ZIŅAS  
"Līnija", Dārta Sidere /LV/FR/.2017

Piejūras klimats 0

Ekspresintervija ar Roja Art Lab kuratoru Māri Grosbahu

Auguste Petre
18/07/2019

1997. gada vasarā Rojā norisinājās pirmais keramikas simpozijs “ROJARAKU” – Māra Grosbaha un citu Latvijas Mākslas akadēmijas studentu vadībā. Tā mērķis bija attīstīt studiju procesā neizmantotas tehnikas un jauno mākslinieku prasmes, pavadot laiku jaukā kompānijā skaistā vietā pie jūras. Par nosaukumu tika izvēlēts skaistās vietas – Rojas – vārds kombinācijā ar tolaik populāru japāņu keramikas apdedzināšanas tehniku “raku”, kas tradicionāli izmantots Dzen kultūras tējas ceremonijās. Simpozijs veiksmīgi darbojās 10 gadu garumā, pulcējot māksliniekus un mākslas interesentus no visas pasaules, līdz pārorientējās plašākā kontekstā un pārtapa par starptautisku mākslas laboratoriju ar nosaukumu Roja Art Lab.


"Roja. Dreem. Forever", Žilvinas Landzbergas /LT/ , 2011

Roja Art Lab rezidences programma, kas katru vasaru Rojā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, ir viena no interesantākajām šāda veida iniciatīvām Baltijas reģionā vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, šī rezidence noris vien 15 dienas un pēc būtības vairāk līdzinās profesionālai mākslas nometnei. Otrkārt, māksliniekiem šajā jaunrades darbnīcā ļauts piedalīties vien reizi 10 gados. Taču galvenokārt Roja Art Lab atšķiras ar savu eksperimentālismu un site-specific mākslas darbu radīšanu dažādās disciplīnās.

Šogad Roja Art Lab norisināsies no 21. jūlija līdz 3. augustam un tajā piedalīsies deviņi mākslinieki no dažādām pasaules valstīm, kuri atlasīti no vairāk nekā 100 pretendentu pieteikumiem. Pirms rezidences atklāšanas uz īsu sarunu aicinājām Roja Art Lab izveidotāju un kuratoru Māri Grosbahu.


"Horizonts", detaļa, Sergei Isupov un KADRI PÄRNAMETS  /USA/EE/

Pastāstiet nedaudz par to, kā radās ideja izveidot Roja Art Lab, kādi ir šīs iniciatīvas galvenie mērķi un idejas?

Roja Art Lab starptautiskā eksperimentālas jaunrades darbnīca un rezidence ir ikgadējs projekts, kas aizsākās 1997. gadā kā simpozijs “ROJARAKU” un šādā formātā pastāvēja līdz 2006. gadam. Studējot Latvijas Mākslas akadēmijā, kopā ar kolēģiem un pasniedzējiem vēlējāmies vasarās izmēģināt tehnoloģijas, kas nebija pieejamas mācību procesā LMA. Par projekta idejisko vadmotīvu visus iepriekšējos gadus ir bijusi tā eksperimentālā būtība attieksmē pret idejām, mākslu un telpu. Šī laboratorija ir forums telpiski orientētu darbu radīšanai, kur dalībnieki attīstīta radīšanu ap, ar, iekš un saistībā ar telpu – Roju. Mūsdienu mākslas koncepti un teorijas tiek apskatīti regulārās lekcijās, diskusijās ar uzaicinātajiem viesmāksliniekiem un kuratoriem.

Kas Roja Art Lab atšķir no citām mākslinieku rezidencēm Baltijas reģionā?

Roja Art Lab ir mākslinieku vadīta īstermiņa rezidence ar visai senu priekšvēsturi. Tās dalībniekiem tiek dotas tikai 15 dienas – nākas ļoti intensīvi strādāt, lai sasniegtu iecerēto rezultātu. Daļēji tā ir art camp jeb mākslas nometnes veida rezidence, jo mums nav lielu telpu vai sadarbību ar institūcijām, kas palīdzētu tādas nodrošināt. Vēl atšķiramies ar to, ka mūsu projektā mākslinieks var piedalīties tikai reizi desmit gados.


"Infra-lighthouse."  VASILI MACHARADZE /GEO/DE/ Gaismas instalācija/ intervence, 2016

Ko nozīmē būt par rezidenču programmas kuratoru?

Lai nodrošinātu programmas kvalitatīvu norisi un attīstību, pie tās jāstrādā gandrīz visu cauru gadu. Ideālā gadījumā programmas izziņošana vietējos un ārvalstu medijos potenciālajiem dalībniekiem notiek jau pirms Jaungada. Parasti uz vienu vietu piesakās 10 līdz 12 mākslinieku no visas pasaules, un nākas atteikt arī labiem autoriem.

Es kuratora lomu redzu kā vienu no savām mākslinieka izpausmēm.

Roja Art Lab ir starptautiska mēroga mākslinieku rezidence. Cik nozīmīga mūsdienās, jūsuprāt, ir šāda starpvalstu mākslinieku apmaiņa?

Ļoti nozīmīga, jo mūsdienās māksliniekam ir jābūt mobilam, komunikablam, jāspēj sevi pasniegt un ieinteresēt citus cilvēkus. Kopā “pavārījušies” rezidencēs, reizumis to dalībnieki tiek pamanīti un turpina sadarbību tādā vai citādā formā. Parasti mums vismaz divi mākslinieki ir no Latvijas, un rezidence viņiem var kalpot kā starta punkts kaut kam citam.

Radošas personības Rojā pulcējas jau vairāk nekā 20 gadu garumā. Kur slēpjas šīs pilsētas panākumu atslēga un šarms?

Roja ir vienlaikus maza un arī liela pilsēta. Tajā ir jūra, pludmale, kāpas, priežu meži, pietiekami sakārtota infrastruktūra, industriālais mantojums un atsaucīgi cilvēki. Arī ambiciozi, jo kurai vēl pilsētiņai ir tik lieli betona uzraksti uz tās robežām? Un tagad Rojā ir arī vairāk nekā trīsdesmit pilsētvides darbi, kas radīti mūsu rezidencē.


Signals From Another World’. Darren Ray and Andy Webster /UK/. 2018. Rojā, Odžu kalniņā iepretī Rojas luterāņu baznīcai