šie termini jeb dzīves stihijas raksturlielumi pavada ikvienu mūsu ikdienas gaitās. Katrs no mums šos raksturlielumus spēj saskatīt un pamatot atšķirīgi. Šie apzīmējumi ir nosacīti raksturlielumi, jo pretmets mieram ir spriedze, satraukums, rūpes par sevi, apkārtējo. Tie ir raksturlielumi, kas arvien vairāk disonē mūsos, apkārtējos notikumos, pasākumos, dzīves situācijās. Mums šajā gadsimtā ir jāmāk sadzīvot ar abiem šiem tīri cilvēciskajiem raksturlielumiem, kuru būtība nav viens un tas pats.

Faktiski miers ir pamats mūsu ikdienai, bet spriedze ir dzinulis, lai tā nekļūtu par rutinētu sastāvdaļu, motors, kurš “ieslēdz un izslēdz” indivīdu jebkurā situācijā.

Vai Latgale spēj piedāvāt atšķirīgu skatījumu mākslas dažādajās formās par mieru un spriedzi? Atbildi sniegs mākslinieki, kas piedalās Latgales reģiona mākslinieku konkursa izstādē “Miers un Spriedze”: Agra Ritiņa, Aidens Redmeins, Aiva Žūriņa, Aivars Baranovskis, Aivars Bulis, Aivis Pīzelis, Aleksejs Smirnovs, Alīna Petkūne, Allen Esp, Anastasija Bikova, Anastasija Dubovska, Anatolijs Kivrins, Andrejs Gorgocs, Andris Ungurs, Anita Jurkeviča, Anita Nikuļceva, Anna Pustovoitova, Anna Ruža, Annele Slišāne, Arta Lindmane, Dace Abricka, Dāvis Ieviņš, Diāna Apele, Edgars Vronskis, Egons Kivkucāns, Evita Lukaševiča, Ēriks Volonts, Gundega Strautmane, Ilgvars Zalāns, Ilona Linarte-Ruža, Dace Pudāne, Ilze Fetjko, Ilze Griezāne, Imants Haņeckis, Imants Suveizda, Ināra Petruseviča, Inese Lukjanska, Inga Pērkons, Ingūna Levša, Ivo Folkmanis, Johanna Gedroica, Jolanta Ābele, Jolanta Jonikāne, Jurijs Berdnikovs, Ksenija Shinkovskaya, Lilija Zeiļa, Līga Lupiķe, Līga Mergina, Ludvigs Bērziņš, Maija Bērziņa, Maija Šuļga, Mairita Folkmane, Mētra Štelmahere, Mihails Lavrenovs, Nataļja Marinoha, Natalja Krjukova, Nellija Dzalba, Oksana Vronska, Olga Rimkus, Pauls Pudžs, Pāvels Ostapcevs, Ruta Štelmahere, Rūta Dimdiņa, Sanda Mālniece, Sanri, Santa Miezīte, Santa Suhanova, Sintija Šadurska, Svetlana Pokule, Uldis Čamans, Una Gura, Valija Platace, Vēsma Ušpele, Vija Stupāne, Viktorija Grappa, Viktorija Valujeva, Žanna Vērdiņa.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 
Mihaila iela 3, Daugavpils

Žofjas Karšai izstāde “Soli pa solim”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
26. aprīlis–23. jūnijs

No 26. aprīļa līdz 23. jūnijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma ungāru mākslinieces Žofjas Karšai izstāde “Soli pa solim”.

Žofja Karšai ir dzimusi 1964. gadā Budapeštā, Ungārijā. 1991. gadā absolvējusi Budapeštas mākslas un dizaina universitāti. 1992. gadā ieguvusi maģistra grādu dizainā Ungārijas Dizaina un amatniecības universitātē, savukārt 2010. gadā doktora grādu MOME universitātē (Moholija-Nagija mākslas un dizaina universitātē). Kopš 1992. gada Ungārijas Mākslinieku savienības un Ungārijas Mākslas un amatniecības asociācijas biedre. 1993. gadā dibinājusi apvienību Matéria Group. 2009. gadā tikusi uzņemta Ženēvas Starptautiskajā keramikas akadēmijā. Piedalījusies grupu izstādēs Ungārijā, Spānijā, Taivāna, Korejā, Dānijā, Slovēnijā un Latvijā. Sarīkojusi arī vārākas personālizstādes. Par savu radošo darbību vairākkārt saņēmusi apbalvojumus un godalgas. Mākslinieces darbi ir aplūkojami muzeju kolekcijās Ungārijā, Japānā, Taivānā, Latvijā un citur.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 
Mihaila iela 3, Daugavpils

Martas Radičas izstāde “Karaliste”
Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā
26. aprīlis–23. jūnijs

No 26. aprīļa līdz 23. jūnijam Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā skatāma ungāru mākslinieces Martas Radičas izstāde “Karaliste”. Izstādē attēloti iedomātas karaļvalsts atribūti. Izplūduši cietokšņi, kroņi un vārti, mākoņi un ūdens viļņi, kas brāžas karaļvalstij pāri… “Šīs senās pasaules drupas mani spēcīgi ietekmē. Ar savu cienīgo līdzsvaru tās sūta cilvēci atpakaļ gadsimtiem senā pagātnē. Pagātnes drupas apvij mūsu ikdienas dzīvi un izstaro pilnību pašas savā nepietiekamībā. Šo telpas elementu iespaids uz mums ir tāds, ka tie palīdz mums atcerēties, vai nu apzināti vai neapzināti.

Mana izvēlētā temata tehnisko un saturisko dualitāti var vizuāli attēlot, izmantojot ainavas elementus (zeme, debesis, ūdens, koki…). Mana loma kā māksliniecei ir izskatīt virkni jautājumu. Vai dabīgo un cilvēka darināto mākslīgo materiālu attiecības var atklāt, varbūt saprast un vienlaikus analizēt atšķirību ziņā? Vai cilvēce var pilnībā pārņemt dabu savā īpašumā saskaņā ar pašas noteikumiem? Dabas materiāli, elementi un organismi ir veidoti no nelieliem elementārblokiem. Radot savu mākslu, es tīši veidoju savdabīgus ģeometriskus elementus. Veicot novatorisku un aizraujošu eksperimentu, es apzināti lieku blokus noteiktā secībā un ļauju virsmai veidoties spontāni un neparedzami.

Akmeņi, no kuriem sastāv mani darbi, ir darināti ar liešanas tehniku, pavairojot vienu un to pašu elementu. Tomēr starp elementiem nav divu pilnīgi vienādu formu. Mans atskaites punkts ir laika ritējuma vizuālā izteiksme,” stāsta Marta Radiča.

Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs 
Mihaila iela 3, Daugavpils