ZIŅAS  

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
15/07/2019

 

Metālmāksliniekam Jurim Gagainim veltīta izstāde
MVT Vasaras mājā
No 16. jūlija


16. jūlijā MVT Vasaras mājā, Esplanādē tiks atklāta trešā izstāde no izstāžu cikla "LMA100", kas būs mākslinieciska interpretācija par metālmākslinieku un metālmākslas pedagogu Juri Gagaini. Instalāciju veidos dizainere Liene Jākobsone kopā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentiem Rūtu Jumīti un Alvi Berngardu.

Juris Gagainis ir Latvijas mākslas vēsturē ievērojams metālmākslinieks, kas pasniedzis metāla dizainu gan Tallinas Mākslas institūtā, gan Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA). Strādājot par pasniedzēju Dizaina nodaļā LMA, viņš dibināja Metāla dizaina apakšnozari. Šobrīd Dizaina nodaļā strādājošā dizainere Liene Jākobsone kopā ar saviem studentiem veidos interpretāciju par mākslinieka daiļradi, veidojot mākslas instalāciju, kas atgādinās Jura Gagaiņa darbnīcu. Liene Jākobsone sacījusi tā: "Ekspozīcijas koncepcijai iedvesmu smēlāmies Jura Gagaiņa personības iezīmēs – tajā, kas paliek neredzams aiz viņa radošā darba rezultāta, tomēr spēcīgi ietekmē pieeju dizainam un uzskatus par to." Viena no šīm iezīmēm ir mākslinieka sevišķā mīlestība pret kārtību, kas it īpaši izcēlusies viņa darbnīcā – tūkstošiem instrumenti atradās īpaši sarūpētā vietā viņa darbnīcā, tie visi sarindoti pēc tipiem vai izmēriem, vai arī pat tikai viņam vien zināmiem kritērijiem. Jurim Gagainim bija arī kāda neparasta aizraušanās – viņam ļoti patika armijas džipi Vilīši, uzsverot, ka galvenā šīs automašīnas dizaina kvalitāte ir pārdomātā funkcionalitāte, kurā nav nekā lieka un "viss ir savā vietā".

Liene Jākobsone un jaunie mākslinieki, strādājot pie koncepcijas, apjauta, ka šai kārtībai pašai par sevi piemīt liela estētiskā vērtība, un tieši to viņi vēlas izcelt, veidojot interpretāciju. Instalācijai tiks radītas keramikas kompozītmateriāla flīzes, kuru dizainā 1:1 atveidoti Jura Gagaiņa izmantotie darba instrumenti. Tādā veidā Latvijas sabiedrībai tiks eksponēts pavisam jauns dizaina elements, savienojot to ar Jura Gagaiņa mīlestību pret kārtību un rūpību.

Liene Jākobsone izglītību ieguvusi vizuālajā mākslā, dizainā (LMA) un arhitektūrā (RTU). 2010. gadā izveidojusi studiju "Sampling", kurā darbojas pie dažāda mēroga arhitektūras, dizaina, kā arī starpdisciplināriem projektiem, kas guvuši atzinību gan Latvijā, gan pasaulē. Blakus radošajai praksei Liene strādā arī LMA kā dizaina pētniece un pasniedzēja.

Rūta Jumīte ir grafikas dizainere ar interesi par sociālo dizainu. Nupat viņa absolvējusi bakalaura programmu LMA Grafikas un iepakojuma dizainā, kur apguvusi stratēģisku un konceptuālu dizaina pieeju. Studijas LMA Rūta sākusi keramikas nodaļā, bet pirms tam absolvējusi RDMV Interjera dizaina nodaļu. Šobrīd Rūta jau divus ar pus gadus darbojās arī zīmolu dizaina studijā "Overpriced".

Alvis Berngards ir uzaudzis Rēzeknē. Savu profesionālo karjeru uzsācis un zināšanas ieguvis Rīgā, absolvējot Bakalaura studijas Latvijas Mākslas akadēmijas Funkcionālā dizaina nodaļu, turpat arī turpina Maģistrantūras studijas. Profesionālā ikdiena un daiļrade saistīta ar grafikas dizainu.

MVT Vasaras māja / Izstāžu cikls “LMA100”
Esplanāde, pie Raiņa pieminekļa, Rīga

 

Mākslas centrs Zuzeum atver jumta terasi un aicina uz zīmēšanas vakaru
17. jūlijs

 

Foto: Reinis Hofmanis

Uz topošā mākslas centra Zuzeum jumta iekārtota terase, kas publiski pieejama kinovietas-veikala Zuzeum : The Ear darba laikā.

Trešdien, 17. jūlijā plkst. 18 Zuzeum sadarbībā ar Urbansketchers Riga aicina uz pilsētskicēšanas vakaru uz mākslas centra jumta terases. Skiču pastaigas formāts paredz, ka katrs ņem līdzi materiālus zīmēšanai, neviens nevienam neko nemaksā un neviens nevienam neko nemāca, bet iedvesmojas viens no otra. Savu dalību pasākumam lūgums pieteikt uz e-pastu: hello@zuzeum.com.

Jautājumu gadījumā pasākuma dienā aicinām sazināties ar Urbansketchers Riga kuratori Mašu Zurikovu (29505152).

Topošais mākslas centrs Zuzeum
Lāčplēša iela 101, Rīga

 

Izstāde "Modernā telpa. Līvija Brigita Pavlovska un Gedimins Kotello"
Mākslas stacijā Dubulti
19. jūlijs–20. oktobris

 

No 19. jūlija līdz 20. oktobrim Mākslas stacijā Dubulti skatāma izstāde "Modernā telpa", kas rāda interjera mākslinieces Līvijas Brigitas Pavlovskas un gleznotāja, leļļu filmu mākslinieka Gedimina Kotello darbus. Ar šo izstādi Mākslas stacija Dubulti aktualizē interesantas lappuses 1970. –1980. gadu Latvijas mākslā, kas veltītas sociālisma apstākļos veidotai modernai sociālai telpai. Izstādes kuratore – Inga Šteimane.

Mūsdienās teiktu, ka Līvija Brigita Pavlovska (1939) – tolaik Līvija Māldere – prot piešķirt telpai aizraujošu stāstu, bet sociālistiskā reālisma kanons interjerista radītos tēlus sauc par telpas funkcionālās jēgas dziļu izpratni. Izstāde veido priekšstatu par Līvijas Brigitas Pavlovskas darbiem, kas tapuši individuāli vai autoru kolektīvos, viņai strādājot LPSR Mākslas fonda kombinātā "Māksla". Mākslinieces estētiskā valoda sintezē modernismam raksturīgu formu lakonismu un tradicionālai kultūrai piemītošu visu elementu harmonizēšanu. Izstāde izvērš atsevišķas spilgtas epizodes Līvijas Brigitas Pavlovskas daiļradē, tādas kā Priekuļu selekcijas un izmēģinājumu stacijas interjeri (1973), Rīgas Politehniskā institūta Arhitektūras katedras telpu Ķīpsalā interjeri (1975–1981), Patrisa Lumumbas vārdā nosauktās Maskavas Tautu draudzības universitātes interjeri (1977–1978), pansionāta “Jaundubulti” telpu iekārtojums (1987–1989), Jūrmalas dārzkopības un biškopības biedrības veikala interjers (1980), Majoru stacijas iekštelpu un ārtelpas labiekārtošana (1987–1990), un citas. Izstādē skatāmi materiāli no mākslinieces arhīva un Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centra muzeja. Speciāli izstādei tapušas rekonstrukcijas.

Gedimins Kotello (1946) kā jauns, Latvijas televīzijā strādājošs Latvijas Mākslas akadēmijas Pedagoģijas nodaļas teātra dekoratoru darbnīcas absolvents (1970) nonāk Rīgas kinostudijas leļļu filmu grupā 1975. gadā un strādā tur kā mākslinieks-inscenētājs līdz Rīgas kinostudijas galam (1990). Gan kopā ar leģendāro režisoru un Latvijas leļļu animācijas pamatlicēju Arnoldu Burovu, gan sadarbībā ar citiem režisoriem Gedimins Kotello rada tēlus divdesmit četrām filmām, kas iegūst starptautiskas balvas un popularitāti. Viņš piedalās daudzu izrāžu veidošanā Latvijas Leļļu teātrī (1978–2003), deviņdesmitajos atgriežas televīzijā, kā arī glezno.

Izstāde Mākslas stacijā Dubulti akcentē Gedimina Kotello ieguldījumu leļļu filmu jomā. Tā piedāvā plašu oriģinālzīmējumu klāstu, leļļu skulptūras un filmu programmu, kuru tematiski vieno cilvēka atbildībai veltīti stāsti. Vēlme modernizēt un humanizēt sociālisma sabiedrisko telpu 70. un 80. gados izpaudās ne vien interjeru un pilsētplānošanas jomā, bet arī publiskās diskusijās par cilvēku. Sociālisma apstākļos konstruēta modernas vides vīzija nozīmēja "cilvēka pāraudzināšanu". Kultūra un māksla, tostarp leļļu animācijas filmas, kalpoja kā platforma šiem centieniem. Gedimins Kotello veido savus tēlus, perfekti zīmējot un detalizējot, viņš rada vizuāli stāstošus varoņus un vides, kuru spilgtās biogrāfijas skatītājam patīk iztēloties. Mākslinieks var būt liels atbalsts režisoram cenzūras un didaktikas laikmetā, un Gedimins Kotello tāds ir. Izstādē būs skatāmas sērijas par neparasto izmeklētāju Capu, kurš pāraudzina palaidņus (1976–1981, rež. Arvīds Noriņš), opuss par neapdomīgu rīcību, bērniem dāvinot kaķēnus un kucēnus (“Ko tagad darīt”, 1978, rež. J. Bergmanis), romantiska atkritumu sāga (“Vecā sētnieka piedzīvojumi”, 1985, rež. A.Burovs), dzēlīgs izsmiekls par kaitīgiem ieradumiem (“Papiņš”, 1986, rež. A. Burovs) un citas pamācošas filmas. Gedimins Kotello ir strādājis arī pie Arnolda Burova slavenākajām animācijām – romantiskās “Bimini” (1981), Aleksandram Čakam veltītās “Mana paradīze” (1989) un sirreālistiski baigās “Labuma meklētājs” (1982). Izstādē skatāmi materiāli no mākslinieka personīgā arhīva, Latvijas Valsts kinofotofonodokumentu arhīva, Filmu studijas “Animācijas brigāde” arhīva un Arnolda Burova “Leļļu mājas” Vestienā.

Abu mākslinieku biogrāfijās ir saistība ar Jūrmalu – Līvija Brigita Pavlovska strādā par Jūrmalas pilsētas galveno mākslinieci no 1978. līdz 1986. gadam un dzīvo Jūrmalā, bet Gedimins Kotello ir dzimis Jūrmalā un tur pavadījis savas bērnības vasaras. Izstāde skatāma biennāles "Marīna 2019" programmas ietvaros.

Mākslas stacija Dubulti
Zigfrīda Meierovica prospekts 3, Jūrmala

 

Miķeļa Mūrnieka izstāde "Laikmetīgais Vandālisms"
galerijā LOOK!
19. jūlijs–10. augusts

 

Foto: Gatis Mūrnieks

No 19. jūlija līdz 10. augustam galerijā LOOK! būs skatāma Miķeļa Mūrnieka izstāde "Laikmetīgais Vandālisms". Izstādē būs novērtējama jaunā mākslinieka daiļrade, kas tapusi pēdējā pusgada laikā, iedvesmojoties no nepārtrauktajiem, nepārdomātajiem remontdarbiem un citām pilsētas apsaimniekošanas izšķērdībām Rīgas centrā. Ne vienmēr redzēt nozīmē to pašu, ko ieraudzīt. Ekspozīcija sastāvēs no darbiem, kas radīti pēc ready made principa. Tajos tiek izmantoti apkārtnē esoši objekti, kuriem ikdienā esam pieraduši nepievērst uzmanību, tādējādi ignorējot to estētisko un dinamisko būtību. Šie rūpnieciski ražotie pārpalikumi tiek izvēlēti par izejmateriāliem gluži nejauši un bez jautājumiem izņemti no to paredzētās vietas - pilsētvides. Autors šo radošo procesu dēvē par "Laikmetīgo vandālismu", jo ar savu unikālo rokrakstu izmaina uz ielas atrasto objektu savstarpējo konfigurāciju un dod tiem jaunu funkciju, bet galvenokārt - iespēju izcelties kā neatkarīgiem, estētiskiem objektiem.

Miķelis Mūrnieks šogad absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Bakalaura programmu nodaļā Kustība. Attēls. Skaņa. Pusgadu studējis apmaiņas programmā Porto Universitātē un piedalījies vairākās grupas izstādēs gan Latvijā, gan ārpus tās robežām. Par līdz šim veiksmīgāko autora darbu kļuvusi instalācija "Māksla laimēt" Latvijas Mākslas akadēmijas absolventu izstādē 2019. gada jūnijā.

Mākslas galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga

 

ROJA ART LAB
21. jūlijs–3. augusts

 

Pēc ilga un sarežģīta atlases procesa, Mākslas laboratorijas ROJA ART LAB komisija ir izvēlējusies deviņus kandidātus, kas Rojā  no 21. jūlija līdz 3. augustam darbosies vasaras rezidences ietvaros un tie ir - Agnieszka Foltyn (PL/NO), Boohri Park (KR/DE), Christoph Mugge (DE/SE), Elīna Ruka (LV), Gints Gabrāns (LV), Robert Luzar (SI/CA/UK), Ronit Porat (IL), Ursula Achternkamp (DE), Masha Fomenko un Petr Laden /Great Circus of Failure (RU).

Kopā tika saņemti vairāk nekā 100 kvalificētu un talantīgu pretendentu pieteikumu no vairāk kā 35 valstīm.

Vasaras rezidences dalībniekiem būs iespēju radīt eksperimentālus, site-specific mākslas darbus. Tā ir atvērta visām mākslas disciplīnām un formātiem.

Mākslinieki uz radošām darbnīcām Rojā pulcējas nu jau vairāk nekā 20 gadu garumā, un pateicoties tam, pilsētiņa ir iemantojusi unikālu mākslas pieredzi un kolekciju. Līdz šim radošajās darbnīcās Rojā pabijuši vairāk nekā 150 mākslinieku no 20 valstīm, kas strādājuši dažādās disciplīnas un tehnikās.

"Roja Art Lab" ir transdisciplinārs projekts, kam aizsākumi meklējami 1997. gadā saistībā ar Latvijas Mākslas akadēmijas studentu simpoziju "Rojaraku". Rojas pilsētvidē tika izstādīti mākslas darbi, radīts un rādīts eksperimentāls teātris, kā arī rīkoti brīvdabas kinoseansi. 2011. gadā, daļēji balstoties "Rojaraku" pieredzē, tika īstenots pirmais kino un mākslas festivāls "RojaL", kura ietvaros darbojās arī mākslas laboratorija.

ROJA ART LAB

 

Izstāde "Izglābtās ikonas. Nikolaja Kormašova kolekcija"
mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA
20. jūlijs–15. septembris

 

Kristus iejāšana Jeruzalemē. 17. gs. beigas. Ziemeļkrievija (Vologdas apgabals).
Koks, grunts, tempera. Nikolaja Kormašova kolekcija. Publicitātes foto

No 20. jūlija līdz 15. septembrim Mākslas muzejā RĪGAS BIRŽA būs skatāma izstāde "Izglābtās ikonas. Nikolaja Kormašova kolekcija", kurā būs iespējams apskatīt vairāk nekā 140 ikonas no Igaunijas mākslinieka un kolekcionāra Nikolaja Kormašova krājuma.

Maskavas Andreja Rubļova senkrievu kultūras un mākslas muzeja (Центральный музей древнерусской культуры и искусства имени Андрея Рублёва) vadošā pētniece Nataļja Komaško (Наталья Комашко) krājumu raksturojusi kā vienu no plašākajām un nopietnākajām šāda veida privātajām kolekcijām. Viņas vadībā ekspertu grupa veikusi ikonu atributāciju. Ikonas lielākoties vāktas trīs reģionos: Arhangeļskas novadā Ziemeļu Dvinas augštecē, Kokšengas novadā Vologdas apgabalā (šeit ikonas galvenokārt iegūtas no 1965. līdz 1978. gadam) un Tailovas ciematā Pleskavas apgabalā, kur kolekcionāra ģimene pavadīja vasaras no 1967. līdz pat 2017. gadam. Papildus šīm trim vietām, protams, ir arī ikonas no Nikolaja Kormašova dzimtās Muromas. Kolekcionārs teicis: "Krievijas ziemeļi man likās kā zaudētais kontinents, kā Atlantīda. Šķita, ka viss, kas Krievijā labs, saglabājies tieši tur."

Ziemeļu Dvinas krastos tika celtas iespaidīgas baznīcas, ko rotāja augstvērtīgas ikonas, kas tika darinātas vietējos ikonu glezniecības centros: Soļvičegodskā, Veļikij Ustjugā un apkārtējo klosteru darbnīcās. Upe pirms Pētera I laika kalpoja kā tirdzniecības ceļš caur Arhangeļsku un Balto jūru no Maskavas kņazistes uz Eiropu. Vologdas apgabals, kas slavens ar Kirila-Belozerska klosteri un Feraponta klosteri, kuram freskas darinājis slavenais Maskavas ikonu gleznotājs Dionīsijs (ap 1440–1502) kopā ar dēliem Feodosiju un Vladimiru, joprojām glabā vēl neatklātas senkrievu mākslas vērtības. Valdošās baznīcas spiediena rezultātā savā laikā šajā reģionā bija patvērušies vecticībnieki, kuri, cienot tradīcijas, saudzēja senās ikonas. Vēsturiski šie Krievijas ziemeļu apgabali palika nomaļus, un tas ļāva saglabāt daudzas kultūras vērtības.

1960. gados jaunais “skarbā stila” gleznotājs Nikolajs Kormašovs kultūras mantojuma izpētes ekspedīciju laikā novērtēja gan paaudžu paaudzēs glabātās, gan tieši pretēji – uz iznīcības robežas esošās ikonas un sāka veidot savu “svēto tēlu” kolekciju. Gandrīz visas krājuma ikonas Kormašovs ir restaurējis pats, un tagad viņa darbu turpina dēls Orests.

1971. gadā Igaunijas Valsts mākslas muzejā notika Nikolaja Kormašova senkrievu mākslas kolekcijas izstāde, kas bija pirmā publiskā privātas ikonu kolekcijas izstāde visā toreizējā Padomju Savienībā. Pēc tam Kormašovs piedalījās ikonu izstāžu organizēšanā Maskavā (1974), Mikela muzejā (1997) un Kadriorgas mākslas muzejā (2011) Tallinā. 2018. gadā plaša Nikolaja Kormašova kolekcijas izstāde notika Mikela muzejā Tallinā.

Mākslas muzejs RĪGAS BIRŽA
Doma laukums 6, Rīga

 

Līvas Graudiņas gleznu izstāde "Klātbūtne"
Zinātnes un mākslas centrā "Brūzis" Cēsīs
20. jūlijs –11. augusts

 

No 20.jūlija līdz 11.augustam Cēsīs, Zinātnes un mākslas centrā "Brūzis" būs apskatāma Līvas Graudiņas gleznu izstāde "Klātbūtne". Izstādi veido gleznu sērija, kas stāsta par spēju būt te un tagad, būt dziļi īstam un patiesam, just un saskatīt mazo lietu skaistumu un savādības, to vienreizību un gaistošo mirkli it visā ap mums.

"Manu glezniecību varētu dēvēt par mūsdienu ainavu, bet tajā ir kas vairāk. Tas ir stāsts par cilvēku - par mani. Par manu vēlēšanos redzēt un ieraudzīt. Vai tā ir plaša ainava, vai šķietami nenozīmīga detaļa, mani tajā ir saistījis kas īpašs – gaisma, noskaņa, tonalitāte vai pārsteigums, bet visbūtiskākā ir mana redzēšanas sajūta. Tikai tagad, ikdienā dzīvojot laukos, esmu iepazinusi dabas patieso mainību, spēku un ietekmi uz mani. Bet mani neinteresē skrupulozs un sīkumains tās attēlojums, es izmantoju redzētos gaismu, krāsu un formu kopumus, kas lakonisku, mērķtiecīgu triepienu un brīvu pludinājumu rezultātā veido stāstu."

Līva Graudiņa (1985) ir absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu, iegūstot bakalaura (2011) un maģistra grādu (2013). Kopš 2010. gada sarīkojusi trīs personālizstādes un piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Lielbritānijā un citur. 

Zinātnes un mākslas centrs "Brūzis"
Lenču iela 9/11, Cēsis

 

Izstāde "Naivā" galerijā Low
20.–26. jūlijs


No 20. līdz 26. jūlijam katru vakaru 17:00-20:00 galerijā Low būs skatāma "Naivā" izstāde.

"Naivā" ir jaunās mākslinieces Luīzes Rukšānes veidota izstāde galerijas Low rezidenču programmas ietvaros. Izstādē piedalās 8 mākslas autodidakti, kas speciāli izstādei veidos darbus par tēmu "naivums".

Izstādes autori – mūziķis Aleksandrs Aleksandrovs, jaunā arhitekte Agnese Rukšāne, analogās fotogrāfijas entuziaste Elizabete Šatalova, topošā literatūras doktore Diāna Raugule un apvienība "Next Level Media Solutions", kurā darbojas Krists Feldmanis, Valters Kalsers, Kārlis Šilde un Kārlis Biķernieks.

"Mani vienmēr ir fascinējusi tā sauktā “naivā” māksla – mākslinieku – pašdarbnieku veidotie darbi. Bez mākslas skolā iemācītiem paņēmieniem un profesionālām ambīcijām. Bieži vien mīļa un ar patiesu, no "iekšām" nākošu motivāciju. Jo kāpēc gan lai kāds taisītu mākslu? Varētu jau arī netaisīt - bet redz, tomēr kaut kas dīda un liek, un, manuprāt, ja tas nav jau skolā iemācīts, tad tas bieži vien ir pat īstenāks kā tas, kas nāk no skolotajiem māksliniekiem, t.s. profesionāļiem.

Izstādē piedalās draugi un paziņas bez izglītības mākslā, bet ar radošu interesi un jau iesāktu vizuālās mākslas pašdarbību, kas līdz šim turēta noslēpumā vai atrādīta tikai šauram draugu lokam," stāsta Luīze Rukšāne.

Galerija Low
Ģertrūdes iela 115, Rīga

 

2. Starptautiskā jūras tematikai veltītā biennāle "Marīna 2019"
No 17. jūlija

 

Evas Saukānes video, 2019. Stopkadrs. (No laikmetīgās mākslas izstādes “Atmiņu jūra” Jūrmalas pilsētas muzeja kamīnzālē)

No jūlija vidus līdz pat septembrim Jūrmalas muzejos, galerijās un izstāžu zālēs norisinās 2. Starptautiskā jūras tematikai veltītā biennāle "Marīna 2019". Mākslas notikums fokusēts uz jūras tematikas atspoguļojumu vizuālajā mākslā kā tradicionālā žanra izpratnē, tā arī laikmetīgās mākslas rakursā, pievēršot uzmanību tēmas sociāli kritiskajam un izglītojošajam aspektam.

Biennāles 2019. gada identitāte-tēma ir VĒTRA. Vētra kā dabas stihija, kā kustība, kas izaug no klusuma, vētra kā varens apbrīnojams spēks, kas iegriežas, izlādējas, izdzīvo un atkal pārtop klusumā.

Biennāles "Marīna 2019" ietvaros varēs baudīt piecpadsmit dažādas izstādes visā pilsētā – laikmetīgās mākslas un klasiskās mākslas tradīcijās balstītas ekspozīcijas, foto un video fiksācijas, akcentējot ekoloģijas un jūras aizsardzības tēmas, kā arī veicinot sabiedrības diskusijas.

Jūrmalas pilsētas muzejā biennāles ietvaros būs skatāmas 2 izstādes: laikmetīgās mākslas izstāde "Atmiņu jūra" un glezniecības konkursizstāde "Marīna 2019".

Izstāde "Atmiņu jūra" no 17. jūlija pievērš uzmanību Baltijas jūras piesārņojumam. Tas ir starpdisciplinārs, līdzībās balstīts smeldzīgs un skaudrs vēstījums par cilvēka un jūras trauslo dzīvību, par it kā naivajām un banālajām vērtībām, kuras izsveramas, tikai saskaroties ar mūžības elpu. Tas ir absurdā un sirreālismā bāzēts stāsts par mīlestību, kas liek apjaust, cik ļoti esam saistīti – cilvēki, daba, jūra. Evas Saukānes video instalācija, kurā izmantoti Aivara Vegnera 90. gadu amatiervideo, kā arī fragmenti un mūzika no Reiņa Sējāna baleta "Vārna" (2016) ar Elzu Leimani galvenajā lomā, vienlaicīgi norisinās uz vairākiem dažādu izmēru ekrāniem, sajaucot pagātni, tagadni un nerealizēto nākotni. Izstādē skatāmi Kristīnes Abikas objekti, kas radīti no jūras izskalotām lietām. Izstādes kuratore Inga Bunkše.

Silto smilšu bezgalīgās pludmales, pelde jūrā, bērnu čalas un bezrūpīgas brīvdienas ļauj aizmirst visas problēmas. Kaut kur tālu skan uzmācīgie un garlaicīgie zinātnieku brīdinājumi par jūras piesārņojumu. Mūsu pludmales taču ir tīras! Bet vai jūs zinājāt, ka Baltijas jūrā 70 tūkstošu kvadrātkilometru platībā izveidojušās mirušās zonas, kurās iet bojā visa dzīvā radība? Vai zinājāt, ka eitrofikācijas procesus paātrina cilvēku radītais piesārņojums, rezultātā jūrā nonāk slāpeklis, fosfors – kaitīgo veļas pulveru izmantošana, pārmērīga gaļas ēšana, kā arī nevajadzīga antibiotiku lietošana, u.c. Izstāde netieši mudina aizdomāties, ko katrs no mums var darīt, lai mazinātu dabas katastrofu tuvošanos.

Savukārt biennāles centrālais notikums – glezniecības konkursizstāde "Marīna 2019" skatāma no 19. jūlija un šogad vienkopus pulcēs 149 mākslinieku darbus no deviņām valstīm. Vienas izstādes ietvaros varēs aplūkot ļoti atšķirīgu gleznotāju skatījumu uz vētras tēmu, tajā skaitā 2017.gada biennāles laureātu Madaras Neikenas un Anetes Kalniņas darbus, kā arī Madaras Gulbis, Paulas Zariņas-Zēmanes, Alvīnes Bautras, Ievas Bondares, Kristīnes Kutepovas, Ineses Ziemeles, Daiņa Gudovska, Andreja un Jura Ģērmaņu, Andra Vītola, Ilgvars Zalāns, u.c. mākslinieku darbus. Izstādes kuratore Guna Kalnača.

Žūrijas komisija Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Alekseja Naumova vadībā konkursizstādes laureātus profesionālu mākslinieku kategorijā (galvenā balva 1000 EUR) un mākslas studentu kategorijā (balva 500 EUR un iespēja sarīkot personālizstādi Jūrmalas pilsētas muzejā) paziņos izstādes atklāšanā.

Biennāle "Marīna 2019" 

 

Laicīgās, īslaicīgās un garlaicīgās mākslas izstāde "Marināde 2"
Bulduru Izstāžu namā
20 jūlijs–31. augusts

 

No 20. jūlija līdz 31. augustam Bulduru Izstāžu namā notiek laicīgās, īslaicīgās un garlaicīgās mākslas izstāde "Marināde 2", kas ir 2. starptautiskās jūras tematikai veltītās biennāles "Marīna 2019" viena no satelīt-izstādēm.

Izstādes "Marināde 2" koncepcijas pamatā ir daudznozīmība un postmodernās mākslas ideja par robežlīniju nojaukšanu starp augsto jeb elitāro mākslu un populāro mākslu.

Izstādes ietvaros notiek marinējumu konkurss "Vētra 3-litru burkā". Konkurss notiks divās nominācijās "Marinas tante" (var piedalīties personas, kuras pēc pases ir vārdā Marina) un "Gandrīz Marinas tante" (var piedalīties visi interesenti).

Lai piedalītos konkursā līdz 24. augustam Bulduru Izstāžu namā ir jāiesniedz 3- litru burka ar savu marinējumu. Klāt ir jāpievieno marinēšanas procesa apraksts un marinējuma nosaukums. Marinējuma sastāvam jābūt pārtikā lietojamam, radošam un vizuāli atraktīvam.

Izstādei iesniegto marinējumu izstādīšana, vērtēšana un degustācija notiks 31. augustā no plkst. 14.00 –15.00, kad tiks paziņoti uzvarētāji abš nominācijās.

Bulduru Izstāžu nams

 

Izstāde "Randiņš" Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā
Līdz 14. augustam

 

Katrīna Laura Biksone “Bez nosaukuma”, 83 × 122 cm. Kartons / eļļa. 2018.

Līdz 14. augustam Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejā skatāma izstāde "randiņš", kurā eksponēti Profesionālās izglītības kompetences centra Nacionālās Mākslu vidusskolas Jaņa Rozentāla Mākslas skolas absolventu Esteres Līgas Burves, Džastina Zavadska, Katrīnas Lauras Biksones un Krišjāņa Beļavska pēdējos gados tapuši darbi.

Šī ir visu četru jauno mākslinieku pirmā pašu organizētā izstāde, kuras nosaukums "randiņš" jāuztver kā autoru pirmā iespēja parādīt sevi plašākai publikai, reizē tiecoties uzrunāt katru skatītāju individuāli. Tas ir izstādes autoru randiņš ar skatītāju un reizē arī autoru satikšanās pašiem ar sevi.

Izstādē eksponēti darbi, kas radīti pēdējo četru gadu laikā. Pārstāvēti galvenokārt klasiskie mākslas veidi: eļļas glezniecība un tēlniecība, tomēr šo izstādi var uzlūkot kā pieturas punktu pirms studiju uzsākšanas dažādās mākslas jomās.

Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs
Alberta iela 12–9, Rīga

 

Jāņa Jēkabsona gleznu izstāde "Te un Portugālē"
Grāmatu namā "Valters un Rapa"
Līdz 10. septembrim

 

Grāmatu namā "Valters un Rapa" līdz 10. septembrim skatāma gleznotāja Jāņa Jēkabsona gleznu izstāde "Te un Portugālē", kas parāda viena mākslinieka spēju saskatīt atšķirīgo un apvienot to savā daiļradē.

Lakonisks krāsās un līnijās, mākslinieks panāk izteiksmīgas ainavas, klusās dabas un dzīves tēlojumus. Vēl interesantāks ir fakts, ka šo šķietamo minimālismu gleznotājs atrod gleznojot plenēros - tātad dabā.

Māksliniekam ļoti svarīgi ir gleznot dabā, plenērā, un viņš saka: "Daba nemelo, tā tikai nemitīgi mainās. Es cenšos dabu nekopēt, tas nav iespējams. Gleznojot man laiks pazūd, domas plūst neapzināti, un roka strādā automātiski. Tas ir patiesības izzināšanas process, kas nekad nebeidzas. Tas ir jāatrod katram māksliniekam pašam pēc savas izjūtas, dzīves pieredzes un domāšanas. Mākslas darbā jācenšas atmest visu lieko, traucējošo un ar vienkāršiem izteiksmes līdzekļiem un perfektu kompozīciju jāpanāk maksimāls efekts, un jācer, ka būs...".

Gleznotājs Jānis Jēkabsons ir aktīvs un radošs mākslinieks, kurš regulāri rīko personālizstādes, piedalās grupu izstādēs un plenēros. 1986. gadā viņš Latvijas Mākslas akadēmijas ieguvis Interjera un iekārtas nodaļas mākslinieka diplomu, bet 2003. gadā humanitāro zinātņu maģistra grādu mākslā. Kopš 1981. gada Jānis Jēkabsons ir Jūrmalas mākslinieku grupas biedrs.

Grāmatu nams "Valters un Rapa" 
Aspazijas bulvāris 24, Rīga

 

Veltas Emīlijas Platupes izstāde "Piedošana nav iespējama"
Žaņa Lipkes memoriālā
Līdz 5. oktobrim

 

Līdz 5. okrobrim Žaņa Lipkes memoriālā skatāma mākslinieces Veltas Emīlijas Platupes izstāde "Piedošana nav iespējama".

Māksliniece veidojusi animētas gleznas, zero waste skulptūras un zīmējumus par nepiedošanas tēmu. 

"Piedošana ir viena no mākslām, kuru cilvēks mācās un neiemācas.

Tas, kurš piedod, izrādās dubultzaudētājs – viņam nodarīts pāri, viņu iznīcināja, atņem pat atriebību. Tas, kuram piedod, ir divkārt uzvarētājs – uzspiedis savu nežēlīgo gribu, viņš tagad nesaņems sodu.

Nepiedošana ir universāla. Visam ciešanām vajag izlīdzinājumu. Tev nebūs mierīgi gulēt naktī pēc tā, ko tu esi izdarījis, es gribu, lai tu ciet, kā cietu es. Tagad, nevis debesu valstībā. Es domāju - kvēla nepiedošana ceļas no mīlestības uz dzīvi. Tās ir dusmas par neatgriezeniski sabojātu pēcpusdienu, vasaru vai pusgadsimtu.

Mazs būdams, mācās piedošanu lūgt. Pieaudzis domā – nepiedot ir nepiedodami. Lietas, par kurām lūgt piedošanu, kuras dara pāri un sāpina, mitinās pelēkajā zonā; tur izrādās viss kārtībā, es tev piedodu ir tikai tukša skaņa, tā nelīdzsvaro sāpes. Piedošana ir zaudēta balansa atgūšana. Piedošana ir dievišķa žēlastība, uz kuru mēs neesam spējīgi. Man gribas, lai būtu taisnīgi, bet piedošanā nav taisnības, tā ir pārāka par to," teikts izstādes pieteikumā.

Māksliniece savos darbos izmantojusi Zero waste materiālus no slimnīcas, kur vakaros viņa mēģina pastāstīt par mākslu slimiem bērniem slimnīcā. "Daži bērni atgūstas pēc operācijām un viņiem ir tik vien spēka, lai uzvilktu mazu triepieniņu. Pēc tam viņi atstāj savus darbus man. Dažiem es izstāstu, kas ar viņu darbiem vēlāk notiks - tie kļūs par gleznām un skulptūrām. Ja viņiem tāda mākslas darbu pēcnāves dzīve netīk, lai aši ņem zīmējumus līdzi uz palātu. Es viņu darbus neiznīcinu, tikai dodu tiem otro vai pat trešo dzīvību. Bērnu darbi gleznu pamatā ir ielikuši savu pieredzes lauku, netveramu substanci," stāsta māksliniece.

Žaņa Lipkes memoriāls
Mazais Balasta dambis 9, Rīga

Kim? Laikmetīgās mākslas centra grupas izstāde
Baismu ielejas līkločos: skulptūra un cilvēks datorģenerētās tēlainības laikmetā”
CCA – Telavivas Laikmetīgās mākslas centrā
Līdz 7. septembrim

 
Ruth Patir, Marry, Fuck, Kill, 2019.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs, sadarbībā ar CCA – Telavivas Laikmetīgās mākslas centru izveidojis grupas izstādi “Baismu ielejas līkločos: skulptūra un cilvēks datorģenerētās tēlainības laikmetā” (Stumbling Through the Uncanny Valley: Sculpture and Self in the Age of Computer Generated Imagery), kas būs skatāma līdz 7. septembrim CCA – Telavivas Laikmetīgās mākslas centrā. Izstādes kuratore ir Hena Tamira (Chen Tamir). Izstāde Latvijā ar nosaukumu “Nervozajam garam uz deju grīdas (Faktūra pēcoptiskajā laikmetā)” tiks atklāta 2020.gadā Kim? Laikmetīgās mākslas centrā, un tās kuratore būs Zane Onckule.

Izstādes pamatā ir fakts, ka mūsdienās mēs pārāk daudz laika pavadām, skatoties ekrānos uz datoru, nevis īstu kameru un cilvēku radītiem attēliem. Šī jaunā estētika filtrē mūsu ikdienu un ir izveidojusi jaunu vizuālā attēlojuma veidu. Ņemot vērā minēto, šajā izstādē 30 jaunie mākslinieki no visas pasaules pēta šī fenomena robežas. Izstādes nosaukumā izmantotā frāze “baismu ieleja” ir atsauce uz 70. gadiem, kad šo frāzi sāka izmantot, lai aprakstītu nepatīkamās sajūtas, androīdu (humanoīdo robotu) vai cilvēku audio/video attēlojumam šķietami atgādinot īstus cilvēkus, bet kas tomēr nav īsti reālistisks vai pārliecinošs. Mūsdienās šī disonanse ir datoru radītie attēli (CGI jeb computer-generated imagery), kas veido mūsu vizuālo pasauli, un mūsdienu mākslinieki reaģē un preparē attiecīgo vizuālo ainavu.

Izstāde izgaismo mediju maiņu, iedvesmojot pēcinterneta mākslas kustību. Ar terminu “pēcinternets” netiek saprasta pasaule pēc interneta, bet gan ārkārtīgi tīklotajā pasaulē radīti darbi par vizuālo kultūru un tās blakusproduktiem; tā ir arvien globālāka un ciešāk saistīta vide, kas vieno māksliniekus no dažādiem pasaules reģioniem – no Āzijas līdz Centrāleiropai, no Vidējiem Austrumiem līdz Baltijas valstīm. Šie mākslinieki ne tikai rada mākslu ar jauniem instrumentiem, bet ielūkojas dziļāk jaunā pasaules kārtībā, kur sintētiski attēli veido lielu daļu no tā, ko patērējam. Šajā tehnoloģiju starpniecības pasaulē fiziskais un virtuālais saplūst, bet internets apgrūtina indivīda un visa pārējā satikšanos.

Izstādes dalībnieki: Korija Ārkendžela (Cory Arcangel), Aleksandra Domanoviča (Aleksandra Domanović), Karmi Drora (Carmi Dror), Adi Flūmana (Adi Fluman), Santa France, Nimroda Geršuni (Nimrod Gershuni), Nira Harela (Nir Harel), Jakuba Jansa (Jakub Jansa), Karolīna Jurikova (Karolína Juříková), Haviva Kapcona (Haviv Kaptzon), Ronija Karfiola (Ronnie Karfiol), Kristofers Kulendrans Tomass (Christopher Kulendran Thomas), Daniela Landau (Daniel Landau) darbus, kas veidoti sadarbībā ar Maju Magnatu (Maya Magnat), Olivers Laričs (Oliver Laric), Alīsija Mersija (Alicia Mersy), nabbteeri, Katja Novickova (Katja Novitskova), Pakui Hardware, Eva Papamargariti (Eva Papamargariti), Rūta Patira (Ruth Patir), Andrea Pekarkova(Andrea Pekárková), Heteri Filipsoni (Heather Phillipson), Sets Praiss (Seth Price), Džons Rafmans (Jon Rafman), Elinora Salomona (Elinor Salomon), Jakolbijs Setervaits(Jacolby Satterwhite), Miri Segala (Miri Segal), Timurs Sikvins (Timur Si-Qin), Jasmīna Vardi (Jasmin Vardi), Endrū Normans Vilsons (Andrew Norman Wilson) un Lū Janga (Lu Yang). 

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs 
Tsadok HaCohen 2, Tel Aviv-Yafo, Israel