ZIŅAS  
Jans-Peters E.R. Zonntāgs. GAMMAvert. Kitchen Gallery, Ņujorka, 2006. Autora īpašums. Foto: Jans-Peters E.R. Zonntāgs

Baltijas izstāžu ceļvedis jūlijā 0

Arterritory.com
15/07/2019

 

TALLINA

 

Izstādes Tallinas Mākslas namā un Mākslas nama galerijā
20.06.–11.08.
22.06.–01.09.

Līdz 11. augustam Tallinas Mākslas namā apskatāma igauņu grafiķes Britas Benno personālizstāde, kurā māksliniece centusies attēlot futūristiskas nākotnes ainas. Gleznu, grafiku un instalāciju kombinācijā izstāde stāsta par cilvēces nākotni un tai draudošo iznīcību. Izstādes kurators ir Sīms Preimans.

Savā esejā māksliniece raksta: “Es ticu dabai, augiem un dzīvniekiem, taču es nepieļauju cilvēku palikšanu ekosistēmā, jo viņi ir pārāk tendēti uz pašiznīcināšanos. Es savu likmi lieku uz tādas nākotnes versiju, kur mēs kā suga vairs nepastāvam. Es iztēlojos post-cilvēces urbāno ainavu; šo pašiznīcināšanos es projicēju uz mūsdienu igauņiem – tie darbojas distopijas prologā.”

Brita Benno dzīvo un strādā Tallinā. Mākslas praksē viņu interesē dažādas tehnikas un materiāli, to pretnostatīšana un kombinēšana.

 

No 22. jūnija līdz 1. septembrim Tallinas Mākslas namā apskatāma starptautiska grupas izstāde “Māksla būt labam” (The Art of Being Good), kas pievēršas mākslas radīšanas ētikai un komplicētajai mūsdienu pasaulei, kas cīnās ar globālu krīzi. situācijas nopietnībai.

“Māksla būt labam” ir institucionāls mēģinājums veidot vizuālu pieredzi un rast ētiski piemērotu platformu akūto problēmu risināšanai. Šoreiz ir notikusi atteikšanās no visām atsevišķajām laikmetīgās mākslas izstādes standarta receptes sastāvdaļām un izmantoti tikai norises vietā atrodami materiāli, un arī tie – pēc iespējas mazākā apjomā.

“Lai arī risināt ekoloģiskās, sociālās un ekonomiskās krīzes komponentes mākslā ir ierasti, ļoti reti mākslas darbi un izstādes pievērš uzmanību pašu lomai šajā postošajā procesā,” raksta izstādes kurators Sīms Preimans.

Izstādes dalībnieki: Dylan Ray Arnold, Carl Giffney, Diana Lelonek, Taus Makhacheva, Georgi Markelov, Eléonore de Montesquiou, Jana Shostak un Jakub Jasiukiewicz, Hanna Piksarv, Liina Pääsuke, Bita Razavi, Uku Sepsivart, The Idiots, Roi Vaara, Mari Volens.

www.kunstihoone.ee

 

Igaunijas Mākslas muzejam 100
Izstāde “Atvērtās kolekcijas: mākslinieks pārņem stāvu” KUMU mākslas muzejā
05.07.–10.11.

Izstādes kuratore Eha Komisarova šajā izstādē aicināja piedalīties gan igauņu, gan citvalstu māksliniekus, kas ar saviem darbiem piedalītos Igaunijas Mākslas muzeja simtgades atzīmēšanā un sniegtu pievienoto vērtību un daudzveidīgāku kultūras kontekstu muzeja kolekcijai. Izstāde iecerēt kā iedvesmas avots dialogam starp mūslaiku māksliniekiem un mākslas mantojumu, tai jāizgaismo laikmetīgās mākslas pieaugošā loma jaunu mākslas vēstures konceptu veidošanā.

“Atvērtās kolekcijas: mākslinieks pārņem stāvu” (Open Collections: The Artists Takes the Floor) aicina apmeklētājus doties cauri mākslas vēstures mežam un novērtēt šo līkumoto pastaigu, kas aizved prom no galvenajām takām un atklāj aizraujošus sānceļus – mākslas vēsturē vēl līdz galam nenovērtētus un nekategorizētus. Mākslinieku atlasē kuratore ņēma vērā viņu radošo darbību ar mērķi iesaistīt pēc iespējas dažādākus medijus. Dalībnieki sev interesējošos darbus sākumā atlasīja muzeja elektroniskajā datubāzē MuIS un Igaunijas Mākslas muzeja digitālajā krājumā, kam sekoja reālais darbs ar kolekciju. Mākslas darbi izstādē aptver periodu no 17. līdz 21. gadsimtam.

Dalībnieki un kuratore izstādes bukletā paskaidro, kāpēc izvēlējušies noteiktus mākslas darbus un kā tos traktējuši. Starp dalībniekiem ir: Merike Estna, Olev Kuma, Kaido Ole, Jaanus Samma, Kristi Kongi, Ivana Bašić, Taavi Talve un citi.

kumu.ekm.ee

 

Izstāde XENOS Igaunijas Laikmetīgās mākslas muzejā
13.07.–25.08.

Atsvešinātība un nepiederība ir universāla problēma globalizētajā mūsdienu pasaulē, kur visi ir savstarpēji svešinieki. Neoliberālā kapitālisma pasauli raksturo atsvešinātība kā tāda: tā ir autonomu indivīdu sabiedrība (Gesellschaft), ne tradicionālā kopiena (Gemeinschaft). Nacionāli konservatīvā reakcija uz neoliberālo globālismu nespēj saprast, ka nav kaut kādas noslēgtas teritorijas, pie kā atgriezties, taču ir arī skaidrs, ka nav iespējama arī tālāka globālā kapitālisma izplešanās: ar vienu Zemi vienkārši nepietiek, lai visi varētu sākt patērēt tādā pašā līmenī kā amerikāņi. Džordžo Agambena teiktais, ka mēs visi esam bēgļi šajā pasaulē, kas ir viena milzīga nometne, nav tālu no patiesības.

Visiem darbiem izstādē XENOS ir saistība ar priekšstatu par xenos (‘svešinieks’ sengrieķu val.) – vai nu mēģinot to atklāt psiholoģiski un politiski, vai tieši un/vai simboliski “uzvarēt”, vai konstruēt cilvēka savdabību ārpus “es/mēs pret svešajiem” dihotomijas. Tā ir izstāde, kas būtībā nepretendē uz “aktīvisma” kategoriju, tā vairāk ir kontemplācija, eseja izstādes formā, kas cenšas izgaismot jautājumu par citādību un svešādību no dažādo izstādes dalībnieku skatpunktiem. Izstādes kurators ir Anderss Herms.
Izstādes dalībnieki: Vito Acconci, Kader Attia, Dénes Farkas, Kalle Hamm & Dzamil Kamanger, Marco Laimre, Tanja Muravskaja, Ingo Niermann & Alexa Karolinski, Ho Tzu Nyen, Bita Razavi, Ene-Liis Semper & Kiwa, Félix González-Torres, Neeme Külm.

www.ekkm.ee

 

RĪGA

 

Izstāde “Ļoti mazs lodziņš” kim? Laikmetīgās mākslas centrā
20.06.–04.08.

Līdz 4. augustam kim? Laikmetīgās mākslas centrā apskatāma grupas izstāde “Ļoti mazs lodziņš”, ko kūrējis kim? jaunais programmu direktors Kaspars Groševs. Izstādē satiekas somu mākslinieks Jāko Pallasvuo, turku mākslinieks Bora Akindžiturks un divi Latvijas mākslinieki – Evita Vasiļjeva un Viktors Timofejevs. Viņi veido vizuālu un telpisku sarunu, atklājot mākslinieku sadarbības iespējas ārpus valodas ierobežojumiem.

“Ļoti mazs lodziņš” ir atvērts organisms – tā varētu būt arī mēmā filma vai Renesanses laika sviestmaize. Logi, kas slēpjas aiz baltajām sienām, vibrē no silta gaisa – gluži kā dejojoši tauriņi, kas izšķīst betona putekļos, lai nosēstos uz apģērba un sastrādātām rokām, kas tiecas pēc tā, kas sen jau pagājis. Vibrējošais gaiss “imitē veidu, kādā daba rada telpu un ieliek tajā daudz lietu, smagas un vieglas, mazas un lielas, visas radniecīgas, tomēr katrai ietekmējot visas pārējās” (Mērss Kaningems, 1952).

kim.lv 

 

RIXC Mākslas un zinātnes festivāla 2019 izstāde “Zaļš atmaskots” LNMM
06.07.–22.09.

No 6. jūlija līdz 22. septembrim RIXC Mākslas un zinātnes festivāla izstāde “Zaļš atmaskots” apskatāma Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

2019. gadā RIXC Mākslas un zinātnes festivāls piedāvā starpdisciplināru platformu diskusijām par vienu no kontroversālākajām, paradoksālākajām un daudzšķautņainākajām mūsdienu tēmām, cenšoties izpētīt un parādīt “zaļo” viņpus ierastajiem aizspriedumiem.

Zaļais simboliski tiek asociēts ar visu dabisko, tāpēc bieži tiek izmantots, lai pārmērīgi kompensētu to, ko cilvēce ir zaudējusi. Zaļais ir visantropocentriskākā krāsa. Vai mēs kontrolējam “zaļo”? Par spīti pozitīvajam vēstījumam zaļo bieži fetišizē un tehnoloģiski romantizē, tāpēc ir nepieciešama sistemātiska biopolitika, kas paskatītos kritiski uz arvien pieaugošajām tehnoloģiskajām manipulācijām ar dzīvības sistēmām, ekoloģiju un biosfēru kopumā. 

RIXC festivāla ietvaros notiks starptautiska mākslas un zinātnes konference Open Fields 2019: Un/Green – Naturally Artificial Inelligences. Konferencē ik gadu piedalās vairāk nekā 100 starptautiski neatkarīgie mākslinieki un pētnieki no 60 universitātēm un 30 valstīm.

Mākslinieki, kas piedalās izstādē, ir: Agnes Meyer-Brandis, Rebekah Blesing, Karine Bonneval, Adam W. Brown, Bureau d´études, Santa France, HeHe, Robert Hengeveld, Florent Di Bartolo, Voldemārs Johansons, Iodine Dynamics, Eva-Maria Lopez, Francisco Lopez, AnneMarie Maes, Joana Moll, Quimera Rosa, Jan-Peter E.R. Sonntag, Taavi Suisalu un Rihards Vītols.

www.lnmm.lv

 

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja 30 gadu jubilejas izstāde REDZĒTS – NEREDZĒTS – IZREDZĒTS
11.07.–29.09.

No 11. jūlija līdz 22. septembrim Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā apskatāma muzeja 30 gadu jubilejas izstāde.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejs tika atklāts 1989. gada 6. jūlijā un šogad svin savu 30. gadskārtu. Muzejs atrodas 13. gadsimta arhitektūras piemineklī – Sv. Jura baznīcā. Šo gadu laikā DMDM ir palicis uzticīgs savam pamatuzdevumam – izglītot auditoriju un veicināt interesi par Latvijas un citvalstu dekoratīvās mākslas un dizaina mantojumu vēsturiskajās un mākslinieciskajās izpausmēs, uzsverot nacionālās mākslas skolas vietu kultūras vēsturē un laikmetīgajos procesos.

Izstāde “REDZĒTS – NEREDZĒTS – IZREDZĒTS” ir veidota kā stāstu sērija, kas vēsta par objektu ienākšanu muzeja kolekcijā. Šie ienākšanas ceļi ir bijuši dažādi un tos noteikuši dažādi faktori – gan valsts kultūrpolitikas principi, gan visdažādākās nejaušības. 30 gadu garumā valstī un sabiedrībā ir noticis daudz pārmaiņu, loģiski ietekmējot muzeja attīstību. Šodien DMDM vēlas plašāk paskatīties uz šiem jautājumiem, domājot par muzeja un tā kolekcijas nākotnes perspektīvām. Izstāde būvēta uz atvērtās kolekcijas principa, kuratoru izvēlētie eksponāti (vairāk nekā 70) grupēti atbilstoši to ienākšanas stāstam. Lielākā daļa izstādei atlasīto objektu tiks nodoti publiskai apskatei pirmo reizi, tāpēc apmeklētājiem izstāde būs kā milzīga dārgumu lāde, kur katram priekšmetam atklāt savu īpašo, noslēpumu pilno vēsturi.

www.lnmm.lv

 

VIĻŅA

 

Izstāde “Asinis un zeme” un Mindaugs Navaks Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā
14.06.–18.08.

Līdz 18. augustam Viļņas Laikmetīgās mākslas centrā apskatāmas divas izstādes – grupas izstāde “Asinis un zeme: tumšās mākslas tumšā laikmetā”, ko kūrējuši Anderss Krēgers un Jūlija Fomina, un lietuviešu mākslinieka Mindauga Navaka personālizstāde “Objektivitātes”.

Blut und Boden (asinis un zeme) bija viens no nacisma ideoloģijas pamatprincipiem. Tas neattiecās tikai uz citiem piederošas zemes un iztikas atņemšanu, bet bija arī “tumsas mentālais kristāls”, dedzīgs un mobilizējošs “skarbā stila” sauklis naidā pret Citādo, kas izkausēja tik daudzas 20. gadsimta sirdis. Un ne tikai Vācijā.

“Asinis un zeme” joprojām kausē to sirdis, kas dzīvo bailēs. Vislielākās bailes šobrīd ir no konfliktiem, kas izcelsies cilvēku vardarbības pret dabu rezultātā. Pietiek ar paviršu skatienu uz pasaules stāvokli, lai saprastu, ka tās nav vienkārši distopiskas iedomas.

Izstāde ir gan metaforiska, gan vizuāla, gan “eirāziska”, gan “internacionālistiska”, gan piezemēta, gan efemēra. Tā necenšas “radīt zināšanas” vai “palielināt izpratni” vai “iezīmēt teritoriju”. Toties tās dalībnieki ir apņēmušies apvērst jebkuru kuratoriālo konceptu un veidot apziņu atverošus darbus. Tie atklāj, ka glezna var radīt telpu domai, ka filma ir kas vairāk par izklaidi un spēj komunicēt idejas un ka performance ir piemērots medijs daudzdimensionāliem stāstiem.

Mindaugs Navaks ir mākslinieks, kura monumentālie darbi un sociālais statuss atstājuši lielu iespaidu uz mūsdienu Lietuvas urbānās telpas izteiksmi. Viņa darbu un ideju ietekme ir bijusi ārkārtīgi sekmējošu daudzu pagājušo desmitgadu mākslinieku veidošanās procesā. Pēdējos gados Navaks vairs nepasniedz Viļņas Mākslas akadēmijā, kas bija viņa darba vieta daudzu gadu garumā, bet koncentrējies uz savu mākslas praksi.

“Objektivitātes” ir kompakts tematisks projekts, kas atklāj Navaka pēdējo gadu darbības attīstības dažādos virzienus. Šajā izstādē viņš apvieno monumentālus akmens elementus ar mazākā mēroga darbiem, kuros pēta un dekonstruē masveida ražošanas materiālu un ikdienas objektu kultūratsauces – importēts granīts, lētas tapetes, ornamentālas gumijas virsmas, matrači un virtuves piederumi. Šajā izstādē joprojām ir nolasāms mākslinieka pastāvīgais interešu lauks, taču viņš izmanto jaunu akmens apstrādes tehnoloģiju, vienlaicīgi iekļaujot aktuālu sociālekonomisko kontekstu. LMC izstāde atklāj Navaka precīzo un konceptuālo iedziļināšanos fundamentālajās kvalitātēs, kas raksturo minimālismu un arī klasisko tēlniecību, – materiālā, apjomā, proporcijās un kontekstā.

www.cac.lt

 

Izstāde “Fotosuvenīri” galerijā Prospekto Viļņā
09.07.–08.08.

No 9. jūlija līdz 8. augustam Viļņas galerijā Prospekto apskatāma Karolas Benitā personālizstāde “Fotosuvenīri”.

Cikls “Fotosuvenīri” veidots kā mākslinieces atmiņas par bērnību un pusaudžu gadiem Marokā, pārstrādājot vecus ģimenes momentuzņēmumus. Benitā fotogrāfijai pievērsās 2001. gadā, pirms tam desmit gadus viņa strādāja par modes dizaineri, tāpēc arī savās fotogrāfijās izmanto izšuvuma un pērlīšu iestrādes tehnikas.

Savu fotosēriju viņa pati dēvē par “izrakumiem”, jo fotogrāfijas tiek izvilktas no veciem albumiem un kurpju kastēm, tad klasificētas, pārkopētas uz jauna papīra un tad ar roku izšūtas. Beidzamais solis, kas tiek radīts ar sarkanu, melnu vai zelta diegu vai arī ar stiepli un stikla pērlītēm, māksliniecei ir atklāsmes mirklis. “Lai izšūtu savas fotogrāfijas, es papīrā iztaisu caurumiņus. Katrs dūriens iziet cauri papīram. Katrs caurumiņš nozīmē nāvi maniem dēmoniem. Tas ir kā eksorcisms. Es duru papīru, līdz man vairs nesāp. Katrai bildei ir savs stāsts. Katra bilde paver pagātnes plīvuru. Šis projekts ir par atklāsmi. Tas ir darbs, kas saistīts ar emocijām. Piemēram, vienā attēlā mans personiskais stāsts savijas ar pasaku par Sarkangalvīti – meitenīti, ko aprija vilks. Tas ir transgresīvs stāsts, kur nedrīkst pārkāpt iezīmētās takas, tas ir stāsts par bērnu dienu bailēm. Citā bildē esmu izšuvusi prusakus, kas iebrukuši manā telpā, taču viņiem ir eņģeļu spārni, un šīs brālīgās saites mani aizsargā un glābj.”

www.photography.lt