JAUNĀKĀS ZIŅAS

twitter facebook
ZIŅAS  

Kas šonedēļ notiek Rīgā un Latvijā? 0

Arterritory.com
12/08/2019

 

Izsludināta pieteikšanās performances mākslas kursam
No 5. augusta līdz 9. septembrim


No 5. augusta līdz 9. septembrim ir iespējams pieteikties performances mākslas kursam "Personiskās pieredzes transformācija ķermenī, skaņā un objektā". Kursu rīko “Latvijas Performances mākslas centra” un “Rīgas performances festivāla: STARPTELPA” radošā komanda un tas notiks Mākslinieku rezidenču un izglītības centrā “MĀ TELPA” no 2019. gada 28. septembra līdz 2020. gada 14. jūnijam. Kursa ietvaros 20 nodarbību ciklā profesionālā līmenī pie pieredzējušiem pasniedzējiem un māksliniekiem būs iespējams apgūt laikmetīgo performances mākslu.

Mācību kurss dalībniekiem piedāvā gan teorētiskas zināšanas par performanci, gan iespēju praktiski izzināt un apgūt performances mākslu kā pašizpētes procesu, iemiesojot personiskos atklājumus mākslas medijos – ķermenī, skaņā, video un objektā. Kursa vadītāji palīdzēs apgūt dažādas multimediju prasmes - skaņu un video mākslas, ķermeņa un vizuālās mākslas tehnikas un metodes, ko iespējams plaši izmantot savā profesionālajā darbībā, kā arī personiski - attīstītot individuālas prasmes un personības aspektus.

Nodarbības vadīs Simona Orinska - butō māksliniece, sertificēta deju un kustību terapeite, sertificēta supervizore, centra “MĀ TELPA” un performances mākslas grupas “IDEAGNŌSIS” izveidotāja un vadītāja; Laura Feldberga - grafiķe, instalāciju, objektu un performanču māksliniece; Laine Kristberga - performances mākslas pētniece, pasniedzēja, starpdisciplināras pētnieku grupas Ziemeļvalstu Vasaras universitātē vadītāja un koordinatore un doktora grāda kandidāte Latvijas Mākslas akadēmijā; skaņu un performances māksliniece Sabīne Moore un gaismu mākslinieks Andrējs Krūmiņš.

Pieteikšanās kursam ir līdz 9. septembrim, sūtot CV un pieteikuma vēstuli uz e-pastu: starptelpa@rigaperformance.lv vai zvanot pa mob. tālr. 29394500.

Izglītības centrs “MĀ TELPA”
Miera iela 15, k-3, Rīga

 

Līvas Arnavas personālizstāde “Varbūt Tiešām”
Mākslas centrā “Noass”
No 8. augusta līdz 15. septembrim


Līvas Arnavas personālizstāde “Varbūt Tiešām” aplūko dažādus cilvēka uztveres aspektus mūsdienu informācijas laikmetā. "Teksti bez konteksta, viltus ziņas un izdomātas atmiņas.

Varbūt Tiešām visa pamatā ir slikta redze? Mēs vienkārši ļoti slikti redzam."

Ar šādu lakonisku pieteikumu savā pirmajā personālizstādē uzstājas jaunā māksliniece Līva Arnava. Uzstādījums, ka visu, ar informācijas laikmeta saistītu likstu pamatā vienkārši ir slikta redze, protams, ir apzināti sakāpināts. Drīzāk tas ir tikai sākums plašākai pētniecībai un radošas domas attīstībai.

Personālizstāde veidota kā multimediālu instalāciju virkne, kura veltīta cilvēka redzes un domāšanas mijiedarbībai, un tās ideju aizmetņi rodami gan mākslā, gan medicīnā un fizikā. Izstāde ar grafikas, fotogrāfijas, animācijas un citu izteiksmes formu palīdzību skatītājus vedīs cauri savas uztveres un apziņas līkločiem.

Līva Arnava (dz.1996) 2018. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas nodaļu, un šī ir viņas pirmā personālizstāde. Savos darbos Līva kombinē acumirklīgas asociācijas ar rūpīgi izstrādātu un daudzslāņainu idejisko bāzi, kas mākslas vērotājam taptu saprotamas tikai pēc ilgāka laika un iedziļināšanās. "Man šķiet, šajā ar informāciju pārbāztajā laikmetā, pievienojot savu artavu (jo, radot jaunu mākslu, neizbēgami tiek kultivēts informācijas apjoma pieaugums), ir nepieciešams, ka mākslas vērošana paredz dažādus formātus. Var ātri izskriet cauri, var stundām pētīt un analizēt, un abi šie formāti strādā. Abējādi no tā ir kāds labums. Uz to es arī tiecos."

Mākslas centrs “Noass”
AB dambis 2, Rīga

 

Sandras Vingres izstāde
Liepājas muzejā
No 8. augusta līdz 22. septembrim

 

No 8. augusta Liepājas muzejā būs skatāma Sandras Vingres izstāde “Kluso domu maratons”, kas pārsteidz ar spilgtu krāsu izvēli, akurātām līnijām un tīriem laukumiem, grafisku un spēcīgu vizuālo valodu. Šeit vitālā un svaigā enerģijā reālais un fantāzija sastopas vienuviet.

Sandra Vingre par savu izstādi stāsta: “Par darbu pamatelementu skiču izstrādes posmā izmantota kolāžas tehnika, kur rotaļīgas interpretācijas rezultātā tiek improvizēts ar seniem kokgriezumiem, ornamentu paraugiem, reklāmu grafikām un ilustrācijām, žurnālu izgriezumiem, urbānās kultūras un citiem elementiem.” To visu transformējot, māksliniece rada darbus sev raksturīgā rokrakstā.

Izstādes darbos dominē ģeometriskas formas un to dialogs ar kompozīciju. Te ir gan plānots, gan improvizēts lietu sajaukums, bet visa pamatā ir zīmējums, kas, piedaloties krāsai, ved uz jaunu sajūtu līmeni. Tieši tīrai un spilgtai krāsai tiek ļauta vislielākā brīvība. Darbos māksliniece izmanto bildes ne tikai no personīgā foto arhīva, bet arī atsauces no citu laikmetu darbiem. Tā ir sava veida destrukcija un jaunas kompozīcijas radīšana. Māksliniece pieskaras arī dabas ainavai, kur pasaules enerģija mijas ar vienkāršotu ilustrāciju paņēmieniem, nepazaudējot dabā sastopamās formas un krāsas. 

Sandra Vingre dzimusi 1986. gadā. Studējusi Latvijas Universitātē. 2010. gadā ieguvusi bakalaura grādu mākslā Latvijas Kristīgajā akadēmijā un 2017. gadā maģistra grādu glezniecībā Latvijas Mākslas akadēmijā.  Ir piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lielbritānijā un ASV. Personālizstādes bijušas Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Jelgavā u.c.

Liepājas muzejs
Kūrmājas pr. 16/18, Liepāja

 

Ceturtais izstāžu cikls “Forma nav formāla”
Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”
No 12. augusta līdz 13. oktobrim


Programmas ceturtais izstāžu cikls veltīts mūsdienu Latvijas tēlniecībai un spītīgi iebilst pret pieņēmumu, ka skulptūra ir tikai kā dizaina objekts interjerā ar nolūku to estētiski uzlabot. Cikla nosaukums ir “Forma nav formāla” un tajā redzamo izstāžu autori  - Agita Maračkovska, Andrejs Prigičevs un Jānis Noviks veikli, profesionāli un asprātīgi izmanto tēlniecības valodas priekšrocības, lai tieši atklātu savu viedokli par šobrīd civilizācijai nozīmīgiem jautājumiem - ekoloģiju, robotizāciju un indivīda sevis meklējumiem informācijas haosā.  

Izstādē “Nervi” skatāmi Agitas Maračkovskas objekti, video un zīmējumi. Izstādes darbi aktualizē jautājumus par dabas aizsardzību un cilvēka iekšējo līdzsvaru, kurš, saprotams, arī ir daļa no dabas un arī būtu jāaizsargā. “Vadlīnijas” izkārtojas telpā kā precīzi, asi un koši gaismas objekti, darbs pievēršas koku un mežu nozīmei un aizsardzības jautājumam, iebilstot pret kailcirtēm. Košās gaismas līnijas it kā atzīmē kokus, tas tiks atspoguļots arī video. Savukārt “Nervi” - gluži pretēji – veido organiskas liektas līnijas un mezglus telpā. No auduma šūtais un ar avīzēm pildītais objekts “Nervi” ir palielinātu cilvēka nervu šūnu attēlojums. Cilvēka iekšējais stress, ko mākslīgi un, iespējams, apzināti rada sociālie mediji ar skaļiem, kliedzošiem virsrakstiem, iespaido indivīda psihi un emocionālo līdzsvaru, taču visbiežāk šīs ziņas ir pārspīlētas, uzpūstas un pat, ja patiesas, mēs taču nevaram pārdzīvot par pilnīgi visu, ko mediji mums rāda. Izstādes darbi tapuši 2018. gada ziemā, trīs mēnešus uzturoties Serlachius mākslinieku rezidencē Mantā (Mänttä ), Somijā.

“Vegāni uzbrūk nūdistiem” ir Andreja Prigičeva izstāde, par kuru pats mākslinieks saka: “Mūsdienu sabiedrības šķelšanās, sekojot saviem izdomātajiem ideāliem, jau kļūst par normu un cīņa notiek ar jebkuriem līdzekļiem. Pat vardarbība un agresija kā izpausmes veids, aizstāvot savus utopiskos ideālus,  tiek uzskatīta par atbilstošu. Taču apdraudējums, ko sajūt šī sabiedrības daļa, patiesībā atklāj tās vājumu, kas tiek slēpts ar uzbrukumu. Dinamika, ar kādu notiek indivīdu pārliecības un dzīvesveida izmaiņas, notiek jau gaismas ātrumā, piemēram, no rīta harmonisks visēdājs, vakarā – agresīvs vegāns un otrādi. Katrā savā darbā sniedzu ieskatu un savu redzējumu par konkrētu notikumu, modelējot tā iespējamo procesa gaitu un sekas.”

Savukārt Jānis Noviks skatītājiem piedāvā instalāciju “Par to kā iemācīt robotiem labi pavadīt laiku”. Autora teksts par to: “Šī projekta ietvaros veidošu kinētisku instalāciju no paštaisītiem robotiem un mēģināšu radīt vidi un apstākļus, kuros roboti varētu labi pavadīt laiku. Izstāde ir reizē kā mana laboratorija, kur es spēlējos ar tehnoloģijām, kas nu jau ir pieejamas plašākai auditorijai. Mēģinu izprast darbā izmantoto tehnoloģiju pievilcību un spēju iepriecināt. Reizē, veidojot šos nieciņus, domāju par to potenciāli gigantisko ietekmi uz cilvēka dzīvi un par cilvēka paša “digitalizēšanos”, vaicājot, kā tad mēs labi pavadīsim laiku nākotnē. Šķietami autonomas, taču sākotnēji skatītāju vadāmas struktūras - roboti, pārvietosies telpā un, iesaistoties neparedzamām nejaušībām, sākotnējo kārtību un sistēmu nomainīs rotaļīgs un izklaidējošs haoss.”

Kultūras pils “Ziemeļblāzma”
Ziemeļblāzmas iela 36, Rīga

 

Māksliniekam Miervaldim Polim veltīta izstāde
MVT Vasaras māja
No 13. augusta

 

13. augustā plkst. 18.00 MVT Vasaras mājā tiks atklāta priekšpēdējā izstāde ciklā “LMA100”, kas godina Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) simtgadi, šoreiz modes māksliniekiem Artim Štamgūtam un Laimai Jurčai interpretīvi turpinot slavenā latviešu mākslinieka Miervalža Poļa ideju par Bronzas cilvēku (à la padomju cilvēks) un Balto cilvēku (Rietumu pasaules cilvēks), piedāvājot skatītājiem neklātienes performanci – Zaļo jeb atbildīgo cilvēku.

Iedvesmojoties no Miervalža Poļa Bronzas un Baltā cilvēka performances, modes mākslinieki Artis Štamgūts un Laima Jurča turpina šo procesu par sabiedrības attīstību laikā un tendencēs, radot neklātienes performanci, kurā šiem priekštečiem seko nākamais – Zaļais cilvēks. Mākslinieki šo ideju aizguva no Miervalža Poļa performances, kurā Bronzas jeb padomju laika cilvēks pārtapa par Balto cilvēku – Kapitālistisko cilvēku, domājot par to, ka mūsdienu laikmeta kontekstam atbilstoši ir šim Kapitālistiskajam jeb patērnieciskajam cilvēkam transformēties par Zaļo cilvēku, kas atbildīgi izturas pret savām izvēlēm. Mākslinieki šādā veidā grib reflektēt par mūsdienu laikmeta zaļajām tendencēm, tomēr viņi vēlas par to runāt moderni – nav jāizvairās no aizvien lielākas tehnoloģiju ienākšanas mūsu sadzīvē un dabas resursu patēriņa, kā arī nav jāizvairās no plastmasas klātbūtnes, bet par patēriņu ir jādomā. Tā ir mūsdienu pasaules sastāvdaļa un tā tas arī visticamāk būs nākotnē. Taču to visu vairs nedrīkst patērtēt bezatbildīgi.

Zaļais cilvēks rosina domāt plašāk un atteikties no stereotipiem par to, kā rūpēties par pasauli, kurā dzīvojam, kā arī aicina pievērst uzmanību mūsu savstarpējām attiecībām – laiks ir uzlūkot vienam otru vienlīdzīgi.

Neklātienes performancē par Zaļo cilvēku, Artis Štamgūts un Laima Jurča apskata vēl vienu tēmu – reprezentatīvo portreta ideju. Tas tiks attēlots caur darba kvadrāta formātu jeb Instagram foto formātu, kas mūsdienās ir indivīda reprezentējošā platforma un būtisks mūsdienu sabiedrības sociālās komunikācijas fenomens.

MVT Vasaras māja
Esplanāde, Rīga

 

Izstāde “Savādā ieleja”
ISSP Galerija
No 14. augusta

 

Izstāde “Savādā ieleja” (Valley of the Strange) apvieno sešus jaunus Eiropas māksliniekus - Žozē Alvešu (Jose Alves, Portugāle), Džihadu Džaneru (Cihad Caner, Turcija/ Nīderlande), Federiko Čameju (Federico Ciamei, Itālija), Elu Polkovsku (Ela Polkowska, Polija), Roko Veneciju (Rocco Venezia, Itālija) un Anu Zibelniku (Ana Zibelnik, Slovēnija) - kuri caur fotogrāfiju pēta laika robežas un to, kā ikdienišķais kļūst īpatnējs. Izstāde aplūko attēlu lomu pagātnes un tagadnes izpratnē, vienlaikus izceļot to, kā fotogrāfija un video ļauj ikdienu saredzēt citā, nepazīstamā gaismā. Izstādes kurators ir Ēriks Lotons (ASV).

Izstādē redzamās fotogrāfijas, instalācijas un video darbi dzīvo hiperreālajā plaknē, sapludinot patiesību un fikciju un pietuvinoties mūsu visdziļākajām bailēm. Nostaļģija, māņticība un ātri gaistošais satiekas, veidojot nemiera pilnu spriedzi. Tā vietā, lai izvairītos no neērtā vai nepatīkamā, mākslinieki to izbauda, izceļot dažādus ikdienišķus, bet atsvešinošus mirkļus: atsegtu acs ābolu, ieplaisājušu stiklu vai biedējošas vaimanas. Tieši šajās sekundēs, pilnās nenoteiktības un satraukuma, beidzot atmostas visas mūsu maņas.

Ceturtdien, 15. augustā plkst. 18.30, ISSP aicina uz tikšanos ar izstādes māksliniekiem un kuratoru, lai uzzinātu vairāk par izstādē apskatāmajiem darbiem un kopīgi diskutētu par tajā atspoguļotajām tēmām. Izstāde būs apskatāma līdz 28. septembrim.

Izstāde “Savādā ieleja” ir daļa no PARALLEL fotogrāfijas platformas programmas, kas apvieno 18 Eiropas mākslas organizācijas (tai skaitā ISSP), jaunos māksliniekus un kuratorus, lai veicinātu jaunradi un augstus kvalitātes standartus laikmetīgajā fotogrāfijā. PARALLEL iekļauj muzejus, galerijas, festivālus, skolas un izdevējus no dažādām Eiropas valstīm, piedāvājot apmaiņas un mentoringa iespējas un veicinot sadarbību izstāžu veidošanā starp nozīmīgām institūcijām, jauniem māksliniekiem un kuratoriem.

ISSP Galerija
Berga Bazārs, Marijas iela 13 k-3, Rīga

 

Grupas izstāde “Pazušana”
Latvijas Fotogrāfijas muzejā
No 15. augusta līdz 22. septembrim

 

No 15. augusta Latvijas Fotogrāfijas muzeja izstāžu zālēs skatāma četru somu fotogrāfu – Mia Damberga, Esi Orpana, Tīna Palola, Patrisia Rodasa – izstāde  „Pazušana”. Kuratore Tūla Alajoki.

Izstādē „Pazušana” tiek aplūkoti jautājumi, kas saistīti ar pārkāpumiem un vardarbību, pazemošanu un kaunu, sevis apšaubīšanu, identitāti un tās zaudēšanu – pazušanu no citiem, kā arī no sevis. Mēs mantojam un pārņemam uzvedības modeļus, balss toņus, žestus, lai padarītu citus nepārliecinātus pašiem par sevi, mēs iemācāmies sevi apspiest. Mēs interpretējam un atjaunojam atmiņas un situācijas. To, kas mēs esam un kā jūtamies, ietekmē un nosaka arī citi faktori, ne tikai mēs paši, – mūsu pagātne, mūsu vecāki, mūsu partneri – katrs, kas kļūst mums tuvs un svarīgs. Dažreiz mēs pazūdam, citreiz mēs apzināti slēpjamies, meklējot patvērumu, līdz mēs jūtamies droši, lai paši no jauna definētu robežas un atgrieztu savu telpu.

Jau vairākus gadus Mias Dambergas (1958) fotogrāfijās uzmanība lielākoties tiek pievērsta atmiņas sarežģītībai. Viņas nesenā fotogrāfiju sērija „Ilgu asmens” ir par sāpīgām personiskajām atmiņām, kas veidojušas viņas pieaugušo dzīvi. Atmiņas var just kā brūci, kas nekad nebeidz niezēt, bet tās ir atmiņas, kuras uzstājīgi paturam. Dambergas darbiem piemīt virkne emociju – bailes, atsvešināšanās un īpaši –  kauna sajūta.

Esi Orpana (1988) sērijai „Šāds ir klusums” ir performatīvs raksturs, autorei bieži vien darbojoties tukšā pamestā vietā. Viņa rada pretrunas starp sevi un vietu, kur nav ne kopīgas atmiņas, ne arī atmiņu. Tas notiek tad, kad zemapziņa sāk veidot naratīvus no iedomātiem pagātnes notikumiem un attēlā redzamā. Ar savu klātbūtni šīs telpas atkal kļūst dzīvas.

Tīna Palola (1981) strādā ar savu personīgo vēsturi un emocionālo saikni starp dabu un atmiņu. Viņa strādā pie skatu veidošanas no emociju un ķermeņa atmiņām. Savā sērijā „Suoja / Patvērums” viņa rada ilūziju starp viņas iekšējām domām un realitāti, kuru viņa vēlas mainīt. Ilūziju pievilcība, vēlme tās noturēt, vēlme ticēt tām, griba un nepieciešamība justies droši apgrūtina spēju atšķirt paša radīto ilūziju no realitātes.

Patrisia Rodasa (1972) ir radījusi trīs sērijas par vardarbību pret sievietēm. Darbā „Intīmākais patvērums” Rodasa ietekmē kameras ekspozīciju ar roku palīdzību, piemēram, iesitot pa kameras korpusu vai statīvu, lai atainotu emocionālos stāvokļus vardarbīgu attiecību laikā. Darbā „Kritusī grācija” tiek atainotas sievietes, krītot atklātā ainavā,  lai pretstatītu vardarbību, kas notiek privāti, bet „Nepateiktais” atgādina par vardarbību, par kuru nekad netiek runāts. Parādot šīs sērijas kopā, Rodasa vēlas pievērst uzmanību tam, ka visi zina cietušo, bet  neviens nezina lomas aizkulisēs.

Piektdien, 16. augustā, plkst. 18:00 Latvijas Fotogrāfijas muzejs ielūdz uz sarunu vakaru un izstādes „Pazušana” aplūkošanu kopā ar autoriem un kuratori  Tūlu Alajoki.

Latvijas Fotogrāfijas muzejs
Mārstaļu iela 8, Rīga

 

Otto Zitmaņa personālizstāde “Kopības sajūta. Atstājiet ziņu pēc pīkstiena”
Galerijā “LOOK!”
No 15. augusta līdz 7. septembrim

 

Šī gada 15. augustā plkst 19:00 galerijā LOOK! tiks atklāta mākslinieka, gleznotāja Otto Zitmaņa personālizstāde “Kopības sajūta. Atstājiet ziņu pēc pīkstiena”.

Šai izstādei veltītajos darbos uzmanība vērsta uz mūsdienu sabiedrības vēlmi raiti slīdēt pa noliktu līkni, nevienu diži netraucējot un vācot arvien vairāk atkarīgos. Darbos rotaļīgais kontrastē ar izvēlēto tēmu nopietnību - personīga viedokļa nonivelēšanu, sabiedrības uzspiestu uzskatu, ka pasaules vienotā virzība zina savu risinājumu. Atrašanās ārpus šī globālā sastāva, indivīdam rada izraidītā sajūtu, nepiederīgu vispārējai plūsmai. Tā cenšas viņu iesūkt savā kustībā dažādās sabiedrības tendenču nogurdinošās niansēs, padarot par vienotas domas nesēju vai atbalstītāju, skaužot iespēju lemt pašam. 

Otto Zitmanis ir mācījies Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolā un 2004. gadā absolvēja Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļu. Krāsu kontrasti, dramatiski piesātināti ķermeņu attēlojumi un oriģināls ironijas piejaukums piesaistījis Otto lielu uzmanību un augstu novērtējumu mākslas pasaulē jau no karjeras pirmsākumiem. Viņš ir pierādījis sevi ar vairākām personālizstādēm Latvijā un neskaitāmām grupu izstādēm arī ārpus tās robežām. Viņa darbi ir iekļauti LNMM kolekcijā un lielākajās privātkolekcijās Latvijā un citur pasaulē.

Galerija LOOK!
Ģertrūdes iela 62, Rīga

 

Sniedze Prauliņa un Reinis Jaunais ar trio
Kalnciema kvartālā
15. augustā


 

15. augustā uz Kalnciema kvartāla skatuves uzstāsies Sniedze Prauliņa ar grupu. Vakara ievadā piedzīvojumu stāstus ģitāras skaņās atklās Reinis Jaunais ar trio. Ieeja no plkst. 19.00, bez maksas.

Sniedzes Prauliņas koncertā klausītājiem tiks nodots Šri Alex radītais remikss Sniedzes Prauliņas dziesmai “Saturna josta” no albuma “Inkrustācija”. Kamēr šī versija pagaidām skanēs tikai radio un interneta straumēšanas vietnēs, pārējās „Inkrustācijas dziesmas, kā arī citas senākas un jaunākas dziesmas, būs klausāmas koncertos 15. augustā Kalnciema kvartālā.

 „Ar Alekseju Siverenko aka Šri Alex vispirms iepazinos kā ar pianistu un improvizatoru koncertā Celestial, kuru 2017. gadā rīkoja koris „Mūza”. Pēc kāda gada, man par lielu izbrīnu, pianists sarunā atzinās, ka savā brīvajā laikā aizraujas ar dziesmu remiksiem,” stāsta Sniedze. Šī ir jau otrā Sniedzes debijas solo albuma dziesma, kurai Alex piedāvājis savu versiju – pirmais remikss tapa dziesmai „All the stars”.

Sniedze ir komponiste, mūziķe un dziedātāja, kuras mūziku raksturo sapņaina balss, neparasti dziesmu sižeti, kā arī klasiskās un populārās mūzikas savijumi. Apguvusi flautas spēli Mūzikas akadēmijā, piedalījusies LTV šovā „Radīti mūzikai”, dziedājusi vokālajā ansamblī „Anima Solla” un koros „Ave Sol” un „Mūza”. "Ar kori „Mūza” arī izdevusi netradicionālu kormūzikas albumu „Intro”, kas bijis nominēts 2014. gada „Zelta mikrofonam” vokālajā un kormūzikas žanrā. 2017. gadā klajā nāca solo debijas albums „Inkrustācija”, tas vēsta par piedzīvojumiem izplatījumā, kuros tiekas kuģis „Atlēts”, izmirstošas rases, laika triki, vienradžu asaru narkotikas un kosmiska mīlestība. Albumu papildina stāstu krājums „Kosmiskie Priekšraksti”. Albums „Inkrustācija” bijis nominēts 2017. gada Austras balvai, kā arī „Zelta mikrofonam” kategorijā „Alternatīvās vai indie pop mūzikas albums”.

Koncerta pirmajā daļā dzirdēsim  Reinis Jaunais ar trio.

Reinis Jaunais ir ceļojošs mūziķis, kurš pagājušā gadā vien sniedzis ap 250 uzstāšanās 16 pasaules valstīs. Bez Eiropas valstīm, mūziķis ar koncertiem ir viesojies arī Jaunzēlandē, Austrālijā un Turcijā. Papildus tam, daudzas valstis apceļojis arī kā ielu muzikants. Reinis ir izdevis jau sešus savas oriģinālmūzikas albumus, kā arī piedalījies vairāku citu mūziķu, tostarp Dināra Gulbja un Ilzes Rižes albumu ierakstos. Reinis ir arī bieži manāms uz skatuves dažādos festivālos Latvijā un ārpus tās.

Reiņa pavadošajā sastāvā spēlē arī basģitāriste Lauma Kazaka, kura ir pazīstama arī kā dziesminiece, multiinstrumentāliste un dzejniece, kā arī čelliste Erna Daugaviete, kura paralēli darbojas grupās Rihards Lībietis Orchestra un Cotton Island. Pie sitamajiem instrumentiem Kalnciema kvartāla koncertā būs Rihards Vāvere, kurš spēlē arī acid jazz grupā S&T Syndicate.

Kalnciema kvartāls
Kalnciema iela 35, Rīga

 

Izstāde “Spilgts Trio”
Latvijas Mākslinieku savienības galerija
No 16. augusta līdz 22. septembrim

 

16. augustā plkst. 17.00 Latvijas Mākslinieku savienības galerijā notiks trīs kolorītu mākslinieču – Maijas Bērziņas, Dzintras Cepītes un Īras Rozentāles – izstādes „Spilgts Trio” atklāšana.

Maijas Bērziņas, Īras Rozentāles un pāragri aizsaulē aizgājušās Dzintras Cepītes (1957 – 2017) abstraktās, ekspresīvās un košās gleznas radītas dažādos laika periodos. Katrai no māksliniecēm ir izveidojies un izkopts savs individuāls un neatkārtojams glezniecības stils. Gleznu motīvi, lietotās tehnikas un glezniecības paņēmieni ir atšķirīgi, tomēr mākslinieces vieno draudzība, kopīgs darbs Svitenes plenērā un spēja atklāt savu pasaules redzējumu krāsās. Izstādē redzamie darbi iemieso dzīvesprieku, vitalitāti un spēku.

“Man patīk priecīgas, vieglas un gaišas krāsas. Saule un vasara. Savu smagumu gleznās es iekšā nelieku. Rīkojos tieši otrādi – gaiši gleznojot, cenšos to aizmirst,” par saviem darbiem stāsta Maija Bērziņa.

 “Krāsu uzskatu par vienu no svarīgākajiem formu veidojošajiem elementiem glezniecībā. Man krāsa ir arī glezniecības saturs,” atzīst māksliniece Īra Rozentāle.

Dzintra Cepīte strādāja akvareļa autortehnikā un nepārtraukti eksperimentēja, meklējot jaunus izteiksmes līdzekļus. Viņa pievērsa uzmanību gan faktūrai, ko panāca ar zīdpapīra aplikācijām, sausajiem pigmentiem un atsevišķiem biezas krāsas triepieniem, gan bagātam, spožam krāsu kolorītam.

Izstāde tapusi sadarbībā ar Latvijas Mākslinieku savienību un radošo grupu: māksliniecēm Maiju Bērziņu un Īru Rozentāli, vēsturnieci Edvardu Šmiti, scenogrāfu Uģi Bērziņu un restauratori Gundegu Voronku.

Latvijas Mākslinieku savienības galerija
11. novembra krastmala 35, Rīga

 

Radošās darbnīcas Rīgas Porcelāna muzejā
16. un 17. augustā

 

Nedēļas nogalē 2019. gada 16. un 17. augustā, Rīgas Porcelāna muzejs piedāvā divas radošas aktivitātes ar porcelānu – meistarklasi un darbnīcu.

16. augustā no plkst. 16.00 līdz 17.30 norisināsies Māras un Eduarda Generu porcelāna dekorēšanas meistarklase. Meistarklasē Māra un Eduards Generi dalīsies ar savu pieredzi un demonstrēs tehnikas, kuras lieto porcelāna dekorēšanai – dekolu izmantošanu kopā ar rokas apgleznojumu. Apmeklētājiem būs iespēja strādāt uz 16x16cm liela kvadrātveida porcelāna šķīvja, pielietojot iegūtās zināšanas. Dalības maksa meistarklasē – EUR 8,00. Vietu skaits ir ierobežots tāpēc uz meistarklasi nepieciešams pieteikties iepriekš, zvanot pa tālruni 67012944.

Mākslinieki Māra Genere (1943) un Eduards Geners (1940) ir izcili keramikas meistari, kuri veido gan priekšmetu formas, gan dekorus. Savā radošajā mūžā ir strādājuši ar dažādiem keramikas materiāliem – lielākoties mālu, šamotu un akmens masām. Mākslas darbos veido poētiska rakstura sižetiskas kompozīcijas, kam ierosme gūta dabā un folklorā. Kā iepriekš ziņots, līdz 2019. gada 21. augustam Rīgas Porcelāna muzejā skatāma kopīga abu mākslinieku izstāde “Kā dziesmā”.

17. augustā no plkst. 12.00 līdz 17.00 muzejpedagoģe Astra  Kaprāne  vadīs radošo porcelāna darbnīcu. Radošajā porcelāna apgleznošanas darbnīcā apmeklētāji varēs apgleznot dažādus porcelāna traukus ar keramikas krāsām, kas apdedzināšanas procesā iekūst glazūrā, līdz ar to traukus vēlāk varēs praktiski izmantot. Dalības maksa darbnīcā EUR 5,10 – 10,50, atkarībā no izvēlētā porcelāna priekšmeta. Uz radošo porcelāna darbnīcu nav nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

Rīgas Porcelāna muzejs
Kalēju iela 9/11 (ieeja no Konventa sētas), Rīga

 

Laikmetīgā opera “Koku Opera. Vējgāzes”
17. un 18. augusts

 


Šī gada 17. un 18. augustā Somijas mežos notiks Latvijas mākslinieku laikmetīgās brīvdabas operas pasaules pirmatskaņojums. Tai top arī īpaša dabas koncertzāle, kura tur paliks vismaz 5 gadus, ar laiku ieaugot, sairstot un atkal kļūstot par mežu. 

Operas, kas uzsver vērtīgo veco mežu aizsardzības nozīmi, veidošanā iesaistīts plašs Latvijas mākslinieku loks: jaunā komponiste Anna Ķirse, arhitekti Austris Mailītis un Roberta Fišere, mākslinieks Andris Eglītis, režisors Matīss Budovskis, libreta autors Andris Kalnozols, tērpu mākslinieki Mare Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops (MAREUNROL’S), diriģents Artūrs Gailis, 8 dziedātāji no Latvijas Radio kora grupas un 7 kamermūzikas ansambļa mūziķi no Latvijas, kam pievienojas pasaulē viena no pazīstamākajām Petcolda flautas virtuozēm - Anna Petrini (Zviedrija).
“Liels izaicinājums šo brīvdabas skatuvi uzbūvēt bez nevienas skrūves, tikai no koka,” stāsta arhitekts Austris Mailītis, kurš operas norises vietu mežā papildina ar arhitektoniskiem un scenogrāfiskiem elementiem, neizjaucot lietu dabisko kārtību. “Šī būs bioloģiski sairstoša koncertzāle, kas pēc operas  kļūs par daļu no Mustarindas dabas taku maršrutiem.
“Koku Opera. Vējgāzes” ir unikāls projekts ne tikai Latvijas, bet Eiropas un pasaules mērogā, kas rosina domāt par cilvēka attiecībām ar mežu un to savstarpējo apzināto un neapzināto saziņu. Somijas partneris operas veidošanā ir rezidenču centrs “Mustarinda” un par tās notikuma vietu izraudzīts vēja izpostīts meža nogabals Kainuu reģionā Somijā.
“Mēs ceram cilvēkos modināt pārdomas par cilvēka un dabas sarežģītajām lomām, pārjautājot cilvēka priekšstatus par to. Vai ideja, ka cilvēks ir pārāks par citām sugām, varētu kļūt par redzējumu, kurā mēs esam tikai daļa no visaptverošiem dabas procesiem?”, stāsta komponiste Anna Ķirse.
Operas libreta iedvesmas pamatā ir vācu meža zinātnieka Pētera Volēbena grāmata “Koku slepenā dzīve”, kurā autors atklāj dažādus pārsteidzošus veidus un formas, kā mežs aug un attīstās, kā koku ansamblis savstarpēji sazinās. Autors norāda uz rūpnieciskā un vecā meža atšķirībām. Ar dabas zinātnē balstītiem faktiem un argumentiem tiek uzburta vīzija par mežu kā dzīvu, vienotu organismu, kur katrs augs, koks un mikroelements pilda savu unikālo funkciju. Šāds skatījums uz mežu ir konfliktā ar vispārpieņemto uzskatu, ka mežs noteiktā izaugsmes stadijā ir sasniedzis vecumu, kad tas jāretina vai jāizcērt. Dabā novecošana nav traģēdija, bet likumsakarība. Arī kritušie, vēja nolauztie koki turpina pildīt kādu ļoti svarīgu funkciju kopējā meža ekosistēmā. Piemēram, ir pierādīts, ka tuvumā esošie koki turpina uzturēt dzīvību nolauzta vai nozāģēta koka celmā, ja tā sakņu sistēma ir pildījusi nozīmīgu lomu savstarpējā tīklojumā.
Režisors Mārtiņš Grauds par operas tapšanas gaitu veido arī dokumentālo filmu.

“Koku Opera. Vējgāzes”