Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā?
29/04/2019
Kataržinas Sagatovskas lekcija “Fotogrāfi mākslas tirgū”
29. aprīlis
Rafals Milahs, no sērijas PRESSIDENT, 2017, Jednostka Gallery
Šodien 29. aprīlī, plkst. 18.30 ISSP telpā Berga Bazārā Rīgas Fotogrāfijas biennāles - NEXT 2019 ietvaros notiks poļu kuratores, lektores un mākslas pasākumu organizētājas Kataržinas Sagatovskas lekcija “Fotogrāfi mākslas tirgū”.
Rietumu pasaulē fotomākslas tirgus pirmsākumi meklējami jau 1970. gados, turpretim Polijā, tāpat kā daudzās citās Austrumu bloka valstīs, fotomākslas tirgus sāka attīstīties tikai šī gadsimta sākumā. Iesākumā, kā jau pēc daudziem komunistiskā režīma gadiem, progress bija gauss. Ne mākslinieki, ne kolekcionāri nebija gatavi tirgus noteikumiem. Tāpat kā jebkuram citam mākslas medijam, fotogrāfijai ir savas specifiskas prasības, kas jāizpilda, gatavojot darbus pārdošanai.
Kataržina Sagatovska kopš 2010. gada darbojas gan poļu, gan starptautiskajā fotogrāfijas tirgū, sadarbojoties ar visdažādāko paaudžu māksliniekiem un daudziem mākslas kolekcionāriem. Viņas lekcija domāta katram, kuru interesē mākslas foto tirgus profesionālās stratēģijas. Sagatovska runās par to, kā prezentēt savus darbus, kā veidot komunikāciju ar skatītājiem, kolekcionāriem un ekspertiem un kā tehniski sagatavot darbus, lai apmierinātu kolekcionāru prasības. Viņa pieskarsies arī mākslinieku tiesību un privilēģiju tēmai visdažādākā veida sadarbību kontekstā ‒ piemēram, strādājot ar institūcijām vai izdevējiem.
Kataržina Sagatovska (1973) ir poļu kuratore, fotogrāfe, lektore un mākslas pasākumu organizētāja, kā arī fotogrāfijas kolekcionēšanas popularizētāja Polijā.
Lekcijas valoda – angļu. Ieeja brīva.
Rīgas Fotogrāfijas biennāle – NEXT 2019
ISSP telpa, Marijas iela 13 k-3, Berga Bazārs
Tēlniecības kvadriennāle aicina pieteikties dalībai
performanču notikumā No New Idols
Līdz 30. aprīlim
Festivāla “Tēlniecības kvadriennāle Rīga 2020” pirmais vēstnesis būs performanču notikums No New Idols (“Nekādu jaunu elku”), kas norisināsies Rīgā no 27. līdz 30 maijam. No New Idols priekšplānā izceļ indivīda un telpas attiecības, liekot uzsvaru uz performanci kā galveno izteiksmes līdzekli. Tas fokusēsies uz īslaicīgām intervencēm publiskajā telpā un iekštelpās dažādās vietās Rīgā, pulcējot performances māksliniekus no ASV, Skandināvijas, Baltijas un Rietumeiropas.
No New Idols kurators ir Džastins Hūvers - mākslinieks un kurators, kas galvenokārt strādā ar performances mākslu, sabiedrības iesaistīšanu un sociāliem projektiem. Būdams krievu un ķīniešu izcelsmes amerikānis, Hūvers aplūko tēmas, kas saistītas ar tiešu un netiešu sabiedrības pārvietošanos, valodu barjerām un kultūras aplamībām.
Performanču dalībnieki kopā ar La Pocha Nostra pārstāvjiem (Guillermo Gómez-Peña, Saula Garcia Lopez un Balitronica Gómez), VestAndPage pārstāvjiem (Verena Stenke un Andrea Pagnes) un kopā ar performanču mākslas kuratoriem Džastinu Hūveru (ASV) un Francesca Carol Rolla (IT / ES) pētīs attiecību poētiku un alternatīvu māksliniecisko kopienu izveides iespējas. Šīs starpkontinentālās sadarbības mērķis ir likt pamatus jaunai radikālai mijiedarbībai un sadarbībai. Projekta ietvaros plānotas trīs mēģinājumu dienas un viena diena publiskai performancei.
Līdz 30. aprīlim visi interesenti - performanču mākslinieku, aktieri, dejotāji, dzejnieki u.c. - aicināti pieteikties dalībai šajā notikumā šeit .
Festivāls Tēlniecības kvadriennāle Rīga tradicionāli par savu centrālo mediju ir izcēlis tēlniecību un instalācijas mākslu. Kopš festivālu organizē biedrība Mākslas menedžmenta un informācijas centrs, tā pamatnostādne ir bijusi ienest mākslu pilsētvidē, veidot nejaušas objekta un indivīda satikšanās pieredzes un caur aktualizētajām tēmām veicināt kritisko domāšanu. Šogad Tēlniecības kvadriennāle paplašinājusi savu programmu, iekļaujot tajā arī performanču mākslu, jo arī cilvēka ķermenis veido noteiktas attiecības ar telpu un pilsētvidi tieši tāpat kā tēlniecība.
Vairāk informācija šeit.
Skaņas mākslas festivāls SKAŅAS DIENAS 2019 Liepājā
29. aprīlis–5. maijs
No 29. aprīļa līdz 5. maijam Liepājā norisināsies ikgadējais starptautiskais skaņas mākslai, mūzikai, eksperimentiem un jaunradei veltītais festivāls “Skaņas dienas”, piedāvājot divus audiovizuālus performanču vakarus, skaņas mākslas izstādi un radošās darbnīcas, mākslinieku prezentācijas, darbnīcu bērniem un jauniešiem un citas.
Darbnīcas notiks Liepājas Universitātes Mākslas pētījumu laboratorijā (MPLab).
4. maijā visas dienas garumā festivāla norises vietā bijušās ratiņu rūpnīcas ēkā Tirgus ielā 9 notiks dažādas publiskas aktivitātes, uz kurām aicināti visu vecumu apmeklētāji, īpaši ģimenes ar bērniem un skolas vecuma jaunieši - būs iespēja apskatīt festivāla izstādi ar radošo darbnīcu rezultātiem un citiem skaņas mākslas darbiem gidu pavadībā. Izstāde būs atvērta arī svētdien, 5. maijā. Norisināsies arī mākslinieces Paulas Vītolas (LV) radošā darbnīca “Viļņi - gaismas - ēnas” - tiks demonstrēti mākslinieces pašas izgatavoti mūzikas instrumenti, kuros skaņa tiek radīta, izmantojot dažādus gaismas avotus un kustīgas ēnas. Apmeklētājiem būs iespēja izmēģināt šos mūzikas instrumentus, iepazīties ar to darbības principu un apgūt to, kā padarīt gaismu un ēnas dzirdamas, izmantojot saules baterijas.
Festivāla noslēgumā 4. maijā 20:00 norisināsies atvērtais performanču vakars Nx20, piedaloties jaunajiem māksliniekiem un citiem, kuri vēlas eksperimentēt bez formas vai satura ierobežojuma, izmantojot dažādus instrumentus, medijus, tehnikas.
Festivālu organizē Elektroniskās mākslas un mediju centrs E-LAB, sadarbībā ar Liepājas Universitātes mākslas pētījumu laboratoriju MPLab.
Festivāls “Skaņas dienas”
Tirgus iela 9, Liepāja
Jāņa Deinata personālizstāde “–šie” Mākslas stacijā Dubulti
30. aprīlis–30. jūnijs
No 30. aprīļa līdz 30. jūnijam Mākslas stacijā Dubulti būs skatāma Jāņa Deinatas personālizstāde, kurai dots īss, bet sarežģīts nosaukums “–šie”.
To burtiskā nozīmē veido izskaņa, kas dažādiem apzīmētājiem ir viena un tā pati: uzplaukušie, atnākušie, aizbraukušie, nosalušie, palikušie. Pasaules vērojumi – daba un civilizācija jeb augu tuvplāni un numeroloģiskas anekdotes izstādē “– šie” atgādina apgaismības laikmeta dienasgrāmatu ar tai neiztrūkstošu vispārinājumu, atziņu un sentimentālu noskaņu klātbūtni. Attēlu poētiskais profesionālisms vedina norādīt uz metaforām – vērtībām un abstraktiem jēdzieniem, ko ikdienā mēdz dēvēt par “vārdos nepasakāmo”: laime, mīlestība, dzīve, dzimtene, mūžs. Šāda “nulles” definīcija radīta, lai pierādītu nozīmi, izceltu to pāri citam, taču tehniski tā no nozīmes atbrīvo “pierādījumu trūkuma dēļ”. Tieši šīs svārstības apdzīvo Jāņa Deinata “–šie”. “Mūsu dzīve ir iluzora,” saka fotogrāfs.
Jānis Deinats nekad nav bijis “jaunais mākslinieks”, bet kopš 1989. gada fotografē. Pirms tam ieguvis aktiera diplomu, 1986. gadā beidzot J. Vītola Latvijas Valsts konservatorijas Teātra nodaļu. Praksē viņš atklāj fotogrāfiju kā “jēlmateriālu” un veidojamu formu savu intuitīvo un konceptuālo mērķu sasniegšanai.
Izstāde iekļauta “Rīgas Fotomēnesis 2019” programmā. “Rīgas Fotomēnesis 2019” atklāšanas nedēļā – 18. maijā plkst. 15.00 Mākslas stacijā Dubulti notiks tikšanās ar Jāni Deinatu.
Izstādes kuratore ir Inga Šteimane.
Mākslas stacijā Dubulti
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala
Grāmatas “Active Art” atvēršana Kim? Laikmetīgās mākslas centrā
2. maijs
Active Art. Grafiskais dizains Laure Giletti un Gregory Dapra, 2019
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs laidis klajā grāmatu “Active Art” un 2. maijā plkst. 19:00 aicina uz grāmatas atvēršanas pasākumu, kuru ievadīs diskusija starp grāmatas redaktoriem Maiju Rudovsku, Barbaru Sirieksu (Barbara Sirieix), Žoakimu Amū (Joachim Hamou) un filozofu Aināru Kamoliņu.
Šajā grāmatā, 1923. gadā izdoto latviešu filozofa Andreja Kurcija manifestu “Aktīvā māksla” papildina vairākas rakstnieku, mākslinieku un kuratoru esejas, kuri tika aicināti ņemt dalību publikācijas tapšanā, iedvesmojoties un atbildot Kurcija manifestam un tajā izklāstītajām idejām. Publikācijas līdzautori ir kuratore Rebeka Poldsama (Rebeka Põldsam), mākslinieces Evita Vasiļjeva un Eva Barto, rakstniece un pētniece Bella Marina (Bella Marrin) un dzejniece Laura Bulica (Laura Boullic). Papildus Roberta Gluka (Robert Glück) esejai par jaunajiem naratīviem lasāms viņa 1982. gada daiļliteratūras darbs, kā arī 1987. gadā tapusī Džeimsa Baldvina (James Baldwin) vēsturiskā eseja, kas sniedz iespēju apskatīt rasisma, piederības un vergturības jautājumus. Grāmatu caurvij saruna starp grāmatas redaktoru komandu un filozofu Aināru Kamoliņu. Dialoga procesā uzdotie jautājumi sasaucas un papildina publikācijas līdzautoru esejas, kas atblāzmojas arī grāmatas dizainā.
Grāmatas redaktori min: “Mūsu interese par Andreja Kurcija darbu “Aktīvā māksla” dzima no manifesta tematikas, kas pievēršas jautājumiem par mākslu un priekšstatiem par aktīvismu: māksla politiskiem mērķiem, mākslas mākslas dēļ vai māksla bez mērķa. “Aktīvā māksla” nepiedāvā atbildes, bet gan izsaka daudzus, bieži vien neskaidrus, priekšlikumus. Manifests darbojās kā sākumpunkts neskaitāmām sadarbībām ar māksliniekiem un rakstniekiem, kuri piedalījās šīs publikācijas tapšanā. Kurcija tekstā izceltās pretrunas iedrošināja kolektīva ietvaros tapušu analīzi un interpretāciju, kā arī praktiskos procesus, kas brīvi ļāva dalīt kuratoru un redaktoru funkcijas.”
Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
Sporta iela 2, k-1, Rīga
Jaņa Rozentāla mākslas skolas pedagogu izstāde “Kas ir zīmējums?” un
tekstilmākslinieces Maijas Purgailes retrospekcija “Tikšanās pie kamīna”
Jūrmalas pilsētas muzejā
2. maijs–9. jūnijs
No 2. maija līdz 9. jūnijam Jūrmalas pilsētas muzejā būs skatāmas divas izstādes - otrā stāva zālēs būs skatāma vērienīga Jaņa Rozentāla mākslas skolas pedagogu izstāde “Kas ir zīmējums?”, bet kamīnzālē - tekstilmākslinieces Maijas Purgailes darbu retrospekcijas “Tikšanās pie kamīna”.
Ieva Taranda. Plūsma. 2019. Kartons, zīmulis, akrils, eļļa. 19 x16 cm (Fragments)
Izstāde “Kas ir zīmējums” vērš skatītāja uzmanību uz mākslinieka ideju, domu gaitu un tās realizāciju. Zīmējums var būt gan sākums, gan beigas. Bieži vien tikai mākslinieks pats zina, cik tālu sākotnējā ideja ir attīstījusies, un iespējams, ka darba rezultātā skatītājs saredz pavisam jau ko citu. Zīmējumu var uztvert kā jēdzienu, kā dzīves filozofiju, kad ideja kā maza skice izveidojas par nozīmīgu mākslas darbu. Šādu līdzību var attiecināt arī uz izstādes autoru darba procesu skolā, kur audzēknis ir atnācis kā maza “skicīte”, bet, viņu skolojot, mācot un audzinot, viņš izveidojas par patstāvīgu personību. Labs zīmētājs varētu būt izcils stratēģis, jo zīmēšana pilnveido domāšanu un telpisko uztveri. Tā liek domāt par dažādām lietām vienlaicīgi, jo “būvējot” tēlu, autoram ir jādomā gan par kompozīciju, proporcijām, gan gaismu un ēnu, tātad par procesu un galarezultātu vienlaicīgi.
Ekspozīcijā redzamo darbu autori ir mākslas priekšmetu pedagogi Jaņa Rozentāla Mākslas skolā: gleznotāji - Inese Siliņa, Ieva Spalviņa, Baiba Vegere, Elita Svikle,Vita Jurjāne, Madara Gulbis, Zīle Ziemele, Ieva Putniņa, Ieva Taranda, Raitis Hrolovičs, Jānis Dukāts, Jānis Ziņģītis, grafiķi - Maija Dragūne, Ināra Garklāva, Baiba Damberga, Ilgnese Avotiņa, fotomākslinieki - Raimo Lielbriedis, Mārtiņš Lablaiks, tēlnieki – Edgars Ošs, Madara Zepa, multimediju mākslinieki - Alvis Misjūns, Kaspars Groševs.
Maija Purgaile. Krāsnij atņemto kolāža I. 2015. 48x53. Koks, akrils
Savukārt Maijas Purgailes izstāde “Tikšanās pie kamīna” ir tapusi kā pārdomas pie “atmiņu kamīna”, kurā uzplaiksnī dzirksteles no “ikdienas darba pelnos” dusošām atmiņām. Tā ir tikšanās, spītējot laikam un telpai, ar tām vērtībām, kas ļāvušas uzšķilt radošas darbošanās dzirksti. Šeit satiekas studiju nobeiguma darbs un citas dažādās tehnikās radītas tekstīlijas ar no tekstilmākslas specializācijas rāmja iznākušiem gleznotajiem darbiem. Tas ir gan krāsns ugunij atņemtais un mākslas darbā iekļautais koka klucītis ar rosinošo koka šķiedras rakstu, gan atmiņas par cilvēkiem, viņu dzīvi, daiļradi.
Maija Purgaile (1953) izstādēs piedalās kopš 1977. gada, sarīkojusi vairākas personālizstādes, piedalās grupu izstādēs (Jāzepa Pīgožņa balvas izstādes, Mākslas dienu izstādes Latvijas Mākslinieku savienībā, u.c.). Mākslas pedagoģe, biedrības “Trejdegsnis” valdes locekle, rīko bērnu un jauniešu radošās nometnes, izstādes.
Jūrmalas pilsētas muzejs
Tirgoņu iela 29, Jūrmala
LMA Metāla dizaina katedras studentu, absolventu un pasniedzēju darbu izstāde
“Perfektā nekārtība” Tallinas ielas radošā kvartāla “Melnais caurums”
4.–11. maijs
Ginta Grūbe. Kaklarota "Sirdsāķītis"”. Autortehnika. Rīga. 2017. Publicitātes foto
Tikai nedēļu - no 4. līdz 11.maijam Tallinas ielas radošā kvartāla rezidenču/izstāžu mājā “Melnais caurums” būs skatāma Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina katedras studentu, absolventu un pasniedzēju darbu izstāde “Perfektā nekārtība”.
Vārds “metāli” cēlies no grieķu vārda métallon, kas savukārt nozīmē raktuves. Sava veida talantu raktuves ir arī 1961.gadā dibinātā LMA Metāla dizaina katedra, jo tajā atrodami meistari pārstāv dažādas kategorijas. Līdzās rotu mākslai top telpiskas instalācijas un dizaina priekšmeti. “Perfektā nekārtība” ir izejas punkts līdzsvara meklējumiem plašā diapazonā, kura viens gals sasniedz absolūtu harmoniju, bet otrs - haosu. Darbs ar metālu nozīmē nebeidzamas iespējas, bet arī nebeidzami garas stundas rūpīga darba. Metāls ir pamatmateriāls, ko apgūst katedras studenti, bet gatavajos darbos tiek izmantots plašs spektrs citu sintētisko un dabīgo materiālu.
Izstādē piedalās: Arvīds Endziņš, Andris Silapēters, Rasma Pušpure, Ginta Grūbe, Nils Jumītis, Una Mikuda, Ilze Egle, Mārtiņš Skuja, Mirdza Guka, Sņežana Tirska, Darja Semjonova, Toms Vītols, Voldemārs Dzirkalis, Pēteris Ločmelis, Ieva Madara Krātiņa, Mārtiņš Pundurs, Toms Katkevičs, Jūlija Frolova, Keitija Janevica, Krišjānis Krūkliņš, Aleksandra Federika Krastiņa, Anastasija Bikova, Elizabete Cukura, Rūdolfs Kesenfelds, Mariya Tomchuk, Anna Monika Zaharenko.
LMA Metāla dizaina katedra
Tallinas ielas radošā kvartāla rezidenču/izstāžu mājā “Melnais caurums” / bijušās Šaha skolas telpās, Tallinas iela 6, Rīga
Filmas “Ilmārs Blumbergs” pirmizrāde
4. maijs
Filmas “Ilmārs Blumbergs” treileris (2019)
4. maijā plkst. 18:00 Nacionālā kino centra organizētā Latvijas filmu maratona ietvaros kinoteātrī “Splendid Palace” notiks režisores Dzintras Gekas dokumentālās filmas “Ilmārs Blumbergs” pirmizrāde.
Latviešu mākslinieks, scenogrāfs un grafiķis, mītiskais domātājs Ilmārs Blumbergs (1943 – 2016) savos darbos jo īpaši pievēršas dzīves un nāves izpētei kā mākslas objektam, filmā sakot: “...Tu domā, protams, mēs visi nomirsim, …nāve, pieskaršanās, bet tu negribi, lai tevi tur sakaltē zārkā. Tu saki: mani sadedzinās! Te tu sadedzini sevi, un, uzzīmējot to notikumu, tu tiec no tā vaļā. Un tu to uzzīmē un tu vairs par to nedomā. Tu it kā pārej tai nāvei pāri, uzzīmējot to nāvi. Tu sevi sadedzini un kļūsti nesadedzināms.”
Filmas režisore Dzintra Geka atceras: “2013. gada vasarā Ilmārs Blumbergs veidoja izstādi “Es nemiršu”. Viņš lūdza atvest zemi no Tjuhtetas Sibīrijā, kur izsūtījumā atradās tēvs – Valters Blumbergs. Mēs satikāmies, atdevu atvesto zemi, un Blumbergs pirms atvēršanas uzaicināja mūs apskatīt izstādi. Viņa stāstījums un mūsu pārdzīvojums bija tik spilgts un emocionāls, ka lūdzu iespēju filmēt. Tā sākās filmas “Ilmārs Blumbergs” uzņemšana. .. ...Ilmāra Blumberga veselība pasliktinājās. 2015.gada oktobrī filmējām pēdējo reizi... Ilmārs teicās, ka brauks uz Vāciju, atgriezīsies un turpināsim. Tā nenotika. 2016.gada februārī Ilmārs Blumbergs devās mūžībā. Arī mēs nespējām uzreiz turpināt, montēt, piefilmēt. 2018.gadā sākām filmas montāžu un tagad Ilmārs dzīvo filmā “Ilmārs Blumbergs"”..”
4. maijā filmu būs iespējams redzēt arī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā “Gors”, kā arī kinoteātrī “Forum Cinemas”, savukārt no 5. maija filmas seansi notiks arī Madonā, Cēsīs, Talsos un Daugavpilī.
Filmas operatori - Viktors Grībermans un Aivars Lubānietis, savukārt mūziku veidojuši komponisti Pēteris Vasks, Erkki Salmenhaara, Helena Tulve un Platons Buravickis. Filmas uzņemšana norisinājās gan Rīgā, gan Venēcijā, Andalūzijā un Izraēlā.
Roberta Koļcova personālizstāde “Sienāža Dziesmu Gaidot”
mākslas galerijā Putti
Līdz 18. maijam
Līdz 18. maijam mākslas galerijā “Putti” skatāma Roberta Koļcova personālizstāde “Sienāža Dziesmu Gaidot”.
“Pavasaris ienāk Rīdzinieka sirdī ar botāniķa gadskārtējo sniegumu. Sienāža dziesmu gaidot viņš ir gatavs gan herbārijam, gan ikebanai, gan kukaiņu vākšanai. Sienāži vien Latvijā dzīvo apmēram 27 sugas. Herbāriju burtnīcas ir sagatavotas, ikebana ziemas periodu ir kopta un lolota, un tauriņu ķeramais tīkliņš kukaiņiem ir blakus somai un zābakiem. Mākslinieka uzticība ir vērojama meiteņu tēlos neliela izmēra gleznās, tāpat kā viņa dzidrajās acīs, kur neredz ne sarūgtinājumu, ne sāpes,” teikts izstādes pieteikumā.
Mākslas galerijā Putti
Peitavas iela 5, Vecrīga
Izstāde “Gustavs Klucis. Krievu avangards 20. gadsimta 20. un 30. gados”
Igaunijas Mākslas muzejā KUMU
Līdz 25. augusts
Igaunijas Mākslas muzejā KUMU līdz 25. augustam skatāma izstāde “Gustavs Klucis. Krievu avangards 20. gadsimta 20. un 30. gados”.
Ievērojamā latviešu izcelsmes mākslinieka Gustava Kluča darbi Igaunijas Mākslas muzejā KUMU Tallinā eksponēti pirmo reizi.
Pateicoties mākslinieka atraitnes Valentīnas Kulaginas (Валентина Кулагина, 1902–1987) dāvinājumam, Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā glabājas skaitliski lielākā un nozīmīgākā Gustava Kluča (1895–1938) darbu kolekcija pasaulē. Pēdējās desmitgadēs tā eksponēta ASV, Francijā, Itālijā, Krievijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Vācijā, Spānijā un turpina piesaistīt plašu starptautisku mākslas pētnieku un interesentu uzmanību.
Igaunijas skatītājus sagaida unikāla pieredze, jo kaimiņvalstī nav mākslinieku, kuru darbība būtu saistāma ar šo vēsturisko kontekstu.
Izstādē iekļauto 150 mākslas darbu kopums izgaismo Gustava Kluča piedzīvotā laikmeta pretrunas un konfliktus. Aptuveni divdesmit Maskavā aizvadītajos radošā darba gados Gustava Kluča māksla izgāja pilnu totalitārās varas manipulāciju ciklu – no iluzoras radošās brīvības, iesaistes valsts jauncelsmes procesos un oficiālas atzinības līdz nekritiskai iesaistei totalitārā režīma slavināšanā, kam sekoja avangarda mākslas nolieguma diktēta radošā krīze un visbeidzot paša traģiskais liktenis, kļūstot par Staļina Lielā terora upuri līdz ar tūkstošiem citu Krievijā dzīvojošo latviešu.
Izstādē eksponēts arī viens plakāts no Mūkusalas Mākslas salona kolekcijas Rīgā, unikālas dokumentālās fotogrāfijas no Valsts Vladimira Majakovska muzeja Maskavā (Krievija) un Grieķijas Valsts laikmetīgās mākslas muzeja / Georga Kostaki kolekcijas Salonikos.
Gustavs Klucis pats vairākkārt uzsvēris, ka viņa darba metode ir “laboratorisks” pētījums, kura gaitā tiek risināti noteikti uzdevumi. Formālām problēmām (faktūra, telpa, krāsa, dinamika u.c.), kas nodarbināja meistaru 20. gadu sākumā, vēlāk uzslāņojas uzdevums pārliecinoši novadīt līdz skatītājiem mākslas darbā pausto ideju. Laikmeta modernajās tehnoloģijās (foto, kino, radio) Gustavs Klucis redz potenciālu jaunu mākslas formu sintezēšanai un robežu nojaukšanai starp vizuālo mākslu, dizainu un arhitektūru.
Igaunijas Mākslas muzejs KUMU
Weizenbergi 34 / Valge 1, Tallina
Zanes Balodes un Irēnas Lūses izstādes galerijā “Bastejs”
Līdz 19. maijam
Galerijā “Bastejs” līdz 19. maijam skatāmas divas izstādes - ZanesBalodes izstāde “Tīklojums”.
“Ir lietas, kas nemainās, un tāda ir arī mana mīlestība pret kosmosu. Tas joprojām ir lielisks izteiksmes līdzeklis, lai pastāstītu par man svarīgo. Stāsts ir nemainīgs, bet sižets kļūst interesantāks, kaut vai tādēļ, ka savos darbos esmu sākusi izmantot zīmuli. Visa pamatā ir manas dzīves ainas par radniecīgo dvēseļu mijiedarbību jeb tīklojumu, ko tās veido,” par izstādei stāsta Zane Balode.
Zane Balode beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (prof. Aleksejs Naumovs ) (MA 2010) gadā, papildinājusi zināšanas Porto universitātē. Māksliniece sarīkojusi vairāk kā 10 personālizstādes. “Tīklojums” ir Zanes otrā izstāde Galerijā “Bastejs”.
Otru izstāde, kas līdz 19. maijam skatāma galerijā “Bastejs”, ir Irēnas Lūses “Pāri”. Irēna Lūse ir LMA Glezniecības katedras asociētā profesore. Strādā dažādās glezniecības tehnikās – eļļa, pastelis, akvarelis - ir viena no spilgtākajām pasteļa un akvareļglezniecības meistarēm Latvijā. Mākslinieces darbos viena no glezniecības galvenajām sastāvdaļām ir gaisma - vizuāli un saturiski, sarežģītā tehnolgoģiskā procesā panākot daudzslāņainu un reizē trausli caurspīdīgu gleznojumu.
Galerija “Bastejs”
Alksnāja iela 7, Rīga
Alises Mediņas gleznu izstāde “Pilsētas intonācijas”
galerijā “Jēkabs”
Līdz 17. maijam
Alise Mediņa. Oranžais vakars. 2019. Audekls, eļļa. 95 x 95 cm
Galerijā “Jēkabs” līdz 17. maijam ir skatāma Alises Mediņas personālizstāde “Pilsētas intonācijas”. Klusums pilsētā gandrīz nav iespējams. Kā pilsēta skan, kā tā runā? Ritmi, trokšņi un skaņas veido noskaņu intonācijas, dažkārt draudīgas vai priekpilnas, citreiz melanholiskas. Vizuālajā mākslā apzīmējums “intonācija” nav tehniski precīzi definēts, to vairāk varam attiecināt uz skaņu pasauli, bet ir skaidrs, ka mūsdienu komunikācijas izteiksmes veidi paplašina savas definētās robežas. Ne velti intonācija ir saziņas palīglīdzeklis, kas ļauj vienam otru saprast, uztvert otra domu. Intonācija vistiešākajā veidā skar mūsu emocijas, kas, protams, katram ir individuālas un subjektīvas.
Alise Mediņa ir jaunās paaudzes māksliniece, taču viņas gleznotajās ainavās jūtamas spēcīgas saknes tradicionālajā glezniecības skolā. Māksliniece balstās uz akadēmisku zīmējumu un strādā galvenokārt ainavas žanrā, klasiskajā glezniecības tehnikā uz audekla ar eļļu.
Par izstādē redzamajām gleznām autore stāsta: “Man jāapbēdina asu izjūtu cienītāji un tie potenciālie mākslas vērtētāji, kuri vēlētos darbos redzēt mākslinieka radošās mokas, personīgās dilemmas un cīņu ar sabiedrību un tās vērtībām. Mans radošais vadmotīvs ir mīlestība pret pasauli, kura ir man apkārt ar tās dažādajām šķautnēm. Un šīs izstādes galvenā mūza ir bijusi Rīga, tās krāsas, faktūras kuras saskatu, gaisma, atspīdumi, dažādie gadalaiki un diennakts stundas.”
Mākslas galerija “Jēkabs”
Jēkaba iela 26/28,Rīga
LMA Grafikas katedras studentu darbu izstāde “DABA”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Līdz 10. maijam
Kristīnes Martinovas darbs izstādē “Daba”
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu telpā līdz 10. maijam skatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas Grafikas katedras studentu bilžu grāmatu skati “DABA”.
“DABA” ir Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Grafikas katedras studentu veidota bilžu grāmatu sērija bērniem un pusaudžiem. Visas sērijas grāmatas ir bilžu grāmatas bez teksta (“silent book” - angļu), tādējādi stāsti par dabu tiek stāstīti tikai vizuālā valodā - gluži tāpat kā mēs lielākoties uztveram dabu. Sērijas ietvaros jaunie ilustratori stāsta par dabu no dažādiem skatpunktiem, parādot to, cik dažāda ir dabas loma mūsu dzīvē.
Apjomīgajā 23 bilžu grāmatu izstādē būs aplūkojami arī ilustrāciju oriģināli, sniedzot izstādes apmeklētājiem iespēju salīdzināt oriģinālu ilustrāciju un tipogrāfiski drukāto versiju.
Izstādē piedalās: Aija Pastare, Aleksandra Runde, Anita Rupeika, Anna Dzērve, Dina Danosa, Elīna Krima, Evija Pintāne, Guna Poga, Ingrīda Ivane, Jūlija Blaževiča, Katerina Namavīra, Katrina Eihe, Kristiāna Doroščonoka, Kristīne Martinova, Linda Jākobsone-Viškere, Līva Ozola, Mārtiņš Dziļums, Renāte Kloviņa, Santa Senkāne, Svens Neilands, Valentin Orange, Vivianna Maria Stanislavska.
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Mūkusalas iela 3, Rīga
Japānā skatāma Aigara Bikšes lielformāta skulptūra Salaryman (Algas vīrs)
Japānas piekrastes pilsētā Rikuzentakatā skatāma tēlnieka un Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Aigara Bikšes radītā lielformāta - desmit metrus garā gulošā vīra skulptūra Salaryman (Algas vīrs). Mākslinieks, kuru ar Japānu saista vairāk nekā desmit gadu ilga sadarbība, piedalījās Japānas Fonda atbalstītajā Sanriku Starptautiskajā mākslas festivālā. 2016. gadā Saitamas laikmetīgās mākslas triennālē tika atklāta Aigara Bikšes lielformāta statuja “Salaryman”, kas ieguva lielu popularitāti un šogad tika atklāta Sanriku mākslas festivāla ietvaros Rikuzentakatā. Sanriku festivāls tiek rīkots katru gadu ar mērķi pievērst uzmanību 2011. gada zemestrīcē cietušajam reģionam un nopostītajai Rikuzentakatai, aicinot apmeklēt pilsētu un atbalstīt tās atjaunošanas darbus. Rikuzentakatu pilnībā iznīcināja 2011. gada 11. marta Tōhoku zemestrīce un tai sekojošais cunami. Pilsētā joprojām noris intensīvi atjaunošanas darbi.
Skulptūra mūsdienīga vīra izskatā veidota uz kanoniska gulošā Budas līdzības pamata. Algas vīrs ir Japānā radies apzīmējums, kas raksturo Japānas kapitālisma uzplaukuma laikā izveidojušos strādājošo grupu – vīriešiem, kas par darbu saņem algu. Šo vīriešu pienākums ir nodrošināt un radīt materiālo bagātību, kā arī uzturēt kapitāla plūsmu. Šādā veidā tiek radīta ekonomiskā atkarība no izaugsmes. Savukārt, Buda, kas bija princis un nāca no karaliskas ģimenes, atstāja karaļnamu ar visām tā bagātībām, lai dotos savas pastāvēšanas būtības meklējumos. Līdz ar to – skulptūrā Algas vīrs Buda simbolizē uz naudu virzīta cilvēka apgaismību, kas sniedz brīvību.
Somu mākslinieka Heikki Ylonen izstāde “Mīlestība sāp”
Okeānijas Mākslas muzejā
Līdz 31. maijam
Līdz 31. maijam Okeānijas Mākslas muzejā skatāma somu mākslinieka Heikki Ylonenizstāde “Mīlestība sāp”.
“Pavasaris ir laiks, kad daba mostas no dziļā ziemas miega un kopā ar to, mostas arī cilvēki. Lai arī ko kāds teiktu, pavasaris ir visjutekliskākais gadalaiks. Pavasarī Jūs biežāk satiksiet pārīšus, kas skūpstās uz ielām vai parkos. Smaidi, emocijas… Mīlestība ir visapkārt! Un tas ir tieši tas, kas mums ir vajadzīgs lai justos dzīviem. Dzīve ir burvīga! Tomēr ir arī otra puse. Mīlestība var būt nežēlīgi ļauna un traka. Cilvēki, kas kādreiz solīja viens otram būt kopā uz mūžu, paliek par ienaidniekiem un cenšas sabojāt viens otram dzīvi. Vai Jūs kadreiz esat dzirdējuši par “mierīgu šķiršanos”? Ja jā, tad es domāju, ka jūs melojat, jo tādas lietas nepastāv. Cilvēks var saskarties ar naidu, greizsirdību, šantāžu un citām briesmām. Cilvēks, kura sirds ir ievainota ir spējīgs uz visu, lai atriebtos. Bet vai mums to vajag savās dzīvēs? Mēs taču esam labāki par naidu, mēs varam attīrīt savu prātu no negatīvisma un sākt izplatīt mūsu labsirdību visapkārt. Neviens nesolīja, ka nesāpēs, bet tās ir tās sāpes, kurām mēs varam tikt pāri,” stāsta mākslinieks.
Izstādē mākslinieks piedāvā aplūkot gleznas un grafika, kas attēlo mīlestību tā, kā viņš pats to redzējis. “Un, neskatoties uz to, ka mīlestība var sāpināt, es ticu, ka tā spēj mainīt dzīves uz labo pusi!” pārliecināts Heikki Ylonen.
Okeānijas Mākslas muzejs
Vīlandes iela 16-45, Rīga
