ZIŅAS  

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
29/07/2019

Jāņa Grabovska izstāde “Veltījums”
Liepājas latviešu biedrības namā
29. jūlijs–27. augusts


No 29. jūlija līdz 28. augustam Liepājas latviešu biedrības nama Izstāžu galerijā būs skatāma Jāņa Grabovska personālizstāde “Veltījums”, kurā mākslinieks piedāvās aplūkot aptuveni trīsdesmit mākslas darbus dažādos izmēros, kas veidoti faktūras tehnikā, tādējādi piešķirot mākslasdarbiem unikālu izskatu. Visiem darbiem kopīga tēma ir dabas ainavas, kuras izstādē tiks papildinātas arī ar dažiem cilvēku portretiem. 

Izstādē apskatāmo mākslinieks raksturo: “Jau afišā ir pateikta šīs izstādes doma – veltījums manai zemei – skaistākajai pasaulē. Tāda tā ir gan saulē, gan miglā, gan rītā, gan vakarā. Pļavās un ūdeņos, pilīs un būdiņās. Tāpēc, ka tā ir mūsu. Mums viņa ir visskaistākā. Tik un tā! Lai tā ir mūžīgi! Ar sev pieejamiem līdzekļiem esmu mēģinājis dot to dvēseles noskaņu, kādu izjūtu pats. Dažreiz iluzoru, iztēlē radītu. Asociācijās no lielāku personību ietekmes un mūsdienīgi skumjām pārdomām, kā jau cilvēkam ar pagātnes pasaules uztveri.”

Liepājas latviešu biedrības nams
Rožu laukums 5/6, Liepāja

 

Armanda Zelča un Jāņa Klauča izstāde “Ser, Jums priekša vaļā!”
MVT Vasaras mājā
No 30. jūlija

 

30. jūlijā MVT Vasaras mājā atklās ceturto izstādi ciklā “LMA100”, kas būs gan netiešs veltījums Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Vizuālās komunikācijas nodaļas divdesmitgadei, gan arī pasniedzēja, mākslinieka Armanda Zelča un mākslinieka Jāņa Klauča savdabīgs kopdarbs ar šīs nodaļas dibinātāju profesoru Aleksandru Dembo.

Par to, kāda būs izstāde, liek nojaust izstādi pavadošais teksts: “Okeāns sasniedz krastu bez skaņas. Zemāk, mākoņu formējumi sedz ceļu dziļāk sauszemē. Pilsētas gaismas tos izkliedē – apžilbina Elizejas lauki un skrejriteņu bremžu signāli. Lampas kontinenta vēdērā iezīmē ko līdzīgu brīnumsvecītes liesmai. Centrā košās vitrīnās izkārtoti miltu izstrādājumi un kodes. Sēnas loki naktī ir praktiski neredzami, mīklaini vīziju tēli klaiņo perifērijā. Kādas ziņas jūs vēlaties dzirdēt – labās vai sliktās? Te nav nedz robežu, nedz iespējas baudīt citronu eklēru.

Izstāde balstīta Aleksandra Dembo dzīves un radošās darbības motīvu kontrastos, kas destilēti autoriem raksturīgos žestos. Aleksandra Dembo praksē svarīgā intuīcija un asociatīvie fragmenti kalpo kā vadlīnijas interpretācijas procesam. Neskaitot katarsi būs arī iespēja laimēt skrejriteni vai žurkas asti.”

Aleksands Dembo (1931.g. Parīze – 1999.g. Rīga) darbojies stājgrafikā, grāmatu grafikā un glezniecībā. Darbiem raksturīga saasināta laikmeta izjūta, ritmika, tēlainības paplašinātība un izteiksmības kāpinājuma meklējumi. Pievērsies grafikā asociatīvai tēlainības iespēju izkopšanai, miniatūrgrafikas un krāsas izmantojuma tipisku grafisko problēmu risinājumam.

Aleksandra Dembo mācījies J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolā, Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā, vēlāk – Latvijas Valsts Mākslas akadēmijas Grafikas nodaļā. No 1962. gada strādāja Latvijas Mākslas akadēmijā, kopš 1964. gada bija Rūpniecības mākslas katedras pedagogs, bet profesors no 1984. Vadījis savu meistardarbnīcu. 1992. gadā uz šīs meistardarbnīcas bāzes tika nodibināta Dizaina nodaļas Dizaina grafikas katedra, ko vēlāk – 1999. gadā – pārdēvēja par Vizuālās komunikācijas nodaļu.

Armands Zelčs ir absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Aleksandra Dembo dibinātās Vizuālās komunikācijas nodaļas bakalaura un maģistra programmas un it kā studējis Berlīnes mākslas universitātes (UDK) Eksperimentālo mediju nodaļā. Kopš 2015. gada docē Latvijas mākslas akadēmijas Vizuālās komunikācijas nodaļā, bet izstādēs piedalās un tās rīko kopš 2007. gada. Armanda darbi ir retums daudzās pasaules mākslas kolekcijās.

Jānis Klaučs absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Aleksandra Dembo dibinātās Vizuālās komunikācijas nodaļas bakalaura un maģistra programmas. Jānis pieredzi gūst pastaigās.

MVT Vasaras māja / Izstāžu cikls “LMA100”
Esplanāde, pie Raiņa pieminekļa, Rīga

 

Katrīnas Ģelzes debijas izstāde “Piespiedu Prāts”
bāra “Nemiers” telpās
1. augusts–1. septembris

 

No 1. augusta bāra “Nemiers” telpās būs skatāma Katrīnas Ģelzes debijas izstāde “Piespiedu Prāts”.

Izstādes pieteikumā Katrīna raksta: “Man ir 27 gadi, tas bēdīgi slavenais cipars, kas pārlauž daudzu radošu cilvēku dzīves. Tas ir nestabils posms, kurā ar lielu vēzienu nākas pārlēkt no jaunības pārgalvīguma uz ko saturīgāku un jēgpilnu. Šajā dzīves gadā šķiet, ka no manas paaudzes katrs otrais apmeklē vai krāj naudu psihoterapeitam, un ikdienas sarunās bieži apmaināmies ar terminiem anxiety (trauksme), psihosomātika vai panikas lēkmes. Daži draugi zaudē savus vecākus, daži par vecākiem kļūst paši. Kļūstot patstāvīgi, mēs aptveram dzīves patiesi trauslo dabu un tās lielo atbildību. Atskārstam, ka daļa mūsu bērnībā lolotie sapņi un mērķi nav piepildīti, varbūt mūsu darbs pārāk mietpilsonisks vai mūsu potenciāls - neīstenots.

Izstādes mērķis ir risināt šādas psiholoģiska un emocionāla rakstura problēmas ar mākslas palīdzību. “Piespiedu prāta” darbu iedvesmai par pamatu ņemu pēdējā gadā miegā redzēto sapņu un murgu pierakstus tūlīt pēc pamošanās.

Miegā prāts darbojas bez mūsu brīvas gribas, tā ir atklātākā vieta, kur sastapties ar savu zemapziņu un tur slēptajiem zemūdens akmeņiem. Šī ir iespēja, gluži kā psihologa krēslā, paraudzīties pašam uz sevi, analizēt simboliku, kas atkārtojas vai atstājusi paliekošu iespaidu, un tās nozīmi mūsu nomoda dzīvē, tādējādi atbrīvojot sevi no laika gaitā apspiestā, uzkrātā un izfantazētām bailēm, kurām ieskatoties acīs, saprotam, ka patiesībā nav jau viss tik traki.”

Bārs “Nemiers” 
A.Briāna iela 9A, Rīga

 

Ekskursijas izstādē “Jūgendstils Rīgā. Kolekcijas desmitgade”
No 2. augusta

 

Iepazīstinot ar izstādi “Jūgendstils Rīgā. Kolekcijas desmitgade”, kas daudzpusīgā un interaktīvā veidā ataino Rīgas jūgendstila kultūrvēsturisko mantojumu Eiropas kontekstā, 20. gadsimta sākuma estētisko pasauli, kultūras un sadzīves tradīcijas, reizi nedēļā – piektdienās, muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” piedāvā ekskursijas gida vadībā. Jūgendstila laikmetam atbilstoši tērptie gidi ļaus iejusties 20. gadsimta sākuma noskaņā un palīdzēs izzināt ekspozīciju, tās koncepciju un daudzveidīgo priekšmetu klāstu.

Ekskursijas notiks 2019. gada 2., 9., 16., 23. un 30. augustā plkst. 14.00 – latviešu valodā, plkst. 16.00 – angļu valodā.

Izstāde atspoguļo muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” desmit gadu laikā rūpīgi un mērķtiecīgi veidotās krājuma kolekcijas – stiklu, metālu, porcelānu, iespieddarbus. Ekspozīcijā aplūkojami arī 20. gadsimta sākumam raksturīgi jūgendstila viesistabas un ēdamistabas interjeri un vairāku izcilu jūgendstila perioda mākslinieku – Jaņa Rozentāla, Bernharda Borherta, Kārļa Brencēna – darbi. Izstāde veidota, iedvesmojoties no Rīgas 700 gadu jubilejas Rūpniecības un amatniecības izstādes, kurā savus sasniegumus demonstrējuši dažādu nozaru rūpnieki un amatnieki. 1901. gadā Esplanādē tika uzbūvēta vesela jūgendstila koka būvju pilsēta, un publika varēja iepazīt jaunā stila izpausmes visās jomās – mēbeļu izgatavošanā, stikla un porcelāna ražošanā, lietišķajā mākslā, grāmatu grafikā.

Izstāžu zālē “Rīgas mākslas telpa”
Kungu iela 3, Rīga

 

Dizaina filmu festivāls Kuldīgā
2. un 3. augusts

 

2. un 3. augustā Kuldīgā norisināsies Dizaina filmu festivāls, kas piedāvās noskatīties labāko jauno kino, kas veltīts dizaina, mākslas un apkārtējās vides tēmām. Festivālu septīto gadu rīko “Kino Bize” sadarbībā ar Kuldīgas Mākslinieku rezidenci. Papildus sešu filmu Latvijas pirmizrādēm varēs piedalīties dārzkopības darbnīcā ģimenēm un Latvijas Laikmetīgās mākslas centra vasaras skolas publiskajās lekcijās, diskusijās un ekskursijā pa Kuldīgu.

Ja iepriekš Dizaina filmu festivāla tematika vērpās starp dizaina un mākslas nogriežņiem, tad šogad apskatītie kinostāsti ieguļas arī apkārtējās vides problemātikā – tās skaistums, izmantošana, pārmaiņas un aizsardzība, uzsverot, ka mākslas un dizaina objekti visos to dzīves posmos ir ciešā mijiedarbē ar vidi, kurā tie rodas, tiek īstenoti, izmantoti un utilizēti.

Dizaina filmu festivālu atklās filma “Izbāzeņi” (Stuffed, 2019) par daudzpusīgo taksidermijas subkultūru, kurā darbojas aizrautīgi mākslinieki no visas pasaules un kuru aizraušanās ir skaistais dzīvniekos. Skulptori, kas vienlaicīgi ir arī zinātnieki un spēj saskatīt dzīvību, kur citi redz tikai nāvi.

Tiks izrādīta filma “Kusamas bezgalība” (Kusama: Infinity, 2018), aicinot pievienoties mākslinieces Jajoi Kusamas ceļojumam no konservatīvās bērnības Japānā līdz īsam slavas uzplaiksnījumam ASV 1960. gados, kad cīnījās par preses uzmanību ar Endiju Vorholu. Visbeidzot Kusama kļūst par starptautiski vienu no atzītākajām mūsdienu avangarda mākslas pasaules ikonām. Taču beigās režisore tiecas uzdot jautājumus par sabiedrības skaudro attieksmi pret sievieti mākslinieci, ņemot vērā, ka pašlaik astoņdesmit gadu vecumā Kusama jau pēdējos trīsdesmit gadus dzīvo garīgās veselības aprūpes iestādē Japānā.

Festivālā tiks demonstrēs 2019. gada Kimas Longinoto filma “Mafijas fotogrāfe” (Shooting the Mafia), kas iekļauta Sandensas un Berlīnes Starptautisko kinofestivālu oficiālajās programmās. Filma stāsta par vienu no spilgtākajām itāļu fotogrāfu personībām Letīciju Batalju, kas neatkarīgi no pastāvīgiem draudiem un šausmām caur objektīvu visas karjeras garumā dokumentējusi Sicīlijas mafijas dzīvi un noziegumus.

Filmu programmu papildinās “Laipni lūgti Sodomā” (Welcome to Sodom, 2018), kas izrādīta un nominēta Kopenhāgenas kinofestivāla CPH:DOX galvenajai balvai. Simtiem tūkstošu mobilo tālruņu, platekrāna televizoru, klēpjdatoru un līdzīgu tehnoloģisko ierīču salīdzinoši neilgā laika posmā kļūst nederīgas, tiek izmestas un nokļūst Ganā, Āfrikā, kur bērni un pieaugušie tās demontē toksiskos dūmos. Kas vieniem ir uzņēmējdarbība ar tīri nopulētiem ekrāniem, citiem ir toksiski indīga ikdienas rutīna. Filma par produktu dzīvi, nokļūstot atkritumu izgāztuvē.

Tiks izrādīta iespaidīga mēroga filma “Antropocēns: cilvēku laikmets” (Anthropocene: The Human Epoch, 2018) par neaptveramo apmēru un tempu, kādā cilvēki pēdējo desmitgažu laikā iedarbojas uz apkārtējo vidi un jo īpaši dabas resursiem, kas zinātniekiem liek domāt par jauna laikmeta noteikšanu – antropocēns jeb cilvēku laikmets. Filmu veidotāji dodas ar godalgoto fotogrāfu Edvardu Burtinskī uz sešiem kontinentiem un 20 valstīm dokumentēt, kādu ietekmi cilvēki atstājuši uz Zemi.

Dizaina filmu festivāla 2019 noslēguma filma “Staigājot pa ūdens virsmu” (Walking on Water, 2018), kas ir necenzēts audiovizuāls reģistrs mākslinieka Kristo radošajam darba procesam un personīgajām attiecībām. Kristo un viņa sieva Žanna Kloda ir slaveni ar savām liela mēroga vides instalācijām.

Dizaina filmu festivāla programma tiks demonstrēta Kuldīgas Mākslinieku rezidences ierīkotajā kinozālē (ieejas maksa 2,50 Eur), bet brīvdabas seansi bez maksas norisināsies pilsētas dārza kinoteātrī Goldingen Knight Cinema. Filmas tiks izrādītas oriģinālvalodā ar subtitriem latviešu valodā.

Dizaina filmu festivāls

 

Tobiasa Kaspara izstāde “Īpašums/Vasara”
Salacgrīvas lauku teritorijā
4. augusts–30. septembris

 

Dizains Vera Kaspara

No 4. augusta līdz 30 septembrim Salacgrīvas lauku teritorijā kim? Laikmetīgās mākslas centrs aicina uz Tobiasa Kaspara (Tobias Kaspar) izstādi “Īpašums”.

Izstādes vasaras epizode noris kādā pamestā Latvijas lauku mājā un iztēlojas fiktīvu mākslas kolekcionāru, kurš dzīvojis (būtu varējis dzīvot) šādā nomaļā vietā. Dažādie mākslas darbi, efemera un mākslas veidošanas procesā radušies pārpalikumi kopā ar ikdienas sadzīves priekšmetiem veido portretu, kas iekļauj visu namu.

Skatoties uz izstādītajiem mākslas darbiem, kļūst skaidrs, ka kolekcija vai šī Kolekcionāra gaume nebūt nav pati izsmalcinātākā, kur noteicošā loma ir “rokrakstam” vai “centrālajiem darbiem”. Izmēros mazāki un agrīnie karjeras darbi sniedz visai eklektiskas, bet tomēr pārdomātas kolekcijas kopskatu, kurā makslas darbi veido daļu no tā, ko varētu dēvēt par “sarunu tematu”, ar atsaucēm uz 18. gadsimta angļu portreta stilistiku un Lukīno Viskonti (Luchino Visconti) 1974. gada filmu.

Izstādes nosaukums angļu valodā THE ESTATE ir vārdu spēle, jo vārdam ir divējādas nozīmes: tas var nozīmēt gan no šīs pasaules aizgājuša cilvēka mantu (īpašumu), gan arī palielu zemes īpašumu (privātīpašniekam piederošu), bieži ar lielu, greznu dzīvojamo namu. Latvijas kontekstā un vairāk ar vēsturisku pieskaņu tas līdzinātos apzīmējumam “muiža”. 

Kā būtu, ja kāds mākslas kolekcionārs – jeb, mazliet piezemētāk, cilvēks, kurš interesējas par mākslu, laiku pa laikam iepirktu, samainītu vai saņemtu dāvinājumā mākslas darbus, un šis cilvēks vasaras pavadītu Latvijas laukos? Kāda izskatītos šī lauku māja – tagad tēmēsim mazliet augstāk – šī muiža? Ko tā mums atgādinātu? Vai māja būtu mājiens uz Annas Kareņinas noplukušo greznību jeb uz eirodizainu, kā mēdza dēvēt pagājušā gadsimta 90.gadu remontu? Vai tam piemistu kaut kas sovjetisks jeb kaut kas no veclaicīgā pirmsrevolūcijas baltvāciešu stila?

Izstādes kuratore ir Zane Onckule.

Izstādē piedalās: Ēriks Apaļais,Tristans Berā, Gerijs Bibijs, Drū Kahuāina Broderiks, Stefans Burgers, Merlins Kārpenters, Nikolā Čekaldi, Džejs Čuns un Kū Takeki Maeda, Vija Celmiņa, Ramons Fellers, Ffixxed Studios, Džina Follija, Oļegs Frolovs, Liams Giliks, Dominiks Gonsaless-Fersters, Raians Ganders, Edgars Gluhovs, Guerilla girls, Karls Holmkvists, Daniels Horns, Vera Kaspara, Emils Maikls Klains, Moraga Keila, Iļja Lipkins, Freds Lonidīrs, MAY, Darja Meļņikova, Daniele Milvio, Džonatans Monks, Sveta Mordovska, Kārters Mjūls, Kerta Ojavē, Džozefīna Praida, Čincija Rudžēri, Hinrihs Zakss, Sindija Šērmena, Nolana Saimona, Šārona Steitona, Rirkrits Tiravanidža, Lukass Ulmans, Mirjama Visačka, Daņs Vo, Pedru Vircs, Marija Paskāla Velingere, Sejunga Juņa, Arturs Zmijevskis. 

Lai pieteiktu apmeklējumu, lūgums zvanīt +371 29600916.

Kim? Laikmetīgās mākslas centrs
“Lauvas” (Salacgrīvas lauku teritorija) / GPS: 57.729323, 24.535533

 

Jauno mediju mākslinieču izstāde “Pazudušas kodā”
RIXC galerijā
3. augusts– 21. septembris

 

Ieva Vīksne. “SYNK IN” (2019). Ekrānuzņēmums no VR vides

No 3.augusta līdz 21. septembrim RIXC galerijā Rīgā būs skatāma izstāde “Pazudušas kodā”, kurā piedalās trīs jauno mediju mākslinieces – Ieva Vīksne, Līga Vēliņa un Milda Ziemane.
Kaut arī izstādes darbi ir radīti visdažādākajos digitālajos medijos, tos vieno jauno mākslinieču kopīgā interese par algoritmiem un kodu – datu estētiku, iespējām jaunu mākslas formu radīšanā un kultūras transformāciju. Mākslinieces ir studējušas jauno mediju mākslu Liepājas universitātē, apgūstot prasmes strādāt ar jaunākajām digitālajām tehnoloģijām un izmantot tās tādu mākslas darbu radīšanā, kas kritiski un padziļināti aplūko tehnoloģiju ietekmi uz mākslu, kultūru un sabiedrību.

Izstādē “Pazudušas kodā” mākslinieces Ieva Vīksnes galvenie mediji ir virtuālā realitāte un smadzeņu viļņu lasīšanas tehnoloģijas, māksliniece ir radījusi interfeisu, ar kura palīdzību skatītājs var navigēt virtuālajā telpā, izmantojot biometriskos impulsus. Ievas Vīksnes virtuālās realitātes mākslas darbā “SYNK IN”, izmantojot savus smadzeņu impulsus, skatītajam būs iespēja “iegremdēties” gan virtuālajā ūdenī, gan prāta dzīlēs. Pieredzot šķietamu kontroli pār notiekošo procesu, būs dota iespēja izmēģināt, cik veiksmīgi skatītājs spēj kontrolēt sava prāta plūdumu.

Līgas Vēliņas datu vizualizācijas mākslas darbā “Borderlines I, II” ir pretnostatīti lokālie un globālie populācijas dati. Atsaucoties uz mūsdienu vizuālās kultūras tendenci vizualizēt eksistenci un, jo īpašo vizualizēt to, kas nebūt nav vizuāls, māksliniece izmanto vizualizācijas paņēmienus un hiperbolizētas varbūtības, lai atspoguļo cilvēku kā fragmentu no “lielo datu” kopuma. Māksliniece pēta, kādas izmaiņas norisinās kartes robežās, ja tiek mainīti vispārpieņemtie, ģeogrāfiskie nosacījumi. Proti, māksliniece vizionē to, kā izzūd mūsu valsts robežas, pieņemot, ka katrs, kas emigrē vai mirst, paņem līdzi mazu daļiņu Latvijas kartes. Pretnostatītie globālie dati ataino, kā pasaules populācija aug lielā ātrumā, kamēr mūsu zemes robežas lēnām izzūd.

Savukārt Milda Ziemane skaņas instalācijā “Atjaunojamība” gan ar SuperCollider datorprogrammu, gan analogo mūzikas instrumentu palīdzību mākslīgi ir radījusi dabas objektiem līdzīgas skaņas, kas nav tieši atkarīgas no faunas un floras radītiem stimuliem. Apmeklētajam ir iespēja, izmantojot “dziļās klausīšanās” pieredzi, iegremdēties tādā akustiskā realitātē, kas ir autentiska, bet nav dabiska. Padarot sintētisko un mākslīgi ģenerēto autentisku dabiskajam, māksliniece vēlas akcentēt globālo ekoloģisko problemātiku, kas saistīta ar vispasaules urbanizāciju, un dabiskās akustiskās telpas izzušanu.

Izstādes kuratori ir Rasa Šmite un Raitis Šmits.

RIXC galerija 
Lenču iela 2, Rīga

 

Izstāde “House of Hard Knocks”
Peldošās mākslas galerijā NOASS
No 18. jūlija

 

Šobrīd peldošās mākslas galerijā NOASS skatāma izstāde “House of Hard Knocks”. “House of Hard Knocks” ir projekts, kas radies sadarbojoties starptautiskam vizuālo mākslinieku kolektīvam no Cīrihes un latviešu jaunās paaudzes dzejniecei Evelīnai Andžānei. Par pamatu izstādei kalpo Andžānes dzejas darbs “Klauvju nams” un divi idejiski pakārtoti dzejoļi bez nosaukumiem, kuri pateicoties tulkotājai Mārtai Ziemelis ir atdzejoti angļu valodā. Dzejoļi demonstrē mentālo slimību izraisītu elektrisku spriedzi starp diviem cilvēkiem, kura spēj ieņemt ironijas elementus un radīt dziļāku izpratni par savstarpējo harmoniju, kas ir vienlīdz pašārdoša, kā arī iepazīstina ar tehnoloģiju iejaukšanos cilvēka organismā.

Evelīna Andžāne (1995) ir pieteikusi sevi literatūras laukā ar sirreālistisku dzejas poētiku bilingvāli (latviešu un krievu valodās), kurai raksturīgi cilvēka iekšējie ārdošie impulsi, nepabeigtība un gara sašķeltība, klusums, tehnoloģiju attīstība un skumjas. Paralēli Evelīna piekopj pašportretu mākslu, kas ļauj fiksēt un analizēt savu skumju amplitūdas svārstības.

Šveicieši Luca Büchler (1996), Selini Demetriou (1982), Andrea Raemy (1980), Carlo Schwager (1996), Muriel Steiner (1992), Lucien Wampfler (1989), ukrainis Denys Shantar (1997), vāciete Julia Nusser (1991) un latviete Tereza Glazova (1996) darbojas vienā mākslas kolektīvā un kopā dala ateljē telpas Cīrihē, Šveicē. Kolektīva dalībnieku darbi bieži pieskaras tādām tēmām kā dzimumu stereotipi, feminisms un rokdarbi, cilvēktiesības un drošības fenomens, psiholoģisko stāvokļu spektrs, sociālo mediju spēks, nostaļģija, cilvēces izaugsme un regress.

“House of Hard Knocks”, iedvesmojoties no Evelīnas Andžānes dzejas tekstiem, rada jaunu saturu, kas sniedz paplašinātu, taču intīmu un personīgu ieskatu teksta izpratnē.

Peldošā mākslas galerija NOASS 
AB Dambis 2, Rīga